Project
Baltia 2/2013 (19)
Tēma: holandismi
Jaunākais
žurnāla numurs aplūko Nīderlandes skolas ietekmes Baltijas valstu un
ziemeļreitmu Krievijas arhitektu vidū. 90. gados, kad Nīderlande ir rādījusi
savu virzienu arhitektūrā, kritiķi Hanss Ībelings un Bārts Lotsma to nodēvēja
par supermodernismu un Superdutch, īpašu fenomenu, norādot uz profesijas «superarhitektūras»
statusu šai valstī. Virziena galvenais
protagonists ir Rems Kolhāss, «superarhitekts» un teorētiķis, kas dibinājis
OMA/AMO.
Ņemot
vērā, ka šis ir Nīderlandes gads Krievijā un Krievijas gads Nīderlandē, šķiet
īpaši zīmīgi, ka Kolhāss savu iedvesmu rod arī krievu avangarda formālajaos
un konceptuālajos eksperimentos. Jaunajā
numurā aplūkojam saikni starp OMA supermodernismu un AMO konceptuālismu no
vienas puses un 1920. Gadu padomju avangardisma arhitektūra smantojumu, plašāk
ņemot, — avangarda tradīciju kopumā, no otras puses. Speciāli Project Baltia
žurnālam, Pēterburgas diziana kompānija RHIZOME
ir izveidojusi kopsavilkuma katalogu,
kurā aptvertas Superdutch arhitektu paņēmieni un izsekotas viņu ietekmes mūsu
reģiona arhitektu projektos.
Izdevuma
mugurkaulu veido neseno gadu Baltijas valstu un Krievijas ēkas, kas interpretē
nīderlandiešu motīvus. Divi neīstenoti Pēterburgas projekti, ko radījuši jauni
krievu un holandiešu biroji, ilustrē Nīderlandes arhitektūras konceptuālisma
attīstību, par kura rašanos lielā mērā arī var pateikties Kolhāsam.
Žurnāla
NEXT sadaļa, ir veltīta mūsdienu arhitektūras un dizaina situācijai Nīderlandē
un pieejām, kas varētu iespaidot Baltija sreģionu un Krieviju tuvā nākotnē.
Hansa Ībelinga un Jaroslava Misonžņikova teksti stāsta par divām raktsurīgām
šodienas Nīderlandes tendencēm. Viena ir arhitektūras sociālā orientācija, otra
— dizaina un mūsdienu mākslas saplūšana, kas nav tikai formāla.
Gūss Bēmers,
nesen dibinātā Jaunā Nīderlandes Institūta directors, intervijā Vladimiram
Frolovam stāsta par arhitekta un lietotāja personas saplūšanu, kā arī par 3D
printerea nozīmi «trešajā industriālajā revolūcijā», kas būs ne vien «digitāla,
bet arī sociāla un ekonomiska». Savukārt
Bārts Goldhorns,, nīderlandiešu arhitekts un žurnālu Project
Russia, Project International un Project
Baltia dibinātājs, runā par pastāvīgo ideju un tendenču
interpretāciju Nīderlande sun Krievijas arhitektūrā un būvniecībā. Runājot par
jaudīgo arhitektūras ietekmi, ko Nīderlande raisījusi Krievijā un Baltijas valstīs,
Bārts Goldhorns īpašu nozīmi pieškir «pragmatiskajam ideālismam», ka sviņaprāt
ir ideāli piemērots pospadomju pasaulei, — pasaulei, ka sir pilna jaunām
iespējām, bet ir īpaši skarba ekonomisko apstākļu ziņā.
Pieci
Baltijas arhitekti — Janne Tärasvirta
(Helsinki), Raivo Kotovs (Tallina), Didzis Jaunzems (Rīga), Andre Baldišiutė
(Viļņa) un Danijars Jasupovs (Sanktpēterburga) stāsta par Nīderlandes skolas
ietekmi savā zemā un paša darbā. Design Lab sadaļā kā ierasts — pieci neliela izmēra arhitektūras darbi
no visām piecām valstīm.
