Ceturtdien, 6. septembrī plkst. 18.00 ar diplomdarbu izstādi tiek atklāts
Latvijas Mākslas akadēmijas ēkas paplašinājums — par izstāžu, mācību un pasākumu telpām ir pārbūvēta
kādreizējā saimniecības ēka akadēmijas pagalmā.
Pēc arhitekta Vladimira
Šervinska projekta 1948. gadā būvētās LMA saimniecības ēkas — «mācību materiālu
noliktavas» — rekonstrukcijas idejai ir samērā gara vēsture, vairāk par tēmu var
lasīt Ilzes Martinsones tekstā žurnālā Latvijas
Būvniecība š.g. marta/aprīļa numurā.
2002. gadā AIG veica akadēmijas ēku kompleksa
pirmsprojekta izpēti un arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, kā arī
izstrādāja skiču projektu, kas paredzēja saimniecības ēkas rekonstrukciju
būvniecības trešajā kārtā. Tā kā kopējās rekonstrukcijas izmaksas pārsniedza
sešus miljonus latu, tad finansējuma trūkuma dēļ projekts apstājās līdz brīdim,
kad 2010. gadā pavērās jauna iespēja pretendēt uz Eiropas reģionālās attīstības
fonda līdzekļiem (miljons latu apmērā), kas paredzēja augstskolu mācību telpu
un iekārtu modernizāciju, nodrošinot izglītības iespējas arī cilvēkiem ar
funkcionāliem traucējumiem.
Lai varētu kvalificēties
līdzekļu saņemšanai, mazāk kā divos mēnešos bija jāiesniedz saskaņota
būvniecības iecere tehniskā projekta stadijā, ko veiksmīgi izdarīja SZK un Partneri, piedalīdamies projektā
kā AIG apakšuzņēmējs.
Funkcionālais risinājums
LMA bija nepieciešamas
gan mācību, gan izstāžu, gan noliktavas telpas. Tā kā objekts atrodas Valsts
nozīmes pieminekļa aizsardzības zonā, lai neaizsegtu skatu uz vēsturisko ēku no
parka puses, divstāvu apjoms tika iedziļināts trīs metru dziļumā. Rezultātā
radās divi pusstāvu līmeņi attiecībā pret pagalmu un galveno ieeju, kas padarīja
funkcionāli nepamatotu lifta izmantošanu — ar trim pieturām apkalpot divus
stāvus būtu neracionāli. Lai izpildītu vides pieejamības prasības, ieejas ēkā
ir nodrošinātas izmantojot pandusus — neskatoties uz konstruktīvo komplicētību,
to izmaksas ir mazākas salīdzinot ar kāpņutelpas plus lifta variantu.
Iekštelpas veidotas
transformējamas, ar veramu vairogu palīdzību abos stāvos ir nodrošināta iespēja
telpas aptumšot, otrā stāva telpā uzstādītas mobilas starpsienas izstāžu
ekspozīciju izvietošanai. Kā papildus platība izveidots ekspluatējams jumts,
kas paredzēts kā dažādu pasākumu norises vieta.
Noliktavas telpas
izvietotas bijušā koka šķūnīša vietā pazemē, atstājot virszemes līmenī vien
ieejas kāpnes un kravas lifta apkalpes zonu.
Arhitektūra
Ēkas arhitektoniskajā risinājumā ietvertas
vairākas idejas:
Kontinuitāte
Lai gan vēsturiskais 1948. gadā būvētais ķieģeļu mūris ir veidots samērā
nekvalitatīvi un bija praktiski bez pamatiem, tā saglabāšana šķita konceptuāli
svarīga. Izveidojot jaunas ailas, tika nodrošināta papildus dabīgā gaisma un, skatā
no parka puses, parādījās uzsvērtāks ritms. Pateicoties ķieģeļu sienai, apbūves
laukumā «iesēdinātais» divstāvu apjoms, būdams savās formās un apdares
tehnoloģijā askētisks, loģiski turpina kompleksa apbūves tradīciju, saglabājot
vēsturiskās detaļas un mērogu.
Resursu racionāla izmantošana
Dienvidu pusē atrodas saglabātais ķieģeļu mūris un funkcionāli darbojas kā
āra žalūzija. Restaurētā vēsturiskā fasāde pieļāva ekonomiski racionālu
tipveida stikla konstrukciju pielietojumu —, izvietojot to atrauti no ģeometriski
neviendabīgā mūra un efektīvi izmantojot ierobežoto budžetu, ir panākta arī
vienmērīga dabīgā gaisma. Visi ēkas arhitektūru veidojošie elementi veidoti ar
funkcionālu pamatojumu.
Simbolisms
Risinot iepriekš minētajos punktos aprakstītos funkcionālos uzdevumus,
vienlaicīgi projektā bija svarīgi ar minimāliem kompozicionāliem izteiksmes
līdzekļiem materializēt arhi-tektonisku
ideju, jo ēka ir pārskatāma no visdažādākajiem skatupunktiem un ir iekšpagalma
centrālais elements, ko ikdienā vēro dažādas mākslas apgūstošie studenti. It kā
levitējošais panduss radot tektonisku intrigu, vienlaicīgi skaidro gan masas un
gravitācijas attiecības, gan simbolizē mācību procesu — kustību uz augšu,
attīstību.
Jaunā apjoma atrašanās vēsturiskās substances «iekšpusē» ietver ideju par
zināšanu pārmantojamību, jaunā rašanos vecā iekšpusē; ideju par dialogu starp
paaudzēm, studentiem un pasniedzējiem. Jumta izbūves apjoms it kā turpina
kustību citā virzienā, kalpodams gan kā sava veida kontrapunkts tādam mākslās
svarīgam jēdzienam kā «žests», gan simbolizēdams alternatīvu ceļu iespējamību (pandusa
gala logs vērsts uz Mākslas muzeju).
Jaunā apjoma uzsvērtā horizontālā jumta pārkare, būdama kontrastā ar akadēmijas
ēkas gotisko vertikalitāti, pasvītro hierarhiju un kontekstuālu respektu, tai
pašā laikā apliecinādama piederību citam laikmetam arhitektūrā, iztiekot bez
dekoratīvām detaļām un skulpturālu izteiksmīgumu sasniedzot ar apjomu plastikas
un jaunu inženiertehnisko iespēju palīdzību.
Minētajā Latvijas Būvniecības numurā atrodams Šervinska projektētās saimniecības ēkas rekonstrukcijas procesam veltītais Sīļa teksts, kamēr stāsts par vēsturiskajām peripetijām ap piebūves projektiem lasāms žurnālā Dizaina Studija, 2011. g. Nr. 31:
http://www.diz…808/index.html
Oi, piedod lūdzu misēkli..
Negribas jau būt vienam no tiem, kas pukst un kurn un kam atkal viss ir slikti, jo viss nav slikti ir priecīgi, ir patiešām jauki – žēl tikai, ka Roži tur vairs nav un arī bērni nevar izbaudīt jaunās telpas, bet ir arī skumji – ļoti skumji, jo pagalma grīda…, kas varēja kļūt par šīs telpas vēsturiskā un jaunā sintēzes elementu… ir izdzēsta. Tāpēc varbūt labi, ka tur vairs nav paši jaunākie, kas meklē savu ceļu un varbūt, ka vecākie kolēgas vai rudenī koku lapas atdzīvinās melno paklāju, kas cerams nekļūs par simbolu attieksmei pret mūsu publisko ārtelpu 21.gs.
Ēkas arhitektūras vizuālā puse tiešām priecē! Tomēr, šķiet tā ir vienīgā nostrādātā arhitektūras tēma objektā. Akadēmijas pagalms turpinās būt nedzīvs auto stāvlaukums. Te bija tāds potenciāls – atvērta ēka, sasaiste ar pagalmu – paplašināta telpa izstādēm, pasākumiem, studentiem…
Un pieejamība – kapēc LV tas tiek risināts pēc principa – minimāli līdzekļi, minimāla pieejamība, lai tikai izpildīts normatīvs – visur nav jātiek! 1- GARŠ panduss – pamēģiniet ratiņkrēslā tikt tur augšā, 2- stāvu sasaiste caur ārtelpu, 3- terase tikai tiem, kas var uzkāpt?
Mans pirmais komentārs a4d! Arhitektūrai ir jābūt tādai – PATIESAI un TĪRAI. Arhitektūra, kas nostājas pret sarežģītajiem (sagruzītajiem) prātiem. Teicama mākslas telpa. Betona manifests arī Latvijā! Beidzot! Cepuri nost Sīļa k-gs!
atšķirībā no visādiem rēzeknes radošo ēku murgojumiem, te ir saskatāma tīra un forša arhitektūra.
bet uz asfalta var zīmēt ar krāsainajiem krītiņiem!
stulbi vai ne stulbi, bet tā ir tāda bildīšu vērtēšana, jo retais parasti būvi ir redzējis dabā. parasti, redzot bildīti ,rodas doma mmm ( tā neko), hmm (tur kautkas ir) vai what a f.. ir tas? ( kāds bzsakars).
bet ja kāds, lūkojot objektu, ir aizdomājies par gūliju skaitu teritorijā lietus ūdens novadīšanai, tad tā jautāda nenovīdīga utu meklēšana sanāk. 🙂
Skatoties bildes ar acīm, man patika. Skaidri uztverama, nesamākslota arhitektūra ir forša. Labprāt aptaustītu jaunbūvi dabā, lai pārliecinātos, ka gludo monolīto betonējumu radītais skaņas viļņu atstarojums ir kompensēts ar akustiskās enerģijas absorbējošiem materiāliem citās plaknēs, tādējādi novēršot paaugstināta fona trokšņa līmeni.
par akustiku nav domāts vispār – iekstelpas ļoti skaļas
žēl gan. Bet šī situācija ir visas sabiedrības izglītības jautājums. Ja sabiedrībā būtu pieprasījums pēc kvalitatīvas akustiskās telpas, tad to arī projektētu. Ir vieglāk Mežaparkā kaismīgi apgalvot – ‘mēs esam diženi’ nekā saprast, kādu psihoakustisku iespaidu uz mācībām atstāj neatbilstoša telpu akustika.
Acīm patīk. Vai, kā gribētos jumtu mezglus izpētīt!
vai te gadījumā nebija metu konkurss, un vai tajā neuzvarēja spožā grupa F.L.Tadao 🙂
…izlasīju aprakstu – nu tik poētiski sarakstīts, vēl tikai daži vārdi no Raiņa izpalikuši – pastāvēs, kas pārvērtīsies. …panduss, kas IT KĀ karājas gaisā. ..simbolisms UTT. Par to ilgi priecājos 🙂
Bet stāsts ne jau par to – lieliska arhitektūra, kas perfekti sēž pilsētvidē. Par to paldies Meistaram un līdzstrādniekiem. Ikdienā dažreiz iznāca iet garām un pavērot procesu. Eleganti risinājumi Rīgas arhitektūrā ir diezgan liels retums, bet dažreiz mums visiem paveicas…
BRAVO!
Tas betona klucis-panduss ir kaitinošs, necaurskatāms. Neveiksmīgs atdarinājums būt laikmetīgam.
"vienlaicīgi skaidro gan masas un gravitācijas attiecības, gan simbolizē mācību procesu — kustību uz augšu, attīstību."
Vizuāli caurskatāms apjoms, kas aplipināts ar diagonālu betona kluci, vizuāli nesimbolizē "masas un gravitācijas attieksmi", drizāk norāda uz kādu pārnedabisku elektromagnētismu – fizmata joku.
Nu Rīgā daudzas fasādes ir necaurskatāmas un acīmredzot kaitinošas…
Starp citu – ja pavēro moderno arhitektūru – tur "elektromagnētisms" spiežas ārā pa visām vīlēm. Acīmredzot laikmetīgā arhitektūra tiecas apiet ierastos gravitācijas diktētos nosacījumus. Tā kā tikai mieru – ar pandusu nebūt nav pārforsēts
(X) villa, *Multiplicities arhitektiem līdzīgi domāšana iet, sanāca labi, žēl, ka šo jaunbūvi neredz no ielas
Sūds palirk sūds, jācer ka novecos un tiks izdzēsts no pilsētas auduma tāpat kā Linnahalle. Kau kāds sviests ar PR promociju
Andi, Pirmāmkartam, gribeju apsveikt ar objektu, par kuru patiešam gribas parunāties! Kā smejies, minimālisms lidzekļu ziņā nebūt nenozīmē skopumu izteiksmei. Apsveicu un priecajos, ka ir izdevies izveidot kaut ko tik lakoniski izteiksmigu, kā šo pavilionu. Vienlaicigi, gribetu tomer pabakstit paris "vietas"…jeb konkretak to tuneļveidīgi rampveidīgo. Šķiet, ka tektonisko kontrastu sajaukt šeit būs grūti. Bet: 1) Vai dublēšanās ar kāpņutelpas "gaismu tuneļa galā"(kas starp citu ir par ļoti asprātīga un izdevusies) kautkādā mērā nemazina paša tuneļa jēgu? Varbūt ka būtu pieticis ar rampu, bez tuneļa? 2) Ja ari pieņemam ka divi tuneļi+gaismas to galos ir OK…kapēc tas lielais tunelis nevarēja but… Lasīt vairāk »
man nepatik. tai telpai nav nekad funkcionalitates ka kadreiz un ta tagad un to visu vareja daudz labak atrisint. es to saku jo pavadiju makslas akademija 6 gadus un ari beidzu to iestadi. garais koridora kubs ir lieks un svesh kermenis. . tas izskatas pilnigi no citas planetas un tam nav nekada saskarsme ar ar Makslas akademiju. protams tas ir mazliet labak neka tas debilas garazas. neparliecinosh ,nedrosh un nevarigs projekts. zel ka kaut kas tads ir pie akenes jo tie kas to dizaineja domaja par sevim nevis par kopainu. nekam neder
Kur pazudis tas skaistais projekta risinājums, kuru atminos no jaunības – ok, makets, vizualizācija, kur melna lenta pacēlās un organiski turpināja savu iesākto virzienu…? Šis ir jaunums man, skaisti tīri – kā 70tajos! Neesmu vēl dzīvē redzējis, bet attēlos – pašmērķīgs Eirostils
un vel tas baltais koridora kubs ir balta krasa kas ir pilniga kluda. tas acim redzami lec ara no visa . nevajadzigi . ta nav pareiza krasa . aplam . tukshums . un vel es nesaprote ko te parejie visi sujusminati. Par ko ? par suudigu projektu kur nav neka
Atvaino, kļūdas pēc uzspiedās trešā izvēlne "stulbi"…domāts bija pirmā! 🙂
man nepatik Silis
Raksts ir uzrakstīts izmantojot profesionālo leksiku. Acīmredzot ar to uzstādīti "spēles noteikumi" jau iepriekš paredzētajiem kritizētājiem. Tēmas "mēsls", "sūds" droši var apskatīt savās mazmājiņās un saniegt zināmu saprašānās līmeni ar saviem izstrādājumiem. Bieži vien virtuālie komentāri atgādina šo enerģētiski spēcīgo vietu apmeklējumu un dažiem acīmredzot ir nepieciešami tikpat cik reālās darbības un meditējošais stāvoklis savās mazmājiņās.
Arhitekts ir radījis objektu un nodevis apspriešanai kolēģiem, – lai arī LR savstarpēja cilvēkmīlestība un cieņa nav pirmajā vietā, tomēr mēs arhitekti savstarpēji komunicējot varētu izrādīt kaut mazāko cieņu viens pret otru un izvairīties no mazmājiņu tēmu pacelšanas diskusiju līmenī.
Tas panduss ir vienīgais, kas rosina pretrunīgas emocijas. Simboliski viss skaidrs. Pamatoti un ar ietvaru.
Jautājums paliek par tik robusta betona funkcionalitāti. Tomēr šī kategorija ir atmetama. Funkcija ir tikai sistēmas atsaukšanās uz ietekmi.
Kā lietos – tā būs. Galvenais, lai lieto.
Un cerēsim, ka Latvijas ziema un sniegs un slapjdraņķis ar to visu betona slīpumu un aukstumu izveidos tādas siltas attiecības. Ņemot vērā, ka pagalma dabiskā notece un infiltrācija ir publiski iznīcināta. 🙂
Žēl, ka diskusija ir tik pliekana, pilnīga jēdzienu un arhitektūras vērtību sajukumā. Pie jebkādām pozitīvām domām nevar kavēties izjauktās arhitektūras skolas dēļ, kas Latvijā tiek kultivēta ar pašu arhitektu pārspīlētās egoistiskās individualitātes un mākslas, kā atšķirīgā, vērtībām. Kur tradīcijas tiek nojauktas cita pēc citas. Mēs vairs nejutam harmoniju, saskaņu, saderību. Paliek tikai atšķirīgais, disonanse, kontrasti, kas ir cilvēka psihi graujoši.Vai uz tādu mērķi mums jāiet?
Ieraugot bildēs ēku, uzreiz bija skaidrs, ka tā raisīs strīdus un pretrunas diskusijās. Jo ir jau arī par ko. Vispirms jāsaka, – ļoti glīti izveidota ēka. Un papildina to Rīgas / Latvijas arhitektūras sfēru, kur latviešu arhitekti ir visspēcīgākie un meistarīgākie. Gandrīz neviena jaunceltne pēdējo divdesmit gadu arhitektūrā Latvijā nevar sacensties ar to, kas paveikts tajā mantojuma transformācijas, reinterpretācijas jomā – dažādi restaurācijas, atjaunošanas un pārbūvju projekti, bet īpaši tie, kur vecais sastopas ar jauno, kur mantojuma šarms un jaunās arhitektūras inovācijas veido harmoniskas attiecības (Berga bazārs, Ģipša fabrika, Alberta viesnīca, Diena, Latvijas Gāze, Šmēlinga nams, Aldaru 5, arī Aurora… Lasīt vairāk »
Never trust architects and their writings.Believe in what you see.Feel it.Smell it, smoke it and dance along it.
Nu re, nonākam pie subjektīvā "patīk-nepatīk" galu galā. Jo man, piemēram, liekas, ka veidojums ir gana tīrs un fasādi nevis sabojā, bet papildina.
Un vēl man liekas, ka arī invalīdu panduss var būt kā kolosāls akcents, kāpēc tam jābūt kaut kam neitrālam, neuzkrītošam, kā sakot – nu kāpēc jābaksta acīs, ka tādi invalīdi vispār eksistē…
Cita lieta, ka man arī izskatās, ka tās peejamības normas nav īsti izpildītas.
Skaista ēka, kas izliekas neredzam blakus esošo pagalmu.
Vēl vairāk – "izliekas neredzam arī pašu Akadēmijas ēku un tās klātbūtni!", jo vienīgais, kas šajā gadījumā neveidojas, ir saspēle starp veco un jauno – Lielo un mazo.
Novērojamā vairāk vai mazāk veiksmīgā mijiedarbība starp jaunbūvi un to aptverošajiem mūriem ir pilnīgi cita mēroga jautājums.
Pamēģināšu pēc kārtas atbildēt uz jautājumiem, kas saistīti ar arhitektūru. 1.Kā jau visos projektos, kuros pasūtītājs nav privātpersona un nauda tiek sadalīta starp vairākām augstskolām pēc principa "visiem pa druskai" nevis tik, cik būtu nepieciešams pilnvērtīgai objekta realizācijai, konkrētās summas iztērēšana ir saistīta ar desmitiem kompromissu, tāpēc virkne no risinājumiem ir tālu no ideāliem. 2.Par pagalmu – protams, ka asfaltēta stāvvieta pagalmā salīdzinot ar apzaļumojumu, soliņiem, bruģi utt ir katastrofa. Diemžēl paši mācību spēki nav gatavi turēt savus vāģus citur, par to bija vairākas diskusijas, gluži otrādi – stāvvieta tiek izmantota papildus "saimniecības naudas" iekasēšanai. Tā kā rekonstruējot ārējos tīklus… Lasīt vairāk »
Neveiksmīgs dekonstruktīvisms – nav harmonijas masās. Ja mērķis ir novērst aci no kādiem trūkumiem, tad pandus to labi pilda. Vai nevarēj telecomam palūgt nomainīt trransformātora durvis?
Nu ja par kapeņu tuneļiem viss skaidrs. Tad jau vareja ari bez tiem logiem.
Tada gadijuma tomer vareja kautko prozaiskaku nostradat ar to betonu. Texturainu veidni, krasainu agregatu…aber, tads sterils un primitivs tas tur tagad sezh. Ka neka, Eģiptiešu kaļķakmens kapenēs bija cirtuma texturinja un zimejumi ka nu!
man patīk vecās trafu durvis!
man patīk
Lai nu kā Sīlis pats sevi slavē, nedadu harmoniju jau nu tur sakstit neizdodas, viss ir par prastu, par smagnēju , viens miets izdurts cauri un vēl viens pa malu, ja autors sevi tik ļoti necildinātu, droši vien arī visas padomes but pret šo risinājumu. Labi ka sētā un av redzams, bet
measuring what happens in the surroundings to simulate the environment without damaging it, nu nekā tāda jau nu tur noteikti nav, Nez kā tika konkurss/iepirkums organizēts? Par zemāko cenu?
Ja par gaumēm, tad man patīk – kā tāds atsevišķi ņemts izstrādājums. Taču runa jau nav par caurspīdīgu vai necaurspīdīgu fasādi, vai par banāliem vai nebanāliem klucīšiem vien. Man interesantāk šķiet apjēgt, kā ēka iekļaujas un saistās ar plašākiem Latvijas arhitektūras kontekstiem.. Nu, apzinos, ka telpiska un strukturāla skaidrība un tīrība Latvijas arhitektūrā pēdējos divdesmit gadus (pēc modernisma) nav īpaši cieņā, vienmēr jāparādās kaut kam nedaudz šķībam vai dīvainam vai vismaz kādai metaforai, lai „nebūtu garlaicīgi” un „neapliecinātu gara nabadzību”. Nu varbūt tikai pāris ēkas ir tādas, kas atšķiras no šīs tendences. Tādā ziņā šis namiņš zīmīgi atsaucas uz Latvijas… Lasīt vairāk »
Tā arī nesapratu- Zvirgzdiņa k-am patik tieši kas-tas ka ēka pati par sevi, bez jebkādas cieņās pret akušku, vai pats Sīļā k-gs, vai kas ?
No prominencēm skaidru attieksmi acīmredzot velti gaidīt, jebšu starp rindām lasot autoram būtu jāsarkst. Ar lielu interesi izlasītu mūsu pieminekļu inspekcijas viedokli ar Dambja kunga klātbūtni, jo tik atšķirīgai pieejai gandrīz tai pašā vietā, nu blakus Mākslas muzejam, kur prasības ir neapstrīdamas, šeit pieeja tik vienkārša. Kas ir noticis?
Man ir priekšlikums: davaj to būvi nojauksim un visi kopīgi uzprojektēsim jaunu. Tādu par ko ik vienam būs liels prieks un gandarījums!
M. Kārkliņam – pasaulē vērojamā tieksme reabilitēt ornamentu man šķiet jēdzīga, labrāt to lietoju atbilstošā kontekstā. Šai gadījumā šķita svarīgi dialogu ar bagātīgi izdekorēto neogotiku veidot konceptuāli atšķirīgi = sasniegt ekspresiju bez dekora palīdzības. Iesākumā bija iecere uzaicināt kādu LMA ģēniju veidot “mākslinieciskus” notecējumus uz pandusa plaknes [skat vizualizāciju], bet realizācijas gaitā kļuva skaidrs, ka laiks un nokrišņi to paveiks dabiskāk. Otrkārt – tas taču ir LMA!! pagalms – viss, ko tur “uzzīmētu” ar laiku topošos māksliniekus kaitinātu, piedāvāju rīkot konkursu par tiesībām radoši izpausties profesoriem [tā teikt – mākslu sintēze], bet pārrunu laikā tika konstatēts, ka izlemt tieši kurš… Lasīt vairāk »
Skaidrs! Gribejam ka labak…
Ironija laba. 🙂 Pie baltas lapas apsezhos, ka pie baltas domas kapa…ljoti Latvejiski. Bet gan jau ka kads LV "Banksy" velak notetoves to balto miesu.
Prozit!
Vispirms jau par to, ka tika nolemts respektēt 48. gadā celtās garāžas un tad, ka viņas respektē tikpat kā triangula bastionu, kur tagad pa ceļam uz maximu ir redzami akmeņi. Nu kāda jēga, ka tagad var redzēt saraknus ķieģeļus un stikla sienu aizsedz betons, pa kuru beidzot visi mākslas interesenti ratiņkrēslos ripos augšā-lejā (lai arī pašā akadēmijā iekšā netiks). Jāpiekrīt, ka šī nudien bija lieliska iespēja uzbiezt lielisko arhitektūru – vieta un tēma ir super. Bet arī skaidrs, ka nav viegli, jo vispirms jau lēmējiem pietrūkst iekšu, akadēmija ir sadrumstalota institūcija un rezultātā ar katru problēmu viss iet kā ar… Lasīt vairāk »
Girbētu izteikt, ka šis Mākslas Akadēmijas jaunās telpas gan eksterjera formas, gan iekštelpu radītā noskaņas izskatās ļoti tīri un veiksmigi atrisināti. Ārēja ķieģeļu čaula radot saikni ar esošo apbūvi nav radijusi iekšetelpu traucējošu noēnošanu, otrkārt,kā ļoti acij tikams, kā arī telpiskās vides veidojošs, ir jumta izbūves apjoms, kas ļoti labi sasaucas ar betona pandusa apjomu.
Šādas telpas tikai rada pievienoto vērtību- motivējot un uzlabojot studiju procesus.
Paldies arhitektu grupai!
Paldies autoram par dialoga izpratni starp vēsturiskajiem arh. stiliem, kur priecē savstarpējā sapratne un komplimenti. Tad kādēļ šie emocionālie ekskursi par varbūtējām iespējām veidot dialogu arī pievienojot kādu modernu mūsdienu objektu.Šajā gadījumā tas atgādina valsts prezidenta un fotokorespondenta dialogu 3.septembrī.
Vispār Sīļā raksti būtu daudz baudāmāki, ja viss un vienmēr neizplustu ap paša tik izcilajiem darbiem un dižajām gudīibām — tā arī lēni visi pierodam, ka Meistars , bet ko tad radījis patiesībā?
Gāju garām, padalīšos iespaidos. No parka puses jaunbūve praktiski neredzama. Skatoties no pagalma ieejas, pandusa elements ar savu ģeometrisku tīrību, viengabalainību un gabarītiem tomēr veidoja diezgan saprotamu kontrastu un dialogu ar vēsturisko ēku. Nebija jūtama pārlieka detalizācija (kā man sākotnēji likās pēc bildēm), jo jumta pārkares, logu dalījums un citas detaļas… paslēpās aiz pandusa elementa vai pazuda tā fonā.? Un tomēr… izlasot aprakstu, izbrīnu izraisa autora teiktais, ka pandusu + vējtvera izmaksas esot mazākas nekā kāpnes + lifts risinājumam. Šeit tomēr vērā būtu jāņem kaut vai abu variantu tranzītzonas proporcija – starpība būtu milzīga! (skat.GP – pandusa vējtveris ir ēkas… Lasīt vairāk »
Un kā tad bija klātienē? Labāk vai sliktāk, kā uz bildēm?
Ideaali. Manupraat, viens no labaakajiem modernaas arhitektuuraas piemeeriem Latvijaa. Dialogs starp veco un jauno, funkcionaali speeciigs risinaajums, kas rosina radoshu vidi!
Ja trīs dienas skatās uz pandusu tad dusmas pāriet 😉
pppp
Nu taču atnāciet un apskatiet! Cik var malt vienu un to pašu!
Vajag drukāt uz pastkartēm, redzēs kā tūristi pirks.
Tā ir sena bēda ,ko darīt ar auto.
Bet diemžēl tā ir mākslinieku ikdienas darba specifika ,ka auto vajag daudz un bieži.
Ir jāvadā materiāli,skulptūras,gleznas,stalžas,objekti ,tehnika utt.
Sociālisma laikmets ir beidzies ,kad institūcijas visu izvadāja centralizēti ar Gaziku un mākslinieki kā kungi tik radīja diž-darbus.
Protams tiem, kas strādā ar datoru ir vienkāršāk spriedelēt ,jo ikdienā viņiem ir velosipēds+Ipod = Gatavs pīrāgs!
Esmu redzējis varāku ārvalstu Mākslas augstkolu pagalmus,,,,Rīgā ir smuks tīrs bez kravas busiem un noparkotām auto piekabēm. Bez krāmiem un ceļamkrāniem….Liekās, ka mākslinieki pat tur nestrādā…..
būtu jau labi, ja tie būtu krāni un busi, bet LMA akadēmijas pagalmā goda vieta Naumova uc. "augšu" džipiem… Tas tā tipiskā LV garā!!!
Man kā arhitektūras lietotājam, nevis radītājam, skaistas arhitektūras un estētikas baudītājam izbrīna viena fundamentāla lieta. Ko visi šie pārgudrie komentētāji dara ārpus komentēšanas? Pēc komentāriem redzams, ka viņi visi paši pretendē uz spēju kaut ko projektēt, bet skatoties uz pie mums visapkārt redzamo arhitektūru un īpaši interjera estētiku, allaž nepamet sajūta, ka pārsvarā visi mucā audzināti un pa spundi baroti – arhitektūra pārsvarā ir katastrofāla, bet interjers ir labākajā gadījumā kaut kādā IKEA līmenī. Vai tiešām cilvēkiem nepietiek rocības, intereses, vai dajebkā cita, lai aizbrauktu kaut vai kaut kur tepat netālu – Vāciju, Beļģiju, Holandi aplūkot, kā, piemēram, izskatās mūsdienu… Lasīt vairāk »
Vai dieviņ, parauj mani Oni, dārgais māksliniek, -ce( kā saprotu ar tālo austrumu salas ievirzi), vispār jau kritika ir visai nepieciešama, arī Jūsu jomā(kur cik zinu, ui kur sāpīgi to uztver), lai progresu kaut kādi sasniegtu, tas, ka pa vidu konstruktīvai kritikai gadās "pūtēji"(šoreiz pat diezgan maz) , tas tikai dēļ sabiedrības brieduma līmeņa. Tas ka Jūsu acīs pārējie arhitekti izņemot Jūsu nosauktos ir "sūkātāji", tas jau skaidrs, jo arhitekti galu galā tiek "pasūtīti", gan pie būvniekiem, jo esot mākslinieki, gan māksliniekiem ,jo ir būvnieki, tāds nu tas stereotips ir , un arī Jūs mākslinieki pārtiekat no stereotipiem un klišejām,… Lasīt vairāk »
1. Kā ir risināti jumta siltināšanas jautājumi un aukstuma tiltu problemātiskie mezgli?
2. Arhitektūras uztveri veido arī citas cilvēka maņas, ne tikai redze – tai skaitā oža. Ienākot pandusa apjomā, šobrīd par sevi liek manīt grīdas virskārtas gumijainā smaka, kas rada asociāciju ar autoveikalu vai autoservisa telpām. Vai laika gaitā smaka ievērojami mazināsies?
Kā tad. Paparasi lai vēl tev mezglus aizsūta. Pats izdomāja tev vajag! 😀
Neviens jau neprasa, lai atsūta rasējumus. Jautājums bija par aukstuma tiltu problemātiku. Šķiet, ka konsolēto pandusa apjomu nesošās betona konstrukcijas ir vai nu caursalstošas vai arī siltumtehniski vājināti mezgli. Un vispār – varētu padomāt, ka šai ēkai ir nez kādi SUPER augstā līmenī izprojektēti un REALIZĒTI mezgli, ka pat to apspriešana uzskatāma par TABU tematu. Nu jā – super slepens un ģeniāls ir kaut vai sekojošais: 1)jumta terases krituma ignorēšana, kā rezultātā veidojas "ieplakas" ar peļķēm; 2)tas pats cokolstāva segtās ārtelpas zonā; 3) interesanta vieta, kur cokolstāva ārtelpā lietus laikā caur sienas un pārseguma sadurvietu migrē ūdens – un tas… Lasīt vairāk »
vai drēbes nenosmērēji visas malu malas izlodājot un katru stūri izpētot?
Nu, ja pietrūkst zināšanu par apvērstā jumta mezgliem, tad LV architektūras pilnveidošanas vārdā – lietojiet mezglus uz nebēdu! [skat bildi]. Ieplaka uz jumta ir 5mm betona rukuma, ne kritumu fēleris – blakus kvadrātiņā viss ok, lietus laikā ūdens migrē visos objektos, kniedēm nav ne vainas.
Jautājums par jumta terases margām – pašlaik tām ir tikai rokturis. Tas nozīmē, ka mazākiem bērniem uz terases labāk nerādīties, jo tie elementāri bez jebkādas piepūles var nokļūt "aiz-margu" zonā un tālākais jau ir neprognozējams. Vai šis aspekts ir izvērtēts? It kā jau varētu definēt, ka bērniem šādā ēkā nav ko darīt, bet tomēr situācijas mēdz būt dažādas…
Kāds parasti izskatās visdrošākais un ergonomiskākais dizains? 🙂 S*dīgi izskatās… Tāpēc cepuri nost Sīļa priekšā un spēju saglabāt minimālismu, kāds nudien piestāv mākslas telpai! Un notecējušam betonam arī ir savs šarms!
ko slīpais betona bunkurs aizsargā no iekšpuses, un ko slēpj no parkā esošajiem pilsoņiem?
Kā diez to plakano jumtu izdevās saskaņot, RVC teritorijā taču iz aizliegts ar likumu šādu veidot, vai tomēr viens drīkst , otrs nedrīkst?
Kopuma patikams objekts.
radushies paris jautajumi. protam ja autors var atbildet.
1. Kas ir ar vides pieejamibu (rpbv jajamzirdzinsh)? neviens panduss neatbilst LVS-am un LBN-208.
2. ka ir definetas trepes uz jumtu? resp. vai tas ir evakuacijas vai savadak, jo atkal atceroties LBN 24 pakapieni kaut ka neirakstas. pakapienu ugstums un platums ari ir apshaubams.
3. tur augsha LED lenta jau krit nost, zhel smuka lietinja.
4. Kads pamatojums buvniecibas kvalitates atshkiribai augsha un cokolstava? izskatas ka pec cokolstava izbuveshanas nomainijas celtnieks, jo betons leja izskatas ljoti nekvalitativs, salidzinajuma ar augshas perfektumu.
Uzskatu, ka jaunajiem maksliniekiem si butu ideala vieta, lai rastos jaunas idejas.
Dažus aizkavējušo vārdus gribu veltīt arī Akadēmijas jaunajai rotai. Neko nerakstīju, kamēr nebiju pats visu izstaigājis un cik iespējams sīki apskatījis. Arī pēc tam vēl kādu laiku pie sevis pārdomāju, bet nekas nav mainījis centrālo sajūtu, ka jaunā celtne līdz galam neveido dialogu ar pašu vēsturisko ēku – tā neko nezaudētu, ja atrastos nevis zināmās vēsturiskās ķieģeļu ēkas pagalmā, bet gandrīz vai jebkur citur pasaules telpā – ar visiem vēsturiskajiem noliktavas mūriem un ierakumiem, ar pašu drosmīgo rekonstrukcijas koncepciju, daudzajām konsekventi izveidotajām detaļām un citiem stilīgajiem risinājumiem. Bet arhitektūra ir daudzplākšņaina māksla, un vai ik katrā no tās aspektiem var… Lasīt vairāk »
Ilgi skatījos un domāju,mēģinot saskatīt kolēģu uzskaitītās vēŗtības, bet tomēr skats uz piebūvi no Valdemāra ielas ir graujošs- tur nav nolasāms nekas no verbāli paustā izciluma. Nu nezinu, kādus skatus un perspektīves piestādījis god. Sīļa k-gs dažnedažādajām padomēm, kuras lemj par kvalitativu objektu projektēšanu vēsturiskajā vidē, bet skati no Valdemāra ielas ir vienkārši graujoši – apjoms pelēks, neizteiksmīgs, panduss nav nolasāms, jumtā izbāztais klucis rada asociācijas ar ko iebrukušu vai nepabeigtu. Laikam jau tajā laikā pats autors sēdēja visās tajās padomēs, ja reiz izdevies ko tādu saskaņot. Un vēl būvniecības izmaksas uz 1m2 astronomiskas
Sis projekts… vizuali atgadina puteklusuceju…
Kopuma patikams objekts.
radushies paris jautajumi. protam ja autors var atbildet.
1. Kas ir ar vides pieejamibu (rpbv jajamzirdzinsh)? neviens panduss neatbilst LVS-am un LBN-208.
2. ka ir definetas trepes uz jumtu? resp. vai tas ir evakuacijas vai savadak, jo atkal atceroties LBN 24 pakapieni kaut ka neirakstas. pakapienu ugstums un platums ari ir apshaubams.
3. tur augsha LED lenta jau krit nost, zhel smuka lietinja.
4. Kads pamatojums buvniecibas kvalitates atshkiribai augsha un cokolstava? izskatas ka pec cokolstava izbuveshanas nomainijas celtnieks, jo betons leja izskatas ljoti nekvalitativs, salidzinajuma ar augshas perfektumu.
Uzskatu, ka jaunajiem maksliniekiem si butu ideala vieta, lai rastos jaunas idejas.