Raksta sākumā es pievērsīšu uzmanību Rīgas vēsturiskā centra (RVC) transporta sadaļai, kas pēc būtības ir stāsts Nr.1 par to, kas notiks ar RVC publisko telpu. Pēc manām domām, šeit ir nopietnas bažas par piedāvātās transporta stratēģijas konstrukciju, situācijas izpratni, izejas datiem jeb prognozēm, kā arī atbilstību 21.gs.pilsētplānošanas metodēm un principiem.
Raksta otrajā daļā, es pamēģināšu rosināt diskusiju par to, kas ir ilgtspējīga pieeja transporta plānošanai un kādā veidā būtu iespējams matemātiski izmērīt transporta sistēmas efektivitāti un ilgtspēju.
Nobeigumā izteikšu dažus priekšlikumus attiecībā uz RVC transporta infrastruktūras attīstību. Šoreiz vairāk par autosatiksmi un arī nedaudz par sabiedrisko transportu.
IELU KLASIFIKĀCIJA. SATIKSMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBA.
RVC plāna paskaidrojuma raksta 12.1.punkts.
http://www.rdpad.lv/uploads/RVC_RTP34/1.RVC_AZ_TP_Paskaidrojuma_raksts_Grozijumi_1red.pdf
Perspektīvo transporta plūsmu prognoze (100. lpp)
Vieglā transporta intensitātes pieaugums esot 3% gadā, tātad pēc 12 gadiem tas palielināšoties 1.4 reizes (40%) un pēc 25 gadiem 1.7 reizes (70%).
Manā skatījumā diezgan dīvaina prognoze. Pēdējos gados iedzīvotāju skaits Rīgā sarūk un ja paturpina iesākto „prognožu loģiku”, tad sanāk, ka nākotnē vieglo automašīnu intensitāte dubultosies un rīdzinieki laikam sāks ‘mutēt’ un pamanīsies braukt ar divām automašīnām vienlaicīgi? Padomājiet paši!
Otrkārt, pats fakts, ka transporta politika paredz šādu vieglo automašīnu intensitātes pieaugumu ir, maigi izsakoties, dīvains. Jau krietnu laiku atpakaļ ikviena progresīvi domājoša Eiropas pilsēta (ES) ir izvirzījusi mērķi samazināt privāto automašīnu lietotāju skaitu, atsevišķās pilsētās pat līdz 15% 15 gadu laikā.
Ievadceļu noslogojuma novērtējums.
SVARĪGĀKĀ PROBLĒMA esot RVC ielu tīkls, kas NEESOT PIEMĒROTS 21.gs. PRASĪBĀM, tāpēc STEIDZAMI esot jārisina problēma ar objektu sasniedzamību, jo esot DRAUDI, ka RVC varētu kļūt NEPIEVILCĪGS.
Kādām tieši 21.gs prasībām nav piemērots RVC ielu tīkls? Kāds izskatās 21.gs piemērots ielu tīkls? Plaukstošie guļam-ciemati Mārupes pļavās vai varbūt padomju laikos būvētie antihumāna mēroga mikrorajoni, par kuriem viens krievu komēdijas varonis teica: „ļepota”? Atvainojos par ironizēšanu, bet es ar lielu interesi uzklausītu šī teksta autora vai autoru grupas paskaidrojumus.
Man vairāk izskatās, ka nevis RVC ielu tīkls, bet īstenotā transporta politika nav piemērota 21.gs. Es personīgi saskatu visas pazīmes, ka Rīgas centrs šodien jau ir nepievilcīga vieta dzīvošanai. To apstiprina arī tas, ka cilvēki izvēlas dzīvot Pierīgas guļam-ciematos, kur atsevišķu pašvaldību iedzīvotāju skaits jau ir dubultojies. Turp arī dodas liela daļa privāto investīciju. Vai tiešām plānotāji to neredz?
Cik man zināms šādi teorētiski pieņēmumi par it kā vēsturiskā centra „glābšanu” (būvējot jaunus lielceļus un autostāvvietas) bija aktuāli ASV 20.gs. otrajā pusē. Šodien paši ASV plānotāji ir sapratuši šādas plānošanas politikas tuvredzību (lūdzu, nelieciet man šeit ievietot n-tos linkus par ASV automašīnu pilsētu transporta politikas neveiksmēm). Vai tiešām arī mums ir jāapmet šis kūlenis un jāsalauž abas kājas?
Runājot par plānošanas stratēģijas izejas datiem un situācijas izpratni – ja jūs ievadiet sava auto sat-navigācijas sistēmā nepareizu galamērķi, jūs aizbrauksiet aplami. Šajā gadījumā neiet runa par nomaldījušos automašīnu ar pāris pasažieriem, bet par 700 000 tūkst. Eiropas valsts galvaspilsētas vēsturisko centru.
Satiksmes infrastruktūras attīstības politika (101.-102.lpp)
Sadaļas nobeigumā ir izklāstīta visnotaļ savdabīga POLITIKA, kura pamatota ar to, ka pasaulē tā visi darot:
– esot jāveido HIERARHISKA ielu tīkla sistēma atbilstoši ielu KLASIFIKĀCIJAI (nesaprotu ar ko hierarhija atšķiras no klasifikācijas jeb samainiet abus vietām un sanāks tas pats);
– esot jārezervē vieta Daugavas (Hanzas) šķērsojumam;
– esot jāveicina PIEMĒROTU transporta veidu un satiksmes organizācijas attīstību atbilstoši RVC pilsētbūvnieciskajai specifikai (nav saprotams kas tie ir par transporta veidiem);
– esot jāveicina satiksmes infrastruktūras PLĀNOŠANU, kurā priekšroka dota gājējiem, velosipēdistiem un sabiedriskajam transportam. (Diezgan dīvaini, ka plānošanas dokumenta politika ir veicināt plānošanu).
Šādu transporta infrastruktūras attīstības „politiku” varētu salīdzināt ar universālu laika prognozi: rīt gaidāms mainīgs mākoņu daudzums, iespējams saulains laiks, vietām iespējams līs, iespējams pērkona negaiss un varavīksne, vietām krusa, migla, vētra…
KOPSAVILKUMS PAR PIEDĀVĀTO RVC TRANSPORTA POLITIKU
Ja nedaudz konstruktīvāk, tad es pamēģināšu paskaidrot, kāda ir piedāvātās politikas „apslēptā loģika”. RVC ielu tīkls esot pārāk šaurs, lai šeit visi varētu pārvietotos ar vieglajām automašīnām bez sastrēgumiem. Tāpat ir secināts, ka vietas esot par maz, lai RVC zonā novietotu visas automašīnas. Tādēļ rīcības plāns esot jaunu brauktuvju (apvedceļu, Daugavas šķērsojumu) un autostāvvietu būvniecībai.
No primitīvas matemātikas viedokļa, protams, to nevar apstrīdēt, jo vairāk infrastruktūras nozīmē vairāk vietas visiem. Bet es pamēģināšu paskaidrot kāda ir „medaļas otra puse” (arī matemātiski mērāma) jeb kādēļ būtu jāsamazina (nevis jāpalielina) privāto automašīnu infrastruktūra un konkurētspēju attiecībā pret citiem transporta veidiem.
ILGTSPĒJĪGAS MOBILITĀTES PRINCIPI
EKONOMISKI ilgtspējīgas transporta sistēmas izveide:
Satiksmes efektivitāte. (Mērvienība: maģistrālo ielu satiksmes kapacitāte, t.sk. nemotorizēta satiksme – gājēji un velosipēdisti). Mērķis – uzlabot visas satiksmes efektivitāti, kura vistiešākā veidā ietekmē pilsētas ekonomiku (t.sk. visa veida kravu pārvadājumu un apkalpes transporta veidi). Mēs visi zinām, ka lielākās problēmas rada lielais privāto automašīnu skaits, īpaši sastrēguma stundās. Vieglo automašīnu infrastruktūra NEKAD nebūs optimāla, tāpat kā tā nav optimāla diennakts griezumā (~3stundas tā ir pārslogota = neefektīva no mobilitātes viedokļa, ~9 stundas tā ir tukša = ekonomiski neefektīva);
Energo-efektivitāte. (Mērvienība: kopējais satiksmes enerģijas patēriņš) Mērķis – samazināt transporta sistēmas enerģijas patēriņu. Jo mazāks būs vieglo a/m skaits uz ielām, jo energo-efektīvāka būs transporta sistēma, attiecīgi – ekonomiski ilgtspējīgāka pilsēta un lielāka sabiedrības labklājība;
Infrastruktūras efektivitāte. (Mērvienība: infrastruktūras izmaksas uz vienu iedzīvotāju) Mērķis – kompakta, efektīva un elastīga transporta infrastruktūra. Mēs visi zinām, ka vieglās automašīnas nav ekonomiski efektīvs transporta veids, kas prasa milzīgu un dārgu (izbūve un uzturēšana) infrastruktūru;
Autostāvvietu sloga mazināšana. (Mērvienība: privāto automašīnu skaits). Mērķis – mazināt autostāvvietu slogu uz pilsētas vidi un tās iedzīvotājiem (es minēšu dažus skaitļus par šo automašīnu aisberga neredzamo daļu: ~280 tūkst. automašīnas (Rīgā) stāvot vienā vietā aizņem aptuv
eni 1000 ha platības (~20 Vecrīgas). Šīs automašīnas brauc uz birojiem, veikaliem, kafejnīcām un uz citām vietām, līdz ar ko patiesā stāvvietu platība ir daudz reizes lielāka. Visam pa virsu vēl pieskaitiet Rīgā iebraucošās automašīnas (Pierīgas reģionā to kopējais skaits ir ~170 tūkst.). Rīgas centrs šodien jau ir viena milzīga autostāvvieta);
Kompakta pilsēta. (Mērvienība: iedzīvotāju blīvums). Mērķis – kompakta un efektīva pilsēta, mazināt guļam-rajonu vai guļam-ciematu veidošanos (līdzšinējā transporta politika diemžēl ir spilgts piemērs tam, ka Rīga izplešas. Kopš 2005. gada brauktuvju platība ir palielinājusies par ~25%, kamēr iedzīvotāju skaits ir sarucis par ~ 30 000);
Lokālā ekonomika. (Mērvienība: tirdzniecības un dažādu pakalpojumu funkciju skaits RVC zonā). Mērķis – stimulēt lokālo ekonomiku un dzīvu ielu veidošanos. Uz vieglajām automašīnām orientēta pilsēta veicina automašīnu kultūras (piemēram, lielveikalu) attīstību, iznīcinot lokālo ekonomiku un pilnvērtīgu, dzīvu RVC ielu veidošanos;
SOCIĀLI ilgtspējīga transporta politika:
Drošība. (Mērvienība – satiksmes negadījumu skaits). Mērķis – droša pilsētas vide. Satiksmes drošība vistiešākā veidā ir proporcionāla vieglo automašīnu skaitam un to pārvietošanās ātrumam;
Sociāli taisnīga politika. (Mērvienība – dažādu transporta veidu lietotāju īpatsvars). Mērķis – sociāli taisnīga transporta politika jeb pārvietošanās brīvība ikvienam, neatkarīgi no vecuma, sociālā vai ekonomiskā stāvokļa;
Ērti pieejamas apkaimes un ūdensmalas. (Mērvienība – iedzīvotāju skaits apkaimēs). Automašīnu lielceļi pilsētas centrā norobežo apkaimes, rada fizisku barjeru, degradē konkrēto vidi, iznīcina gājēju un velosipēdu kustību, apgrūtina sabiedriskā transporta funkcionēšanu. Piemērs – Krasta iela un Dienvidu tilta satiksmes mezgls);
Vienota sabiedrība. (Mērvienība – dažādu transporta veidu lietotāju īpatsvars). Uz privātām automašīnām orientēta pilsēta šķeļ sabiedrību divās daļās – mobilajos „supercilvēkos” un parastajos „neveiksminiekos”;
Pilnvērtīga sabiedrības attīstība. (Mērvienība – dažādu transporta veidu lietotāju īpatsvars). Automašīnu pilsētā cilvēki izolējas „metāla kastēs”, bērni, pusaudži (ne tikai) iespundēti savos privātmāju pagalmos vai guļam-ciematu vidē. Pilnvērtīgāka sabiedrība attīstība ir atkarīga no tā cik bieži cilvēki saskaras, komunicē viens ar otru ikdienā, t.sk. pārvietojoties pa pilsētu;
EKOLOĢISKI ilgtspējīga pilsēta:
Dabas resursu patēriņš. (Mērvienība: kopējais enerģijas patēriņš). Mērķis – samazināt transporta sistēmas kopējo resursu patēriņu;
Vides kvalitāte. (Mērvienība – dažādu transporta veidu lietotāju īpatsvars). Mērķis – mazināt vides piesārņojumu;
Veselīga sabiedrība. (Mērvienība – dažādu transporta veidu lietotāju īpatsvars). Mērķis – veicināt ekoloģisku domāšanu sabiedrībā un popularizēt aktīvu un veselīgu dzīves veidu.
Mantojums nākamajām paaudzēm. Lielākais, ko 20 gadu laikā mēs esam spējuši radīt Rīgā ir AUTOMAŠĪNU lielceļi un tilti ar dzelzsbetona estakādēm, kas ne tikai ir milzīgs slogs uz rīdzinieku pleciem, bet arī liels atkritums nākamām paaudzēm.
Esošā transporta politika pēc būtības neatbilst ilgtspējīgas plānošanas pamatnostādnēm, uz kurām atsaucas Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025.gadam. Minēšu dažus piemērus:
1. Investīcijas automašīnu infrastruktūrā palielinās vieglo automašīnu lietotāju īpatsvaru, nevis kā to paredz stratēģija – palielināt sabiedriskā transporta lietotāju un velosipēdistu īpatsvaru. Lieki pieminēt, ka sabiedriskais transports tiek dotēts;
2. Pirms tiek būvētas jaunas ielas, ir jāizmanto esošā ielu potenciāls jeb jau urbanizētās teritorijas;
3. Rīga ir izvēlējusies kompaktas pilsētas modeli, kamēr investīcijas automašīnu infrastruktūrā ir solis diametrāli pretējā virzienā. Kompaktas pilsētas modeļa pamatā ir ļoti spēcīgs pilsētas centrs, kurš kā magnēts stimulē ap sevi pieguļošo teritoriju attīstību. Centra spēks ir mērāms ar dzīves kvalitātes līmeni un cilvēku skaitu, nevis ar automašīnu pārvietošanās ātrumu vai to cik daudz automašīnas šeit var atbraukt un noparkoties.
DAŽI PRIEKŠLIKUMI
RVC transporta politikas prioritātes
Privātās automašīnas RVC zonā nav prioritāte! Tas nozīmē sekojošo – PRIVĀTĀS AUTOMAŠĪNAS NAV PRIORITĀTE (skat. Rīgas plānošanas dokumentus: RAP -2018, RIAS-2025).
Pirms tiek būvētas jaunas ielas, ir maksimāli jāizmanto esošo ielu potenciāls, pirmkārt, veidojot RVC zonu par pievilcīgu vietu dzīvošanai.
Prioritātes, attiecīgi – finansējuma piesaiste un rīcības plāns, ir gājēju (t.sk. publiskās ārtelpas), sabiedriskā transporta un velotransporta infrastruktūras attīstība, ar mērķi uzlabot šo prioritāro transporta veidu konkurētspēju attiecībā pret privātām automašīnām.
RVC zonā ir jādod iespēja ar privāto automašīnu piekļūt pie visām ēkām. BET vieglo automašīnu pārvietošanās ātrums, tāpat kā autostāvvietu skaits NAV PRIORITĀTES.
Rīgas centrs– pievilcīga vieta dzīvošanai.
Transporta infrastruktūru nedrīkstētu skatīt tikai transporta griezumā jeb modelēt tikai maksimālu pārvietošanās ātrumu ar minimāliem kompromisiem starp dažādiem satiksmes veidiem. RVC ielas, pirmkārt, veido pilsētnieku dzīves vidi. Ielu risinājuma kvalitāte būtu mērāma un ir jāmēra ar cilvēku (gājēju un velosipēdistu) skaitu tajās. RVC zonai būtu jākļūst par pievilcīgu vietu dzīvošanai (vārda visplašākā nozīmē) ar sabalansētu transporta sistēmu.
Ilgtspējīga autotransporta joslu tīkls.
Situācija kur sabiedriskais transports stāv vieglo automašīnu radītā sastrēgumā ir savā ziņā amorāla, bet galvenais neefektīva no transporta viedokļa, jo sastrēgumā stāv VISI, t.sk. sabiedriskais transports ar daudz lielāku pārvadājuma kapacitāti nekā tas ir vieglajām automašīnām.
Pēc manām domām, RVC zonā būtu jāizveido sabiedriskā transporta joslu TĪKLS, tai skaitā arī atsevišķas ielas (uz sabiedriskā transporta joslām arī atsaucas RVC plāna paskaidrojuma raksts, bet tās nav uzrādītas plānā). Bet lai optimizētu šāda tīkla izmantošanu, es piedāvātu paskatīties uz šo jautājumu plašāk, proti, papildus taksometriem, to varētu atvēlēt, piemēram, transporta līdzekļiem, kuri izmantotu videi draudzīgu enerģiju. Būtu arī jāizvērtē (pārejas periodā) šo joslu izmantošana nomātām automašīnām, varbūt arī privātajām automašīnām, iegādājoties maksas atļauju un novirzot iegūtos līdzekļus sabiedriskā transporta attīstībai.
Sabiedriskā transporta infrastruktūras efektivitāte.
Pirmkārt jau būtu jāpārbauda ārvalstu transporta plānotāju norādes uz to, ka Rīgas centrā sabiedriskā transporta ir par daudz un atsevišķas sabiedriskā transporta līnijas viena otru dublē (ekonomiski neefektīvs risinājums).
Skat. grafisko shēmu pielikumā. Shēmā ir redzams, ka Rīgas centru (no Kr.Valdemāra līdz Čaka ielai) teorētiski var nosegt ar tramvaja līnijām un vienu trolejbusa vai autobusa līniju pa Kr. Valdemāra ielu. Lai arī shēma ir ļoti primitīva un es šeit nepretendēju uz labu risinājumu, bet pēc būtības shēma parāda, ka varbūt nav vajadzības uzturēt sabiedriskā transporta maršrutus pa Čaka ielu un arī Brīvības ielu. Piemēram, izņemot tos ārā, varētu palielināt tā paša tr
amvaja regularitāti, attiecīgi uzlabotos tā efektivitāte. Te gan jāpiebilst, ka pašreizējā biļešu politika nav elastīga attiecībā uz fundamentālām izmaiņām sabiedriskā transporta sistēmā.
Optimizējot sabiedriskā transporta infrastruktūru (brauktuves, transporta līdzekļu skaitu un pieturvietas) RVC zonā būtu iespējams atvēlēt vairāk vietas gājēju infrastruktūrai.
Autostāvvietas, sabiedriskā transporta infrastruktūra un P&R sistēma.
Uzlabojot sabiedriskā transporta un velotransporta efektivitāti, infrastruktūras kvalitāti jeb konkurētspēju attiecībā pret privātām automašīnām, tiktu radīts dabīgs (tirgus) pieprasījums P&R sistēmas izveidei, kas stimulētu privāto investīciju piesaisti P&R infrastruktūras attīstībai.
Ar sabiedriskā transporta efektivitāti tiek saprasts jau pieminētais ilgtspējīga transporta joslu tīkls un krustojumos vienmēr „zaļā gaisma” tramvajiem. Uzskatu, ka Rīgā būtu jāievieš mūsdienīga sabiedriskā transporta navigācijas sistēma. Noteikti būtu jāpārskata braukšanas biļešu politika.
Sabiedriskā transporta pieturvietas – prioritāras publiskās ārtelpas zonas.
Uzskatu, ka ļoti liela nozīme ir pieturvietu kvalitātei. RVC plānā būtu jānosaka šīs vietas par PRIORITĀRĀM PUBLISKĀS ĀRTELPAS ZONĀM (dažādas kategorijas), paredzot šeit visaugstākos standartus – nojumes, ērtas sēdvietas, visa veida informācijas pieejamību, atraktīvu pieturas dizainu u.c. Iespējams, būtu jāparedz stimulējoši pasākumi tirdzniecības vai pakalpojumu funkcijām izveidei blakus esošajās ēkās un atsevišķās vietās arī jāpalielina apbūves intensitāti, kā to pamatoti dara citās pilsētās.
Citiem vārdiem sakot: Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietas – visstilīgākās, visforšākās un visērtākās pieturvietas Eiropā. Mums nav jāuztur Metro stacijas kā tas ir daudzās citās Eiropas galvaspilsētās, tādēļ es aicinātu ambiciozāk paskatīties uz sabiedriskā transporta pieturvietām kā uz ļoti nozīmīgākām infrastruktūras sastāvdaļām.
Mūsdienīgas un konkurētspējīgas velo-infrastruktūras attīstība.
Tramvaja+velo ielas, kā Rīgas telpiskā modeļa un transporta sistēmas mugurkauls. (Argumentus un pamatojumu jau izklāstīju savā iepriekšējā rakstā „Velosatiksmes attīstība Rīgā”).
Taksometri.
Pēc manām domām būtu jāizvērtē taksometru patiesais potenciāls, jo taksometri varētu būt laba alternatīva privātajām automašīnām. Šeit ir jāņem vērā, ka taksometriem ir nepieciešama krietni mazāk vietas (autostāvvietas) nekā privātām automašīnām. Varbūt šeit ir vieta mērķu politikai šajā virzienā. Uz brīdi iztēlojos, ka arī Rīgas taksometrs varētu būt pasaules līmeņa kvalitātes zīme.
Auto-nomu infrastruktūras attīstība.
Viens no zināmiem veidiem kā mazināt vieglo automašīnu stāvvietu skaitu pilsētas centrā ir auto-nomu, t.sk. privāto autoparku kooperatīvu attīstība. Varbūt arī šeit būtu vieta mērķu politikai no pašvaldības puses (sadarbojoties ar attīstītājiem), kas stimulētu šādas infrastruktūras izveidi. Ja mēs runājam 12 un vairāk gadu griezumā, tad normāla prakse varētu būt, ja pilsētu caurvītu auto-nomu punktu tīkls.
Nobeigumā:
Uzskatu, ka viena galvenajām prioritātēm ir atdzīvināt Rīgas aizmirstās ielas-karalienes jeb Rīgas vēsturiskās struktūras saknes – tramvaja ielas, kuras šobrīd pūst „D” kategorijas ielu statusā.
Pilsētas ielas ir kā spogulis, kurā mēs varam redzēt kas mēs esam un kāda ir mūsu attieksme pret savu pilsētu. Varbūt plānotājiem vai atbildīgajiem politiķiem vajadzētu vienreiz izkāpt no savām automašīnām, pastaigāt pa Rīgas centra ielām un ja ne nokaunēties, tad vismaz padomāt.
Tiem, kuri izlasīja – paldies!
Pielikumā:
Bildes – Rīgas tramvaja ielas šodien un Daugavas krastmala.
Shēma – sabiedriskā transporta pieturvietas
Vispār jau Barona iela tramvajam, velo un gājējam būtu ļoti simpātisks risinājums. Tad arī atkristu visas diskusijas par Tērbatas un Vaļņu ielām kā iepirkšanas ielām.
Nepiekritīšu, ka sab.transporta pieturu tīkls ir par biezu. Ja noņemsim, tad tikai veicināsim privātā auto mobilitāti.
p.s. būtu interesanti, ja Ventim oponētu kāds mobilitātes fans, jeb tādu vairs nav?
Tramvaja ielās var (arī vajadzētu) saglabāt lēnu un pakārtotu autosatiksmi.
"par biezu" ir relatīvs jēdziens. Tas ne vienmēr nozīmē ekonomiski efektīvs. Bet to var vienkārši pārbaudīt ar shēmā redzamo apļu palīdzību.
no paša sākuma: vispār, pēc 25 gadiem automašīnu skaits mazliet vairāk kā dubultojas, ja mēs paliekam pie tiem 3% gadā.
Gribēju tikai piebilst, ka jau šobrīd pa Rīgu sastrēgumstundās ātrāk ir pārvietoties ar velo. Katru dienu braucu uz darbu – kopā 30km. Velo celiņi ļoti atvieglo pārvietošanos, bet arī velo tomēr varēja Rīgas dome apveltīt ar "vairāk zaļās gaismas luksoforā", jo faktiski sarkanajama signālam (kas lobē auto) bieži vien nav pamatojuma – auto faktiski nav, bet velo – ir un ir spiests nedaudz riskēt, un pārvietoties pie sarkanā.
Par RVC ielu tīkla nepiemērojamību 21 gs. un iespējamu nepievilcību ir patiešām smieklīgi. Izklausās kā smalks joks, ja tas nebūtu rakstīts dokumentā. Bet, Venti, kas tev ir pret ielu hierarhiju? Tas tak ir normāls satiksmes organizācijas instruments. Kaut kā taču tā ir jāorganizē, kāmēr cilvēcei nav apnicis un nav pāriets uz shared space sistēmu. hierahija – Secīga (jēdzienu, arī parādību) pakļautība (kādā sistēmā). Klasifikācija – grupēšana, dalīšana pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem nosacījumiem; sistēma, kas izveidojas šādas grupēšanas, dalīšanas rezultātā. (http://www.tezaurs.lv )Tādas 2. atbild uz jautājumu – kādas grupas, 1. – uz jautājumu – "kā grupas pakļaujas viena otrai". Kas… Lasīt vairāk »
kurā pusē nostājas helēna?
pilsētas pusē 🙂
a kapēc ne iedzīvotāju pusē?
It kā jau man galīgi nekas nav pret ielu hierarhiju, laikam neesmu saprotami izteicies.
Bet paldies par skaidojumiem 😉
Helēna, tas kas Tev liekas smieklīgi (it kā jau man arī), patiesībā nav nemaz tik smieklīgi, jo kāds tā patiešām domā, attiecīgi izprot situāciju un uz tā balsta, veido transporta politiku.
Tāpēc kā ….ja govorju partija – podrazumevaju – lenin ( Majakovskis) 🙂
Pilsēta- cilvēku kopa- viņu gara darbi, nevis: Pilsēta – (wow-) Architecture – nu a devuschki?-a devuschki potom.
Vārdu sākot – pervim delom samoljoti.
Venti! Pēc Bahtina smiekli vai smiešanās – pārēja no nebrīvības uz brīvību. Kur nebrīvību vinš saprot kā sociālō masku ( spiedienu), kuru rada "oficiālā kultūra". manā gadījumā – atbrīvošanas no izmisuma lekmes ( kuru man pēdējā liakā bija gana daudz un es noguru), iekšējās emocionālās stabilitātes atgūšana. Jo bez šis stabilitātes nav iespējams mēģināt mainīt profesionāļu mentālo ainavu un noārdīt mentalo dambi mobilitātes politikā. Tāpēc mums vienīgā izeja – attīstīt sevī krīstīgu mīlestību pret pašiem šīs politikas veidotājiem, jo viņi ne vedajut chto tvorjat un neļaut sevi pārņemt nekristīgām jūtām. Āmen un maktub. 🙂 Bet runāt vajag, protams. taču make… Lasīt vairāk »
Helēna, Tev nav iespējams nepiekrist 🙂 Par to war and love: „pervim djelom, pervim djelom samoljoti – nu a djevoshki, a djevoshki potom” :)) Šī jau it kā nebūtu tā vieta, kur mainīt kāda mentālo ainavu vai ārdīt mentālos dambjus, jo tie, kam interesē mans viedoklis – man to paprasīs. Šeit (portālā) man neviens to neprasa un rakstu tāpat vien, bez konkrēta adresāta un bez pretenzijām uz vienīgo absolūto patiesību. Rakstu, jo tas liek man domāt (arī atvaļinājums ieildzis un globālā sasilšana kkur pazudusi 🙂 Varbūt kādu dienu pamācīsi man kā formulēt savu viedokli par arhitektūru, pilsētplānošanu, transporta politiku… un… Lasīt vairāk »
Pilsēta ir atdalīta no iedzīvotājiem?
nu ne taču. Pilsēta ir cilvēkbūtņu kopa, kas nepārtraukti r strauji augošu intesitāti producē materiālās un nemateriālās vērtības (ar + vai -) noteiktā ģeografiskā izvietojumā. Un piepilda to ( izvietojumu) ar mājdzīvniekiem un mājinsektiem ( prusakiem, blūsām, kodēm un t.t.)
…ar ļooooti lieliem prusakiem 🙂
1. Rīgas rukšana ir tikai laika jautājums – rēķinoties ar lidostas, ostas un dzelzceļa plānoto ekonomisko plaukumu, pilsēta šobrīd, teiksim, atpūšas, bet pārskatāmā laika periodā, neatkarīgi no mūsu, jūsu, citu vēlmēm, Rīga kļūs par augošu pilsētu. To nosaka atrašanās vieta un kravu pārvadājumu aktivitāte. 2. Jā, skaidrs, kāds nedzīvo Čaka ielā un Brīvības ielā un tamdēļ piedāvā risinājumu atteikties no sabiedriskā transporta maršrutiem šajās ielās. Interesanti, ko darītu visi mani kaimiņi un es pati, kas dzīvo Tallinas ielā tuvu Asara ielai un ikdienā izmanto tieši pa Čaka ielu kursējošo transportu? Pieturā pie Tallinas ielas vienmēr ir ļaužu pūlis, izkāpjošs vai… Lasīt vairāk »
1.Sektoriāla izaugsme nav tiešs attīstības rādītājs (ja vien neuzskatam, ka IKP ir reālās dzīves atspulgs) , Rīga kā pilsēta sarūk, bet reģionālā perspektīvā tā izplešas – ja salīdzina ar cilvēka ķermeni mēs paliekam resni, kaut arī liekas ka esam notievējuši. 5.Diemžēl, bet RVC un AZ mirst lēnā nāvē. Monocentriskā pilsētā – centra teritorijas NĪ cenas pēc prakses un teorijas būs vienmēr augstas, otrkārt administratīvais žnaugs(Att.Plāni) un – kā to vairākums pieprasa – praktiskās dzīves nepieciešamības(Hibrīds SUV!?) ir nepiemērotas vidējam statistiskajam reģiona iedzīvotājam. Mans piedāvājums būtu pārskatīt pašu Rīgu ka mikro-policentrisku pilsētu, kas sasniedzama ar visiem transporta līdzekļiem, kaut arī Pašreizējā… Lasīt vairāk »
1. Laikam ar cerībām jāgaida, ka piepildīsies Jūsu pareģojumi. 2. Diezgan interesanti Jūs iegriezāt sabiedriskā transporta jautājumu emocionālā gultnē, it kā es zīmētu shēmas atkarībā no savas dzīves vietas un gribētu atņemt Jūsu kaimiņiem iemīļoto maršrutu 🙂 Pirmkārt es teicu, ka būtu jāizvērtē ārvalstu plānotāju norādes, otrkārt, pamēģiniet saprast, ka sabiedriskā transporta efektivitāte ir matemātiska mērāma, izvērtējot arī ekonomiskos faktorus. Piemēram, uzliekot slodzi uz tramvaju palielināsies tā regularitāte, teiksim 2min un 5min zonā ap pieturām tramvajs būs visefektīvākais transporta veids. Bet vēlreiz, es galīgi nebiju kategorisks un man nav argumentu apgalvot, ka esošā situācija ir totāli dramatiska. 3. Nevaru nepiekrist… Lasīt vairāk »
3. ar riteni – 7 🙂
Visupirms, vēlētos izteikt savu apbrīnu par tik detalizetu manifestu RVC urbānisma ietvarā. Bez sarkasma. Vienkārši, ikdienā negadās ne te, nedz arī kādos citos publicitātes "portālos", pamanīt kaut ko tik enerģētisku un detalizētu. Negribētos gan aizrauties ar konkrētu punktu izķidāšanu šajā jomā…nu tur par to puscepto sabiedriskā transporta jautājumu utt. Lai ari pēc būtības lietas ir palikušas +/- ka pirms gadiem, man, kā retam RVC viesim, tomer būtu gruti izvērst to analītiku tik specifisku. Tā vietā gribētu dalīties tādās nelielās filozofiskās pārdomās par to, ko vispār saskatu kā RVC tuvāko un tālāko nākotni. Tuvākā nākotne +/- 15 gadi: Radikālas izmaiņas transporta… Lasīt vairāk »
Mik, paldies! Piekrītu Tevis saliktajiem akcentiem. Tuvākā laikā nekas nemainīsies un tas tiešām prasīs daudz laika, lai mainītu sabiedrības attieksmi, ja vien kāds, ikdienā sēžot sastrēgumos, to vispār vēlas darīt. Atbildot uz Tavu jautājumu par velo-ielām, sabiedrisko transportu un „dezertieriem”(īstenībā normāliem cilvēkiem, kuri objektīvi pielāgojas situācijai un izvēlas labāku dzīves vietu/ veidu): redzi, es it kā cenšos nestādīt jautājumu no tā, kā man šķiet, jo būtu diezgan dīvaini, ja transporta politika būtu jāpakārto V.D. kaprīzēm 🙂 Ir jau nodefinēti politiski mērķi (RIAS-2025), kur ir atsauces uz visām lietām, par kurām es šeit runāju – kompakta pilsēta, ilgtspējīgas plānošanas principi, satiksmes… Lasīt vairāk »
Nepiekrītu Mikam Kārkliņam. Es regulāri braucu sabiedriskajā transportā un manos maršrutos viens otrs bomzis salonā iekāpj labi ja reizi divos mēnešos un tā nav nekāda nelaime. Man šķiet ka tie kas šeit enerģiski raksturo sabiedrisko transportu par bomžu apsēstu transportu paši nemaz to nelieto un nemaz nezin kā tas praksē izskatās. Patiesība pa šiem gadiem tas ir ļoti uzplaucis. Protams ir atšķirības pa rajoniem, kur tie kursē, bet bomžu esamība vai neesamība jau nu galīgi nav jautājums par sabiedriskā transporta eksistences jēgu kā tādu.
Liene, ludzu pieverst uzmanibu tam ka, vardu bomzis esmu lietojis, ta sauktajas "pedinjas". Tas bija, maigi izsakoties, ironisks uzbrauciens tai "elitarajai" (pedinjas atkal tiek lietotas tamdelj, ka shadu klasifikaciju ar pargrieztam acim zinama sabiedribas dalja censhas sev piedevet) sabied ribas daljai, kas jebkuru, kas lieto sab. transportu uzskata par nozhelojamu bomzi. Ceru ka parpratums nenojauca komentara butibu.
Veiksmi darbos!
Venti, Gan jau ka brauks un gan jau ka mācīsies…bet ne pēc 12 gadiem. Te nāksies apbruņoties ar lielu pacietību un zaudēt pārdesmit "kaujas". Man šķiet, ka patreiz tie centra iemītnieki ir tik ļoti apmierināti ar dzīvi, ka neviens neko nemainīs. Dievs nu dod to Kultūras galvaspilsētas statusu attaisnot. Pagaidām…pat Venēcijā, ne tik daudz analītikas, kā tās juteklības. Performancei jau nav ne vainas, bet vai tamdēļ kāds te brauks "macīties"? Vel joprojām, starp citu, nevaru atkost, kurš ir tas jaukais, klusais un apzaļumotais Brīvības ielas iekšpagalms, par kuru jaunieši ir sacerējuši to Venēcijas sāgu. Es uzskatu, ka tas ko tu… Lasīt vairāk »
– par to lietu mainīšanu vai nemainīšanu un kā tU saki RVC plānplānotāju dzenāšanu. Es nezinu vai es pareizi sapratu par to plānplānotāju dzenāšanu, bet „war” vai „raganu medības” ir bezjēdzīga nodarbe. Mani tas neinteresē, tāpat kā neinteresē (godīgi) to ierēdņu emocionālais komforts, kuriem ir problēmas relaksēti un pēc būtības skatīties uz argumentētu viedokli (viedokli nevis par sienu toni guļamistabā vai meitas frizūru, bet par pilsētas attīstību). Argumentēts viedoklis ar priekšlikumiem ir kompliments, pat ja tas neliek šaubīties kādam par savas mentālās ainavas pareizību (Helēnas domu apspēlējot). Bet nu labi… runāšu labāk par to kas mani interesē –pēc cik gadiem… Lasīt vairāk »
Labi. Nostāja skaidra.
Prozit!
Vai tie 80% ir reāls cipars? Vai ir zināms, cik % rīdzinieku dzīvo ārpus RVC un nelieto sab.transportu? Iz personīgās pieredzes – kad dzīvoja tajā RVC, ar kājām gāju, ja gabals bija pieveicams ne vairāk kā 30minūtēs. Kad darba vieta pārvietojās no kilometrus 7 tālāk no RVC, braucu ar auto.
Par tiem 80% es biju domājis visus rīdziniekus (dati: SKDS aptauja 2011.gada augusts). Gribu arī piebilst, ka tika aptaujāti iedzīvotāji vecumā no 18-74 gadiem. Laikam visiem ir skaidrs, ka -18 ar mašīnu neviens nebrauc, respektīvi, tas % ir vēl krietni lielāks.
Es arī RVC zonā ar auto braucu ļooooti reti. Ja steidzos – velosipēds, -30min eju ar kājām. Dažreiz ar tramvaju.
No no Jūsu nemīļajām Pierīgām jau -18 arī ar auto nebrauc, tā ka uz šito tā proporcija nemainās.
Tas tiesa.
Nemīļajām.. :))
pilnīgi piekritu, problēma ir mūsu galvās, tas ir tas pats, ka ar atkritumu šķirošanu (kuram no jums ir 2- 3 miskastes zem izlietnes virtuvē??), kā arī vandālismu, kādam vairāk, kādam mazāk, kad ja nav mans, tad saudzēt nevajag, da vispār ar elementāro ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu- nu katrs, kurš šeit sēž savā dzīvē vismaz vienu reizi braucis, neievērojot ātrumu, vai uz dzelteno… pie tam ar visu šo velosipedizāciju- kur atrast vietas velosipēdu glabāšanai? ritenis ir tāds neērts transporta veids, jo mājās uz 3 stāvu to vilkt negribas (un kur to tur glabat?), bet atstāt uz nakti ielā arī bail- nozags… Lasīt vairāk »
Mega giga problēma- kur galabāt velo!
Normālu statīvu pie mājas un glabā.
"Normālu statīvu pie mājas un glabā"
varbūt paskaidrosi sīkāk ?
Teorija ir un būs, bet jautājums paliek, kā Rīgas iedzīvotāji var iegūt pilsētu cilvēkiem? Pilnībā atbalstu Venta pēdējos divos blogos izteiktajam, bet to lasot paliek pēcgarša, vai tiešām mēs esam bezspēcīgi piedalīties Rīgas attīstības politikas ietekmēšanā? Vai apmierināties ar cītīgu iztirzājumu un pāris komentāriem vai labākā gadījumā diskusijām pēc tā? Pirmā atziņa. Laikam pašā pamatā ir aplami, ka partijas uz jaunām vēlēšanām zvejojot balsis sola tikai visādas extras, bet vienkāršā valodā neviens pat tā, starp citu nepiemin pilsētas attīstības stratēģiju, tātad tur augšā neviens pat nav aizdomājies par ko tādu, vai tas šķiet absolūti mazsvarīgi. Tomēr bez politiskas gribas un… Lasīt vairāk »
Mani pārsteidz viedoklis, ka pie tā, ka mums viss ir slikti, ir vainīga dumā sabiedrība un profesionāļiem šeit nav nekādas teikšanas un atbildība. Domāju ka problēma ir jāformulē savādāk. Varbūt esošie profesionāļi pilsētas pārvaldē nemaz neprot un varbūt pat nav kompetenti šos transporta plūsmu jautājumus profesionāli risināt? Protams sabiedrībai ir vienaldzīga šī tēma un tā visdrīzāk vēl ilgu laiku neko sakarīgu pilsētas tēviem un deputātiem nepaprasīs, bet vai tas nozīmē, ka ir tikai jāgaida, kamēr tā izaugs un nobriedīs?
Buusim godiigi, agri vai veelu Riigaa vajadzees pazemes transportu, vai tas buutu metro vai atrgaitas (U tipa – vaacija) tramvajs. Palaizhot marsrutu zem briiviibas ielas pazemee un jaunajos rajonos virszemee, ar vienu metro liiniju vareetu nozegt, Pljavniekus, Purvciemu, Teiku, Juglu, Imantu, Zolituudi, Mezciemu. Iedomaajaties uz visime shiem rajoniem vairs nav nepiecieshami entie trolejbusi un autobusi. Ja sabiedriskais buus aatrs, autovadiitaaji to lietos. Ja runaajam par ekonomisko situaaciju Riigaa, tad mums nevajag pazemes transportu. Ja runaajam par Eiropas pilseetas standartiem, tad Riiga to ir pelniijusi un tur NAV pat jeega sevi maaniit. P.S. Londona – pilseetaa ir tik strikti auto staavietu… Lasīt vairāk »
Atļaušos nepiekrist par pazemes transportu:
Pat tad, ja nākotnē Rīga uzplauks, iedzīvotāju skaits dubultosies un budžets būs kā silikona ielejas metropolei… ceru, ka rīdziniekiem NEKAD nebūs jāvazājas pa tām pazemes alām.
Man Londonu ir grūti salīdzināt ar Rīgu, pat miniatūrā, bet es piekrītu, ka PR funkcionēšanu grūti panākt bez efektīva sabiedriskā transporta, arī autosatiksmes slāpēšanu un stāvvietu mazināšanu.
Kaads arguments ? Metro stacijas var buut simpaatiskas ar savu arhitektuuru un plashu publisko aartelpu. Tas ir tas no kaa standarta latviets baidaas, no lielaam lietaam. Taa liidziibaa runaajot. Protams ka primaarais ir pilseetas dzelzsceljs, bet reaali ja mees gribam runaat par patiesi kvalitatiivu sabiedrisko nu paskatieties tepat diikjim paari uz Stoklhomu, kur pilseetaa ir vairaak metro nekaa mums tramvaju liiniju, kaut gan pilseeta reaali ir nedaudz lieleaaka. Mums pat nevajag pusi no taa limenja un tas nav nepiecieshams Runaat mees runaasim ik pa laikam par vienu un to pashu, kursh gudraak kursh nee, bet nekas nemainiisies Riigaa NEKAD, veel… Lasīt vairāk »
Mans arguments ir ļoti vienkāršs: pilsēta un dzīve ir pārāk skaista, lai es kaut daļu no tās pavadītu pazemē 🙂
Jūsu argumenti, ka „visi tā dara” uz mani nedarbojas. Vjetnamā ēd suņus, Francijā vardes – man negaršo ne viens, ne otrs (bet varžu gaļa garšojot pēc vistas… 🙂
Kā jau Jūs pareizi nopratāt, esmu par radikālām transporta izmaiņām, bet, pēc manām domām, esošais sliežu satiksmes potenciāls ir neizsmeļams, ja to tālredzīgi plāno. Par to cik izmaksā metro + uzturēšana nemaz nerunāsim.
Nu tad neko. Tad lai viss notiek kaa notiek pashpluusmaa. Jau tagad pilns Riigas centrs ir ar ritenjiem, cilveeki taapat brauc ar mashiinaam, sabiedriskais eksistee. Viss ir kaartiibaa Nav veerts teereet liidzekljus tad labaak vispaar. Vieniigais ko noteikti vajag pilseetas dzelzcelju, tas gan iet apkart pilseetas centram, bet lieliski noservee taalaakos pilseetas rajonus. Tramvajs – tas ir vieniigais sliezhu transports, kas brauc cauri centram. Prieks ka 6 liinijaa jau redzam jaunu ritosho sastaavu, kas smuki iederaas pilseetvidee. Tas ir vieniigais ko varam prasiit no shii leenaa transporta. Ideja par to ka tas ir aatraaks deelj viena pakaapiena ir izgaazusies, kas… Lasīt vairāk »
Atsevišķām lietām piekrītu, bet Jūsu skatījums par pašplūsmu vai to ka viss ir kārtībā – uz ielām ir gan velosipēdisti, gan mašīnas, gan sabiedriskais… – visi brauc un viss notiek.. priekš manis ir apmēram kā 12.krēslos ar Mironovu, epizode veco ļaužu pansionātā, kur Ostaps vaicā: „kasha, na mashinnom masļe?..” „da, no starushki kushajut!”.
Radikālas pārmaiņas, par kurām es runāju ir aptuveni redzamas un izklāstītas ar pamatojumiem Radi Rīgu Maskavas forštates projekta kopsavilkumā. Bija publicēts šeit kādu laiku atpakaļ, zem „projekti”.
Visu cienju, tas ir fragments no Rigas daljas. Faktiski jebkuraa rajonaa vareetu kaut ko piesliipeet un tas ir nepieciehsams, bet es biju domaajis globaalaak, Riigu kaa vienu veselu ansambli. Tie arii ir milziigi liidzeklji, kaut vai maskavas forstates atjauninaashanai un jaaskataas cik tas ir rentabli, lai gan tas buutu nepiecieshams soc vides uzlaboshanai. Projekts ir ljoti smuks.
izskatās, ka stipri prasās pēc maza arhitektu piketiņa pie RD, savādāk jau neviens tur neņems mūs galvā…
pāris skaitļi:
Stokholmas iedzīvotāji 861 000
Rīgas iedzīvotāji 713 000
starpība 148 000, kas ir ~20%, un 20% nav "nedaudz lielāka"
Iedzīvotāju skaita ziņā līdzīgās Eiropas pilsētas:
Krakova 756 666 merto nav
Leeds 751 500 merto nav
Lodza 750 000 metro nav
Atēnas 745 500 merto ir
Seviļa 703 000 metro nav
Krakova ir pazemes tramvajs. Seviljaa atklaaja metro. Ir veel helsinki, Oslo, Nirnberga. Stokholmaa varbuut pat ir vairaak iedziivotaaju, bet + 20 procenti ir nedaudz nevis daudz. Tas taa ja gribaas pieraadiit kaut ko preteeju. Ateenaas jaabuut ir krietni vairaak iedziivotaajiem. Es vispaar runaaju vairaak par aglomeraaciju.
nu beidzot 🙂
Paldies!
Par to cik rentabili vai nerentabli:
Projekta apraksta beigās bija pdf. fails. Pēdējā lapā ir konceptuāls ekonomiskais pamatojums Krasta ielas un Salu tilta satiksmes mezgla pārbūvei. Pilsētai paša būvniecībā nekas nebūtu jātērē + tiktu ieekonomēti milzīgi līdzekļi un sakārtota vide = rentabli.
Pdf. failā arī atrodams Maskavas ielas pamatojums. Šeit ekonomiskais pamatojums saistīts ar plānotā finansējuma pārdomātu sadali.
Nu Krakovā jau tik divas pieturas ir zem tās zemes(un būvēja no 1970.to gadu beigām :)), kas svarīgāk, te atsevišķās vietās tas tramvajs brauc pilnīgi nost no ielām ar auto vai citu transportu = ātrs(szybki tramwaj)
Mani jau mulsināja, biedēja, un aizmirsās viss, kas lasīts, kamēr tiku līdz šim jaukajos komentāros: Rīga ir paralēļu pilsēta!!! ….punkts komats, kādi vēl jautājumi?
Kad Rīgā atjaunos zirga pajūgus vasarās. Ir pavisam cits fīlings ar tādiem tūristiem pabraukāt, savādāk tos tikai vairs filmās var redzēt. Agrāk tik forši ar tiem bija pavizināties.
tagad ir rikšas
To nevar salīdzināt.
Atsevišķās koncentrācijas vietās Krakovā, kur tie izbraucieni sākas/beidzas, piedodiet, konkrēti smird pēc zirgu urīna un ir nepatīkami uzturēties 🙂