Latvijas būvniecība 5/2012

Latvijas būvniecība Nr.34
(5/2012)
Tēma: ceļi, tilti, inženierbūves

Žurnāla tēma — ceļi, tilti, inženierbūves. Ja visi gludie
ceļi Eiropā ved uz Romu, tad Latvijā — pa bedrēm uz auto servisu. Numura
viesredaktors Māris Paiders, ceļu būvnieks ar ievērojamu pieredzi un sistēmai neērtu
viedokli. Ceļi nav ārpus konteksta vai paši par sevi, no projekta un
izpildījuma kvalitātes iegūst vai zaudē arī pilsētvide. Piemēram, vērienīgā
rekonstrukcija satiksmes mezglā Krišjāņa Valdemāra un Daugavgrīvas ielā, kas
ietver septiņas būves, ar blīvas satiksmes maģistrālēm izolēs ēku Bezdelīgu
ielā 12 — tai būs iespējams piekļūt tikai no satiksmes pārvada, izmantojot
kāpnes vai liftu. Projekts ir kā karsts kartupelis, par to vairījās izteikties daudzi
uzrunātie eksperti, kad tika taujāts par sabiedrības ieguvumiem un
labiekārtojuma vērtējumu. Labā ziņa ir tā, ka projektētāji izstrādes gaitā
sadarbojušies ar arhitektiem un domāts par industriālo un funkcionālo objektu pēc
iespējas harmoniskāku izteiksmi, turklāt neradot īpašus sadārdzinājumus
realizācijā. Te parādīsies arī kāda Rīgai neierasta lieta — brauktuvju
izvietojums ar vairāku metru līmeņu starpību. Projekta realizācijai ir tieša
saistība ar lietuviešu nu jau optimizēto megaieceri par tirdzniecības centru un
pievadceļu izbūvi ēkai. Asfalta marketinga paraugs — 2007. gadā finansējums
seši miljoni eiro tika noformēts kā attīstītāju dāvinājums RD, kuru pavadīja
līgums — pašvaldības apņemšanās par šo summu izbūvēt pievadceļus. Estakāde jau
ir uzbūvēta precīzi līdz sarkanajai līnijai, tālāk jābūvē pašiem attīstītājiem.

Aktuāli sāpīgo tēmu par «Gaismas pils» infrastruktūras
izbūvi rakstā Kārtu kārtām līdz
funkcionējošai ēkai
skaidro arhitekts un kultūras ministres padomnieks
Jānis Dripe. Rubrikā Reportāža
arhitekta Ervīna Kraukļa izstrādātais Ventspils domes renovācijas projekts.
Risks, uzdrīkstēšanās, pieredze un būvfizikas pārzināšana. Renovācijā tiek
izmantoti Latvijai inovatīvi risinājumi un uzstādīti ambiciozi mērķi. Plānots,
ka ēka būs «ūberenergoefektīva». Padomju laika apjoms iegūs arī mūsdienīgus
papildinājumus ar piebūvētu ārēju lifta šahtu un stiklotu apjomu virs ieejas
mezgla, kur mitināsies zaļie augi un mitrinās telpām pievadāmo gaisu.

Troksnis, izglītības reforma un būvakustikas projektēšana
būvinženiera Artūra Pērkona skatījumā. Izglītojoši. Rakstā apskatīta loģiskā
būvakustikas projektēšanas secība un atsegta daļa iespējamo klupšanas akmeņu. Ko
tauta domā par labu un ilgtspējīgu būvniecību un kādus Latvijas piemērus
piesauc, atklāj komunikācijas zinātņu studenti savā kopdarbā Viedoklis par ilgtspējību. Būvniekiem ir
idejas, kā loģiski sakārtot ceļus, jāielūkojas tikai pieredzē, kās gūt no 1991.
līdz 2002.gadam. Par to runā eksperts Juris Anitens un ceļu būvnieks Kārlis
Balgalvis. Jautājums — kāpēc Dievu aizmirstā nostūrī tiek izbūvēts pilnībā
jauns ceļš — tiek uzdots rakstā Ceļu
posms Kuldīga — Tukums episku Latvijas problēmu kontekstā
.

Žurnāls viesojās arī ierobežotas pieejamības objektā
Pļaviņu HESā, kur notiek darbi ar sarežģītu nosaukumu — augšas bjefa pastatņu
celtņa sliežu ceļa siju un balstu dzelzsbetona konstrukciju atjaunošana. Rakstā
Rīgā top pirmais zemgrīdas tramvaja
sliežu ceļš
— par sliežu ceļu izbūvi, ieskicējot arī paredzētos
funkcionālos pilsētvides labiekārtojuma elementus. Visus Rīgas tiltus būvējusi viena
un tā pati kompānija, tai veltīts raksts Tiltu
būvniecība kā augstā māksla
. Kā ārzemju objekts un inovāciju paraugs
žurnālā apskatīts ceļa E18 rekonstrukcijas projekts Somijā jeb «zaļais autoceļš»
ar neskaitāmiem tiltiem, tuneļiem, specializētām zvēru pārejām un telemetrisko
sistēmu satiksmes drošības līmeņa paaugstināšanai.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx