Atskats uz koncertzāles projektu diskusiju

Pirms divām nedēļām Pilsētas arhitekta birojā notika profesionāļu diskusija
par koncertzāles un konferenču centru iespējamo projektu attīstību Rīgā, kas
piesaistīja plašu uzmanību, apliecinot, ka tēma arvien ir aktuāla.  

Uzreiz jāmin, ka tā nebija arhitektūras diskusija — pašreizējo projektu
autori un attīstītāji, un arī eksperti tika aicināti nevis, lai spriestu par kādu
ēku uzbūvi un izskatu, bet drīzāk dalītos redzējumos par stratēģiskiem
jautājumiem, — par koncertzāles un konferenču centra ietekmi uz pilsētvidi, par
to, cik universālai vai specifiskai vajadzētu būt koncertzālei, kā arī par to,
kura no esošajām vietām un projektiem būtu tuvāka tam, lai to ar finansiālu līdzdalību
varētu atbalstīt valsts un arī Rīga kā pilsēta. Kā vēlāk minēja Rīgas pilsētas
arhitekta biroja (RPAB) vadītājs Gvido Princis, — šī diskusija raisīja vēl
nebijušu interesi, acīmredzami apliecinot, ka tēma ir ļoti aktuāla un gaidīta.

Pamatojot diskusijas nepieciešamību Gvido Princis pauda, ka Nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle un konferenču
centrs ir  minētas kā prioritātes stratēģiskos
valsts un arī Rīgas pilsētas dokumentos, kā arī —, ka aprīlī notikusi nozares
profesionāļu un valsts pārvaldes pārstāvju diskusija par «daudzfunkcionāla
pasākumu centra izveidi Latvijas galvaspilsētā», kas noslēgusies ar vienotu
nostāju, ka «šādu objektu trūkums mazina Latvijas ekonomikas, kultūras un
tūrisma konkurētspēju starptautiskā vidē.» RPAB rīkoto diskusiju rosināja arī
tas, ka šobrīd Ministru
kabinetā tiek spriests par valsts atbalstu konferenču centra un koncertzāles
projektam un valdība līdz gada beigām apņēmusies izšķirties par atbalstu kādam
no piedāvātajiem projektiem. Diskusijas
ietvaros tika aplūkotas un apspriestas projektu īstenošanas alternatīvas.

Kultūras ministrijas nostāja

Diskusijas
sākumā klātesošie tika iepazīstināti ar Kultūras ministrijas nostāju. Tajā
vērtēti trīs iespējamie koncertzāles projekta īstenošanas varianti. Pirmais no
ziņojumā apskatītajiem variantiem ir koncertzāles projekts uz AB dambja, kas
tika apturēts 2009. gadā finanšu krīzes dēļ. Problēma ir apstāklī, ka šis
projekts nevarētu piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu un ir salīdzinoši dārgs.
Ņemot vērā mūžīgo saspīlēto budžeta situāciju, Anda Sīļa veidotais akustiskās
koncertzāles projekts, domājams, vēl ilgu laiku palikšot nerealizēts.

Otrs ziņojumā
aplūkotais variants ietvēra koncertzāles būvniecību sadarbībā ar Rīgas domi,
konkrēti — par Rīgas kongresu nama pārbūvi, kuras projekts esot augstā
gatavības stadijā. Tomēr arī šim projektam nebūs iespēja piesaistīt ES
līdzfinansējumu, līdz ar to jārēķinās ar pašvaldības budžeta iespējām.

Kā trešais
projekta attīstības virziens tika minēta sadarbība ar privāto partneri. Šai
variantā pastāv iespēja piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu ar nosacījumu, ka
tas tiek attīstīts degradētā Rīgas teritorijā. Šādā scenārijā būtu jāveic
publiskā iepirkuma procedūra. 

Trīs projekti

RPAB diskusijā
tika prezentēti trīs konkrēti projekti, — konferenču un koncertu centrs
Skanstes ielas rajonā, Kongresu nama pārbūve par multifunkcionālu centru ar
koncertzāli un konferenču centrs Zaķusalā. Jāatgādina, runa šai gadījumā runa
nav par arhitektūras projektiem šaurā nozīmē, bet drīzāk potenciālie varianti šādu
būvju veidošanai trīs dažādās vietās. Aiz katra no variantiem ir konkrēti attīstītāji,
ar savām interesēm.

Visi trīs projekti
paredz starptautisku konferenču centru apvienojumā ar akustisko koncertzāli.
Teorētiski diviem no piedāvātajiem projektiem — Skanstes ielā un Zaķusalā būtu
iespēja pretendēt uz jau rezervētu Eiropas Savienības struktūrfondu
līdzfinansējumu 20 milj. eiro apmērā no naudas, kas atvēlēta Rīgas degradēto
teritoriju revitalizācijai. Šobrīd vēl nav skaidrības par to, kad varētu tikt
īstenota kāda no iecerēm, tomēr visi projektu attīstītāji vienbalsīgi atzīst,
ka akustisko koncertzāli bez valsts atbalsta uzbūvēt neesot iespējams. 

Skanstes ielā

Pēdējā pusgada
laikā vairāk ir dzirdēts par plāniem Rīgas konferenču un koncertu centram
Skanstes ielā, uz būvkompānijai Merks piederošā zemesgabala, blakus DnB bankai.
Projekta attīstītājs ir Skanstes attīstības aģentūra, kuru veido Merks, New Hanza City (ABLV
grupas uzņēmums), E.L.L. Kinnisvara, NP Properties, Hanner, LNK Centre. Projekts
pretendē uz ES llīdzfinansējumu.

Iepriekšējā
gada beigās šai vietai tika rīkots arhitektūras konkurss, kurā uzvarēja Rēzeknes
Gora autori — birojs VMS. Tas arī
bija vienīgais no trim diskusijā piedāvātajiem projektiem, kas tika prezentēts detalizētāk,
skaidrojot gan ekonomisko pamatojumu konferenču centram, gan  telpu transformācijas principus. Iespējamā
būve Skanstes ielas apkaimē ietvertu starptautiska līmeņa konferenču centru,
akustisko koncertzāli, izstāžu telpas, kā arī viesnīcu. Iegūstot kāroto
līdzfinansējumu, tiek plānots,  ka
projektu varētu īstenot līdz 2021. gadam.

Zaķusalā

Attīstītājs
konferenču centra projektam Zaķusalā, līdzās Latvijas Televīzijas ēkai, ir SIA Biznesa
centrs Zaķusala (valdes priekšsēdētājs — Vasilijs Meļņiks), uzņēmuma lielākais
īpašnieks ir SIA Eiroholdings, īpāšnieku lokā ir arī SIA Ave Astra, a/s Grindeks,
SIA Vitalian un Latvijas Darba devēju konfederācija.

Projekta
arhitektūras daļu pārstāv birojs Jonika, kas ir arī vēsturiskās TV ēkas
projekta autora Andra Purviņa autortiesību mantinieki. Kā zināms, toreiz iecerētā
kompleksa otrā kārta, līdzās esošajai augstceltnei paredzēja otru — radio
vajadzībām (kas, kā norādīja  autori, esot
bijusi paredzēta par 12.3 m augstāka par pirmo ēku). Pamatojoties uz šo
vēsturisko projektu izstrādāts priekšlikums konferenču centram, tomēr šodienas
zemes īpašumu robežas neļauj to būvēt gluži vēsturiski plānotajā vietā.  Iecere paredz būvēt kompleksu, kas varētu
uzņemt 3000 viesu un, saņemot līdzfinansējumu, projekta ietvaros būtu arī
akustiskā koncertzāle, kā arī restorāni, ofisu telpas un dzīvokļi. Konferenču
centrs tikšot būvēts neatkarīgi no tā, vai tiktu saņemts ES līdzfinansējums
akustiskajai koncertzālei. Zaķusala, salīdzinot ar citiem variantiem, atrodas
vistuvāk lidostai. Kā atzina projekta autori, risks ir tilta noslodze sastrēgumstundās.
Šis projekts varētu tikt īstenots līdz 2023. gadam. Apjomīgā projekta kopējā
platība, ieskaitot koncertzāli, ir 55 tūkstoši kvadrātmetru. Projekta
izmaksas tiek lēstas 65 milj. eiro apmērā.

Viedokļi

Diskusijas
ietvaros, viedokli izteica Uģis Kaugurs, kurš savulaik, būdams Liepājas
galvenais arhitekts, vadīja koncertzāles konkursu šai pilsētā. Jokodams viņš
aicināja neīstenot visus projektus vienlaicīgi, jo to
nepavilkšot Rīgas lidosta. Tāpat trāpīgi asprātīgs bija salīdzinājums ar ikra
maizīti — spriežot uz kuras, maizītes tad to vienīgo ikru likt. Viņaprāt, no piedāvātajiem trijiem, tieši Skanstes ielai, kā
koncertzāles novietnei būtu vislielākā pozitīvā ietekme uz Rīgas attīstību.

Latvijas
Pasākumu producentu asociācijas pārstāvis Gints Putniņš pauda, ka prasības
akustiskajai koncertzālei, resp., simfoniskā orķestra mūzikai ir tik specifiskas,
ka nepieciešams domāt par divu atsevišķu koncertzāļu veidošanu — gan par
akustisko koncertzāli, gan par modernu multifunkcionālo koncertzāli.

Savukārt
Andis Sīlis  sev raksturīgajā manierē, kritiski,
bet visnotaļ pragmatiski izteicās par šādu pieeju, valstij cenšoties kārtējo
reizi «uzsēsties uz astes kādam
privātajam investoram», reizē uzskaitot galveno apsvērumus, kāpēc var
attīstīties vairāki konferenču centri un arī koncertzāles, tomēr «īstajai» — akustiskajai
koncertzālei nevajadzētu pieļaut kompromisus ne daudzfunkcionalitātes, ne
arhitektūras un novietnes ziņā. Viņa sacīto lielā mērā var uztvert kā tēmas
esenci, kā kopsavilkumu visai diskusijai, tāpēc zemāk atsevišķi lasāmi Anda
apsvērumi.

Anda Sīļa argumenti

1. Ja reiz mūsu nacionālā īpatnība ir izteikti augsts
mūzikas izglītības, tradīcijas un atpazīstamības līmenis, tad valsts/KM
pienākums ir šo unikalitāti atbalstīt, nodrošināt, «pārdot» utt., nevis gluži
kā LLMM gadījumā mēģināt uzsēsties uz astes privātiem attīstītājiem sākot
diskusiju ar tekstu «naudas nav un nebūs» un, ka varbūt dabūsim no Eiropas
revitalizējot degradētās teritorijas, kādi nu uzdāvinātajam kleperim tie zobi
būs… utml.

    2. Ja reiz runa iet par Valsts pirmo un «galveno»
    koncertzāli, tad nekādi kompromisi dabīgai akustiskai nav pieļaujami, tā ir
    pamatfunkcija un prioritāte. Viss transformējamais un multifunkcionālais
    vienmēr un visur par kaut kādu procentu pazemina kvalitāti. Vispārzināmais
    salīdzinājums — koncertzāle ir atsevišķs mūzikas instruments. Katrai Stradivāri
    vijolei sava unikālā skaņa, nevienam nenāk prātā to elektroniski pārķūnēt uz
    čellu utml.

      3. Bez 10 akustiskajiem parametriem,
      kurus dzird specialisti, tikpat svarīgs ir psihoemocionālais aspekts. Pie
      nepiemērotas arhitektūras un draņķīga interjera arī izcila skaņa liksies tizla.
      Vineyard tipa zālē orķestra atrašanās
      pa vidu ļauj dabūt cita līmeņa kopības un notikuma sajūtu, nav «mēs — jūs»
      attiecības un uz pārējo publiku skatīties arī interesanti, nav jālūr atpakaļ pār
      plecu.

        4. Visi četri RKZ operatori/konsultanti
        izpētīja un secināja, ka netālredzīgi ir orientēties uz vietējo publiku ar tās
        maksātnespēju. Jānokļūst starptautiskā topā un jātaisa zāli 1600-1900 vietām, lai
        būtu rentabli atvest, piem., Bostonas orķestri, — vietējiem atlaides utml. Pa
        dienu var piepelnīties ar konferenču funkciju, to apskaņot elektroniski nav
        problēmas.

          5. Naudu nav vērts tērēt krūmos,
          kultūras būve redzamā vietā strādā 24 stundas diennaktī, arī uz tiem, kas savu
          kāju tur nespers.

            6. Nevienā no prezentētajiem
            piedāvājumiem ne tuvu nav nepieciešamie parametri, bet tiesības attīstīties ir
            visiem, — konferenču bizness ir rentabls. Un, jo vairāk koncertzāļu Rīgā, jo
            lielāka cerība, ka mūzikas tradīcijas neizmirs. Pretējā gadījumā — bez
            atbilstošas infrastruktūras tas ir pāris paaudžu jautājums.

              Dalīties ar ierakstu:

              Pievienot komentāru

              avatar
              10000