Atjaunojot 1920. gados celto māju Rīgas vēsturiskā centra malā, Sarma & Norde arhitekti saglabājuši vēsturisko būvapjomu, rūpīgi restaurējot un izceļot izsmalcinātās fasādes un papildinot ar mūsdienīgu jumta izbūvi, kas konceptuāli interpretē vecā un jaunā saspēli, smalki reaģējot uz ēkas fasādes dalījumu, proporcijām un mērogu.
Ēka Hanzas ielā 2a ir celta 1923. gadā pēc arhitekta Heinca Pīranga (Heinz Heinrich Gerhard Pirang, 1876-1936) projekta. Mājas mērogs un īpaši — novietojums zemesgabalā ir Rīgas centra apbūvei netipisks. Trīsstāvu ēka pret ielu vērsta it kā ar sānu, — ar muguru piespiežoties jūgendstila piecstāvu nama pretugunsmūrim, bet ar galveno — garāko fasādi veroties pret plašu, zaļu iekšpagalmu. Tas ir tikai pieņēmums, bet varētu likties, ka ēka it kā reaģē uz iepriekšējo gadsimtu Rīgas situāciju, kad šī bija priekšpilsētas mala, — ēkas galvenā fasāde it kā simboliski raudzījās tobrīd neapbūvētās ārpilsētas dabas ainavas virzienā.
Sākumā plānota kā divu stāvu dzīvojamā ēka ar mansarda stāvu, projekta attīstības gaitā, vēl pirms būvniecības, tā izvērtās par trīsstāvu māju ar jumta stāvu. Tomēr no sākotnējā projekta ēkas eksterjerā ir saglabājusies starpdzega virs otrā stāva, bet iepriekš plānoto mansarda izbūvi iezīmē manāmi smalkākie pilastri trešā stāva apdarē. Jāpiemin arī nozīmīgs kultūrvēsturisks fakts mājas pagātnē, — trīsdesmito gadu vidū to iegādājās, apdzīvoja un apsaimniekoja ievērojamais latviešu grāmatu krājējs un bibliogrāfs, Latvijas zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs Jānis Misiņš (1862-1945).
Nesenās pārbūves rezultātā ēka ir saglabājusi savu tēlu — asimetrisko būvapjomu ar centrālo rizalītu pagalma fasādē, stūra balkonu un uzsvērtu ieejas portālu pret Hanzas ielu. Baltā krāsa izceļ atjaunoto, atturīgi izsmalcināto fasāžu plastiku ar klasiskās arhitektūras elementiem — pilastriem un dzegām.
Nepārprotams jaunievedums ir augšējā stāva izveidojums. Kā liecina projekta dokumentācija, ēkas jumta stāva izbūves koncepcija tikusi mainīta jau ēkas būvniecības laikā, bet vēlāki patvaļīgi pārveidojumi 20. gadsimta otrajā pusē, piemērojot jumta stāvu dzīvošanai, manāmi degradējuši nama veidolu. Atjaunojot ēku, arhitektu izšķiršanās bija nevis atdarināt un stilizēt kādu iedomātu zudušu ēkas vēstures periodu, bet radīt skaidri mūsdienīgu pienesumu, kas konceptuāli interpretē vecā un jaunā saspēli, smalki reaģējot uz ēkas fasādes dalījumu, proporcijām un mērogu.
Ar minimālisma garā ieturēto jumta stāva arhitektūru sasaucas arī jaunie papildinājumi zemes līmenī, — šobrīd galvenās — cokolstāva ieejas risinājums, kā arī brīvstāvošs paviljons pagalmā. Jāpiebilst, ka projekta otrajā kārtā paredzēts īstenot jaunbūvi, kas piekļautos Hanzas ielas 4 nama pretugunsmūriem, un, kopā ar nule atjaunoto vēsturisko ēciņu veidotu vienotu kompleksu, kura vidū paliks pret ielu atvērta pagalma telpa.
Hanzas iela 2a
Pasūtītājs: HANZAS REZIDENCE
Arhitekti: SARMA NORDE ARHITEKTI — Visvaldis Sarma, Inga ZūdiņaĒkas kopējā platība: 1100 m²
Projektēšana, pārprojektēšana: 2010 – 2018
Būvniecība: 2019 – 2020
Šis gan labs, tiešām labs. Mazliet pietrūkst smalkuma proporcijās, bet ideja, izpildījums un kvalitāte – cepuri nost!
Redz, ka Latvijā tomēr var arī kvalitatīvu mantu redzēt, dabūt!
Londonas, Knightsbridge līmeņa darbs!
Visu cieņu, kolēģi tiešām paveikuši kvalitatīvu darbu.
Skaista savstarpējā proporcija, ar skaidru apjomu dalījumu un regulāru struktūru. Atspoguļo divus pretstatus vienā- gan kārtību, gan dažādību!
Elegants pretstats ņemot vērā iepriekšējo gadu lielo “monstru” projektus, bet nu laikam šeit ir teiciens, kāds pasūtītājs, tādas vajadzības.
Visvaldis ir ļoti labs, pedantiski precīzs arhitekts. Viens no labākajiem Latvijā. Viņa birojam bija arī ļoti labas aktivitātes ar fotogrāfiju un kino. Par bēdu Latvijas arhitektūrai, lai kļūtu par Arhitektūras fabrikas vadītāju ir pamatīgi jāpiestrādā komercobjektu laukā, jādraudzējas ar būvniekiem un jāspēj izstumt cauri Būvvaldei savi projekti bez aizķeršanās un tas…. nu OK, atstāsim daudzpunkti. Nesen laukos kārtoju arhitektūras žurnālus un Studijas, bij tāds žurnāls. Tas, kas piedzīvojis radinieku nāvi un mulsumu pēc tam ar visām tām lietām, sapratīs, tam brīdim jābūt gatavam un vislabāk pēc sevis atstāt materiālas vērtības, kas ir konvertējamas, ne krāmus. Tad lūk, Studijas ir perfekta… Lasīt vairāk »
Miķeļa jautājumi gan varētu būt universāli visiem arhitektiem, ja nu kāds grib atbildēt. 1. Pēc jaunākajiem fizikas pētījumiem mēs dzīvojam padsmit dimensiju telpā, kaut izšķiram četras, tas kaut kā iespaido to, ko Tu dari? 2. Nāve – tā parasti liek reflektēt par garīgām tēmām, kurš var padalīties ar pieredzi kā ir projektēt baznīcu, budistu templi utt. 3. Kas mainās arhitekta attieksmē pret arhitektūru, ejot laikam? 4. Vai iespējams Latvijā radīt Arhitektūru, kura nenoveco? Pieskarties citām dimensijām. 5. Koncertzāle – kādam jābūt konkursam, apzinoties visas iepriekšējās kļūmes ar MMM? 6. Vai Laiks iznīcina ilūzijas par Arhitekta profesiju un kā atgriezties atpakaļ,… Lasīt vairāk »
P.S. Kā tas rādās, ka 1.Republikas laikā varēja rasties tādas personības kā piemēram arhitekts E.Laube, kas radīja veselu arhitektūras stilu – nacionālo romantismu vai J.Madernieks, kas pat radīja savu stilu vairākās darbības sfērās – poligrāfijā, mēbeļu dizainā, interjerā, bet tagad nekā? Mēs tā kā sekojam, kopējam, atdarinām un tas arī viss un ar to briesmīgi lepojamies? Tā ir mūsu latiņa, ko spējam pārlēkt?
P.S.P.S. Ok, Austris varētu būt tā kā izņēmums, jo domā citādi un par to milzīgs prieks.
Andi, ko ta Tu – jaunai suitu šallei uzmet valdziņu, vai iešuj pelēkās nātnās vilnas bikses? Miķels takš zin, ka katru dienu ieskaties a4d.lv. Vaj ta roks atjēmušās zeimuļi cilājot? Taustiņs nevar saskatīt? Man jau a to brill vajag, nu bet kaut jau te iesit pa brīdim. Takš neviens neredzēs, kā mēs te mut pabrūķēs. Visi takš a te slepen ieskatās, mājās, zem seg, kamēr siev neredz. Ta būs kāds prateigs vārds a no Tevs?
Sveiki, kas noticis ar L.Breikša piemiņas plāksni?