Project Baltia 15

Žurnāla 15. numurs ir veltīts
reģionālajai ziemeļu identitātei.

Šī numura ideja bijusi ir jau
diezgan sena, bet šobrīd pievērsties ziemeļnieciskajam elementam pārliecināja tuvojošā
3. Maskavas biennāle, kuras tēma būs identitāte. Maskavas biennālei Project Baltia veido izstādi NORDIC ID. Mūsdienu arhitektūra
Ziemeļvalstīs
, kuras kuratori ir pieci arhitekti un kritiķi no Dānijas,
Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas un Igaunijas. Lai gan šī numura saturs un
koncepcija nebalstās uz tieši izstādi, izdevumā atspoguļoti vairāki izstādes
projekti.

Viena no šī numura galvenajām idejām
ir saikne starp ziemeļu un Baltijas valstu reģionālo identitātēm. Daži no
izdevumā redzamajiem projektiem ir Zviedrijas (Tovatt) un Dānijas (BIG,
Entasis
) arhitektu radīti, kamēr citu autori ir vietējie arhitekti, kas
atsaucas uz ziemeļnieciskiem prototipiem (Arches,
PLUSS
).

Cita, mazāk pamanāma līnija šajā
žurnālā ir zīmīgā atšķirība valodās, kādās šodienas arhitekti runā par ziemeļu
identitāti. Šīs ievirzes tematisko pamatu veido Aleksandra Rapaporta raksts         Stils
un substance, simbols un zīme
. Pirmā tematiskā nodaļa izdevumā ir veltīta
arhitektūras valodas meklējumiem, kas ir balstīti pirmsmodernisma estētikā. Te
atrodama intervija ar arhitektu Mihailu Mamošinu (Sanktpēterburga), līderi
virzienam, ko viņš pats dēvē par nordismu
un kas tiecas atdzīvināt ziemeļu (vai arī — Baltijas) jūgendstila tradīcijas
jaunā vēsturiskā kontekstā. Šeit publicēti arī somu un igauņu arhitektūras
darbi — baznīca Kokalē (Lassila and
Hirvilammi
) un privātmāja Muhu salā (Mihkel
Tuur
), projekti, kas atklāj līdzīgas tendences arī citur reģionā.

Tomēr lielākā daļa žurnālā
atspoguļoto projektu, protams, ir citā – modernisma stilistiskajā tradīcijā un
tie ir aplūkoti izdevuma otrajā tematiskajā sadaļā.  Rakstā No
nacionālisma uz globālismu
, kura autors ir somu arhitektūras vēsturnieks Timo
Keinjanen, ir uzsvērta modernisma nozīme somu, un plašākā skatījumā — Ziemeļvalstu
arhitektūras apziņā. Alekseja Levčuka (Sanktpēterburga) rakstā somu sauna it uzlūkota
kā viena no ziemeļu identitātes eksistences formām modernisma paradigmas ietvaros.
Šī nodaļa aptver arī ēkas un projektus, kas atspoguļo Skandināvu modernisma
ietekmes dažādās vietās (Lietuvā, Latvijā un Sanktpēterburgā).

Īpaša nodaļa žurnālā ir veltīta
izstādei Astoņas astotdaļas. Kuratori
Bārts Goldhorns un Vladimirs Frolovs aicināja septiņus arhitektu birojus
dažādās Baltijas jūras reģiona valstīs, lai tie savu pilsētu kontekstā iezīmētu
BIG projektēto 8House. Projekts veido skatu uz tādu kā reģionālās identitātes
nākotnes modeli. Projekta provokatīvā daba, ko veido arī mobilā izstāde (kas
šobrīd ar Dāņu kultūras institūta atbalstu apceļo Baltijas valstis), ir
rosinājusi arī intensīvas debets par arhitektūru un identitāti.

Diskusiju sadaļā nozīmīgu lomu ieņem
Helsinki kā šī gada Pasaules dizaina galvaspilsēta. Kritiski tiek apskatīts
populārais dizaina galvaspilsētas fenomens, aplūkojot kā Helsinku, Tā arī Tallinas
un Sanktpēterburgas pieredzi.

Design lab sadaļa ne vien tradicionāli
publicē piecus nelielus projektus piecās dažādās valstīs, bet arī aplūko pieaugošo
skandināvu dizaina ietekmi Pēterburgas mūsdienu interjeros.  

Dalīties ar ierakstu:

2
Pievienot komentāru

avatar
10000
2 Komentāru pavedieni
0 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
0 Komentāru autori
Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Dunduks
Guest
Dunduks

Vai ir ziņas, kur šo žurnālu var nopirkt?

Lukabukā kopš janvāra netirgojot, bet LAS foajē, tai grāmatgaldā nebija nekādu ziņu.

Dunduks
Guest
Dunduks

Vai ir ziņas, kur šo žurnālu var nopirkt?

Lukabukā kopš janvāra netirgojot, bet LAS foajē, tai grāmatgaldā nebija nekādu ziņu.