Daugavgrīvas ielas satiksmes mezgls

Viens no lielākajām pilsētas projektiem
pēdējā gadā ir Krišjāņa Valdemāra un Daugavgrīvas ielas satiksmes mezgla pārbūve,
kas vietu, kur meklējami Pārdaugavas pirmsākumi — kādreizējo Zunda ciema
apkārtni pilnībā pārvērš automašīnu telpā.  

Izpētot iecerēto un UNESCO apstiprināto
Daugavas kreisā krasta Rīgas silueta vīziju, kas Pārdaugavas pusē paredz arī
vairāku augstceltņu un tirdzniecības centru izbūvi, rodas pamatots jautājums
par potenciālo satiksmes organizāciju jaunuzcelto būvju tuvumā. Jo sevišķi par
to, kā tiks plānota satiksmes plūsma, kas saistīta ar augstceltņu normālu
funkcionēšanu jeb, izsakoties vienkāršiem vārdiem, iespēju piebraukt plānojamām
celtnēm. Tiek uzskatīts, ka Pārdaugavā Vanšu tilta apkaimē šobrīd īpašu
problēmu (sevišķi salīdzinot ar citām lielpilsētām) nav, neraugoties uz
sastrēgumiem rīta un vakara stundās — galvenokārt tāpēc, ka automašīnu plūsmas
intensitātei nav iemesla būtiski pieaugt. Satiksmes speciālisti lēš, ka 2014.
gada sākumā, kad durvis vērs Z–Towers,
sastrēgumstundās var droši plānot vismaz 400–500 automašīnu vairāk. Arī citu
ieceru realizācija nesīs līdzvērtīgu efektu — auto skaita palielinājumu.

Valdemāra un Daugavgrīvas satiksmes mezgla
rekonstrukcija liek cerēt, ka izbūvētie satiksmes mezgli, piebrauktuves un
pārvadi būs spējīgi akumulēt ievērojami lielāku braukt gribētāju skaitu nekā
šobrīd un bez aizķeršanās nodrošināt kustību Rīgai tik problemātiskajā
satiksmes zonā. Objekts tiek izbūvēts, lai uzlabotu satiksmes drošību un
caurlaides spēju Valdemāra un Daugavgrīvas ielas vairāklīmeņu ceļu mezgla
apkārtnē un Daugavgrīvas ielā.

Turklāt, ņemot vērā, ka tiek plānota apjomīga
tirdzniecības centra būvniecība Daugavgrīvas ielā, atsevišķi risinājumi tiek
ieviesti, lai uzlabotu satiksmes plūsmu tieši ap iecerēto kompleksu. Šis ir
viens, varbūt pat pirmais precedents, kad tirdzniecības centra attīstītāji,
Lietuvas uzņēmēji, mārketingu sāk ar asfaltu jeb citiem vārdiem — piedaloties
ar investīcijām ceļu būves projekta realizācijā un domājot par lielāku ērtību
nodrošināšanu piekļuvei pie centra, protams, ieguldījumus attiecinot uz
pievadceļu izbūvi. 2007. gadā finansējums seši miljoni eiro tika noformēts kā
attīstītāju dāvinājums RD, kuru pavadīja līgums — pašvaldības apņemšanās par šo
summu izbūvēt pievadceļus.

Galvenie uzlabojumi satiksmes plūsmas
organizēšanai pēc rekonstrukcijas projekta realizācijas būs jauna brauktuve ar
divām braukšanas joslām no Krēslas ielas līdz Aleksandra Grīna bulvārim, kas
nodrošina ērtāku nokļūšanu no Bolderājas/Imantas virzienā uz Akmens tiltu (līdz
šim ērts bija tikai virziens uz Bolderāju/Imantu); tiks uzlabota nokļūšana uz
Kuldīgas ielas (tālāk virziens uz Imantu), rekonstruējot Daugavgrīvas un
Kuldīgas ielas krustojumu; izbūvējot tiltu pār Zunda kanālu iepretim topošajiem
Z–Towers, tiks uzlabota nokļūšana uz
Vanšu tilta/Balasta dambja.

Lai realizētu projektu, no īpašniekiem bija
nepieciešams atpirkt dzīvojamās ēkas un zemi Kuldīgas ielā, lai to vietā
izbūvētu jauno ielu. Velobraucēji tiks pie jauniem celiņiem gar Daugavgrīvas
brauktuvēm un arī gar Zunda kanālu līdzās Nameja krastmalai. Lielu daļu
būvdarbu apjomu veido inženierkomunikāciju rekonstrukcija (saimniecības un
lietusūdens kanalizācija, ūdensvads, sakaru komunikācijas, gāzes vads,
apgaismojuma infrastruktūra). Pēc Dienvidu tilta šis noteikti ir viens no
vērienīgākajiem ceļu būves projektiem Rīgā.

Projekta
septiņas būves

(sākotnēji bija astoņas būves, nr. 2 no
projekta izņemta):

  • būve Nr. 1 — satiksmes pārvads pār
    Daugavgrīvas ielu kā perspektīvais pieslēgums tirdzniecības centram,
  • būve Nr. 3 — tilts pār Zunda kanālu
    nokļūšanai no centra uz Daugavgrīvas ielu un atpakaļ,
  • būve Nr. 4 — gājēju lifts pie esošās
    estakādes pār Zunda kanālu,
  • būve Nr. 5 — tunelis zem labā pagrieziena
    nobrauktuves no Krišjāņa Valdemāra ielas,
  • būve Nr. 6 — gājēju tilts pār Mārupīti (starp
    Trijādības ielu un Balasta dambi),
  • būve Nr. 7 — rievsienas gar Daugavgrīvas ielu
    (pie tirdzniecības centra),
  • būve Nr. 8 — atbalstsienas pie Preses nama un
    pie nama Bezdelīgu ielā 12.

Projekta
sastāvdaļas

Projekts sākas pie Trijādības ielas un tālāk
gar Zunda kanālu Imantas un Bolderājas virzienā stiepjas aptuveni divu
kilometru garumā. Nesen noslēgusies Nameja krastmalas brauktuves izbūve ar
ieplānotu veloceliņu un ietvi gājējiem. Būtisks projekta realizācijas ieguvums
būs apkārtējās vides sakārtošana un tās kvalitātes uzlabošana, galvenokārt tas
attieksies uz Zunda kanāla malu. Iepriekš teritorija bija aizaugusi, piesārņota
ar dažāda gabarīta būvgružiem, krastmala bija bez atbilstoši normatīviem un
vides prasībām veidotas nogāzes, aizaugusi ar krūmiem. Savukārt Durbes iela
bija bez seguma, toties ar salauztiem komunikāciju lūku vākiem, nekoptu
pieguļošo teritoriju. Līdz ar jaunā satiksmes mezgla izbūvi viss noteikti
mainīsies uz labo pusi.

Iepretim Z–Towers
gandrīz pabeigts tilts pār Zunda kanālu (būve nr. 3). Par šo būvi būvnieki
teic, ka tilts risināts ar tradicionāliem būvniecības paņēmieniem, proti, kā
salīdzinoši vienkārša inženierbūve ar monolīta betona laidumu.
Inženierkomunikāciju izvietojumam Zunda kanāla šķērsošanai paredzēts speciāls
komunikāciju tiltiņš, kas piestiprināts laiduma konstrukcijai. Pieredzējušiem
tiltu būvniekiem tas ir ierindas projekts.

Pilnīgi cita aina paveras projekta posmā, kur
tiek plānota tuneļa izbūve zem divlīmeņu šķērsojuma (būve nr. 5) gandrīz līdzās
Latvijas Bankas ēkai. Tas būs viens no tehnoloģiski ietilpīgākajiem darbiem, lai
gan tunelis nebūt nav garš. Izbūve atšķirībā no ierastā paņēmiena izveidot
būvbedri un iebetonēt vertikālās atbalsta sienas šoreiz tiek veikta ar citu
tehnoloģiju — vispirms iedziļinot rievsienas, izbūvējot pārsedzi un pēc tam
izrokot tuneļa apjomu.

Estakādes (būve nr. 1) funkcija būs aizvadīt
autobraucēju līdz tirdzniecības centram, ceļu pārvadu plānots savienot ar
kompleksa autostāvvietas otro stāvu. Izbūvē tiek izmantoti tipveida risinājumi —
konstrukcijas tiek balstītas uz urbpāļiem, balsti top ar monolītās betonēšanas
paņēmienu, bet laiduma konstrukcija tiek veidota no tērauda sijām, kas
apvienotas ar monolītā dzelzsbetona plātni. Zem estakādes un paralēli Nameja
krastmalai pilnībā no jauna tiks izbūvēta Daugavgrīvas iela ar divvirzienu
satiksmi, un tā apkalpos pilsētas centra–Imantas maršrutu abos virzienos. Līdz
Akmens tiltam no Imantas puses būs jābrauc tieši gar Z–Towers, atstājot jaunos debesskrāpjus labajā pusē un ar
intensīvās automašīnu plūsmas radītajām vibrācijām vairs nekaitējot pašreizējā
Daugavgrīvas ielas posmā esošajām vēsturiskajām koka ēkām.

Dzintars
Blumers


pilnsabiedrības ACB un Tilts
projekta vadītājs:

«Lai gan darbu izpildi objektā apgrūtina
blīvais komunikāciju izvietojums, kas ne vienmēr atbilst norādēm projekta
topogrāfijā, tomēr uz priekšu virzāmies raiti. Projekta pirmā posma noslēgums
paredzēts jau šajā rudenī. Aktīvākajos brīžos objektā strādā ap 100 cilvēkiem
un vairāk nekā 10 ekskavatori. Tā kā Daugavgrīvas iela tiek paplašināta, tad,
vadoties pēc jaunā Daugavgrīvas ielas garenprofila un tās novietojuma plānā,
gājēju ietve Daugavgrīvas ielas malā tiek novietota pie pašas sarkanās līnijas
gar perspektīvā lielveikala teritoriju. Taču šajā vietā augstuma starpība starp
apbūvējamo teritoriju un ielas ietvēm ir diezgan liela un vietām sasniedz pat 7
m, līdz ar to ietves malā tiek izbūvēta tērauda rievpāļu atbalstsiena, kuras
atklātā puse tiks pārklāta ar poliuretāna krāsu. Tāda pati rievsiena tiek
veidota starp abām Daugavgrīvas ielas brauktuvēm, tā tiks pārklāta ar dekoratīvu
apšuvumu, veidojamu no šķiedrcementa plāksnēm.

Šobrīd (2012. g. augusts) intensīvi notiek
atbalsta sienu izbūve, tiek nostiprināti jaunie Daugavgrīvas ielas līmeņi.
Rīgai brauktuves ar augstuma atšķirību trīs metri būs jaunums, bet vietas
trūkuma dēļ nebija iespējams izveidot slīpās nogāzes. Rievsienas tiek
iedziļinātas gruntī, enkurotas, izmantojot specializētu tehniku enkuru
ieurbšanai. Pēc iecementēšanas enkuri tiek nospriegoti, tādējādi nodrošinot
rievsienu stabilitāti, bet rievpāļu augšdaļā tiek veidota monolīta dzelzsbetona
uzkala.

Atklātā rievsienu puse tiks pārklāta ar
grunts krāsu un krāsota. Ir izbūvētas projektā paredzētās jaunbūvējamās ielas
pa 8. asi (Durbes iela, Nameja krastmala), top estakāde (būve nr. 1) līdz
tirdzniecības centra sarkanajām līnijām, tās pilnīgu pabeigšanu atstājot
projekta attīstītāju ziņā. Būvējam jaunas lietus kanalizācijas sistēmas,
sadzīves kanalizāciju, tiek no jauna izbūvēta elektrotīklu, sakaru, luksoforu
ar tālvadības vadību un apgaismojuma infrastruktūra. Rudenī pa vienu no
jaunizbūvētās Daugavgrīvas ielas joslām tiks nodrošināta pagaidu kustība. Uz
galvenajām brauktuvēm klājam SMA markas asfaltbetonu, uz mazāk nozīmīgām — AC
markas asfaltbetonu.»

Tunelis
un tilti

Projekta izstrādes stadijā bija ietvertas
astoņas būves, taču projektēšanas darbu gaitā palika septiņas, pasūtītājam
atsakoties no tuneļa izbūves līdzās iecerētajam tirdzniecības centam. Viena no
būvēm būs lifta un kāpņu konstrukcija, lai kājāmgājējiem būtu iespējams nokļūt
ēkā Bezdelīgu ielā 12, kas atradīsies starp Daugavgrīvas ielas brauktuvēm.
Unikāla un reta metode tiek izmantota līdzās Latvijas Bankai topošajā tuneļa
izbūvē.

Ģirts Šķupelis


SIA Projekts 3 projektu
vadītājs:

«Mūsu uzdevums bija izstrādāt būvprojekta
būvkonstrukciju sadaļu, kā arī objektu realizācijas gaitā veicam šo būvju
autoruzraudzību. Tuneļa izbūves projektā izvēlējāmies netradicionālu
risinājumu. Pirmajā fāzē tērauda rievsienas tiek iedziļinātas 20 m dziļumā un
noenkurotas, izmantojot grunts enkurus. Tērauda atsaitēm (enkuriem) galos tiek
injicēta java, un izveidojas paplašinājums enkuru noturēšanai. Pēc tam tiks
iebetonēta tuneli pārsedzošā plātne, sajūdzot visu būvkonstrukciju. Un tikai
noslēgumā veiks tuneļa rakšanas darbus. Mūsu tehniskais risinājums ir
salīdzinoši efektīvs, tas optimizē materiālu patēriņu. Ja vispirms veic
rakšanas darbus, rievsienas jāizvēlas ar daudz masīvākiem profiliem, lai
garantētu slodžu noturību. Un tas ir dārgāk. Tuneļa augstums plānots 5 m,
garums — 19,38 m. Būvdarbus komplicētus padara plānotais tuneļa slīpums — 27
grādi. Toties nav jāuztraucas, ja rakšanas darbos ekskavators nejauši noskrāpēs
rievsienas. Apdarē izmantosim trokšņus slāpējošus gofrēta alumīnija paneļus ar
skaņu absorbējošu slāni. Materiāls tiek izgatavots rūpnieciski Eiropā un
izstrādāts tieši izmantošanai tuneļos akustiskā komforta garantēšanai.

Projektējot estakādi pāri Daugavgrīvas ielai,
bija jāatsakās no uzbēruma veidošanas, kas būtu pat ļoti piemērots risinājums
šādam estakādes augstumam. Zem pārvada atrodas šautuve un arī garāžu komplekss,
un šie faktori noteica, ka jāprojektē estakāde ar diviem laidumiem. Laidumiem
tiek izmantotas tērauda sijas. Lai optimizētu materiāla patēriņu un siju
ģeometriskos gabarītus, sijas, plātnes betonēšanas laikā vidusdaļā tiek
balstītas, tādējādi samazinot konstrukciju piepūles. Viens no estakādes gala
balstiem ir pat 11 m augsts. Masīvam balstam būtu vienmuļa forma, bet mēs,
sadarbojoties ar arhitektiem, piešķīrām balstiem interesantāku vizuālo izskatu,
kas ir būtisks estētisks devums Rīgas pilsētvidei. Tāpat padomājām, kā ar
vizuāli pievilcīgiem betona sānu paneļiem nosegt komunikācijas satiksmes tiltam
pāri Zunda kanālam. Betonēšanas laikā paneļus sajūdza kopā ar laidumu.
Estētiskais faktors, ja inženierbūve top pilsētā, ir ļoti svarīgs. Primārais,
protams, ir funkcionalitāte un drošība, bet pastāv dažādas iespējas, kā, to
saglabājot, izvairīties no rūpnieciska un robusta iespaida radīšanas.

Interesants pilsētvides objekts būs tilts pār
Mārupīti parka zonā iepretim Trijādības ielai. To būvēs no līmētām koka sijām,
margas būs no masīva koka — kā pienākas parka teritorijai. Ja ekspluatācijas
laikā tiltu rūpīgi kops, tas būs ilgmūžīgs.»

Andis
Cinis

Rīgas Būvvaldes vadītāja vietnieks

«Ieguvumi no satiksmes mezgla rekonstrukcijas
attieksies uz satiksmes caurplūdes atvieglošanu un paātrināšanu šajā Rīgas
apkaimē, turklāt automaģistrāles ir stratēģiski nozīmīgas ziemeļu–dienvidu
virziena plūsmai un transporta aizvadīšanai līdz ostu teritorijām. Daugavgrīvas
ielas iztaisnošanai savu artavu devuši arī projekta Z–Towers attīstītāji, ļaujot ielai šķērsot daļu augstceltnēm
atvēlētā pieguļošā zemesgabala, pretim no pilsētas saņemot atļauju izbūvēt
pazemes autostāvvietas. Pieticīgāk vērtējams apkaimes labiekārtojums Zunda
krastmalā iepretim plānotajam tirdzniecības centram, lai gan neviens ielu
profils nav tāds, ko ar laiku nevarētu pārbūvēt, attīstot kādu veiksmīgu
labiekārtojuma ideju. Tirdzniecības centra projekts tika izstrādāts treknajos
gados, šobrīd projekts tiek pārstrādāts, un viena grandioza apjoma vietā paredzami
vairāki mazāki apjomi, tas nozīmē — zaļumu būs vairāk. Arī daudzstāvu
funkcionāla paskata autostāvietai ar salīdzinoši vienkāršu fasāžu risinājumu
rasta loģiskāka vieta — līdzās Daugavgrīvas ielai, kur gājēju plūsma attīstīta
netiks.»

Skaitļi
un fakti

Pasūtītājs — Rīgas domes Satiksmes
departaments

  • Būvniecības laiks — 2011. gada novembris līdz
    2013. gada novembris
  • Līguma summa – 21 181 639,99 lati, t.sk. PVN
  • ERAF līdzfinansējums 1 500 000 lati
  • Esošās brauktuves atjaunošana — 18 455 m²
  • No jauna izbūvēta brauktuve — 41 000 m²
  • Ietvju un veloceliņu kopējais apjoms — 17 050

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
28 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
tere

..vēl viena pazaudēta iespēja izveidot pievilcīgu publisko ārtelpu galvaspilsētā, tā tik ir dāvana par 6mio euro…

tā arī nesapratu – kurš tad šo visu ir projektējis?

arhitekts

jā, kuri ir projektu autori ?

A.

Paldies par vēsti, kurā gadā sākās ši mezgla plānošana – publiskā telpā neesmu manijis jebkādu dialogu?

Dunduks

visticamāk projekts ap 2006. gadu, kurš pārskaņots.

bēdīg,i kā jau rakstā jūtams, projektēti tika ceļi – nu a meitenes pēc tam:

1) zaudēta iespēja izbūvēt Zunda krastmalu kā pievilcīgu publisko telpu pie ūdens.

2) man nekādi netop skaidrs kapēc tā tiltiņa (no Z-torņiem un Preses namu paralēli esošajam) izbūvei bija nepieciešams aizbērt vismaz 1/3 daļu Zunda kanāla. Būvnieki tiešām nemāk būvēt pat tik īsus tiltus?

3) no rakstam pievienotajām shēmām var izlobīt tikai transporta kustību acīredzot pieņemot, ka visi pārvietojas tikai iekš auto ;(

Artis Zvirgzdiņš

Jā, diemžēl šī būvniecība iesākās bez kādām plašākām diskusijām. Pārpublicējot Latvijas būvniecības rakstu, kas gan ir drīzāk tehnisks stāsts un tāda kā slavas dziesma būvniekiem ar visām viņu tehnoloģijām, – šai gadījumā tā bija iespēja kaut kā piefiksēt A4D, ka vispār kaut kas tāds šobrīd notiek, jo sagatavot plašāku savu rakstu, nevis tikai vienkārši repliku vai komentāru, ir stipri apjomīgāks darbs. A4D tvitera ziņās gan tā būvniecība pa laikam tika minēta jau kopš tur kaut kas sāka notikt pagājušajā gada ziemā. Taču vēsture jau ir senāka nekā tikai kādi pāris gadi – Maximas jeb Akropoles iepirkšanās un izklaides komplekss tika… Lasīt vairāk »

A.Z.

Nezinu, kurš tieši ir Nameja krastmalas nosaukuma autors, esmu dzirdējis tikai baumas. Nezinu arī pamatojumu nosaukumam, bet nupat sapratu, ka tam laikam ir saistība ar lietuviešu veikalu / izklaides centru, kas iecerēts kā galvenā (un laikam vienīgā) būve tai ielā. Namejs taču laikam bija tas ķēniņš, kura vadībā zemgaļi 1290. gadā esot nodedzinājuši savas pilis un emigrējuši uz Lietuvu.

p.s. starp citu pašās 30. gadu beigās par Nameiša, vēlāk  – Nameja bulvāri sauca tagadējo Raņķa dambi.

a.s.

Jums visiem taisnība! Beidzot vajadzētu tikt vaļā no tās VĪZIJAS PAR TORŅIEM!

R.

jātiek vaļā nevis no vīzijām , bet no tiem arhitektu birojiem , kas, piezīdušies pie Rīgas domes, taisa pilsētai nederīgus detalplānojumus.

Dunduks

jātiek vaļā no TĀS vīzijas par torņiem, vai no VĪZIJAS PAR TORŅIEM principā?

drīzāk jautājums cik mums tos vajag un kur. Torņi paši par sevi neizslēdz cilvēkorientētu (racionālu) transporta sistēmu, publiskās ārtelpas un kvalitatīvas ūdensmalas.

tere

..vēl viena pazaudēta iespēja izveidot pievilcīgu publisko ārtelpu galvaspilsētā, tā tik ir dāvana par 6mio euro…

tā arī nesapratu – kurš tad šo visu ir projektējis?

arhitekts

jā, kuri ir projektu autori ?

A.

Paldies par vēsti, kurā gadā sākās ši mezgla plānošana – publiskā telpā neesmu manijis jebkādu dialogu?

Dunduks

visticamāk projekts ap 2006. gadu, kurš pārskaņots.

bēdīg,i kā jau rakstā jūtams, projektēti tika ceļi – nu a meitenes pēc tam:

1) zaudēta iespēja izbūvēt Zunda krastmalu kā pievilcīgu publisko telpu pie ūdens.

2) man nekādi netop skaidrs kapēc tā tiltiņa (no Z-torņiem un Preses namu paralēli esošajam) izbūvei bija nepieciešams aizbērt vismaz 1/3 daļu Zunda kanāla. Būvnieki tiešām nemāk būvēt pat tik īsus tiltus?

3) no rakstam pievienotajām shēmām var izlobīt tikai transporta kustību acīredzot pieņemot, ka visi pārvietojas tikai iekš auto ;(

Artis Zvirgzdiņš

Jā, diemžēl šī būvniecība iesākās bez kādām plašākām diskusijām. Pārpublicējot Latvijas būvniecības rakstu, kas gan ir drīzāk tehnisks stāsts un tāda kā slavas dziesma būvniekiem ar visām viņu tehnoloģijām, – šai gadījumā tā bija iespēja kaut kā piefiksēt A4D, ka vispār kaut kas tāds šobrīd notiek, jo sagatavot plašāku savu rakstu, nevis tikai vienkārši repliku vai komentāru, ir stipri apjomīgāks darbs. A4D tvitera ziņās gan tā būvniecība pa laikam tika minēta jau kopš tur kaut kas sāka notikt pagājušajā gada ziemā. Taču vēsture jau ir senāka nekā tikai kādi pāris gadi – Maximas jeb Akropoles iepirkšanās un izklaides komplekss tika… Lasīt vairāk »

A.Z.

Nezinu, kurš tieši ir Nameja krastmalas nosaukuma autors, esmu dzirdējis tikai baumas. Nezinu arī pamatojumu nosaukumam, bet nupat sapratu, ka tam laikam ir saistība ar lietuviešu veikalu / izklaides centru, kas iecerēts kā galvenā (un laikam vienīgā) būve tai ielā. Namejs taču laikam bija tas ķēniņš, kura vadībā zemgaļi 1290. gadā esot nodedzinājuši savas pilis un emigrējuši uz Lietuvu.

p.s. starp citu pašās 30. gadu beigās par Nameiša, vēlāk  – Nameja bulvāri sauca tagadējo Raņķa dambi.

Ventis Didrihsons

Viens no lielākiem projektiem Rīgā, kas cik saprotams ir balstīts uz fantastiskām silueta koncepcijām. Apsveicu visus ar „ieguvumiem” 21.milj latu vērtībā! Satiksme tiks uzlabota izbūvējot 42.tūkst m² jaunas brauktuves tādējādi it kā panākot kārtējo „uzvaru” šajā pēdējo gadu bezkompromisu cīņā ar privāto automašīnu radītiem sastrēgumiem, tā vietā lai attīstītu satiksmes prioritāti = sabiedrisko transportu, tramvaju, domātu par kompaktu, efektīvu un kvalitatīvu pilsētas centra vidi; Kā jau Artis minēja, kamēr vienā krastā tiek domāts, kā iedzīvotājiem nokļūt līdz Daugavai un novirzītu ārpus centra tranzīta satiksmi t.sk. kravas, otrā krastā tiek būvētas jaunas apjomīgas brauktuves un dzīts tranzīts gar ūdensmalām cauri pilsētas… Lasīt vairāk »

Ingurds Lazdiņš

Tas viss tikai lieku reizi parāda, cik tālu viens no otra un ar cik milzīgu plaisu starpā pagaidām pie mums ir prakse no pilsētu attīstības teorijas, uz saskaņošanu projektējošie naudīgie biroji no jaunajiem-perspektīvajiem un arī ne tik jaunajiem urbānistiem, kuru domās būtu vērts ieklausīties, ja gadījumā kāds tomēr gribētu sekot Eiropas labākajiem piemēriem…

Latvieša nacionālais sports – kāpšana uz grābekļa – arī pilsētplānošanā?! 🙂

Ventis Didrihsons

Nesapratu pričom te urbānisti, teorijas vai Eiropas piemēri…, bet par to grābekli Tavs komentārs vietā! Interesanti, ka Rīgai jau ir sarakstīti skaisti ilgtermiņa mērķi par pilsētas attīstību, arī teritoriju plānošanas pamatprincipi un noteiktas satiksmes prioritātes… rodas jautājums –a priekš kam??? Ja darīts tiek pilnīgi diametrāli pretējā virzienā, pie kam bez saprotama pamatojuma, kaut vai ekonomiska. Par atbilstību Ilgtermiņa attīstības stratēģijas mērķiem šeit ir lieki runāt. Un šis nav vienīgais ‘fantastiskais" projekts! Ingurd, ja ir laiks, atver RDSD gada grāmatu (vienalga kura gada), vari pat nelasīt, pietiks ja paskatīsies uz titullapu, uzreiz sapratīsi šo „pilsētplānotāju” mentālo ainavu un izpratni par to… Lasīt vairāk »

Ingurds Lazdiņš

Urbānistus piesaucu, mazliet iedvesmojoties no Arta Zvirgzdiņa diskusijas par, citēju – "pilsētnieciskumu. Nu, to, ko angliski varētu apzīmēt ar urbanity", skat.arī –

http://www.a4d…mments/#c24243

Rīgas praksei ar dažiem retiem, demonstratīviem izņēmumiem šāda prakse tiešām diemžēl ir sveša,

bet Eiropas (pilsētu) labākie piemēri mums māca tieši pretējo (Rīgai) – ka piekrastes ir sabiedriskajai dzīvei pieejamas, ka rekreācijas un gājēju-velosipēdistu zonas ir svarīgas, ka sabiedriskais transports nav pretīgs, ka tajā var pārvietoties arī daudzu vislabāk situēto slāņu pārstāvji (kas jau nu vien vispār ikdienā brauc uz darbu un atpakaļ), utt, etc. Nu tā apmēram to domāju. Lai laba diena!

Ventis Didrihsons

Ok sapratu, bet tas viss vairāk vai mazāk jau ir ierakstīts Rīgas plānošanas dokumentos. Runa ir par elementāru plānošanu, proti uzstādītu mērķu īstenošanu. Piekrītu, ka visos līmeņos jāmainās domāšanai un atteiksmei, šeit Eiropas piemēri, protams, ir vietā, ja vien vispār ir vēlme ko mainīt.

a.s.

Jums visiem taisnība! Beidzot vajadzētu tikt vaļā no tās VĪZIJAS PAR TORŅIEM!

R.

jātiek vaļā nevis no vīzijām , bet no tiem arhitektu birojiem , kas, piezīdušies pie Rīgas domes, taisa pilsētai nederīgus detalplānojumus.

Dunduks

jātiek vaļā no TĀS vīzijas par torņiem, vai no VĪZIJAS PAR TORŅIEM principā?

drīzāk jautājums cik mums tos vajag un kur. Torņi paši par sevi neizslēdz cilvēkorientētu (racionālu) transporta sistēmu, publiskās ārtelpas un kvalitatīvas ūdensmalas.

28
0
Lūdzu, komentējietx