Pa Pārdaugavu — kājām

Ja Pārdaugavā tiks realizēti visi plānotie apbūves priekšlikumi, tad ap 2012.gadu šajā teritorijā rīta un vakara sastrēgumstundās ātrāk būs pārvietoties ar kājām, nevis ar automašīnām, liecina Sigurda Gravas vadībā izstrādātais pētījums.

Pērn Satiksmes departamenta rīkotajā konkursā par Pārdaugavas teritorijas transporta sistēmas attīstības iespēju pētīšanu uzvarēja ASV kompānija Parsons Brinckerhoff, kas piedāvāja šo darbu veikt par 212 400 latiem. Parsons Brinckerhoff darbojas vairāk nekā 100 gadu. Tā ir lielākā firma pasaulē, kas nodarbojas ar transporta jautājumiem, un ir veikusi, piemēram, Dublinas lidostas satiksmes plūsmas pētījumus. Viens no firmas viceprezidentiem ir Kolumbijas universitātes profesors un pilsētplānotājs Sigurds Grava.

Uzņēmuma eksperti pie šādiem secinājumiem nonākuši, veicot transporta scenāriju modelēšanu, kurā ņemti vērā gan Pilsētas attīstības departamenta iesniegtie dati par tuvākajos gados plānoto apbūvi — dzīvojamajām, sabiedriskajām, rūpnieciskajām un tirdzniecības platībām, gan plānotajiem satiksmes infrastruktūras uzlabošanas projektiem. Līdz šim Latvijas speciālisti bija veikuši vairākas izpētes un snieguši priekšlikumus par atsevišķiem rajoniem Pārdaugavā, šāds pētījums, kas aptver lielāko daļu Daugavas kreisā krasta teritorijas noticis pirmo reizi.

Kā liecina Parsons Brinckerhoff veiktais pētījums, lielākās problēmas transportam rastos Daugavgrīvas ielā, K.Valdemāra un Daugavgrīvas ielas krustojumā, Raņķa dambī, Uzvaras bulvārī, Valdeķu un Tadaiķu ielas krustojumā, Vienības gatves un Ģimnastikas ielas krustojumā, kā arī vairākās citās vietās. Minētajās ielās vidējais braukšanas ātrums 2007.gadā rīta maksimumstundā no plkst.8 līdz 9 bija 26,7 kilometri stundā, bet vakara maksimumstundā no plkst.17 līdz 18 — 29,3 kilometri stundā. Pēc plānotās apbūves realizēšanas 2012.gadā rīta maksimumstundās automašīnu ātrums būtu 3,2 kilometri stundā, bet vakara — 5,6 kilometri stundā, tādējādi automašīnas kustētos vienādā ātrumā ar kājāmgājējiem.

Šī transporta scenārija modelēšana veikta, ņemot vērā, ka līdz 2012.gadam tiks uzbūvēts gan Hanzas, gan Zemgales tilts, realizēts Vienības un K.Ulmaņa gatves divlīmeņu šķērsojuma projekts, kā arī veikta plānotā ielu paplašināšana un luksoforu sistēmas pilnveidošana. Pētījumā nav ņemta vērā Dienvidu tilta ietekme, jo tas atrodas tālāk no kritiskajām teritorijām. Departaments kompānijai uzdevis arī modelēt variantus, kas notiks ar satiksmi Pārdaugavā, ja netiktu realizēts kāds no minētajiem satiksmes infrastruktūras objektiem, piemēram, ja netiktu uzbūvēts Hanzas šķērsojums.

ASV kompānija savā pētījumā minējusi vairākus priekšlikumus, kā izvairīties no drūmajām nākotnes perspektīvām. Piemēram, būtu nepieciešams samazināt apbūves apjomus un ieviest stingrākus apbūves noteikumus, dažādiem līdzekļiem samazināt automašīnu skaitu un attīstīt sabiedrisko transportu, ieviest maksu par braukšanu maksimumstundās, samazināt stāvvietu skaitu, kā arī attīstīt Rietumu maģistrāli un Ziemeļu transporta koridoru. Kaut arī situācija ir nopietna, daudz ko varot labot, ātri pieņemot pareizus stratēģiskus lēmumus, kas saistīti ar Pārdaugavas attīstības plānošanu.

Atbilstoši Rīgas attīstības plāna 2006.—2018.gadam teritorijas atļautās izmantošanas plānam un apbūves noteikumiem Pārdaugavā paredzēta intensīva teritoriju attīstība ne tikai ar biroju un dzīvojamo ēku augstceltnēm, bet arī nozīmīgām sabiedriskām būvēm — Latvijas Nacionālo bibliotēku, Akustisko koncertzāli un jauno Rīgas domes un valsts pārvalžu iestāžu administratīvo centru Torņakalnā. Lai garantētu šo teritoriju attīstību atbilstoši pilsētas plānam, nepieciešams rekonstruēt ielu tīklu, uzlabot autotransporta maģistrālo satiksmi, vietējo satiksmi un gājēju kustības drošību.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
21 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Jap

KKA projekts tikai tam bija paredzēts, lai varētu realizēt konkrētu investoru megakvadrātmetru ieceres, galīgi nerespektējot pilsētbūvniecisko problēmu kontekstu. Diezgan jau smieklīgs risinājums šo ideju legalizācijai bija atdalīt no kopējā satura atsevisķu sadaļu "Kreisā krasta silueta projekts", tādējādi izvairoties ties no visām pārējām problēmām. Rezultātā tika iegūta zaļā gaisma ēku būvniecībai, bet inrfastruktūrai netika veltīta nekāda uzmanība. Iedomājos to augstās klases biroja darbinieku, kurš kājām dosies uz Z torni, jo reāli no Vecrīgas puses dodoties pāri vanšu tiltam ar auto (arī no lidostas braucot) tam klāt nekādi nevarēs tikt. Ja jau šādi tiek legalizēti torņi, tad varbūt arī būvvaldē tehnisko projektu… Lasīt vairāk »

Jap.

Diezgan jau smieklīgi izskatījās, izstādē Process tās milzīgās fotogrāfijās, kurās it kā tiek parādīts KKA projekta dzemdību brīdis, rūpju mākti pilsētas tēvi, radošu dzirksti gaidoši arhitekti, un konsultanti, zīmuļa atvēziens, kurš tad nu tieši tajā brīdī arī daudz ko noteiks. Tāpat jau skaidrs, ka arī šajā gadījumā viss jau tika izlemts pāris gadus iepriekš.

Tikai žēl ka tā samāksloti, pie aktiermeistarības vēl krietni jāpiestrādā, lai iestudētu šādas fotosesijas priekš atskaitīšanās meslu maksātāju priekšā.

monitor

varbut tagad apkluses runa par akmens tilta parvershanu uz gajeju tiltu un auto masinas satiksmes aizliegshanu

velofanaats

tieshi preteeji. shis ir pamatojums attiistiit gaajeeju celus, ja jau reiz tie ir aatraaki. super- daudzjoslu velocelinsh… traki, bet veerts pareekinaat. kam mums vispaar automashinas vajag?

Ints

Padomājiet, kad pārdaugavas ielas netiek galīgi nobrauktas ar tagadejo un nākotnes pārslodze (gluži ka tagad notiek Centrā) tad tie ceļi pārvērtīsies par milzīgu stāvlaukumu! Nerunājot par tas piesārņojums no stāvošam mašīnām ar neislēgtiem motoriem!

Viens labums no ekonomikas (un attīstības) bremzēšanas ir tas ka godīgāki cilvēki varbūt būs tajas amatos kuram ir teikšana par attīstības virzieni un priekšlikumiem.

Blokz

Rīga, iedvesmas pilsēta >

skeptikjis

...

Nav saprotams, kāpēc uz dambja vajadēja tieši koncertzāli, kas pasliktina situāciju tieši sastrēgumstundās, izvietojot trešo brālīti- Laikmetīgās mākslas muzeju, varēja taču izvairīties no autobusu, mašīnu megastāvvietas un arī izstāžu darba laiki virzītu plūsmas sastrēgumiem pretējos virzienos. ( tas nav iebildums pret koncertzāles tēlu, bet arī mākslas muzejam, pieņemu, varētu būt tikpat izteiksmīgs, un , piedevām, vēl drusku mazāks (lasi-proporcionālaks) dambja paša izmēriem). Arī Pārdaugavas siluets noteikti iegūtu no kāda samērīgāka lieluma apjoma.

žoržs

Nu vismaz nopietns pētījums apliecina to, kas jau tā pat bija redzams – pilsētas arhitekta un Co taisītais"Kreisā krasta attīstības projekts" bijusi vien nauda šķiešana. Kaut gan – tas jau esot tikai vizualizējis, parādijis 3 dimensijās Rīgas attīstības plānu. Tātad – Pilsētas attīstības plāns (kura 2 galvenie riktētāji šobrīd ir valsts maizē) ir pilnīgi aplams. Bet jādzīvo ar to vēl 10 gadi. Taču jau ar neapbruņotu aci, bez visa pētījuma bija skaidrs, ka aplama ir doma censties vsblīvāko un augstāko apbūvi censties iesp[iest visšaurākajā un satiksmei visblīvākajā vietā – pie nedaudzajiem Daugavas tiltiem. Kaut gan – ekonomiskā lejupslīde jau tos… Lasīt vairāk »

Jap

KKA projekts tikai tam bija paredzēts, lai varētu realizēt konkrētu investoru megakvadrātmetru ieceres, galīgi nerespektējot pilsētbūvniecisko problēmu kontekstu. Diezgan jau smieklīgs risinājums šo ideju legalizācijai bija atdalīt no kopējā satura atsevisķu sadaļu "Kreisā krasta silueta projekts", tādējādi izvairoties ties no visām pārējām problēmām. Rezultātā tika iegūta zaļā gaisma ēku būvniecībai, bet inrfastruktūrai netika veltīta nekāda uzmanība. Iedomājos to augstās klases biroja darbinieku, kurš kājām dosies uz Z torni, jo reāli no Vecrīgas puses dodoties pāri vanšu tiltam ar auto (arī no lidostas braucot) tam klāt nekādi nevarēs tikt. Ja jau šādi tiek legalizēti torņi, tad varbūt arī būvvaldē tehnisko projektu… Lasīt vairāk »

novērotājs

labi rūkts!! 🙂

a.s.

Varbūt beidzot tiks sakārtots transports un tilti nostāsies īstajās vietās! Žēl, ka jau izdarītas tik daudz kļūdu! Tas velkas gadu desmitiem! Sākums bija atteikšanās no Hanzas (toreiz to sauca par Ziemeļu) tilta un Vanšu tilta izbūve. Šo lēmumu pieņēma tā laika "partija un valdība". Arī par Dienvidu tilta celtniecību lēma nespeciālisti – kautkādi "kreitusiņi". Tagad Andrejsalas īpašnieki grib Hanzas tilta vietā ierunāt tuneli! Viss tas ir kaut kāds MURGS!

Jap.

Diezgan jau smieklīgi izskatījās, izstādē Process tās milzīgās fotogrāfijās, kurās it kā tiek parādīts KKA projekta dzemdību brīdis, rūpju mākti pilsētas tēvi, radošu dzirksti gaidoši arhitekti, un konsultanti, zīmuļa atvēziens, kurš tad nu tieši tajā brīdī arī daudz ko noteiks. Tāpat jau skaidrs, ka arī šajā gadījumā viss jau tika izlemts pāris gadus iepriekš.

Tikai žēl ka tā samāksloti, pie aktiermeistarības vēl krietni jāpiestrādā, lai iestudētu šādas fotosesijas priekš atskaitīšanās meslu maksātāju priekšā.

monitor

varbut tagad apkluses runa par akmens tilta parvershanu uz gajeju tiltu un auto masinas satiksmes aizliegshanu

velofanaats

tieshi preteeji. shis ir pamatojums attiistiit gaajeeju celus, ja jau reiz tie ir aatraaki. super- daudzjoslu velocelinsh… traki, bet veerts pareekinaat. kam mums vispaar automashinas vajag?

Ints

Padomājiet, kad pārdaugavas ielas netiek galīgi nobrauktas ar tagadejo un nākotnes pārslodze (gluži ka tagad notiek Centrā) tad tie ceļi pārvērtīsies par milzīgu stāvlaukumu! Nerunājot par tas piesārņojums no stāvošam mašīnām ar neislēgtiem motoriem!

Viens labums no ekonomikas (un attīstības) bremzēšanas ir tas ka godīgāki cilvēki varbūt būs tajas amatos kuram ir teikšana par attīstības virzieni un priekšlikumiem.

Blokz

Rīga, iedvesmas pilsēta >

novērotājs

labbais! 🙂

skeptikjis

...

Nav saprotams, kāpēc uz dambja vajadēja tieši koncertzāli, kas pasliktina situāciju tieši sastrēgumstundās, izvietojot trešo brālīti- Laikmetīgās mākslas muzeju, varēja taču izvairīties no autobusu, mašīnu megastāvvietas un arī izstāžu darba laiki virzītu plūsmas sastrēgumiem pretējos virzienos. ( tas nav iebildums pret koncertzāles tēlu, bet arī mākslas muzejam, pieņemu, varētu būt tikpat izteiksmīgs, un , piedevām, vēl drusku mazāks (lasi-proporcionālaks) dambja paša izmēriem). Arī Pārdaugavas siluets noteikti iegūtu no kāda samērīgāka lieluma apjoma.

pArt

Pieņemu, ka autoritatīvais pētījums ir diezgan auksta ūdens šalts mūsu gudrajiem pilsētplānotājiem, kā arī spilgti izceļ RD kukuļņēmēju ierēdņu totālo parazītismu uz ierobežoto pilsētas telpas resursu rēķina – attītīstītāju iedotā kukuļa sekas ir milzīgas neatrisināmas problēmas un dzīves kvalitātes būtiska pazemināšanās.

Attītītāji ir kā klejotājciltis – ierodas, noplicina vietas auglību un aiziet. Viņi, tā pat kā finansu piramdu organizētāji, labi apzinas, ka nākotnē tās novietnes zaudēs vērtību, taču tad viņi būs paspējuši visu ienesīgi pārdot un pārcelties uz citām peļņu nesošām pilsētām.

21
0
Would love your thoughts, please comment.x