Igauņi un Āgenskalns IV

Ja pirms dažiem mēnešiem Kalnciema ielas 2A jūgendstila grausts bija karsta — arī burtiski —  ziņa, tad šobrīd par to atgādina apokaliptiskā krāsmatu grēda ēkas pagalmā, kā arī nepilnīgi mediju intereses uzplaiksnījumi. No tiem pēdējais centrējās ap pilsētvides aktīvista un arhitekta Oto Ozola tvītu, kurā redzama anonīma skice ar Kalnciema ielas un pieguļošās Raņķa dambja ēku ar komentāru, ka “attīstītāji nojauktās ēkas vietā plāno mehānisku, garlaicīgu fasādi un pilsētai nebūs juridisku instrumentu kā ietekmēt fasādes veidolu”.

Attīstītāja Novira pieaicinātā projekta arhitekta un skices autora Ulda Lukševica vārds (www.nrja.lv) ziņās minēts nebija, secīgi arī ne viņa viedoklis. Šis bija tas gadījums, kad ziņa tās iedvesmotāju aizkaitināja, taču savu anonimitāti viņš nepārdzīvoja. Tviterī nopublicētā bilde bija agrīna aprišu skice (viena no vairākām), kurai nebija plānots nokļūt sabiedriskajā telpā, bet kas tika iesniegta Rīgas būvvaldē ideju izvērtēšanai. Attiecīgi U. Lukševics nealka tērēt savu laiku, skaidrojoties par vienu no aptuvenām vīzijām.

Paliks, kas palicis

Par Raņķa dambja 14 ēku diskusiju nav — tās fasāde izskatīsies tā, kā izskatījusies pēdējos 107 gadus kopš tās tapšanas. To apstiprina arī fakts, ka pagājušajā nedēļā kultūras ministre parakstījusi dokumentu par ēkas iekļaušanu pieminekļu sarakstā. Tas nozīmē, ka ēkas projekts būs jāskaņo ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Inženieru birojs CMB līdz jūnijam gatavos tehnisko ekspertīzi par ēkas konstrukcijām un materiāliem. Pēc ekspertīzes būs skaidrs, ko no fasādes varēs atstāt, ko vajadzēs aizvietot ar analogu.

No arhitekta un īpašnieka puses šobrīd notiek “taustīšanās” ap to, kādā virzienā attīstīt nodegušās ēkas Kalnciema ielas 2B fasādi no kuras ir palicis tikai pirmā stāva līmenis (palikušo fasādi uz Kalnciema ielu 2A paredzēts saglabāt). Arī Rīgas būvvalde ir nogaidoša ar iespējamiem projekta skiču saskaņojumiem, jo nav zināms, vai ēkai tiks piešķirts pieminekļa statuss. Proti, tāds priekšlikums ir izskanējis ne vien par Raņķa dambi 14, bet arī par nenodegušo fasādi Kalnciema ielā 2A.

Viena iespēja ir nodegušās Kalnciema ielas 2B fasādes uzcelšana no jauna vēsturiskajā izskatā — tas ir, kopija. “Deputātiem un mietpilsoņiem noteikti būtu labāk saprotams, ja redzētu to pašu bildi,” norāda U. Lukševics, — “Mūsu piedāvājums ir [nenojaukto Kalnciema ielas 2B] pirmo stāvu atstāt, bet apjomu virs tā veidot modernu. Jaunais apjoms, kas nāktu demontētās ēkas daļas vietā, tiktu plānots iedziļināts pret vēsturiskās ēkas fasādi, melnā krāsotu ķieģeļu apdarē, simboliski izstāstot stāstu par ķieģeļu mūri, kas ir arī zem vēsturiskās fasādes apmetuma. Kas ir palicis, to atstājam, bet veco, nojaukto apjomu ar tā ritmiku un simetriju konstruējam mūsdienīgā veidolā.”

Tādēļ pirms iesniegt būvvaldē jau gatavu skici, arhitekts divas Kalnciema ielas 2B skiču versijas iesniedza Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē, kas lems par pieminekļa statusu — vēsturiskās fasādes kopiju un mūsdienīgo risinājumu. “Ir tā dēvētā Rīgas Harta par autentiskumu, kur rakstīts, ka vēsturiskās arhitektūras reproducēšana tādā izskatā, kā iepriekš, nav atbalstāma. [Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes] Komisija piekrita un, redzot [mūsdienīgo] skici, bija noskaņota pozitīvi,” atklāj U. Lukševics, piebilstot, ka rakstiskā lēmuma gan vēl nav.

Jaunais nevienu neinteresē

Kamēr “visi ir uzkārušies uz vecajām ēkām”, topošā apbūve Kalnciema 2C nevienu neinteresē, atzīst arhitekts. Iepriekšējā attīstītāja Dekarta Property fokuss bija uz nerezidentiem un arhitektoniskie plāni bija attiecīgi pielāgoti turīgākiem klientiem. Arī to autors bija U. Lukševics, kuru Novira uzaicināja strādāt pie jaunā projekta, kad uzņēmums pārņēma parādos ieslīgušā Dekarta īpašumu.  Jaunā projektā dzīvojamās platības ir mazākas un tajā mēģināts spoguļot Āgenskalna arhitektonisko ritmu ar atsauci uz koka ēciņām, kas fasādē it kā būtu sakrautas lielā kaudzē. Tā kā dzīvokļi ir nelieli, katrs lielais stiklojums fasādē ir būtībā viena dzīvokļa gals. Pagalma pusē dzīvoklis ietiecas kā atklāta galerija, kurai piekļauts 6 m2 pagalmiņš, kur var novietot riteni “un citus štruntus”.

Reizē projekts respektē arī netālu esošās augstceltnes, Kalnciema un Daugavgrīvas stūri plānojot kā pilsētbūvniecisku akcentu ar 9 stāviem, kas pēc tam saplok. Dēļ Daugavgrīvas ielas sarkanajām līnijām, augšējie divi stāvi ir ar atkāpi uz pagalmu. Kopumā šobrīd neapbūvēto Kalnciema ielu 2C, mēģinot “noķert Āgenskalna sajūtu”, ir plānots sadalīt četros vizuāli atšķirīgos apjomus — trīs dažādu konfigurāciju un izmēru dzīvokļu ēkās un kopmītnē ar komerctelpām un caurstaigājamu pagalmu un pagraba autostāvvietām.

Ne uz pilsētas rēķina

Klātienē sanāca iegūt arī projekta attīstītāja, Tallinā mītošā kompānijas Novira partnera Alekseja Nikolajenko, viedokli. Personīgo tikšanos viņš ierosināja pats pēc tam, kad mēģināju iegūt atbildes uz man interesējošiem jautājumiem — ar argumentu no sērijas “lai redzētu, ka neesam apšaubāmi darboņi”. Tiekoties, šis atturīgais cilvēks atstāja lietišķu iespaidu un neslēpa, ka ir atturīgs arī attiecībā pret ideju piešķirt ēkām pieminekļa statusu. Kā paskaidroja U. Lukševics, — “viņi [Novira] nav nekādi kultūras mecenāti, strādā ar naudām, un tā ir normāla reakcija — viņiem prasa, vai gribat pieminekļa statusu, viņi atbild — negribam, jo tas uzliek papildus pienākumus.” Taču kā solīja A. Nikolajenko, — “mēs tieksimies aizstāvēt savas intereses, taču ne uz citu rēķina.”  Un vēsturisko fasādi Novira esot gatava saglabāt.

Runājot par projektu kopumā, no A. Nikolajenko dvesa profesionāls fatālisms. Vai ir nožēla par īpašuma pirkumu? — “Ko nozīmē nožēla biznesā? Ja esi apprecējies, vari to nožēlot, bet laulības fakts no nožēlas nemainīsies,” attīstītājs šķiet vienīgo reizi intervijas laikā iesmējās un piebilda, ka nekustamo īpašumu attīstīšana ”ir neparedzami procesi”. Runājot par termiņiem, A. Nikolajenko bija tikpat izvairīgs — cerot, ka līdz rudenim projektu varēs saskaņot, bet “mēs nevaram pasteidzināt tos procesus, kas ir valsts struktūru kompetencē. Savu iespēju robežās darīsim, lai saskaņošana notiktu iespējami ātri, jo nekādu pašdarbību neplānojam”. Būvniecību sākšot varbūt rudenī, varbūt nākamajā vasarā, — “vienā pilsētas vietā projekts var ilgt piecus gadus, citā — desmit”. Plāni esot mainījušies jau neilgi pēc īpašuma iegādes — jau visiem zināmās degšanas laikā, jo Kalnciema ielas 2B ēkai jau esot bijusi saņemta būvatļauja uz iepriekšējā projekta pamata.

Par ēkas degšanu viņš bija vārdos skops, — “Maigi sakot — ļoti nepatīkams pārsteigums.” Zaudējumi neesot rēķināti. Kalnciema ielas 2B vēsturiskā fasāde ir zudusi, bet vietā, tostarp, jau gadu desmitiem tukšajā Kalnciema ielā 2C, var nākt jauns un ekspresīvs kvartāls, kas iedzīvinātu apkārtni. Ja vien, attīstītāja vārdiem runājot, projekts realizēsies veidā, kāds “ir pieņemams pilsētai un tās iedzīvotājiem”.

Dalīties ar ierakstu:

2
Pievienot komentāru

avatar
10000
2 Komentāru pavedieni
0 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
2 Komentāru autori
ArmandsGarāmgājējs Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Garāmgājējs
Guest
Garāmgājējs

Aha!

“Tviterī nopublicētā bilde bija agrīna aprišu skice (viena no vairākām), kurai nebija plānots nokļūt sabiedriskajā telpā, bet kas tika iesniegta Rīgas būvvaldē ideju izvērtēšanai.”

Bildēm nebija plānots nokļūt sabiedriskajā telpā, bet vizualizācijas joprojām pieejamas prezentācijā, kura visu apskatei pieejamas internetā. https://www.lanida.lv/sites/default/files/inline-files/Arle%20Molder.pdf?fbclid=IwAR1iAjRjkk7ChXXXdAwKaeFqD68QOdptDkl5rPBaWQ4MAJqcLR1ev6JsTsk

Armands
Guest
Armands

Lieliski, ka ir pieminekļa statuss, lieliski ka nrja pieķerta projektam. Vēsturiskās fasādes replika butu utopija, bet cieņpilns un ekspresīvs (ne garlaicīgs) tās turpinājums, būtu vietā un laikā! Skice neattēlo ne materiālus, ne saspēli, ceru ka būs konstruktīvs dialogs un priekšlikumi audzēs jaunās ēkas pienesumu, atdzīvinot šo kvartālu! Lai veicas!