Par godu 16. februārim — Lietuvas Neatkarības dienai — nesen pabeigtais Zinātnes un inovāciju centrs VIZIUM Ventspilī, kura autori ir viens no ievērojamākajiem lietuviešu arhitektu birojiem, — Audrius Ambrasas Architects. Jāatgādina, ka pēc Ambrasa projekta Latvijā tapusi arī LUMINOR bankas ēka (tobrīd — DNB banka) Skanstes ielā Rīgā.
Zinātnes un inovāciju centra projektā arhitektūra un ainava veido vienotu veselumu. Tā vietā, lai piedāvātu vietzīmi un dominanti tilta asī, kompozīcija ir atstāta atvērta un aicinoša, — šai vietā saskaras ēkas un pakalna siluetu līnijas. Jaunveidotas publiskās ārtelpas kā zinātnes pakalns, jumta terase un skatu platforma ir paredzētas gan vietējiem iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem.
Jaunā ēka zemes gabalu sadala divās daļās. Rietumu daļā ir autostāvvietas, bet tehniskā transporta piekļuve ir organizēta atsevišķi, — no ēkas dienvidiem. Austrumu pusē ir mākslīgi veidots pakalns, kas ir vieta piknikiem un brīvdabas pasākumiem, piedāvājot skatu uz upi.
Pakalns ved uz jumta terasi ar pieeju publiskajām telpām (kafejnīca, konferenču zāle un izeja uz galveno vestibilu) ēkas pirmajā stāvā. Gan ēkas, gan pilsētas tālākā izzināšana turpinās pa slīpo jumtu virzienā uz skatu platformu, kas paver panorāmas skatus. Ēka funkcionāli ir sadalīta divās daļās — zemāka plašākajā daļā ir Zinātnes centrs, savukārt Inovāciju centrs aizņem piecus stāvus no augstākajā ēkas galā.
Zinātnes un inovāciju centrs VIZIUM
Rūpniecības ielā 2, Ventspilī
Pasūtītājs: Ventspils pašvaldība
Arhitekti:
Audrius Ambrasa Architects — Audrius Ambrasas, Vilma Adomonytė, Jonas Motiejūnas, Viktorija Rimkutė, Justas Jankauskas
Arhitekta J.Pogas Birojs — Juris Poga, Astra Poga
Būvinženieris: Aldis Grasmanis (BKB)
Projekta vadītājs: Juris Poga
Platība: 6 653 m²
Konkurss: 2016 — 1. vieta
Projekts: 2016-2019
Būvniecība: 2019-2022
Interesants projekts. Vienkaršs, lakonisks, tajā pat laikā ar plašu telpu diapazonu gan iekšā, gan ārā. Konkursu atceros stipri miglaini, bet šķiet ka projekts lielā mērā ir izturējis laika zobu un palicis vairāk vai mazāk kā oriģināli iecerēts. Tas kas man šeit šķiet neveikli ir novietnes PIEpilsētnieciskais raksturs. Zinātne un inovācija suburbos. Jāatzīst, ka, nekad neesmu bijis Ventspilī (tik cauri izbraucis), tomēr domāju, ka nebūtu bijis pārāk grūti atrast kādu pilsētnieciskāku novietni, kur arī šis objekts labi iekļautos. Savādāk, konkrētā KOMBINĀCIJA vairāk atgādina tādu kā monumentu padomju iznīcinātājiem/tankiem/snaiperiem. Vienīgais uz ko atliek cerēt ir tas, ka pilsētvide panāksies pretī un “apvīs” šo pavilionu laika gaitā. Veiksmi… Lasīt vairāk »
Tā noteikti nav uzskatāma par piepilsētu/nomali/suburbiju. Tas nav pilsētas centrs, bet būtībā ir infrastruktūras centrs/mezgls, jo atrodas starp un savieno dažādas Ventspils daļas – Jaunpilsētu, Gāliņciemu un Pārventu. Pirms šīs būves tā bija riktīga “nevieta”. Tagad šai vietai ir potenciāls “apaugt” ar citām funkcijām… tas ir tikai naudas un laika jautājums…
Mik, pievienojos par novietni tādējādi, ka konkrētā apjoma novietojums konkrētajā vietā, tur atrodoties, uzreiz raisīja jautājumu: kāpēc tāds tur? nevaru piekrist Artim, ka “arhitektūra un ainava veido vienotu veselumu”. tā ir “vietzīme” apkārtnes kontekstam svešā [lietuviešu?] valodā, lai arī, jā, “kompozīcija ir atstāta atvērta,” ēkas un pakalna siluetu līnijas saskaras mākslīgi, jo “mākslīgi veidotajā pakalnā” pārējam mākslīgi pieprojektēta ēka. samākslotajai Ventspils apbūvei šis varbūt pat skaitās kontekstuāli. “jaunveidotā publiskā ārtelpa kā zinātnes pakalns, jumta terase un skatu platforma” uz upi un panorāmu ir aicinoša arī ziemas putenī, jā. PIEpilsētnieciskums pilsētā, kura šaipus Ventas viens un divi izstaigājama kājām, kas nav… Lasīt vairāk »
Indra, par to PIEpilsetnieciskumu es vairāk biju domājis Rīgas Krasta ielas tipoloģijas ietvarā. Gribi vai negribi, bet viss uzsvars ir uz infrastruktūru un auto stāvvietām. Protams…pieņemu ka ari uz Molu/Lido kāds brauc ar tramvaju.
Tā noteikti nav uzskatāma par piepilsētu/nomali/suburbiju. Tas nav pilsētas centrs, bet būtībā ir infrastruktūras centrs/mezgls, jo atrodas starp un savieno dažādas Ventspils daļas – Jaunpilsētu, Gāliņciemu un Pārventu. Pirms šīs būves tā bija riktīga “nevieta”. Tagad šai vietai ir potenciāls “apaugt” ar citām funkcijām… tas ir tikai naudas un laika jautājums…
Nu jau daudzākus gadus, kopš esmu sācis dabā apmeklēt dažādas (mūsdienu) arhitektūras lielākas un mazākas ikonas un pavisam neikonas, esmu pārliecināts, ka žurnālbildēm visbiežāk ar dabā atrodošos objektu ir visai attālināts sakars. Laikam ar šo ēku būs visai līdzīgi (kad pēdējoreiz biju Ventspilī, apjoms jau bija uzcelts un no ielas/autobusa loga izlikās visai nepamanāms).
Tas interjers ar pasaules karti uz grīdas un sarkano krāsu mazliet tā kā atgādina Padomiju. Bija “miera baložiem” tāds ķēriens uz miera nešanu visā pasaulē un cienīts tika Patriss Lumumba, komandieris Če un vēl visādi dīvaini tipāži. Ventspils kā iegribu vieta ( nu sagribējām un izsitām – re kā iebliezām) vēl daudzus gadus būs priekšā pārējai Latvijai. Nezinot saturu, kas plānots, jo nosaukums ir diezgan izplūdis, dažreiz liekas ka mums nav kur likt Eiropas naudu. Mēs ilgi un dikti diskutējam kādus datorus pirkt bērniem skolās pandēmijas laikā un parasti nopērkam tos visštruntīgākos un protams ne Makus un iedodam protams ne… Lasīt vairāk »
Kaut man nu nekādi nav saprotama nu jau daudzu gadu garumā Miķeļa uzsvērtā nepatika pret Ventspili (tas, ka mēģina iemiesot vienā personā, daudziem ventspilniekiem diez vai liek gavilēt), viņa tekstā parādās vissirslikti tematika. Tā kā neesmu dzimis patricietis (pat ne drūmākajā maskačkas pavārtē), man tas, ka tiek attīstīta visa valsts teritorija ir pat vairāk kā pašsaprotami (pat Rīga man liekas pietiekami liela pilsēta, lai tajā būtu vairāk par vienu centru, tas par kautiņiem koncertzāļu un muzeju kontekstā). Manā pieredzē traģēdija ir pretējais, ka paātrinātos tempos (pjaķiļetku za 3 goda) ir likvidētas slimnīcas un skolas (mana bērnības slimnīca pazuda vēl padomjlaikos,… Lasīt vairāk »
Nebij, nebij vis ir slikti. Man patīk, bet mēroga ziņā objekts varēja atrasties par kādiem 200 km tuvāk Rīgai 😉 Vēl pareizais solis ir sabūvēt katrā ciematiņā koncertzāles, un iestājoties pandēmijai prasīt naudu visas mašinērijas uzturēšanai. Vispareizāk protams ir kultūrceltnes sabūvēt desmit reizes vairāk kā rūpnīcas. Bet vispareizāk kosmosa centrus Latvijā būvēt bez iespējas apgūt raķešzinātnes augstskolās, lai vēl kādam kāja nepaslīd un nesadomā par Masku kļūt. A tā, Visuma nomalē tāds kosmosa centrs ir tieši tas kas vajadzīgs. Vismaz no groteskas viedokļa perfekts risinājums. Kā tur bija – skolēns seko naudai…pag otrādi – nauda seko skolēnam;) Tas viss joks… Lasīt vairāk »
Es saprotu, ka daudziem arhitektiem ekonomika ir sveša, bet tieši tādēļ slēdz skolas un slimnīcas, lai Hūtes varētu pārgriezt lentītes savos “īpašumos” un nākošajās vēlēšanās noraportēt vēlētājiem ar skaistiem dronu lidojumiem – nu kaut ko tādu: “saimnieki savā zemē” vai “Ventspils – inovāciju citadele” nu vai vismaz “Ventspils – Baltijas kosmosa pētniecības centrs”. Elementāri, Vatson! Ekonomikas ābece. A Tu – Miķelis, Miķelis. Objekts labs, bet uz vispārējā nabadzības fona tā ir izšķērdība un pokazuha.
P.S. Jo satelīts Venta-1, kas izmaksāja kādu 0.5 miljonu latu bija Konversācijas vārdnīcas lieluma nevienam nevajadzīgs štrunts, ap kuru ņēmās divus gadus, līdz knapi palaida ar Indijas raķeti šķiet kosmosā.
Viena no lietām, ko mēs protam perfekti – tērēt naudu bezjēdzīgi, jo ierēdņi, kas par visādiem šitādiem centriem lemj, to taču nepelna. Eiropa maksā. Kā pēc tam to infrastruktūru uzturēt, tas parādās krīzes brīžos un pēc ceļiem Rīgā izskatās, ka sistēmas kolapss iestāsies akurāt globālās finanšu krīzes brīdī, kura jau tepat mums visiem pie durvīm klauvē.
Bet OK, nebojāšu svētkus autoriem – objekts labs.
Angļu Džentlmeņu klubs. Ukrainas speciālizlaidums. Dzīve Angļu Džentlmeņu klubā kūsāja – krievu papirosi tika iznīcināti kosmiskā ātrumā, Smirnoff pudeles tukšojās un Tulas patvāris vārījās. Kaut kur tālu tālu Krievijas cars plānoja uzsākt savu kārtējo genocīda kampaņu pret brālīgo slāvu tautu, pucēja savas carpuškas un mēģināja salabot carzvanu, kurš nodevīgi bija saplīsis jau pirmajā zvanīšanas reizē. Retais nepazina veco rusofilu seru Savicku, kurš pa Londonu vizinājās ar skaistu, tjūnētu AMG darbnīcā, rožkoka karieti un stāstīja skaistas pasakas jaunām lēdijām par veco labo cara tētiņu, kurš aizlūzušu niedri nenolauž un ģērboņiem klātās istabās aizvien pavada rūpīgās pārdomās par savu tautu. Pat vairāk… Lasīt vairāk »
Kādēļ? Domāja Berimors. Kādēļ visus šos gadus londonieši ir apkalpojuši, aptekalējuši, apstāvējuši un lolojoši šos zvēru ādās tērptos kungus? Berimors to nespēja aptvert, ka kāds var būt tik neprātīgs, lai uzsāktu tādu postu.
Bet bija…
Jebkurš, kurš redzēja cara tētiņa benefici, riebumā un ar grūtībām spēja to noskatīties, jo mēs visi redzējām necilvēka šovu, cilvēkēdāja šovu.
Un šobrīd katram bija pienācis laiks izšķirties, vai turpināt smaidīt, pakalpot un apkalpot, vai “parādīt durvis”.
Berimors piekārtoja savu Ukraiņu karodziņu pie samta vestes, palūkojās uz Cigāru istabas dūmiem piepildīto zāli un klusi aiz sevis aizvēra durvis.
Speciālizlaiduma beigas.
Viss smuki. Tikai lielā telpa ar 2 kolonnām bildēs rāda ļoti nospiedošu sajūtu, kā pazemes garāža. Cerams ar expozīciju varēs atdzīvināt.
ja kaut kas tāds būtu uzbūvēts pirms 1000 gadiem, tad noteikti Latvijas folklorā to dēvētu par “velna gultu”.
pietiek ar dažiem gadiem iz vēstures- “lemberga ļežaks”
Semantiski eka neizskatas pec zinatnes centra,