Cēsu koncertzāle

Kādreizējā Cēsu
Viesīgās biedrības nama pārbūve par mūsdienīgu mūzikas un kultūras centru, īstenojot
otro no reģionālo koncertzāļu programmas, ­— Vidzemes koncertzāli Cēsis, ir noteikti uzskatāma par gada
nozīmīgāko būvi ārpus Rīgas.

Cēsu Viesīgās biedrības nams ir būvēts pirmā pasaules kara laikā pēc
arhitekta Augusta Malvesa projekta. Padomju laikos šajā celtnē darbojas
kultūras nams. Simts gados celtne un tās interjeri bija saglabājušies bez
būtiskām pārbūvēm. Lai gan celtne nav arhitektūras piemineklis, tā ieņem
būtisku vietu pilsētas vēsturiskajā vidē.

Pārbūves arhitektoniskās koncepcijas pamats ir:

  • atklātība un patiesums,
  • vecā un jaunā mijiedarbība,
  • vietas un telpas vienotība,
  • izmantošanas daudzveidība.

Atklātība un patiesums tika meklēti gan telpu
plānojuma struktūrā, gan arī būvniecības paņēmienos. Telpām ir jābūt gaišām,
bet plānojumam — pārskatāmam. It visur iespēju robežās centāmies panākt
iekštelpu saikni ar apkārtni. Atklātumu būvniecības valodā panācām maksimāli
atsedzot konstrukcijas un izvairoties no nosedzošās apdares, neslēpjot ēkas
būtību būtību — konstruktīvismu, tehniskumu un tehnoloģiskumu. Visur jaunbūves
daļā ir redzami atsegti materiāli — ķieģeļu mūri, dabīgais akmens, koks,
betons, metāls, no jauna būvētās daļas veidojot izteikti laikmetīgi. Pretstatā
tam vēsturiskā nama daļās saglabājām simts gadus vecos būvniecības paņēmienus,
proti, krāsotu mūra apmetumu. Centāmies panākt, lai var skaidri nolasīt, kur ir
vecā nama daļas, bet kur — no jauna uzceltais.

Vecā un jaunā saspēli papildus vēl
bagātinājām ar kādreizējā biedrības un kultūras nama interjera elementu saglabāšanu
un izmantošanu arī nākotnē. Kompleksā var atrast un atpazīt kādreizējā ieejas
vestibila sienu koka vairogus, lielās zāles lustras ar griestu rozetēm, veco
kāpņu metāla margas, vestibilu pilastrus, kā arī vienīgās, vēl no 1914. gada
saglabājušās durvis. Esam materializējuši sākotnējā projektā iecerēto balkonu
otrajā stāvā Raunas ielas pusē (spriežot pēc pieejamiem arhīva materiāliem,
balkons sākotnējā ēkā netika izbūvēts).

Vietu raksturo Raunas iela ar
izteikti perimetrālo apbūvi. Tā ir Cēsu jaunpilsēta, kas izveidojās 19.
gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā.

 Ielas telpu papildina koku aleja, kā
arī skvērs, kas iespiedies starp Izstādes ielu un pārbūvējamo namu. Jaunbūves
daļa — administrācijas korpuss, kas ir kļuvis par vienu no Cēsu apbūves
vertikālajiem akcentiem, ir veidota līdzībā ar koku, lai celtne harmoniski
sakļautos ar skvēru Raunas un Izstādes ielas stūrī. Redzamie liektie brūnā
ķieģeļa mūri zemes līmenī veido koku stumbrus, stikla apjomi virs tiem — koku
vainagus, bet dzeltenie telpiski brīvi izkārtotie saules aizsegi — lapotnes.
Fizisko saikni ar vietu panācām maksimāli izvēloties vietējos būvmateriālus,
proti, Lodes ķieģeli un koku. Latvijas kokā ir izbūvētas gan kolonas un jumta
konstrukcijas, gan akustiskie vairogi, logu rāmji un durvju vērtnes, gan arī
apdare un mēbelējums.

Izmantošanas
daudzveidība
bija centra pārbūves mērķis. Vienā kompleksā izvietojas Alfrēda Kalniņa
Cēsu mūzikas vidusskolas nodarbību klases, telpas pašdarbniekiem, novada
kultūras un tūrisma, kā arī paša centra administrācija. Centra apmeklētājiem
mazajā zālē var piedāvāt atbilstošos apstākļos noskatīties kino, vai arī baudīt
teātra kamerizrādes. Ir pilnveidota ērģeļu zāle, kā arī rūpīgi restaurētas
ērģeles. Centra kodolu veido lielā zāle, kurā var notikt gan simfoniskie
koncerti, gan teātra izrādes un konferences, gan arī balles. Zāles iekārtojums
nodrošina ātru transformāciju, mainot gan zāles akustiku, gan skatuves, kā arī
skatītāju vietu izkārtojumu. Zālē var būt gan skatītāju amfiteātris, gan arī
horizontālā parketa grīda bez krēsliem.

Ja ieskatās sākuma konceptuālajās skicēs, tad var konstatēt, ka lielā mērā
idejas ir realizētas. Cēsu koncertzālē ir īstenoti tieši šai zālei jaunradīti
krēsli un oriģināli skaņu izkliedētāji. Visi elementi izgāja standartos
noteiktos testus, kuros tika pārbaudīta kā mehāniskā izturība, tā arī akustiskā
atbilstība. Gandarījums ir par to, ka tas viss ir tapis Latvijā un to paveikuši
mūsu pašu meistari. 

Cēsu atjaunotajā kultūras centrā ir lielā zāle (maksimāli 805 skatītāju
vietas) ar plašu zāles un skatuves izkārtojuma maiņas iespējām, piešķirot zālei
plašu funkcionalitāti. Kompleksa sastāvā ir arī ērģeļu zāle ar atjaunotajām
ērģelēm, kino zāle, mēģinājumu un nodarbību telpas, Alfrēda Kalniņa Cēsu
mūzikas vidusskolas telpas un kafejnīca.

Cēsu mūzikas un kultūras
centrs  — Vidzemes koncertzāle Cēsis

Raunas ielā
12, Cēsīs

Pasūtītājs: Cēsu
novada pašvaldība
Projekta
autori: Arhitekta J. Pogas birojs — Juris Poga, Ilva Asmusa, Marika Riekstiņa,
Lauris Birznieks
Ģenerālbūvnieks:
AS UPB
Projektēšana:
2007 –2009
Būvniecība: 2009–2014

Dalīties ar ierakstu:

Pievienot komentāru

avatar
10000