Piedāvā uzlabojumus satiksmei Ķīpsalā

Vakar, 9.decembrī Islande Hotel konferenču zālē Ķīpsalā notika apaļā galda diskusija, kas bija veltīta transporta kustības risinājumam šajā Rīgas visapdzīvotākajā salā. Starp vairākiem SIA RTU—BT1 priekšlikumiem bija gan luksofori satiksmes regulēšanai, gan vērienīgākas idejas — jauns tilts, kas savienotu salu ar Pārdaugavu, un gājēju tunelis Valdemāra un Ķīpsalas ielas krustojumā.

Situācija

Pēdējos gados Ķīpsalā vērojama intensīva attīstība — uzcelti daudzi biroji, dzīvojamās mājas, viesnīca, lielveikali u.c. objekti. Attīstība veicinājusi satiksmes problēmas. Ķīpsalā ir arī RTU studentu pilsētiņa ar mācību korpusiem, kopmītnēm, peldbaseinu un bibliotēku. Vietas transporta infrastruktūru ievērojami noslogo arī izstādes, kas regulāri tiek rīkotas Ķīpsalas hallē. Tādēļ pēc Rīgas Tehniskās universitātes un starptautiskā izstāžu centra īpašnieka SIA BT1 kopuzņēmuma pasūtījuma izstrādāti iespējamie risinājumi transporta kustības uzlabošanai Ķīpsalā.

Transporta kustība Ķīpsalas ziemeļu virzienā darba dienās dienas laikā un arī brīvdienās, kad notiek izstādes Ķīpsalas izstāžu centrā, ir ļoti apgrūtināta. Kaut arī infrastruktūra ir uzlabota, tomēr satiksme nav apmierinoša. Kustībai ziemeļu — dienvidu tiek izmantotas tikai divas ielas — uzlabotā un paplašinātā Ķīpsalas iela un un no jauna būvētā Zunda krastmala.

Šobrīd satiksme divu minēto ielu krustojumos ar Krišjāņa Valdemāra ielu, kas ir Rīgas maģistrālā iela ar ļoti intensīvu satiksmi pāri Daugavai pa Vanšu tiltu, netiek regulēta, radot lielas grūtības. Ar kopējo novērtēto transportlīdzekļu plūsmu Ķīpsalā ap 3000 vienību dienā veidojas situācija, ka jāgaida no 30 minūtēm līdz vienai stundai, lai izkļūtu no Ķīpsalas intensīvākajā satiksmes laikā — darba dienu rītos, vakaros un izstāžu dienu laikā — visas dienas garumā.

Papildu grūtības transportlīdzekļiem rada ļoti lielā gājēju plūsma, kas ikdienā šķērso abas Ķīpsalas galvenās ielas to krustojumos ar Krišjāņa Valdemāra ielu — kopumā dienas laikā ap 5000 cilvēku apmeklē Ķīpsalā esošos objektus — RTU studentu pilsētiņu, iepirkšanās centru Olympia. Vēl tikpat daudz cilvēku šķērso šo ielu krustojumus, lai apmeklētu izstādes to rīkošanas dienās.

Pēdējā laikā Ķīpsalas satiksmes situāciju būtiski pasliktina automašīnu novietošana stāvlaukumos un ielu malās — cilvēkiem izdevīgi novietot savus transportlīdzekļus bez maksas Ķīpsalā un tālāk doties ar sabiedrisko transportu vai kājām pāri Vanšu tiltam uz Daugavas otru krastu. Tas palielina slodzi jau tā noslogotajām Ķīpsalas ielām, samazina to caurlaides spēju, jo ielu malās novietotās mašīnu rindas daudzos gadījumos samazina arī Ķīpsalas ielu, krustojumu un pagriezienu pārredzamību un līdz ar to satiksmes drošību.

Risinājumi

Projekta izstrādātāji SIA Geo Konsultants piedāvā vairākus risinājumus.

• Pirmais un otrais priekšlikums attiecas uz abu minēto ielu krustojumiem ar Valdemāra ielu, piedāvājot uzstādīt krustojumos luksoforus un padarot tos regulējamus. Ieteikts arī rekonstruēt Zunda krastmalas un Krišjāņa Valdemāra ielas krustojumu, atļaujot arī no Zunda krastmalas ielas braukt taisni, virzienā uz centru, nenoslogojot Pārdaugavas virzienu.

• Trešais priekšlikums piedāvā izbūvēt tiltu pāri Zunda kanālam, kas savienotu Mazo Ūdens ielu Pārdaugavā ar Zunda krastmalas ielu Ķīpsalā, vietā, kur pāri kanālam šobrīd ir gājēju tilts. Tas, protams, ir visvērienīgākais no piedāvājumiem. Tas noteikti uzlabotu ģentrificētās salas funkcionēšanu. Der atcerēties to Ķīpsalas dienvidu gala attīstības vīziju, ko savulaik piedāvāja Arhis. Viņi rosināja pāri Zunda kanālam izveidot kādus piecus vai pat vēl vairākus tiltus.

  Jebkuri tilti, kas savieno kādu salu ar pārējo cietzemi, padara to pieejamāku. Līdz ar to tas reizē ir arī pretrunīgs process, jo mazina salas kā izolētas teritorijas identitāti. Tas gan nešķiet vērā ņemams arguments mūsdienu pilsētu attīstībā. Tomēr jārēķinās, ka šāds tilts zināmu salas daļu var padarīt par tranzīta zonu. Tā — salas rietumdaļa gan netiek uzskatīta par kultūrvēsturiski vērtīgāko.

• Ceturtais un piektais priekšlikums skar automašīnu novietošanu Ķīpasalas ielās. Ierosināts nepieciešamajās vietās transportlīdzekļu novietošanu ielu malās aizliegt, savukārt vietām ielu malās izbūvēt «kabatas» vieglo automašīnu novietošanai ilgstošai vai īslaicīgai stāvēšanai.

• Pēdējais — sestais ierosinājums, kā alternatīva luksoforam, ir ideja izbūvēt tuneli zem Ķīpsalas ielas pie tās krustojuma ar Krišjāņa Valdemāra ielu, tādējādi ievērojami samazinot transportlīdzekļu kustības aizkavēšanos, kas saistīta ar gājēju un riteņbraucēju kustību. Jāatzīst, ka no humānas pilsētvides viedokļa šis priekšlikums nu nekādi nav akceptējams. Var prognozēt, ka tie gājēji, kas no pieturas dodas uz RTU ēkām, tā vietā lai ietu garāko ceļu — lejā tunelī un tad atkal ārā no tā, drīzāk izvēlētos Ķīpsalas ielu šķērsot citā vietā, galu galā tik un tā aizkavējot autosatiksmi. Bez tam šajā vietā, vismaz formāli, skaitās arī veloceliņš, tātad tuneli būtu jāveido paredzētu arī velosipēdiem, tātad — garāku.

Kopumā šādu iniciatīvu, kad vietas iemītnieki, nesagaidot pilsētas domes atbalstu, paši rosina rast risinājumu savas apkaimes problēmām, var vērtēt pozitīvi. Tomēr satiksmes infrastruktūra ir lieta, kas jāaplūko visas pilsētas mērogā. Lokāli risinājumi var palīdzēt risināt vienu problēmu, vienlaikus radot citas. Šai gadījumā — luksofori atrisinātu «izkļūšanu no» Ķīpsalas, bet bremzētu kustību Krišjāņa Valdemāra ielā.

Bez tam, viens no pētījuma pasūtītājiem, izstāžu centrs BT1 izstāžu dienās pats ir lielākais problēmu izraisītājs. Pilsētas kļūda pagātnē bija atļauja radīt Ķīpsalā šāda mēroga izstāžu kompleksu, vietu drīzāk degradējot, nevis attīstot. Līdzīgi ir arī ar iepirkšanās centru Olympia, kas lielākoties orientēts uz autobraucējiem, vietā, kur satiksmes infrastruktūra nav pietiekoša. Galu galā — par pilsētas iestāžu un amatpersonu aplamībām nākas maksāt tās iedzīvotājiem.