Atskatoties uz Smiltenes estrādes konkursu

Starp iepriekšējā gada mazpilsētu arhitektūras pasākumiem viens no vērienīgākajiem bija konkurss jaunai estrādei Smiltenes Jāņukalnā. Vērienīgs tāpēc, ka kopā ar brīvdabas estrādi pašvaldība šai parkā iecerējusi arī mūzikas un mākslas skolu, veidojot vienotu kompleksu, plus vēl arī uzdevumā ietverot parka iekārtojumu.

Konkurss tika izsludināts augustā, noslēdzās — decembrī, ar deviņiem iesniegtiem darbiem. Privātā sarunā viens no konkursa žūrijas locekļiem pauda viedokli, ka šoreiz visi trīs godalgotās vietas ieguvušie darbi arhitektūras ziņā bija labi un piemēroti tālāk virzīšanai. Tad nu Smiltenes pusei atlika izvēlēties sev tīkamāko virzienu.

Bet, protams, visi šāda veida konkursi Latvijā ikvienam arhitektūras  procesu vērotājam liek izjust zināmu piesardzību un rezervētu attieksmi, zinot cik ļoti niecīgs procents no ambiciozo konkursu pieteikumu idejām galu galā nonāk līdz īstenošanai. Kaut kādā ziņā to apliecina arī šī konkursa uzvarētāju pieredze, — savulaik ar spožu priekšlikumu viņi uzvarēja konkursu līdzīgai, tikai lielākai estrādei-koncertzālei Daugavpilī, kā arī  Ogrē — konkursā bijušās sūkņu stacijas pārveidošanai par kaut ko jaunu, nebijušu un grandiozu.. Nav jau liels brīnums, ka šie grandiozie/ žilbinošie plāni palikuši apmēram turpat, kur sākušies, arhitektiem atstājot tikai vingrināšanās pieredzi. (Jāpiebilst, ka vienu publisku ēku ZGT arhitektiem gan ir izdevies īstenot, — intriģējošo stikla piebūvi Valmieras muzejam pilsdrupās. Tomēr raugoties uz to nepamet sajūta, ka droši vien jau projekta vizualizācijās tas izskatījās žilbinošāk un elegantāk, nekā dabā.)

“Jāņukalna teritorijas apbūve un labiekārtošana Smiltenē”

1. vieta — (15 000 eiro) — SMM23, autori — ZGT (Viktors Zarakovskis, Antons Gonda, Andris Tomsons)
2. vieta — (10 000 eiro) — PKL45, autori — MADE arhitekti
3. vieta — (5000 eiro) — MMM01, autori — LEVINS ARHITEKTI (Edijs Levins, Agnese Stasūne, Ilze Rukmane-Poča).

Zemāk, — saīsināti žūrijas vērtējumi trim labākajiem darbiem

Pirmā vieta — ZGT

Arhitektoniski pārliecinošs pieteikums, kas meistarīgi materializē Smiltenes novada heraldikas zīmes (trīs pakalnus) ēku veidolā, telpiskā kompozīcijā un konstruktīvajos risinājumos, vienlaicīgi harmoniski integrējot apjomus Jāņukalna reljefā. Ēkas integrācija reljefā, prasot iejaukšanas dabas pamatnē, to līdzsvaro ar ēkas jumtu izmantošanu, veidojot uz jumta daudzveidīgi izmantojamo ārtelpu. Ēkas un paugurainas ainavas teju perfektā simbioze kļūst par kompleksa ikonisko kvalitāti ar potenciālu veidoties par Jāņukalna mūzikas un mākslas kompleksa simbolu.

Iekļaušanos parkā ainavā un tās veiksmīga papildināšana panākta ar plastisku formu, dabīgu materiālu izmantošanu, ar būvju laikmetīgu atklātību un caurspīdību. Tiek saglabāta parka dabīgā struktūra, nepārsātinot to ar jaunām atrakcijām vai konstrukcijām. Atklāts plānojums, kas nodrošina brīvu telpu izmantošanu un vieglu orientēšanos tajās.

Labi iezīmētas iespējamās būvniecības kārtās.

Trūkumi

Pieņemamais un saskanīgais parka labiekārtojuma koncepts detaļās ir diskutējams. Gājēju celiņi neveido lokveida kustību,  brīvdabas pasākuma laikā nav iespējas apiet šo zonu, ka tikai pa celiņu starp skatītājiem un skatuvi. Nav pārdomātas vietas izbraukuma tirdzniecībai. Konstruktīvas nepilnības: ventkameru izvietošana virs zāles nav rekomendējama, bet pašu ventkameru apjoms ir nepietiekams: lai gan piedāvājumā saskatāmi energoefektīvi un ilgtspējīgi risinājumi, tie nav detalizēti aprakstīti. Pieteiktas augstās arhitektoniskās kvalitātes satur nekvalitatīvās realizācijas riskus, kas var mazināt arhitektūras kvalitāti.

Otrā vieta — MADE arhitekti

Mets gan ārtelpā, gan arhitektūrā konsekventi īsteno pieteikto uzstādījumu — nesabojāt parka ainavu.  Tam pakārtota gan parka telpiskā koncepcija, gan labiekārtojuma vadlīnijas, gan ēku stilistika un morfoloģija. Jaunā ēka ir harmoniskā parka ainavas sastāvdaļa,  neskatoties uz programmai atbilstošo ietilpību, tā tiek uztverta tieši pēc autoru ieceres — kā paviljons vai  kā vasaras koncertzāle. Ēkas veidols veiksmīgi ietur līdzsvaru starp moderno arhitektūru un vēsturiskās apbūves atmosfēru, panākot to ar dabīgo, parka videi piemēroto materiālu izmantošanu, gan apjoma integrāciju paugurainajā ainavā. Ārējas formas plastika un vienkāršība savienota ar  skaidro plānojumu, telpas funkcionāli sadalās loģiski un pārskatāmi. Risinājums kompakts un racionāls, dienas gaisma ir nodrošināta arī telpās ieraktajā daļā.  Pārdomāta būves konstrukcija.

Lielā zāle labi saslēdzas ar mūzikas skolu. Zāles (510 skatītāju vietas) tilpums ir ap 7 m³ uz cilvēku, kas ir optimāls. Iekštelpu plānojumā īstenotais sinerģijas princips ļauj nākotnē eksperimentēt ar jaunām, uz bērna radošo izaugsmi vērtām mācību metodēm un programmām. Klašu logu orientācija pret austrumiem, pret pakalnu ļaus audzēkņiem izjust dabas klātbūtni ne viens ārā, bet visā mācību laikā.

Meta autoriem izdevās veiksmīgi panākt konceptuālā uzstādījuma, ārtelpas un iekštelpu plānojuma, ēkas morfoloģijas, funkcionālā piepildījuma sinerģiju ar ainavu parka raksturu.

Trūkumi

Iepretim būvapjoma kompaktumam, tās paredz intensīvu iejaukšanos reljefā. Īstenojot projektu, nepieciešami  līdzsvara meklējami. Plānojuma nepilnības: skatuves grīda nav redzama no balkona. Nav pārliecības, vai māla kārniņi  stilistiski un ilgtspējības ziņā ir piemēroti piedāvātai arhitektūrai.

Neskatoties uz to, ka gar amfiteātru ir gājēju taka, kas savieno “skatu takas”, pats amfiteātris nav pieslēgts pie gājēju loka. Tas liks brīvdabas pasākuma laikā nav iespējas to apiet, ka tikai pa celiņu starp skatītājiem un skatuvi. Skatu tornis netiek plānots, tā vietā ir ēkas jumtā integrēts balkons — vairāk skolu iemītniekiem, nevis atrakcija plašām apmeklētāju lokam.

Nav iespējama īstenošana kārtās.

Trešā vieta — LEVINS ARHITEKTI

Kompakta un videi draudzīga ēka, respektē mežu. Arhitektūras formu valodā veiksmīgi izmantots klēts jumta motīvs, saistot to ar etnogrāfisko būvniecību un tajā izmantojamiem materiāliem. Paviljona un saturisko funkcionālo laukumu (brīvdabas estrāde, amatu pagalms) risinājums ir saskanīgs ar apkārtējo parku. Izvietojot jaunās ēkas apjomu bijušās ugunsdzēsēju ēkas vietā un saglabājot galvenās ieejas vietu ēkā, risinājums respektē parka iedibināto izmantošanu. Arhitektūra iekļaujas parka dabīgā vidē, iejūtīgi ienesot parkā jaunu dzīvi.

Skaidrs funkcionālais telpu izkārtojums, izvietojot visas funkcijas divos būvapjomos – Mūzikas un mākslas mājā un Amatu mājā. Par energoefektivitātes pamatprincipu izvirzīts kompakts plānojums, kas nodrošina optimālu enerģijas patēriņu. Ārtelpa organizēta, veiksmīgi apvienojot ēku apjomus ar laukumu starp koncertzāli, mūzikas skolu un amatu māju. Labiekārtojuma vadlīnijas konceptuāli nosaka ilgtspējības principa ievērošanu un maksimālu esošo ainavas vērtību saglabāšanu. Meta piedāvātie risinājumi stiprina vietas sociālo, fizisko un ekonomisko  ilgtspējību.

Trūkumi

Meta nepilnības saskatāmas lielākoties iekštelpu plānojumā, kā arī navigāciju ārtelpā un iekštelpā, kā arī uztveres riskus ēkas stilistiskajam risinājumam. Grūti sasniedzamas apmeklētāju WC.  Lifts, kas savieno visus līmeņus, ir grūti sasniedzams. Nav tieša savienojuma starp lielo zāli un mūzikas skolu, zāles rekreācijas telpa ir par mazu. Pilnveidojamas ir skatuves tehnoloģijas un loģistika, piemēram, “flīģeļa ceļš”.

Ārtelpā, brīvdabas pasākumu laikā, nav paredzēta vai skaidri paradīta iespēja apmeklētāju kustība apkārt pasākuma centram,  liekot izmantot celiņu starp skatītājiem un skatuvi.

Klēts, kā stilistiskais un konstruktīvais rīks, loģiski palielināta mērogā funkcionālu apsvērumu dēļ, tika nevienādi uztverta starp žūrijas dalībniekiem, izraisot spraigas diskusijas par ēkas veidolu. Neskatoties uz to, ka žūrijas viedokli tika līdzsvaroti ar argumentētu diskusiju, tās laikā kļuva skaidrs, ka līdzīgi uztveres riski var paradīties arī sabiedrībā.

Žūrija

Žūrijas komisijas sastāvā darbojās Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Gita Mūrniece, Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks attīstības jautājumos Mārtiņš Ulāns, Smiltenes novada pašvaldības Būvvaldes arhitekte Zane Greisele, sertificēts arhitekts Juris Poga, ainavu arhitektes Helēna Gūtmane un Agija Kukaine, kā arī Smiltenes novada pašvaldības Kultūras jomas vadītājs Edgars Raginskis. Konkursantu darbi tika vērtēti pēc vairākiem kritērijiem, t.sk. – idejas oriģinalitāte, meta arhitektoniski telpiskā kvalitāte, plānojums un funkcionalitāte, publiskās ārtelpas risinājumu kvalitāte.