Juhani Pallasmā — par sava darba galvenajām tēmām

«Es neuzskatu, ka pašizteiksmei būtu jābūt arhitektūras mērķim. Mūsdienu pasaulē nepieciešama arhitektūra, kas varētu no jauna mistificēt, iedvest jūtas un erotizēt pasauli, savienot mūs ar mūsu patieso būtību». Šo pārliecību somu arhitekts Juhani Pallasmā pauž, piesakot savu lekciju Divpadsmit tēmas manā darbā — domas un formas saspēle / Twelve themes in my work — interplay of thought and form, kas notiks 15.februārī plkst.15.00 Arhitektu namā, mT15 veidotā cikla Atzīme ± 0.00 ietvaros.

Mani bieži stāda priekšā kā arhitektūras teorētiķi. Man godīgi jāsaka, ka es nezinu, ko nozīmē būt teorētiķim. Grieķu vārds theorein nozīmē «vērot». Mani raksti par arhitektūru ir saistīti ar manu darbību arhitektūras un projektēšanas jomā. Es uzskatu, ka arhitektūras radīšana un filozofēšana par arhitektūras būtību ir divi paralēli skatījumi uz vienu un to pašu. Es necenšos šeit saskatīt cēloniskas sakarības vai mijiedarbību, mani vairāk interesē šo abu aspektu dialektiskais pretstats, bet visvairāk mani nodarbina cilvēka eksistences noslēpums.

Visi īstenie mākslas darbi savā ziņā ir autobiogrāfiski, mēs atceramies, pārveidojam un pārformulējam savu eksistenciālo pieredzi. Ludvigs Vitgenšteins apgalvo: «Darbs filozofijā līdzīgi kā darbs arhitektūrā daudzējādā ziņā ir vairāk darbs ar sevi, darbs pie tā, kā mēs uztveram lietas».

Mūs māca uztvert arhitektūras būtību kā pašizteiksmi. Tomēr es neuzskatu, ka pašizpausmei būtu jābūt arhitektūras mērķim. Arhitektūras uzdevums ir formulēt un izteikt dzīvojamās vides jēgu un ļaut mums dzīvot ar cieņu. Arhitektūrai ir jāliek mums saskatīt kalnu majestātiskumu, koka neatlaidību un pacietību, smaidu nejauša garāmgājēja sejā. Mūsdienu pasaulē, kur pieaug atšķirtība un atsvešināšanās, mums vajag arhitektūru, kas varētu no jauna mistificēt, iedvest jūtas un erotizēt pasauli, savienot mūs ar mūsu pašu realitāti.

Projektējot es ļoti bieži atgriežos pie noteiktām tēmām vai motīviem. Šeit es iepazīstināšu ar savu skatījumu filozofisku pārdomu un projektu veidā par divpadsmit tēmām — nepārtraukta līnija, iespiedums, aplis / arka, savienojums, apdare, materiāls un krāsa, mērogs, gaisma, ainava, kāpnes, kolonnas un laiks.