Project Baltia 22

Project
Baltia No. 22 (2/2014)
Tēma: infrastruktūra

Raksti, kuru autori ir Jorn Frenzel (Berlīne) un Aleksejs
Levčuks (Sanktpēterburga) aplūko infrastruktūru kā materiālo bāzi dzīvei
pilsētā un plašākā mērogā — kā galveno sfēru, kurā sabiedrība invest šodien.
Pārmaiņas mūsu pieejā infrastruktūrai no izpratnes par to, kā «tehnisku» un
tādejādi marginālu tēmu līdz izpratnei, kas to nostāda profesionālā diskursa
centrā, vislabāk atspoguļojas publiskās telpas pieaugumā. Tranzīta infrastruktūras
transformāciju savā rakstā aplūko blogeri Timo
Hamalainen  un urbānisti Panu Lehtovuori (Helsinki), aprakstot
lielāko Somijas pilsētu «bulvarizāciju». Ņemot verā šo attīstību, šķiet
nesaprotami, ka inženērijas loma, kam taču vajadzētu būt svarīgkajai infrastruktūras
veidošanā, patiesībā piedzīvo panīkumu, — kā to var lašit Antona Smirnova (Sanktpēterburga)
esejā.

Papildus transporta
infrastruktūrai, žurnāla numurs aplūko šobrīd modīgo attīstību, kuras pamatā
ir  pilsētas kvartāls, taču kā apgalvo
Danils Ovčarenko, runa arvien par modernisma telpiskajām struktūrām, kam
nepiemīt hierarhijas, kas raksturo vēsturisko pilsētu. Diskusiju par pilsētas
sistēmu veidošanu papildina raksturīgi sociālās infrastruktūras paraugi —
bērnudārzs Somijā (Häkli Ky), krematorija
Lietuvā (Gintautas Natkevičius) un
skolas ēka Igaunijā (Kavakava).

Atseviška sadaļa veltīta
publiskajai mākslai kā īpašam infrastruktūras veidam un vienam no
efetktīgākajiem veidiem, kā šodien īsteno «publiskās izrādes» funkciju. Sadaļā
lasāma intervija ar Manifesta
International Foundation
direktori un dibinātāju Hedwig Fijen, par to kā tādi mūsdienu mākslas festivāli kā
Manifesta, kas  šobrīd notiek Pēterburgā,
maina pilsētas  telpu. Kā arī — par Ielu
mākslas muzeju Pēterburgā, kura mūsdienīgo infrastruktūru veidojis jauns
arhitektu birojs LES.

Diskusiju sadaļas saturu veido
redaktora izvēlētie interesantākajiem teksti no Igaunijas, Latvijas un
Krievijas ekspozīciju katalogiem 14. Venēcijas arhitektūras biennālē. Žurnālā
saīsināti lasāma eseja par publiskajām telpā, kuras autors ir ievērojamais
mākslinieks un arhitekts Leonhards Lapins (Tallinna), Arta Zvirgzdiņa eseja par
prefabricēto mājokļu 103. sēriju Latvijā, kā arī eseja par Tautas saimniecības
sasniegumu izstādi (padomju disnejlenda), kura sautore ir Sonia D. Schmid.
Katrs no tekstiem ir kā atbilde uz biennāles kuratora Rema Kolhāsa uzstādīto
uzdevumu ­— atklāt, kā nacionālajās arhitektūras  skolas 20. un 21. gadsimtā absorbējušas
modernismu.

Kā allaž Design lab sadaļā parādīti pieci mēroga mēroga  arhitektūras darbi no Lietuvas, Latvijas,
Somijas un Krievijas.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x