Šovasar noslēgtais līgums par Cēsu kultūras nama ēkas
pārbūvi paredz, ka 2013. gada beigās durvis vērs Vidzemes mūzikas un kultūras
centrs — daudzfunkcionāla koncertzāle
800 vietām, kā arī telpas Cēsu mūzikas vidusskolai. Arhitekti — Jura Pogas
birojs.
Cēsu Viesīgās Biedrības nams Raunas ielā 12 ir būvēts pēc
arhitekta Augusta Malvesa 1913. gadā tapušā projekta. Lai arī nams ir piedzīvojis ugunsgrēku, tas ir saglabājies līdz mūsdienām sākotnējā izskatā.
Lielas pārbūves nav notikušas, ja neskaita padomju laikos būvēto pagalma
korpusu. Ēka atrodas pašā pilsētas centrā, ielā, kas savieno staciju ar
pilsētas galveno laukumu. Nams piekļaujas skvēram Raunas un Izstādes ielas
stūrī.
Apjomīgais pārbūves projekts, kas tiek finansēts galvenokārt
par Eiropas naudu, paredz izveidot mūsdienīgu, daudzfunkcionālu akustisko
koncertzāli ar 800 sēdvietām, mācību telpas Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas
vidusskolas audzēkņiem, mēģinājumu telpas Vidzemes kamerorķestrim,
amatiermākslas kolektīviem, mūzikas bibliotēkai. Ēkā paredzēta arī mākslas
galerija, kafejnīca, biroju telpas.
Autoru piedāvātās kompleksa arhitektūras koncepcijas pamatā
ir apsvērums:
- izcelt autentiskās saglabājamās vēsturiskās
būves substances, - jaunbūvētās daļas tiek risinātas ar izteikti
laikmetīgiem paņēmieniem.
Pilsētbūvnieciskā aspektā ēka kompozicionāli iecerēta kā vietas
centra kvartālu apbūves noslēgums, veidojot mūsdienīgu apjomu ar fasādi pret
skvēru un noslēpjot brandmūri. Jaunais administrācijas korpuss plānots kā
vertikālā dominante, kas sasaucas ar Raunas un Izstādes ielas pretējā stūrī
esošo ēku ar stūra torni.
Galvenā ieeja jaunajā koncertzālē plānota no skvēra kvartāla
stūrī, to paplašinot (nojaucot esošo transformatora apakšstaciju) un veidojot priekšpagalmu
atbilstoši galvenajām apmeklētāju plūsmām. No šī laukuma paredzēta arī ieeja
Kultūras centra administrācijas blokā.
Skvēra labiekārtojumu paredzēts nedaudz mainīt, lai tas sakļautos
ar jauno funkcionālo plānojumu. Iespēju robežās plānots saglabāt esošos kokus, kā
arī nesen tapušo strūklaku un soliņus, papildinot ar jauniem koku un dekoratīvu
krūmu stādījumiem. Laukumiņā iepretim galvenajai ieejai koncertzālē ir izvēlēta
vieta Kārļa Jansona veidotajam Alfrēda Kalniņa piemineklim, ka šobrīd atrodas patreizējās
mūzikas vidusskolas pagalmā.
Arhitektūras un
plānojuma risinājumi
Autori piedāvā maksimāli saglabāt izmantojamās esošās būves
struktūras (konstruktīvās sienas, jumta koka struktūru utt.), taču ērta un racionāla
plānojuma vārdā paredzēts nojaukt pagalma korpusu, tā vietā būvējot jaunu. Plānojuma
ziņā projektējamo apjomu var sadalīt četros blokos:
1. bloks — fasādes ēka Raunas ielas pusē
Raunas ielas apjomā būs izvietota Cēsu mūzikas vidusskola,
kas nosaukta Alfrēda Kalniņa vārdā. Esošā galvenā ieeja no Raunas ielas puses turpmāk
kalpos galvenokārt skolas vajadzībām. Lai ielā uzturētu pilsētniecisku gaisotni,
pirmais stāvs pēc arhitekta ieteikuma ir atvēlēts mākslas galerijai un
kafejnīcai, kas darbojas gan uz Raunas ielas pusi, gan arī pret koncertzāles
vestibilu. Pirmajā stāvā ir arī mūzikas skolas bibliotēkas telpas. Šajā blokā plānotas
divas kāpņu telpas, kas vijas ap liftiem, viena — skolas vajadzībām, bet otra —
koncertzāles apmeklētājiem. Visos stāvos skolas zona ir nošķirama no pārējā
kompleksa, ļaujot mūzikas skolai darboties netraucēti.
2. bloks — jaunbūve pret Raunas un Izstādes ielas stūri
Jaunbūve pret Raunas un Izstādes ielas stūri iecerēts izvietot rajona kultūras pārvaldes
un kultūras centra biroju telpas. Jaunbūvējamais ielu stūra apjoms cieši
sakļaujas ar esošajiem skvēra kokiem, tiek veidots kā tornis, kas nosacīti
atgādina koku. Zemes stāva līmenī apjoms ir minimāls plānā. Tā fasādi veido
vertikāli mūrēti dekoratīva stabi, starp kuriem ir vertikāls stiklotas ailas
jau minētājos koka rāmjos. Augšējie stāvi, kas tiek būvēti ar pārkari, ir
pilnībā stikloti (bez rāmju sistēma). Tiek pielietots dabīgas tonalitātes stikls
(bez spoguļa efektiem) ar fizikālām īpašībām, kas palīdz saglabāt telpu siltu
apkures sezonā, un atstaro saules starojumu, mazinot telpu pārkaršanu. No
ārpuses tiek paredzēta vertikālu koka žalūziju sistēma ar dažādu ribojuma
intensitāti, kas nodrošina apēnojumu un pasargā iekštelpas no pārkaršanas
saulē. Caurspīdīgais un gaisīgais fasādes risinājums nosacīti veido koka
vainagu.
3. bloks — zāles apjoms ar jaunbūvējamām sānu galerijām
Likumsakarīgi, ka projekta lielākais izaicinājums ir
koncertzāles konstrukcija. Pagalma korpusu, kurā atrodas esošā zāle, paredzēts
nojaukt grūti izmantojama, blīva konstruktīvo sienu plānojuma dēļ, atbrīvojot
vietu brīvam, atklātam un ērti izmantojamam plānojumam.
Veicot izpēti, tika konstatēts, ka šodienas zāles jumta
konstrukcija ir interesanta (gan konstruktīvi, gan strukturāli), kā arī labā
tehniskā stāvoklī, tādēļ to iecerēts saglabāt un padarīt redzamu no skatītāju
zāles puses, pārējo pagalma apjomu nojaucot. No akustiskā viedokļa atsegtā
struktūra problēmas nerada. Šī struktūra arī var kalpot tehnoloģisko iekārtu
piekarei (gaismas, akustiskie vairogi — transparenti uc.). Esošo konstrukciju
paredzēts paturpināt virsskatuves daļā.
Projektētā lielā zāle tiek plānota divām pamatizmantošanām:
- Klasiskā koncertzāle ar lielu reverberācijas
laiku, - Universāla izmantošana — konferences, dažāda
rakstura priekšnesumi, apskaņošanas koncerti, balles utt. — ar atbilstošu
reverberācijas laiku.
Divus atšķirīgos akustisko režīmus iecerēts panākt, paredzot
būves tilpumus, kas tiek pieslēgti vai atslēgti (atkarībā no izmantošanas
vajadzībām) zāles apjomam. Šīs papildus tilpuma funkcijas veic zāles abos sānos
esošie vestibili, pa kuriem skatītāji nonāk zālē. Šīs telpas var tikt
izmantotas kā rekreācijas telpas pasākumu starpbrīžos. Paplašinātās esošās logu
ailas ir tās saites, kas minētos apjomus «sapludina». Ailu aizpildījuma vērtnes
ir mehānisms, kas veic telpu apjomu sadalījumu. Ieejas koncertzālē ir no abām sānu
galerijām, kā arī no vēsturiskā vestibila puses. Skatītāju zāles apjoma sānu
vestibili paredzēti maksimāli transparenti, fasādēm izmantojot bezrāmju stikla
struktūru.
Bloka tālākajā malā zem skatuves izvietojas mazā zāle
(teātra zāle), kas tiek plānota kā black
box, ar ieejām no abām pusēm. Zāles grīda ir pagraba stāva līmenī, bet
zemes stāva līmenī ir balkons. Zāles dziļumā ir nelielas palīgtelpas. Mazajai
zālei ir saikne ar orķestra bedres platformu, ar kuras palīdzību te var nogādāt
dekorācijas un citas izrādei nepieciešamas lietas. Zālē ir paredzēti vieglas
konstrukcijas saliekami krēsli, kas ļauj skatītāju vietas izkārtot brīvi, kā to
iecerējuši izrāžu veidotāji.
Apjoma pirmajā stāvā ir galvenā ieeja koncertzālē un stāva
ievērojamāko daļu aizņem centrālā halle ar garderobēm. Centrālo halli ir
paredzēts veidot iespējami atklātu, lai tajā varētu organizēt arī pasākumus, kā
arī izstādes. Gar skvēru ieprojektēta plaša vitrīna, kurā izvietojas biļešu
kase, kā arī mūzikas instrumentu veikala ekspozīcija. No centrālās halles ir
izeja uz iekšējo pagalmu.
Pagrabā izvietojas virkne dekorāciju noliktavu un tehniskās
telpas. Plānojot zāles mobilitāti, proti, ar vai bez slīpumu skatītāju daļā, ir
paredzētas slēptas kāpnes, kas nodrošina ieeju zāle no aizmugures, kad zāles
grīda ir pacelta. 3. stāvā ir perimetrāls balkons, kura skatuves daļu var
izmantot arī koris. Ieejas balkonā ir no abām sānu galerijām. Zāles kora galā
virs balkona tiek plānota vieta ērģeļu prospektam (zālē ir paredzēta iespēja
izmantot digitālās ērģeles). Pagraba, zemes stāva, starpstāva (arī zāles krēslu
noliktavas līmeni), lielās zāles grīdas un skatuves līmeņus savieno orķestra
bedres pacēlājs, kas kalpo dekorāciju un izrādei nepieciešamo iekārtu
transportēšanai no vien līmeņa uz otru.
4. bloks — pagalma jaunbūve
Gruntsgabala ziemeļaustrumu daļa koncertzāles blokam pieslēdzas
atsevišķs piecu stāvu apjoms, kurā izvietotas galvenokārt mākslinieku telpas. Zemes
līmenī te plānota mākslinieku un personāla ieeja, kā arī tehniskās piegādes
zona un saimniecības pagalms. No Izstādes ielas projektēta iespējami plaša
piebrauktuve, tās tiešā tuvumā plānota dekorāciju noliktava un darbnīcas, kā
arī pacēlāja platforma.
Zāļu ietilpība
Koncertzāles ietilpība ir
sekojoša:
- zālē maksimālais vietu skaits — 504
- balkonā vietu skaits kopā ar kori — 311
- kopā maksimālais vietu skaits — 815
Mazā zālē vietu skaits — 100
Ērģeļu zālē vietu skaits — 99
Pārbūves projektu finansē
Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības fonds ar Cēsu novada pašvaldības un
valsts līdzfinansējumu.
Interesanti un neparasti- koka sijas galv. zālē. Redzams, ka ir kādi akustiskie ekrāni, bet ja tie paliks tādi caurspīdīgie, tad super.
bet vienu lietu nesaprotu- priekš kam lietot gradient hatch plānos?
Ou, man iepatikās komentēt un apspriest… kaut gan daži pamanās šeit vienīgi zavu smadzeņu notekūdeņus novadīt. Bet nu ko tur lai… 1. J.Pogas kungs ir radījis kārtējo sevis cienīgu būvi-ar cirvi izcirsta bez nevienas naglas turas kopā, pēc vajadzības un konjunktūras "izteikti mūsdienīga" arhitektūra-tur, kur vajag, un kur vajag arī "izcelt autentiskās saglabājamās vēsturiskās būves substances"-tas ir izdarīts-nav kur piekasīties. Tas ir tāds princips-vajag substances-še Tev, vajad "pielaist moderno"-atkal še.. Vēl Padomju laikos, kad J.Pogas kungs parkoja Skolas ielā 21 savu dzelteno ZAZ-968M(Zaporožec, modifikācija-"miļnica") tad šim auto bija uzlikti tolaik pārdabiski eksluzīvie "hromētie riteņu kalpaki"-atbilstoši principam-saglabāsim substances un piestiķēsim izteikti… Lasīt vairāk »
Vairs jau neko darīt, ja sāk būvēt, tad diži neko nepamainīsi!
Izņemot esošos rasējumus ar mītiskajiem hačiem, kas kā vilnīši traucas pār papīra blāķu jūru 😀
+
Interjeri patīkami, cerams sanāks arī šādus realizēt.
Kā šeit ar akustikas risinājumiem- kas projektējis akustikas daļu?
Droši vien tie paši, kas Renzo Piano cukurfabrikas koncertzāli – ne velna neskanot, un nekas cits pie tādas griestu ģeometrijas arī nav sagaidāms.
Vēsturisku ēku pārveidošaa, papildināšana un pielāgošana ir klasiskais klupšanas akmenis. Manuprāt, nu nav šeit tas labākais risinājums; līdzīgi, kā Rīgas Mākslas Muzeja piebūves ierakšana zemē-lai neredz, jo pasarg Dievs, lai tik kas nesanāk "gaumīgi nepareizs". Tāds gļēvulīgs risinājums….. Liekas tomēr, ka neesam šodien sliktāki par Malvesu, par Haberlandu, Pēkšēnu-pop-arh meistaru… Kāpēc esam tik nedroši? Kāpec trīcam kolonnu priekšā? Nedomāju to, kā visa nicināšanas programmu, bet domāju to kā objektīvās domāšanas ideju! Kamdēļ arhitekts Poga ir mazvērtīgāks par Malvesu? Un kamdēļ mēs, veicot rekonstrukcijas darbus imitējam mistisko bijību pret tiem, kas to visu ir saražosjuši kādreiz, toreizējo pasūtītāju vēlmju ietekmē? Pākšēns… Lasīt vairāk »
Interesanti – kā tika iets uz līgumu? Kā pie tā nonākts?? laikam būšu kko palaidis garām…
Ir cerība atkal pagausties par nevienlīdzīgu, netaisnīgu un nedemokrātisku iepirkuma procedūru?
Šitas tak bija konkursa uzvarētājs
Te nu Tu izcēlies…tāda īsa Tava atbilde, bet tik daudz pasaka par Tevi pašu 🙂 Varbūt vari arī pateikt, kur tieši es būtu gaudies? Varbūt tomēr sekoju konkursu sludinājumiem un tiešām esmu kaut ko palaidis garām – tad kāpēc nepajautāt?? Jeb vai Tev tiešām šķiet, ka vienīgā piebūve, kādu ir pelnījusi LMA vēsturiskā ēka Rīgas centrā, ir tā, kura publicēta Dizaina Studijā, savukārt visi tie, kas agrāk reiz piedalījās tai līdzīgajā arhitektūras konkursā, ir tikai jampapiņi, kas kārtējo reizi nav zinājuši, "kā lietām jānotiek"… ai ai ai Mans pēdējais jautājums šajā pat sakarā – ja Tavuprāt ar LMA iepirkuma procedūras… Lasīt vairāk »
Es jau arī neslēpju savu skepsi par "konsekvencēm". Lai Tu pats sev palīdzētu atbildēt, nosauc kaut vienu iepirkumu procedūras rezultātu [vēlams starp tiem, kur "viss tiešām ir vislabākajā kārtībā"] , kuras rezultātā tapusi arhitektūra?
Sorry, drusku nesapratu – kāds pamats Tavam optimismam – šoreiz taču tas ir Tavas personiskais lēmums par piedalīšanos iepirkuma procedūrā (pretstatā iespējai nepiedalīties), un Tava arhitektūra, kas ir vai nav tapusi procedūras rezultātā??? Ne tā?
Jā, un arhitektūra tapa iespējama man kļūstot par sponsoru.. šādi maksājot par obligātās procedūras kretīnismu. Tam nav nekāda sakara ar "labu un sekošanas cienīgu piemēru", Tev taisnība. Bet neatbildēji uz manu pretjautājumu par pozitīvu piemēru. Neturi sveci zem pūra!
Labi, labi…pagaidām nav.
Bet, ja godīgi, tad tā arī vajadzētu sludināt – "bez maksas, bet uzvarētājs drīkstēs realizēt". Bet tiešām realizēt!
Noteikti gribētāju būtu vairāki. Varbūt pat daudzi. Vai ļoti daudzi.
Citādi – lai tagad izčib LAS ar visu savu konkursu politiku un VKPAI ar vēsturiskā centra kontrolētu attīstību. Ne tā? Bet ok, lai nu paliek.
Tāpēc jau esmu skeptisks – starp diviem ļaunumiem – A. "pareiza procedūra šī brīža iepirkumu likuma ietvaros + nekāda arhitektūra" versus B. "puspareiza procedūra + cerība uz arhitektūras rašanos" man nav pārāk grūti izvēlēties mazāko. paprasi MARK jauniešiem – par "pareizu" iepirkumu procedūru viņiem jau kādi 20 stāsti sakrājušies.
""bez maksas, bet uzvarētājs drīkstēs realizēt". Bet tiešām realizēt!"
tas nozīmē atteikties no metu konkursiem, kur galvenais mērķis saņemt ideju?
ir neliela atšķirība- piedāvāt ideju un realizēt to… loģiski būtu, šajā gadījumā prasīt atbilstošo pieredzi, bet tam arī ir savi trūkumi, sākot no ta, ka ne visi vārēs dalīties ar savām idejam, jo nav pieredzes projektēšanā, piemēram, beidzot ar to, ka kas ir tā pieredze? Firmas, kur jau sen mainījās darbinieki? Vai galvenā arhitekta prof. pieredze?
Labi, labi 🙂 vnk lai katrs pats skatās nolikumu un lemj- piedalīties vai nē?
un starp diviem ļaunumiem ir realitāte – C. "puspareiza procedūra + nekāda arhitektūra ".
Interesanti, ko par to visu teiks pati LMA.
Varbūt kaut ko līdzīgu, kā LNMA pēc savas "piebūves" pabeigšanas.
Droši vien neko…
>>>>Pardon – LNMM.
O, jā ,nudien , nabaga Andis&MARK jaunieši! 1. Labs piemērs INDIA un Pārventas biblio , pēc visiem IUB procedūras kritērijiem. 2. Labs piemērs akustiskā koncertzāle uz AB dambja( autoros kāds SZK un draug(h)i), tik LV resurss pa īsu bija tādai ambīcijai(tamdēļ paliek joprojām virtuālā vidē, bet nebēdā Rīgu vienā dienā arī necēla paskaties kaut vai DOma baznīcu cik ilgi būvēja). 3. Labs piemērs MADE un Saldus mūzikas un mākslas skola, būvējas 4. Labs piemērs AB3D – Madonas tiesa un Rēzeknes universitāte ( RU tenderī jau aizgājusi) 5. Labs piemērs Torņakalns ar sadarbības kompāniju MG arhitekti&UŠ arhitekti&Flecher_Priest, kas reālituvākajā dekādē pārvērtīsies… Lasīt vairāk »
Lasu un neko nesaprotu- viens vārdu savārstījums un kopjēgu nevaru atrast. Vienu gan saprotu-ir izlijusi žults. Varbūt labāk rakstīt KAS JAUNS komentāros, tur var vairāk izpausties.
p.s. Neesmu ne Andis, ne Mark jaunietis, ne Made fans, ne AB3D paziņa, pat ne UŠ kolēģis. Lasu šo portālu, jo interesē, kas notiek Latvijas arhitektūrā.
Jaunkundzīt, ja cilvēks netiek līdzi tekstam , tad ne vienmēr ir tā ka teksts – draņķis, ļoti bieži gadās ,ka lasītājs vnk ir pārāk "vienkāršs" Vienkāršiem ļaudīm: 1. Labie(tiešām labie ,necentieties saskatīt to ,kā nav, pieņemu parāk esat aizrāvusies ar starprinžu lasīšanu) piemēri, kur procedūra nav traucējusi rezultātam (1. mana iepriekšējā teksta daļa) 2. Markam veltītais saraksts, kas izskaidro, kāpēc MARK nav tik vērienīgi veicies kā gribētu Andis un paši MARK, pieņemu ir pietiekoši godīgi atdzīt ka viņiem forši izdevās Limbažu peldbaseinā. Diskusiju ar MARK pieminēšanu un "riebīgajiem nosacījumiem" dmžl uzsāka Andis, tā ka mani tērgavošanā vietā nevietā NEBAKSTI. P.S.… Lasīt vairāk »
Lai arī gudrinieks un viszinis ir pieņēmis interesantu pseidonīmu- tad cilvēkam, kas aiz tā slēpjas ieteiktu nopietni pasekot arhitektūras domas plūsmai un biežāk paceļot pa citām zemēm, lai saprastu kādā sviestā mēs šeit kuļamies.
Vai, kur nikni uzreiz! Nu bet taču aizej pie nervu ārsta.
ps.Neesmu jaunkundze, bet jau pensionāre. Varbūt tāpēc netieku līdzi vārdu izvirdumiem?
Katrs vērtē pēc savām ligām ( tas par nerviem), mani nervi cienījamā kundze vnk ANNA,ir vienkāŗsi fantastiski, teiksim pokeru rukāt varu bez bēdu.
Vārdu izvirdumī, un to saka pensionāre? Līdz šim visas pensionāres kuras esmu sastapis, ieskaitot augsti cienījamo ( arī nemeklējiet starprindes, ja visi viņas vecumā saglabātu tādu vitalitāti un enerģiju, LV būtu sen apdzinusi gan EE, gan citus pieredzējušākus kaimiņus) kolēģi Austru S. ,ir mīlējuši daudz vairāk verbalizēt savas domas, kā jaunāka gada gājuma ļautiņi. Es savukārt daudz mazāk verbalizēju, kā izpaužos rakstos.
A.Ģ. visu cieņu Jums, bet viedoklis, ka tiesa ir bezpersonisks konveijers ,ala lielveikals( salīdzinām ar Bordo Rodžera telpisko sniegumu, vai Manchester Law Courts – britu konkrētā gada balva starp citu, vai citus(Antverpenas tiesu pils -Rodžers, Bronksas tiesu nams- Rafaels Viņjola, utt.), rada tiešām nesapratni kamdēļ LV tiesu namam nav jābūt vis trešās valsts varas telpiskā izpausme, bet gan lielveikalam -mašīnai? Tikai tāpēc ka de fakto tiesu prestižs LV tiešam nav neko augsts un lēmumu pieņemšana ir ķēķis , bode? Varbūt tomēr tieksimies pēc ideālā, nevis vienādosimies pēc dubļiem? Kaut man jau protasm ir saprotama (arī Jūsu tamstarpā) ļaužu vilšanās pozitīvajā,… Lasīt vairāk »
Lai par kaut ko nopietni sāktu runāt ir jāveic inventarizācija galvā. Drudžaina interneta piemēru meklēšana un diskutēšana man saistās ar diezgan drošu tukšumu tajā.
Runājot par konkursiem- ir mazliet skumji skatīties uz tieksmi pēc "burbuļiem", kas ir jauki diskutējami bet jau apriori lemti neveiksmei vēlāk. Ja ir konkursa programma, tad pie tās japieturās, nevis "arhitektūras" vārdā jāuzpūš ēkas. Ir zemes, kur izmaksas rēķina pēc kubatūras.
Pieņemu lieliski atceries diskusiju par to tēmu, vismaz tajā laikā sajūta bija, ka Tev par to tēmu tiešām bija margināls viedoklis ( žūrijā cik sapratu pasākums nonāca bezmaz pilsoņu kara līmenī, bet tur cik sapratu Tev izdevās to nopozicionēt).
Tie nav interneta piemēri vien, tā ir attieksme pret trešo valsts varu un sabiedrību. Tātad baisi čoins ir 2.5 metrus plats un 30-40 metrus garš strupceļa publisks koridors( it kā tiesas zāļu uzgaidāmā telpa), un lielveikala cienīga ielas fasāde( ka tik cipari, kaut vai griezi, ir OK)
ja tevi negrib 20x, varbūt der spogulī paskatīties?
kā diez sprast šo
Uz "AIG" veiktā skiču projekta pamata arhitektu birojs "SZK" (arhitekti Andis Sīlis un Guntis Ziņģis) izstrādāja saimniecības ēkas pārbūves projektu, pielāgojot to mācību procesa vajadzībām.
Izskatās, ka ar dēlīšu apdari koncertzāle zaudē viengabalainību un arī haoss ir klāt. Kāpēc nevarēja samazināt lietoto apdares materiālu skaitu līdz skaidrāk uztveramai formveidei? A.Sīļa kungam būs taisnība par netaisnīgu iepirkuma procedūru.
Izskatās forši – ambiciozi, detalizēti un pietiekami oriģināli!
Tas gan. Taču tam nav nekāda sakara ar estētiku un labas arhitektūras principiem. Kur tektonika kaujas ar atektoniku, tur nekas labs nevar iznākt. Par harmonisku formu salikumu šeit grūti runāt. Šādas ainavas redzamas daudzos eiropas objektos, kur lietoti koka redeļu motīvi. Vai koncertzāle, kaut Cēsīs, ir pelnījusi šo lētumu? Ja zāles funkcionālais risinājums uztverams kā gana nobeigts, tad fasādes un to formu nobeigtība šajā gruntsgabalā un perimetrālajā apbūvē šķiet nav pārliecinoša.
Gribētos uzzināt praksei autora komentu, kā tiek nodrošināta ugunsdrošība zālē ar koka spārēm
Sveiki! Jautājums ir par automašīnu novietošanu – ja pieņemam, ka zālē visas vietas ir aizņemtas, tad kur tuvumā būs iespēja novietot tās vairāk kā simts automašīnas?
Skaista ēka pat ļoati.
tizla tā koncertzāle -kaukāda stikla biroju ēka vecajā cēsu pilsētā. zālē visvairāk kaitina un griežas acīs tie finiera aizkariņi visapkārt.
Skaista ēka pat ļoati.
Interesanti un neparasti- koka sijas galv. zālē. Redzams, ka ir kādi akustiskie ekrāni, bet ja tie paliks tādi caurspīdīgie, tad super.
bet vienu lietu nesaprotu- priekš kam lietot gradient hatch plānos?
Ou, man iepatikās komentēt un apspriest… kaut gan daži pamanās šeit vienīgi zavu smadzeņu notekūdeņus novadīt. Bet nu ko tur lai… 1. J.Pogas kungs ir radījis kārtējo sevis cienīgu būvi-ar cirvi izcirsta bez nevienas naglas turas kopā, pēc vajadzības un konjunktūras "izteikti mūsdienīga" arhitektūra-tur, kur vajag, un kur vajag arī "izcelt autentiskās saglabājamās vēsturiskās būves substances"-tas ir izdarīts-nav kur piekasīties. Tas ir tāds princips-vajag substances-še Tev, vajad "pielaist moderno"-atkal še.. Vēl Padomju laikos, kad J.Pogas kungs parkoja Skolas ielā 21 savu dzelteno ZAZ-968M(Zaporožec, modifikācija-"miļnica") tad šim auto bija uzlikti tolaik pārdabiski eksluzīvie "hromētie riteņu kalpaki"-atbilstoši principam-saglabāsim substances un piestiķēsim izteikti… Lasīt vairāk »
Vairs jau neko darīt, ja sāk būvēt, tad diži neko nepamainīsi!
Izņemot esošos rasējumus ar mītiskajiem hačiem, kas kā vilnīši traucas pār papīra blāķu jūru 😀
+
Interjeri patīkami, cerams sanāks arī šādus realizēt.
Kā šeit ar akustikas risinājumiem- kas projektējis akustikas daļu?
Droši vien tie paši, kas Renzo Piano cukurfabrikas koncertzāli – ne velna neskanot, un nekas cits pie tādas griestu ģeometrijas arī nav sagaidāms.
Vēsturisku ēku pārveidošaa, papildināšana un pielāgošana ir klasiskais klupšanas akmenis. Manuprāt, nu nav šeit tas labākais risinājums; līdzīgi, kā Rīgas Mākslas Muzeja piebūves ierakšana zemē-lai neredz, jo pasarg Dievs, lai tik kas nesanāk "gaumīgi nepareizs". Tāds gļēvulīgs risinājums….. Liekas tomēr, ka neesam šodien sliktāki par Malvesu, par Haberlandu, Pēkšēnu-pop-arh meistaru… Kāpēc esam tik nedroši? Kāpec trīcam kolonnu priekšā? Nedomāju to, kā visa nicināšanas programmu, bet domāju to kā objektīvās domāšanas ideju! Kamdēļ arhitekts Poga ir mazvērtīgāks par Malvesu? Un kamdēļ mēs, veicot rekonstrukcijas darbus imitējam mistisko bijību pret tiem, kas to visu ir saražosjuši kādreiz, toreizējo pasūtītāju vēlmju ietekmē? Pākšēns… Lasīt vairāk »
Interesanti – kā tika iets uz līgumu? Kā pie tā nonākts?? laikam būšu kko palaidis garām…
Ir cerība atkal pagausties par nevienlīdzīgu, netaisnīgu un nedemokrātisku iepirkuma procedūru?
Te nu Tu izcēlies…tāda īsa Tava atbilde, bet tik daudz pasaka par Tevi pašu 🙂 Varbūt vari arī pateikt, kur tieši es būtu gaudies? Varbūt tomēr sekoju konkursu sludinājumiem un tiešām esmu kaut ko palaidis garām – tad kāpēc nepajautāt?? Jeb vai Tev tiešām šķiet, ka vienīgā piebūve, kādu ir pelnījusi LMA vēsturiskā ēka Rīgas centrā, ir tā, kura publicēta Dizaina Studijā, savukārt visi tie, kas agrāk reiz piedalījās tai līdzīgajā arhitektūras konkursā, ir tikai jampapiņi, kas kārtējo reizi nav zinājuši, "kā lietām jānotiek"… ai ai ai Mans pēdējais jautājums šajā pat sakarā – ja Tavuprāt ar LMA iepirkuma procedūras… Lasīt vairāk »
Es jau arī neslēpju savu skepsi par "konsekvencēm". Lai Tu pats sev palīdzētu atbildēt, nosauc kaut vienu iepirkumu procedūras rezultātu [vēlams starp tiem, kur "viss tiešām ir vislabākajā kārtībā"] , kuras rezultātā tapusi arhitektūra?
Sorry, drusku nesapratu – kāds pamats Tavam optimismam – šoreiz taču tas ir Tavas personiskais lēmums par piedalīšanos iepirkuma procedūrā (pretstatā iespējai nepiedalīties), un Tava arhitektūra, kas ir vai nav tapusi procedūras rezultātā??? Ne tā?
Jā, un arhitektūra tapa iespējama man kļūstot par sponsoru.. šādi maksājot par obligātās procedūras kretīnismu. Tam nav nekāda sakara ar "labu un sekošanas cienīgu piemēru", Tev taisnība. Bet neatbildēji uz manu pretjautājumu par pozitīvu piemēru. Neturi sveci zem pūra!
Labi, labi…pagaidām nav.
Bet, ja godīgi, tad tā arī vajadzētu sludināt – "bez maksas, bet uzvarētājs drīkstēs realizēt". Bet tiešām realizēt!
Noteikti gribētāju būtu vairāki. Varbūt pat daudzi. Vai ļoti daudzi.
Citādi – lai tagad izčib LAS ar visu savu konkursu politiku un VKPAI ar vēsturiskā centra kontrolētu attīstību. Ne tā? Bet ok, lai nu paliek.
Tāpēc jau esmu skeptisks – starp diviem ļaunumiem – A. "pareiza procedūra šī brīža iepirkumu likuma ietvaros + nekāda arhitektūra" versus B. "puspareiza procedūra + cerība uz arhitektūras rašanos" man nav pārāk grūti izvēlēties mazāko. paprasi MARK jauniešiem – par "pareizu" iepirkumu procedūru viņiem jau kādi 20 stāsti sakrājušies.
un starp diviem ļaunumiem ir realitāte – C. "puspareiza procedūra + nekāda arhitektūra ".
Interesanti, ko par to visu teiks pati LMA.
Varbūt kaut ko līdzīgu, kā LNMA pēc savas "piebūves" pabeigšanas.
Droši vien neko…
>>>>Pardon – LNMM.
O, jā ,nudien , nabaga Andis&MARK jaunieši! 1. Labs piemērs INDIA un Pārventas biblio , pēc visiem IUB procedūras kritērijiem. 2. Labs piemērs akustiskā koncertzāle uz AB dambja( autoros kāds SZK un draug(h)i), tik LV resurss pa īsu bija tādai ambīcijai(tamdēļ paliek joprojām virtuālā vidē, bet nebēdā Rīgu vienā dienā arī necēla paskaties kaut vai DOma baznīcu cik ilgi būvēja). 3. Labs piemērs MADE un Saldus mūzikas un mākslas skola, būvējas 4. Labs piemērs AB3D – Madonas tiesa un Rēzeknes universitāte ( RU tenderī jau aizgājusi) 5. Labs piemērs Torņakalns ar sadarbības kompāniju MG arhitekti&UŠ arhitekti&Flecher_Priest, kas reālituvākajā dekādē pārvērtīsies… Lasīt vairāk »
Lasu un neko nesaprotu- viens vārdu savārstījums un kopjēgu nevaru atrast. Vienu gan saprotu-ir izlijusi žults. Varbūt labāk rakstīt KAS JAUNS komentāros, tur var vairāk izpausties.
p.s. Neesmu ne Andis, ne Mark jaunietis, ne Made fans, ne AB3D paziņa, pat ne UŠ kolēģis. Lasu šo portālu, jo interesē, kas notiek Latvijas arhitektūrā.
Jaunkundzīt, ja cilvēks netiek līdzi tekstam , tad ne vienmēr ir tā ka teksts – draņķis, ļoti bieži gadās ,ka lasītājs vnk ir pārāk "vienkāršs" Vienkāršiem ļaudīm: 1. Labie(tiešām labie ,necentieties saskatīt to ,kā nav, pieņemu parāk esat aizrāvusies ar starprinžu lasīšanu) piemēri, kur procedūra nav traucējusi rezultātam (1. mana iepriekšējā teksta daļa) 2. Markam veltītais saraksts, kas izskaidro, kāpēc MARK nav tik vērienīgi veicies kā gribētu Andis un paši MARK, pieņemu ir pietiekoši godīgi atdzīt ka viņiem forši izdevās Limbažu peldbaseinā. Diskusiju ar MARK pieminēšanu un "riebīgajiem nosacījumiem" dmžl uzsāka Andis, tā ka mani tērgavošanā vietā nevietā NEBAKSTI. P.S.… Lasīt vairāk »
Vai, kur nikni uzreiz! Nu bet taču aizej pie nervu ārsta.
ps.Neesmu jaunkundze, bet jau pensionāre. Varbūt tāpēc netieku līdzi vārdu izvirdumiem?
Katrs vērtē pēc savām ligām ( tas par nerviem), mani nervi cienījamā kundze vnk ANNA,ir vienkāŗsi fantastiski, teiksim pokeru rukāt varu bez bēdu.
Vārdu izvirdumī, un to saka pensionāre? Līdz šim visas pensionāres kuras esmu sastapis, ieskaitot augsti cienījamo ( arī nemeklējiet starprindes, ja visi viņas vecumā saglabātu tādu vitalitāti un enerģiju, LV būtu sen apdzinusi gan EE, gan citus pieredzējušākus kaimiņus) kolēģi Austru S. ,ir mīlējuši daudz vairāk verbalizēt savas domas, kā jaunāka gada gājuma ļautiņi. Es savukārt daudz mazāk verbalizēju, kā izpaužos rakstos.
Lai arī gudrinieks un viszinis ir pieņēmis interesantu pseidonīmu- tad cilvēkam, kas aiz tā slēpjas ieteiktu nopietni pasekot arhitektūras domas plūsmai un biežāk paceļot pa citām zemēm, lai saprastu kādā sviestā mēs šeit kuļamies.
A.Ģ. visu cieņu Jums, bet viedoklis, ka tiesa ir bezpersonisks konveijers ,ala lielveikals( salīdzinām ar Bordo Rodžera telpisko sniegumu, vai Manchester Law Courts – britu konkrētā gada balva starp citu, vai citus(Antverpenas tiesu pils -Rodžers, Bronksas tiesu nams- Rafaels Viņjola, utt.), rada tiešām nesapratni kamdēļ LV tiesu namam nav jābūt vis trešās valsts varas telpiskā izpausme, bet gan lielveikalam -mašīnai? Tikai tāpēc ka de fakto tiesu prestižs LV tiešam nav neko augsts un lēmumu pieņemšana ir ķēķis , bode? Varbūt tomēr tieksimies pēc ideālā, nevis vienādosimies pēc dubļiem? Kaut man jau protasm ir saprotama (arī Jūsu tamstarpā) ļaužu vilšanās pozitīvajā,… Lasīt vairāk »
Lai par kaut ko nopietni sāktu runāt ir jāveic inventarizācija galvā. Drudžaina interneta piemēru meklēšana un diskutēšana man saistās ar diezgan drošu tukšumu tajā.
Runājot par konkursiem- ir mazliet skumji skatīties uz tieksmi pēc "burbuļiem", kas ir jauki diskutējami bet jau apriori lemti neveiksmei vēlāk. Ja ir konkursa programma, tad pie tās japieturās, nevis "arhitektūras" vārdā jāuzpūš ēkas. Ir zemes, kur izmaksas rēķina pēc kubatūras.
Pieņemu lieliski atceries diskusiju par to tēmu, vismaz tajā laikā sajūta bija, ka Tev par to tēmu tiešām bija margināls viedoklis ( žūrijā cik sapratu pasākums nonāca bezmaz pilsoņu kara līmenī, bet tur cik sapratu Tev izdevās to nopozicionēt).
Tie nav interneta piemēri vien, tā ir attieksme pret trešo valsts varu un sabiedrību. Tātad baisi čoins ir 2.5 metrus plats un 30-40 metrus garš strupceļa publisks koridors( it kā tiesas zāļu uzgaidāmā telpa), un lielveikala cienīga ielas fasāde( ka tik cipari, kaut vai griezi, ir OK)
ja tevi negrib 20x, varbūt der spogulī paskatīties?
""bez maksas, bet uzvarētājs drīkstēs realizēt". Bet tiešām realizēt!"
tas nozīmē atteikties no metu konkursiem, kur galvenais mērķis saņemt ideju?
ir neliela atšķirība- piedāvāt ideju un realizēt to… loģiski būtu, šajā gadījumā prasīt atbilstošo pieredzi, bet tam arī ir savi trūkumi, sākot no ta, ka ne visi vārēs dalīties ar savām idejam, jo nav pieredzes projektēšanā, piemēram, beidzot ar to, ka kas ir tā pieredze? Firmas, kur jau sen mainījās darbinieki? Vai galvenā arhitekta prof. pieredze?
Labi, labi 🙂 vnk lai katrs pats skatās nolikumu un lemj- piedalīties vai nē?
kā diez sprast šo
Uz "AIG" veiktā skiču projekta pamata arhitektu birojs "SZK" (arhitekti Andis Sīlis un Guntis Ziņģis) izstrādāja saimniecības ēkas pārbūves projektu, pielāgojot to mācību procesa vajadzībām.
Šitas tak bija konkursa uzvarētājs
Izskatās, ka ar dēlīšu apdari koncertzāle zaudē viengabalainību un arī haoss ir klāt. Kāpēc nevarēja samazināt lietoto apdares materiālu skaitu līdz skaidrāk uztveramai formveidei? A.Sīļa kungam būs taisnība par netaisnīgu iepirkuma procedūru.
Izskatās forši – ambiciozi, detalizēti un pietiekami oriģināli!
Tas gan. Taču tam nav nekāda sakara ar estētiku un labas arhitektūras principiem. Kur tektonika kaujas ar atektoniku, tur nekas labs nevar iznākt. Par harmonisku formu salikumu šeit grūti runāt. Šādas ainavas redzamas daudzos eiropas objektos, kur lietoti koka redeļu motīvi. Vai koncertzāle, kaut Cēsīs, ir pelnījusi šo lētumu? Ja zāles funkcionālais risinājums uztverams kā gana nobeigts, tad fasādes un to formu nobeigtība šajā gruntsgabalā un perimetrālajā apbūvē šķiet nav pārliecinoša.
tizla tā koncertzāle -kaukāda stikla biroju ēka vecajā cēsu pilsētā. zālē visvairāk kaitina un griežas acīs tie finiera aizkariņi visapkārt.
Gribētos uzzināt praksei autora komentu, kā tiek nodrošināta ugunsdrošība zālē ar koka spārēm
Sveiki! Jautājums ir par automašīnu novietošanu – ja pieņemam, ka zālē visas vietas ir aizņemtas, tad kur tuvumā būs iespēja novietot tās vairāk kā simts automašīnas?