Pa Pārdaugavu — kājām

Ja Pārdaugavā tiks realizēti visi plānotie apbūves priekšlikumi, tad ap 2012.gadu šajā teritorijā rīta un vakara sastrēgumstundās ātrāk būs pārvietoties ar kājām, nevis ar automašīnām, liecina Sigurda Gravas vadībā izstrādātais pētījums.

Pērn Satiksmes departamenta rīkotajā konkursā par Pārdaugavas teritorijas transporta sistēmas attīstības iespēju pētīšanu uzvarēja ASV kompānija Parsons Brinckerhoff, kas piedāvāja šo darbu veikt par 212 400 latiem. Parsons Brinckerhoff darbojas vairāk nekā 100 gadu. Tā ir lielākā firma pasaulē, kas nodarbojas ar transporta jautājumiem, un ir veikusi, piemēram, Dublinas lidostas satiksmes plūsmas pētījumus. Viens no firmas viceprezidentiem ir Kolumbijas universitātes profesors un pilsētplānotājs Sigurds Grava.

Uzņēmuma eksperti pie šādiem secinājumiem nonākuši, veicot transporta scenāriju modelēšanu, kurā ņemti vērā gan Pilsētas attīstības departamenta iesniegtie dati par tuvākajos gados plānoto apbūvi — dzīvojamajām, sabiedriskajām, rūpnieciskajām un tirdzniecības platībām, gan plānotajiem satiksmes infrastruktūras uzlabošanas projektiem. Līdz šim Latvijas speciālisti bija veikuši vairākas izpētes un snieguši priekšlikumus par atsevišķiem rajoniem Pārdaugavā, šāds pētījums, kas aptver lielāko daļu Daugavas kreisā krasta teritorijas noticis pirmo reizi.

Kā liecina Parsons Brinckerhoff veiktais pētījums, lielākās problēmas transportam rastos Daugavgrīvas ielā, K.Valdemāra un Daugavgrīvas ielas krustojumā, Raņķa dambī, Uzvaras bulvārī, Valdeķu un Tadaiķu ielas krustojumā, Vienības gatves un Ģimnastikas ielas krustojumā, kā arī vairākās citās vietās. Minētajās ielās vidējais braukšanas ātrums 2007.gadā rīta maksimumstundā no plkst.8 līdz 9 bija 26,7 kilometri stundā, bet vakara maksimumstundā no plkst.17 līdz 18 — 29,3 kilometri stundā. Pēc plānotās apbūves realizēšanas 2012.gadā rīta maksimumstundās automašīnu ātrums būtu 3,2 kilometri stundā, bet vakara — 5,6 kilometri stundā, tādējādi automašīnas kustētos vienādā ātrumā ar kājāmgājējiem.

Šī transporta scenārija modelēšana veikta, ņemot vērā, ka līdz 2012.gadam tiks uzbūvēts gan Hanzas, gan Zemgales tilts, realizēts Vienības un K.Ulmaņa gatves divlīmeņu šķērsojuma projekts, kā arī veikta plānotā ielu paplašināšana un luksoforu sistēmas pilnveidošana. Pētījumā nav ņemta vērā Dienvidu tilta ietekme, jo tas atrodas tālāk no kritiskajām teritorijām. Departaments kompānijai uzdevis arī modelēt variantus, kas notiks ar satiksmi Pārdaugavā, ja netiktu realizēts kāds no minētajiem satiksmes infrastruktūras objektiem, piemēram, ja netiktu uzbūvēts Hanzas šķērsojums.

ASV kompānija savā pētījumā minējusi vairākus priekšlikumus, kā izvairīties no drūmajām nākotnes perspektīvām. Piemēram, būtu nepieciešams samazināt apbūves apjomus un ieviest stingrākus apbūves noteikumus, dažādiem līdzekļiem samazināt automašīnu skaitu un attīstīt sabiedrisko transportu, ieviest maksu par braukšanu maksimumstundās, samazināt stāvvietu skaitu, kā arī attīstīt Rietumu maģistrāli un Ziemeļu transporta koridoru. Kaut arī situācija ir nopietna, daudz ko varot labot, ātri pieņemot pareizus stratēģiskus lēmumus, kas saistīti ar Pārdaugavas attīstības plānošanu.

Atbilstoši Rīgas attīstības plāna 2006.—2018.gadam teritorijas atļautās izmantošanas plānam un apbūves noteikumiem Pārdaugavā paredzēta intensīva teritoriju attīstība ne tikai ar biroju un dzīvojamo ēku augstceltnēm, bet arī nozīmīgām sabiedriskām būvēm — Latvijas Nacionālo bibliotēku, Akustisko koncertzāli un jauno Rīgas domes un valsts pārvalžu iestāžu administratīvo centru Torņakalnā. Lai garantētu šo teritoriju attīstību atbilstoši pilsētas plānam, nepieciešams rekonstruēt ielu tīklu, uzlabot autotransporta maģistrālo satiksmi, vietējo satiksmi un gājēju kustības drošību.