Acīmredzot jebkura lieta sākas no daudz mazākām sastāvdaļām, pat tik grūti aprakstāma lieta kā jauna pieeja arhitektūrai. Šajā blogā mēģināšu rast to ietvaru, kas varētu definēt jaunas latviešu arhitektūras ,un ne tikai, iezīmes .
Ētiskais ietvars. Mēs zinām kā tas notiek, ar kādiem līdzekļiem un kā tas atsaucas uz kopējo arhitektūras attīstību Latvijā. FAIR PLAY. Divi vārdi, kas izsaka daudz vairāk par arhitektu ētikas kodeksu.
Ilgmūžība. Mūsu senči būvēja pamatīgi, domājot par nākošajām paaudzēm. Kaut arhitektūras gada skatēs apbalvojam jaundzimušos. Lietām vajadzētu mainīties. Daudzi manis redzētie pasaules meistaru darbi dažādos to dzīves periodos rāda ka arhitektūras meistari domā par to, kā viņu darbi izskatīsies pēc 5, 10, 15, 25 50 gadiem. Par šīm lietām jādomā jau projektējot. Vai nebūtu labi pievienot katram projektam to pasākumu kopumu, kas jāveic apsaimniekotājam, lai ēka kalpotu un galvenais arī izskatītos atbilstoši arhitekta iecerei arī pēc 50 gadiem?
Izmantotie materiāli. Vietējo ekonomiku ceļ lokāli ražotu būvmateriālu izmantošana. Labus arhitektūras darbus var radīt ar ierobežotiem līdzekļiem. Ķieģelis, betons, koks, stikls. Nu labi, varbūt alumīnijs. Bet svarīgākais – kaut latviešiem garšo rosols, dažreiz atsevišķas tā sastāvdaļas sniedz citu garšas izjūtu. Atturībā bieži vien slēpjas patiess smalkums.
Gaisma. Ziemeļu apstākļos tā ir ļoti svarīga, bet stiklotās plaknes bieži vien pārvēršas par modernajām pilsētas pirtīm to lietotājiem. Gaisma ir viens no svarīgākajiem arhitektūras elementiem. Kā mēs Latvijā to uztveram? Kāda ir Latvijas iedzīvotāja gaismas izjūta? Visi lielie arhitektūras meistari strādā ar gaismu, pavērojiet to darbus. Latviešu arhitektiem ir jāpārvērtē gaismas izmantošanas iespējas savās būvēs. Ascendum vitrāžu projekts Rīgas Domam, kas izmanto dažādus gaismas laušanas leņķus ar slīpēta stikla palīdzību. Izcils Gaismas meistars ir mūsu tautietis Gunārs Birkerts.
Krāsa. Jebkurai tautai raksturīga sava krāsu izjūta. Latvijā tas jūtams pat dažādos mūsu reģionos – Kurzeme, Latgale, Vidzeme un Zemgale. Arhitektu izstrādāti krāsu salikumi katra novada arhitektūrai, kāpēc ne? Latvijas daba ir vesela krāsu toņu salikumu noliktava. Pasaules vadošās krāsu ražotājfirmas uzaicina dizainerus un izstrādā speciālas krāsu paletes. Kāpēc ne latviešu arhitekti Latvijā?
Forma. Šobrīd, attīstoties tehnoloģijām, kļūst iespējams ēkas izdrukāt 3D printeros. Ķīnā notiek pirmie eksperimenti ar betondruku. Tas nozīmē, ka vēl 10 gadi un māju būvniecība mainīsies kardināli. Sarežģītas ģeometriskas formas, dzīvās dabas evolūcijas sasniegtā atdarināšana ies plašumā. Tehnoloģiski par šīm lietām jāsāk domāt jau šodien, lai esam konkurētspējīgi nākotnē.
Struktūras. Struktūras kā arhitektūras darbs. Virziens kas pasaulē attīstās neatkarīgi no mūsu vēlmes to pamanīt un saprast. Mezglu punkti zāles stiebrā.
Faktūra. Šobrīd izmantojam Latvijā ļoti maz, kaut taktilās un redzes sajūtas labprāt tās nolasa. Nacionālais romantisms faktūras izmantoja ļoti daudz, par to liecina visa nacionālā romantisma arhitektūra. Arhitektūras darbs ir arī aptaustāms.
Ritms. Kāda ir latviešu arhitektūras ritma izjūta, priekšstats par harmonisku ritmu, kā tas korelē ar pasaules tautu ritmiem?
Ornaments. Dzīvā daba vs. nanostruktūras, kristāli, un citas ar elektronisko mikroskopu saskatāmas lietas. 3D ornaments. Laiks ir mainījis mūsu redzi, darījis to “dziļāku”. Kā tas atspoguļojas šodienas ornamentā?
Smarža. Kāda ir ēkas smarža? Kā tā mainās? Kas to iespaido? Latvijas arhitektūras zinātne par to klusē. Vai tam tā arī vajadzētu palikt laikā, kad pieejams “elektroniskais deguns”?
Akustika. Man šķiet, mums Latvijā ir vieni no labākajiem akustiķiem-arhitektiem pasaulē. Vai šī nozare nevarētu radīt inovatīvus apdares materiālus ar specifiskiem rādītājiem pasaules tirgum?
Enerģija. Ēka apgādā sevi un sevi arī regulē. Mākslīgā intelekta sistēmas nav aiz kalniem, varbūt ir vērts šajā virzienā lūkoties?
Skaidrs ka pamatelementi var savienoties visdažādākajās kombinācijās. Arhitektūra vienmēr ir arī spēle, priekšnesums. Vai nav pienācis laiks pārskatīt mūsu domas par to, kas ir arhitektūra? Kooperēties dažādu virzienu pārstāvjiem, meklēt kopējo un noformulēt mūsu kopējo LATWII stilu ar kuru konkurēt pasaulē. Attīstīt arhitektūras zinātni nevis A4 formāta brošētu sējumu kalnos, bet starpdisciplināros projektos ar materiālzinātniekiem, enerģētiķiem, ķīmiķiem un citu eksakto nozaru pārstāvjiem. Arhitektūra ir pielietojama nozare. Arhitektūra mainās, tas notiek ļoti strauji, mūsu uzdevums ielikt pamatus Latvijas arhitektūras nākotnes skolai un to nevar izdarīt pašapmierinātībā slīgstot. Man šķiet ir īstais laiks atvērt acis, ļauties patiesībai un izdarīt pareizos secinājumus. Varbūt vajadzīgs viens liels arhitektu un citu nozares zinātnieku klāsteris, kurš domā par Latvijas kā neatkarīgas valsts iespējām, uzstāda mērķus un cenšas tos sasniegt, attīstot Latviju, tās tautsaimniecību.
Mēs to varam. Kopā.
Miķelis
P.S. Šis ir pēdējais šīs pavasara sezonas blogs. Būšu atpakaļ rudenī ar daudz detalizētāku šajā blogā pieminēto elementu izklāstu. Pa vasaru papildināšu savus blogus ar ilustrācijām. Paldies ka uzklausījāt. Lai Jums visiem ar arhitektūru ražīga vasara!
