Ventspils koncertzāle — BBP konkursa darbs

«Jauno koncertzāli veido divi galvenie elementi: jumts un «iekšējās celtnes». Ēkas un sabiedrības simbioze raksturo mūsu projekta ideju. To nav iespējams sasniegt tikai ar arhitektūras līdzekļiem. Šis projekts var kļūt par katalizatoru pilsētas labiekārtošanas procesā,» vācu arhitekti Benisch, Benisch & Partner turpina plenērā piedāvāto ideju. Konkursa* darbs, 2007

Skiču projektu konkurss Ventspils pilsētas centrālā parka nākotnes
attīstībai un labiekārtošanai tika rīkots, lai apkopotu idejas jaunās
koncertzāles stratēģijas īstenošanai. Parkā paredzēts veidot centrālu
strūklaku, dažādus mākslas darbus, kafejnīcu un plašu zonu publiskām
sanākšanām.

Aptuvena trīsstūra formas parku robežo Kuldīgas,
Ganību un Pāvila ielas un augošu koku alejas. Lielais prospekts parku
sadala divās daļās, veidojot divas pilsētvides: Jaunpilsētas laukumu uz
ziemeļiem — tuvāk pilsētas centram — un Lielo laukumu dienvidos. No
diviem pēdējais ir plašāks, tādejādi — vairāk piemērots koncertzāles
novietnei.

Šis projekts var kļūt par katalizatoru pilsētas
labiekārtošanas procesā. Sagaidāms, ka apkārtējā apbūve no jaunās
publiskās uzmanības piesaistīšanas gūs ievērojamu labumu.

Stratēģija

Koncertzāle
ar 800 skatītāju vietām un tai nepieciešamajām palīgzonām ir iespaidīga
būve. Tā būs ievērojami lielāka par jebkuru citu celtni esošajā
apkārtnē. Lielais laukums ir ne tikai «ideāla» vieta koncertzāles
jaunbūvei, bet atstāj arī pietiekami vietas «elpošanai». Parka
labiekārtošana jāplāno ļoti rūpīgi, jo to izmantos intensīvāk nekā
koncertzāli. Iespējami jāsaglabā esošie koki. Lielā laukuma attīstībai
svarīgs tā izmantojums kā Jaungada sagaidīšanas vietai. Tas nosaka
jaunās ēkas izvietojumu, piekļūšanas un parka izmantošanas stratēģijas.

Projekts

Publiskas investīcijas šāda projekta
īstenošanā ir nepārprotama pilsētas optimistiskās nostādnes liecība. Tā
notiek labi ja reizi vienas paaudzes laikā, tāpēc iespēja jāizmanto
pienācīgi, mobilizējot vislabākās iespējas. Tomēr projekts nedrīkst
kļūt par nastu pilsētai. 

Pilsētvides kvalitātes uzlabošanai
nepieciešams, lai jaunā ēka sniegtu patiesu ieguldījumu pilsētas
sabiedriskajā dzīvē. Ēkas un sabiedrības simbioze raksturo mūsu
projekta ideju. Skaidrs, ka to nav iespējams sasniegt tikai ar
arhitektūras līdzekļiem. Koncertzāle parasti veicina aktivitātes tikai
katra atsevišķa koncerta/pasākuma brīdī. Tāpēc Lielā laukuma plānošanā
īpaši svarīgi, ka paralēli tā oriģinālajam pielietojumam, ēka rada
tikai šai vietai raksturīgo izjūtu. Kafejnīca, biļešu kases un
specializēts veikals var palīdzēt nodrošināt pastāvīgu pirmā stāva
dzīvīgumu.

Novietne

Lielā laukuma centrā atrodas
publiska telpa un strūklaka, kas saplūst ar galveno ieeju koncertzālē.
Atklātā daļa nosaka, ka ēkai jāvēršas gan pret apkārtējām ielām, gan
parku, tāpēc tai nav izteiktas aizmugures. Transporta piebraukšana
piegādes zonām un personāla autostāvvietām organizēta no Pāvila ielas.
Stāvvieta apmeklētāju auto atrodas pie Ventspils Olimpiskā centra,
tāpēc ainava un ēka veidota tā, lai gājēji varētu netraucēti nokļūt
parkā. Esošās «krustām—šķērsām» veidotās ietves tiek iestrādātas jaunas
parka ainavas ģeometrijā. Pielietotas dažādas modulācijas, lai
samazinātu ēkas vizuālo lielumu un nodrošinātu ērtu parka lietošanu.

Koncertzāles
elementi spēlē nozīmīgu lomu parka ainavā. Kafejnīcas un foajē terases
atveras uz parka pusi, arī mazā zāle —tādejādi veidojot brīvdabas
skatuvi. Ainava piemērota sēdvietu izkārtošanu «dabīga» amfiteātrī.
Izteiktas jumta pārkares un stiklotas fasādes veicina robežu starp
iekštelpām un āru «izdzēšanu».

Koncertzāle

Ēkas
novietojums, organizācija un orientācija veidota, ņemot vērā virkni
specifisko prasību, kas saistītas ar ēkas primāro funkciju — klasiska
koncertzāle. Skatuves lielums, zāles izkārtojums un akustika noteica
galvenās zāles izmēru un proporcijas, kas savukārt iespaidoja ēkas
kopējo formu. Mazākā zāle ir kompakta, vienkārša un daudzfunkcionāla.
Taisnleņķa aizkulišu plānojums sekmē lietderīgu to izmantošanu, visi
virzieni — gan māksliniekiem, gan publikai — ir pēc iespējas īsāki, nav
lieku tehnisko telpu. Abas zāles ir akustiski izolētas, tās
noslogojamas vienlaicīgi.

Atšķirīgas akustiskās prasības
ērģeļmūzikas un populārās mūzikas koncertiem tiek risinātas,
aktivizējot gaisa starpslāni griestos — tā mainot skaļumu. Balstoties
uz ievērojamu koncertzāļu pieredzi, dienas gaisma objektā tiek
kontrolēta. Skatuvei izveidotas ceļamierīces, kuras paceļot aizsedz
orķestra bedri un palielina skatuvi vai ar kurām transportē orķestra
podestus uz noliktavu tieši zem tās.

Lielākā daļa sēdvietu
(660) izvietotas zāles parterī, pārējās — balkonā. Tehniskās telpas
balkona aizmugurē. Visas sēdvietas iespējams demontēt, krēslus
transportējot uz noliktavām apakšā, piemēram, banketu vajadzībām.
Partera aizmugurējā siena atverama pret foajē, tas un blakusesošās
terases vērsti pret pagalmu, dodot iespēju starpbrīžos priecāties par
pilsētvidi.

Akustika

Koncertzāli būs iespējams
adaptēt arī citiem pielietojumiem, izmantojot akustiskos skaņas
vairogus / priekškarus u.c. Vislabvēlīgākā telpas forma ir taisnleņķa
telpai kurpju kastes proporcijās.

Struktūra

Jauno
koncertzāli veido divi galvenie elementi: jumts un «iekšējās celtnes»,
divas zāles, foajē un palīgtelpas. «Iekšējām būvēm» tiks izmantotas
betona konstrukcijas, izvietotas in—situ, jumtam — tērauda.

Lai
izvairītos no skaņas izplatīšanās starp abām zālēm un blakus telpā,
visās sienās tiks izveidots gaisa starpslānis. Nesošās būvkonstrukcijas
tiks izvietotas perpendikulāri galvenās zāles garenasīm. Aiz zāles
sienām, kā arī fermas perpendikulāri fasādei būs no tērauda. Nesošās
jumta sijas foajē un palīgtelpās tiks atbalstītas ar kolonnām fasādes
aizmugurē. Virs galvenās ieejas un pakalpojumu laukuma — konsoles.
Jumta kopturis nodrošina nepieciešamo pamatu zaļā jumta pārklājuma
svaram.

Materiāli

Daudzveidīgās telpas atļauj
izmantot reducētu materiālu paleti. Foajē betons būs bez apdares,
noslīpēts terrazzo, — virsmas ilgākai kalpošanai un vizuālai saiknei ar
gājēju celiņiem un terasēm ārā. Tajā — sēdvietu «saliņas». Abas zāles
kontrastēs foajē ar ģeometriju un materiālu. Galveno zāli iezīmēs
elegantas līnijas kokā, kas ir ideāls materiāls zāles akustiskai, —
papildinot zāles vienkāršo formu. Mazajai zālei būs cits — vairāk
studijas raksturs.

Zaļais jumts ēkai piešķir atšķirīgu izskatu,
radot virkni unikālu publisko telpu iekštelpā / brīvdabā. Ieloce
veidota tā, ka atļauj gaismai iespīdēt ēkas dziļākajos nostūros.

Mēs
vēlamies uzraudzīt videi draudzīgu materiālu izvēli, kā arī būvniecības
procesu, kurā uzmanīgi tiek analizēti izmantojamie resursi un enerģija,
to izpildījums, vietējā pieejamība u.c. Tas prasīs iesaistīto pušu
dalību visās projektēšanas un būvniecības stadijās.

Enerģija

Koncertzāles
būvniecība prasa milzīgus enerģijas resursus. Tāpēc projekta izpildes
laikā pamatīgi jāizpēta un jāizvēlas efektīvākais un ēkai piemērotākais
enerģijas veids. Kur vien iespējams, tiks adoptēts inerts enerģijas
ieguves veids, lai samazinātu atkarību no automātiskām sistēmām.
Ietaupītos līdzekļus var izmantot citā projekta pozīcijā. Mēs šobrīd
piedāvājam šādus risinājumus: augstu ēkas konstrukciju efektivitāti,
plaši sazarotu ventilācijas šahtu sistēmu, izmantojot mazjaudīgākus
motorus, pagrabstāvu kā ventilācijas sistēmu centru lielajai zālei,
siltuma filtrēšanas augstu efektivitāti, foajē un termisko telpu
dabisko ventilāciju vasarā un piemērotos laika apstākļos, pamatos
iebūvētu šahtu izmantošanu ieplūstošā gaisa sākotnējai sasildīšanai.