9 dienas Šveices arhitektūrā. Ceļojuma piezīmes I

Lai arī klāt atvasaras slieksnis, apceļo pavasarigās pieturvietas Šveices arhitektūrā kopā ar kolēģiem. No 19.—31.maijam Latvijas arhitekti apskatīja zināmākās ēkas Bāzelē, Bernē, Cīrihē, Lucernā, arī Lugāno: «LAS rīkotajā braucienā bija iespēja katru dienu baudīt vienu «lielo» objektu, kam pārējais kā piesātināta fona buķete.»

1.diena — sākums

No Minhenes lidostas dodamies uz Bāzeli, kas četras naktis būs mūsu «bāzes» vieta. Vēls vakars vecpilsētā ar kādu tik pazīstamu, bet maija mēnesī neticamu aromātu — zied liepas.

2.diena — arhitekta dvēselei

Braucam uz Belforas pilsētu Francijā skatīt Lekorbizjē kapelu Ronšānā (La Chapel de Ronchamp). Sarkani magoņu un balti akāciju akcenti ceļmalās. Kapelas ideja tapusi 1956.gadā. Tēlu asociācijas dažādas — mūķeņu cepure, okeāna laineris, smaidā atplaukusi seja. Kapela kalna galā ir labi redzama no liela attāluma. Skulpturāli emocionāla arhitektūra. Ir arī ārējais altāris — kā amerikāņu drive in. Gaismas spēle interjerā. Sveces. Mākslīgā apgaismojuma nav. Veidojot kapelu, Lekorbizjē izgudrojis valodu un devis arhitektūrai radikālu pārdefinīciju.

Atceļā Kolmāras Unterlinden muzejā — apskatām Matthias Grünewald Issenheim Altar (1516.). No utilitāras nepieciešamības izniris mākslas tēls.

Vitra dizaina muzejs Weil am Rhein. Ēkai pārsteidzoši labas detaļas, to celtniecības kvalitāte. Frenks O.Gērijs ēkas «ārējo veidolu pakārtojis iekšējam labumam». Par to neizdodas pārliecināties.

Tadao Ando veidotais Vitra—Konferrenzzentrum. Meistara rokraksts un proporciju izjūta jaušama arī vizuāli nelielajā apjomā. Ēka ierakusies zemē.

Zahas Hadidas projektētais paviljons Trinationales Umweltzentrum (1999.) parka malā. Savērptu formu ēka. Apkārt un līdzās iespaidīga apjoma labiekārtojums — milzīgs pastaigu aplis, neizdibināmas funkcijas konstrukcijas, vīnogulāju labirints. Kāda detaļa no tuvās pagātnes — dzelzsbetona konstrukcijas fragments. Pamestības sajūta. Lai gan blakus pļavā tiek kurināts liels piknika ugunskurs. Hadidas projektēto Feuerwehrhaus redzam tikai fragmentāri iztālēm, no autobusa loga, jo ēka atrodas apmeklētājiem nepieejamajā Vitra teritorijā.

3.diena — antropozofija un noliktava mākslai

10 kilometri dienvidu virzienā no Bāzeles — uz Dorhach, pilsētiņu ar 6500 iedzīvotājiem. Kalna galā kā betona mamuts sakņupusi Goetheanum būve. Ēkas idejiskais autors ir antropozofs, Gētes pētnieks Rūdolfs Šteiners. Vēsturiskā Goetheanum 1 koka ēka (1922.) tika nodedzināta, tādēļ Goetheanum 2 ēka (1928.) būvēta no betona. Celtnes mērogs milzīgs. Arī logu profili it kā nemērogā, tomēr ēkai atbilstoši. Gaismas iepludināšana interjerā un krāsu risinājumi rada mājīguma sajūtu. Galveno zāli ar krāsainajām vitrāžām logos neizdodas redzēt. Goetheanum ēku arvien aktīvi izmanto kā antropozofu tikšanās un pasākumu norises vietu. Apkārtnē — dzīvojamo ēku «kolonija» būvēta tādā pašā manierē. Katlu māja ir pirmā šejienes betona ēka, kura uzbūvēta 1915.gadā.

Atkal Bāzele. Herzog & de Meuron projektētā Schaulager for the Emanuel Hoffmann Foundation — mūsdienīga izstāžu zāle. Mākslas noliktava. Arhitekti apzināti veidojuši «smagu» ēku pretēji citur redzētām līdzīgas funkcijas ēkām. Biezās sienas «darbojas» termālās inerces momentā, neļaujot ēkas iekštelpām pārāk uzsilt vasarā un atdzist ziemā. Divi milzīgie LED displeji galvenajā fasādē ir vienīgās norādes uz ēkas funkciju. Tajos — izstādīto mākslas darbu reprodukcijas. Priekšplānā — ieejas bokss. Tam un izstāžu «kastes» sānu fasādei raupja brūna betona faktūra, kuras tehnoloģija skaidrojama ar retartatora pielietošanu.

Autori atzīst, ka viņu projektam ir mineraloģisks raksturs — betons ir gandrīz kā blietēta zeme. Vienīgais jautājums — kā veidot logailas. Schaulager ēkā tās veidotas kā ģeoloģiskas plaisas ar nelīdzenām malām. Gludās baltās sienas un betona grīdas ēkas interjerā kontrastē ar eksterjeru. Tas ir pieteikums jaunām attiecībām starp arhitektūru un modernās mākslas uzglabāšanu un eksponēšanu.

Herzog & de Meuron veidotais St.Jakob Park paplašinājums, Bāzeles futbola stadions, labi izskatās vakara izgaismojumā. Arhitekti vēlējušies radīt apmeklētājos svētku sajūtu. Kā ierodoties operā uz izrādi. Autori atzīst, ka, apzināti izvēloties neierastus risinājumus ēkas arhitektūrai un apdarei, ir vieglāk kontrolēt ēkas arhitektonisko kvalitāti, nekontrolējot visas detaļas. Signalbox — smalka kapara pinuma apjoms. Ēka kā ķīlis nostiprināta klajumā ar dzelzceļa sliedēm, tā palīdzot aktivizēt šo sliežu lauku. Arhitektiem bija uzdevums izveidot Rehab Basel (Centre for spinal cord and brain injuries) hospitāli, kas nemaz neizskatās pēc hospitāļa. Tā ir mini pilsēta ar skvēriem, ielām, publisko telpu un katra no klientiem privātajām telpām. Minēts, ka ekspluatācijā nodots 2001.gadā. Fasādes koka līstu nolietojumā redzama piecu gadu nasta.

Pēc Frenka O.Gērija projekta tapušais Vitra—Center ir krāsainu apjomu kārtojums, atkal labs izpildījums detaļās.

Mario Botas Museum Tinguely — ēka tēlnieka, mehāniķa, konstruktora Tinguely darbu parādei. Muzejs atrodas pašā Reinas upes krastā, Solitude park. Ceļošanai pa Bāzeli iesaku izmantot kādu no četriem pilsētas robežās esošiem pārcēlājiem no vienas upes krasta uz otru.

4.diena — māja mākslai I

Diena uz velosipēda. Bāzeles centrālās stacijas pagrabstāvā ērti iekārtojusies velo noma un velo stāvvieta ar speciālu rampu tiešai izbraukšanai uz ielas. Velo prieks, izrādās, ir diezgan dārgs, tomēr labs pārvietošanās palīglīdzeklis arhitektūras apskatei. Tāpat labs palīglīdzeklis ir Culture Unlimited izdevums Architektur in Basel, ko var iegādāties stacijas tūrisma informācijas birojā.

Dodamies uz Renco Pjano radīto Fondation Bayeler, kas atrodas Bāzeles priekšpilsētā Rīenē. Braucam garām kanālam. Zaļo zonu cilvēki izmanto pastaigām, vieglam skrējienam, izbraucieniem ar velosipēdiem, suņu pastaigām. Garām naturālajām saimniecībām/fermām. Īsti lauki. Pie sētas uz pakāpienveida podesta saliktas burkas ar dažādu garšvielu un tēju saišķiem. Uzraksts vēsta par pašaapkalpošnos. Par eiro iegūsti sev īstu lauku burvību.

Fondation Bayeler atklājas no tāla skatu punkta, veiksmīgi iegūlis pļavā. Aptuveni 170 modernās glezniecības un skulptūras darbi — impresionistiem un Amerikas modernajai mākslai līdzās primitīvās mākslas piemēri no Āfrikas, Okeānijas un Aļaskas. Pjano ēku projektējis īpaši šai kolekcijai. Tās galvenā ideja ir divi atšķirīgi arhitektūras elementi: četras 120 metrus garas nesošās sienas, vērstas Z—D virzienā, no kurām pirmā nodala ēku no intensīvas satiksmes Wiesental autostrādes, pēdējā — lielākajā daļā stiklotā atver ēku pļavai un laukiem, kā arī zāģzobu stikla jumts. Garās sienas ietērptas porfirītā, kas vests no Patagonijas, bet atgādina Šveices sarkano smilšakmeni. Ēka galos ir stiklota. Dārza terases un baseins ir iekštelpu turpinājums ārtelpā. Interjers vienkāršs, ļoti gaišs, kas panākts ar īpašu zāģzoba stikla jumta risinājumu — virsgaisma dod kliedētu gaismu un nodrošina ar dabisko apgaismojumu. Gaismas spilgtumu regulē automātiski auduma rullo, radot telpā pelēcīgu toņkārtu. Lieliska māja mākslai.

Pret lauku/pļavu vērstajā rietumu fasādē — ziemas dārzs ar atpūtas zonu — dīvāni un grāmatu/žurnālu galdi. Labs grāmatu un suvenīru veikals. Restorāns atrodas netālajā XVIII gadsimta ēkā Villa Berower

Atpakaļceļā uz Bāzeli apskatām Hansa Hofmana Rheinkraftwerk, kas izrādās emocijām bagāts piedzīvojums. Mario Botas projektētā BIZ (Bank für Internationalen Zahlungsausgleich) gan ir tipisks balti—pelēki kārtains apjoms.

Vietējo arhitektu Miller & Maranta daudzdzīvokļu ēka Schwarzpark patīkami pārsteidz — pirmkārt, ar labo iesēdinājumu vēsturiska parka stūrī, otrkārt, ar patīkamu ēkas vizuālo tēlu — ar betona tumši brūno krāsojumu, treškārt, ar iedzīvotājiem doto iespēju norobežoties, aizverot savu lodžiju ar automātiskiem metāla audekla rullo paneļiem. Daudzviet Šveicē labiekārtojums ir dabīgi aizaugusi pļava. Patīkami un mājīgi. Mēs ar velosipēdiem ēkas pagalmā nejūtamies sveši, drīzāk — gaidīti viesi.

Richard Meier & Partners Geschäftshaus Euregio — ierasti balts, biroju ēka ar labu dienesta kafejnīcas interjeru zemes stāva līmenī.

Barcelo Baumann Pavillon im Schützenmattpark — lielisks koka paviljons, kāda pietrūkst Rīgas parkos, laba kafejnīca ar itāļu virtuvi. Interjera mobilitātes un funkcionalitātes elements — smagnēja auduma aizkari telpas sadalīšanai un noslēgtībai no parka.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx