Uz Latvijas arhitektūras Gada balvu pretendē arī parks
Kuldīgas vecpilsētā, kuru veidojot bija svarīgi respektēt gan dažādos ainavas kultūrvēsturiskos
slāņus — pilsētas dārzu kādreizējās Livonijas ordeņa un hercoga Jēkaba pils vietā,
padomju laiku skulptūru parku, gan šodienas
pilsētnieku vēlmes un vajadzības, izvairoties no eklektiska stilu kokteiļa.
Projekts ir izstrādāts un realizēts Kuldīgas vecpilsētas
centrālajā teritorijā, kurā vēsturiski atradusies gan Livonijas ordeņa, gan
vēlāk — Hercoga Jēkaba pils. Zaudēto nozīmīgo būvju vietā vēlāk izvietojies gan
pilsētnieku atpūtas parks («pilsētas dārzs» — 19. gs. beigās — 20. gs. sākumā), gan padomju laikā izveidots skulptūru parks un muzejs
bijušajā Bangerta villā, kas daļēji atrodas uz pils kādreizējā aizsargvaļņa.
Parks izvietots Ventas stāvkrastā uz mākslīgi veidota reljefa, kurā iespējams
nolasīt aizsargvaļņus, kas pirms rekonstrukcijas bija apauguši ar kokiem, un
aizsarggrāvjus, kas bija pārpurvojušies. Liela daļa koku nav stādīti, bet
ieauguši haotiski, dabiskā veidā. Centrālajā daļā saglabājušās atliekas no
ieejas torņa, kas apsegtas ar zemes pauguru.
Pasūtītāja vēlme bija parkā redzēt gan atsauces uz
vēsturisko pils novietni, gan veidot inovatīvas vizuālas instalācijas, gan
saglabāt padomju gados izvietotās 22 skulptūras, gan dot iespēju pilsētas muzejam
parkā rīkot kultūras pasākumus, gan respektēt dažādu iedzīvotāju grupu
viedokļus par veicamo uzdevumu. Projekta izstrādes laikā radās arī esošā «padomju» parka aizstāvju grupa, kas uzskatīja, ka nedrīkst pārvietot skulptūras,
nozāģēt bojātos un slimos kokus un kopumā dot parkam jaunu risinājumu.
Arhitekta uzdevums bija pārveidot teritoriju, lai tā
nepārprotami kļūtu par pievilcīgu magnētu Kuldīgas vecpilsētas ainaviskākajā
vietā, kas pieguļ Ventas upes stāvkrastam posmā starp Ventas rumbu un vēsturisko
ķieģeļu tiltu. Savukārt, respektējot, gan parka būtiskos vēstures posmus, gan
daudzfunkciju uzdevumu, bija jāizvairās no situācijas, ka rezultāts nebūtu
dažādo vēlmju un iespējamo stilu eklektisks kokteilis.
Atslēgas elementi parka plānojumā — galveno skatu punktu izveide un labiekārtošana,
aizsarggrāvja daļēja atjaunošana, pils pamatnes «kontūrēšana» ar labiekārtojumu, brīvdabas kino projekcijas instalācija. Pamatojoties uz
izpēti un teritorijas skanējumiem, tika izlemts attīrīt no kokiem un esošajiem
elementiem centrālo parka daļu, iezīmējot konventa ēkas vietu — iespējamais konventa ēkas gaiteņu trasējums tika
iezīmēts ar celiņiem no divu toņu betona plāksnēm izliktām šaha rakstā, kamēr
pārējie parka celiņi veidoti sijātas un blietētas grants segumā.
Pilsdrupu paugura grunts apjomam novākti apaugumi, tas
izlīdzināts, kopumā saglabājot formu un augstumu, un, atstājot neskartu zem tā
esošo mūru atliekas. Mūros saglabātā telpa ir slēgta, bet tā tiek izmantota
atsevišķiem atraktīviem pasākumiem (vietējo vīnu degustācijām, kas ir daļa no
pilsētas piedāvātajiem tūrisma produktiem). Teritorijas centrālās daļas, kā arī
vaļnu atbrīvošana no vecajiem kokiem, kā arī iespēja to pārraudzīt no pilsdrupu
paugura, dod iespēju nojaust pils kompleksa kādreizējo struktūru. Labiekārtojuma
elementi, kuriem pasūtītājs prasīja vēsturisku risinājumu, tika izstrādāti
20.gs. sākuma stilistikā — no laika posma, kad parks kalpoja kā publiska
izklaides vieta — un pamatā izvietoti parka perimetra daļā.
Parka realizācijas gaitā esošās 22 tēlnieces Līvijas Rezevskas
skulptūras saskaņā ar jaunu koncepciju izvietotas ne tikai esošajā, bet pēc
rekonstrukcijas būtiski paplašinātajā parka teritorijā, kas agrāk bija
neizmantota. Katrai skulptūrai atrasta vieta, atbilstoši tās mērogam, kompozīcijai
ar attiecīgo parka ainavas daļu un vēlamajam izgaismojumam.
Kāddreizējā aizsarggrāvī daļēji atjaunots ūdens
uzpildījums ar pieplūdi no tās sākotnējā avota — Pipevalka strauta. Aizsarggrāvis / dīķis ieguvis laukakmeņu krastu
nostiprinājumu un tiem īpaši pielāgotu augu risinājumu, kas raksturīgi mitrām
teritorijām, tā, lai vide pēc iespējas vairāk izskatās pēc dabīgi veidotas
teritorijas, caur kuru ved koka tilti un laipas. Tiem pateicoties, šajā parka
daļā iegūti jauni vairāku līmeņu skatu punkti. Izgaismotā strūklaka dīķī ir
spilgtākais akcents parka dienvidaustrumu daļā.
Dienvidrietumu aizsarggrāvī ūdens padeve netika
atjaunota, bet tā vietā tika ieprojektēta «ziedu upe», kurai arī tika piemeklēti augi, raksturīgi zemai
mitrai vietai. Efektu pastiprina šī labiekārtojuma izgaismojums ar zemē
montētiem prožektoriem. «Ziedu upe» ir redzama ārpus parka teritorijas – no galvenās
ieejas puses ZR daļā, pie kuras izvietots skatu laukums ne tikai parka, bet arī
citu vecpilsētas ikonisko ainavu baudīšanai.
Sākotnēji bija paredzēts projicēt pils apveidu uz parkā
veidotas konstrukcijas, bet izstrādes gaitā ideja neguva atsaucību ne no
tehnisko risinājumu iespējamības, ne vēstures un arheoloģijas objektu
sargāšanas aspektiem. Projekts piedāvāja iespēju realizēt video projekcijas uz
kādreizējās Bangerta villas kompleksa ēkas speciāli pielāgotā brandmūra.
Rezultātā tika izveidota video/audio infrastruktūra, kas nodrošina augstas
kvalitātes brīvdabas kino pasākumus. Līdz ar to, parks vasaras laikā ir īpaši
populārs iedzīvotāju vidū, kā brīvdabas kinoteātris, un paugurs virs pilsdrupām
kalpo kā skatītāju sēdvietas.
Parka īpašā noskaņa veidojas, pateicoties daudzlīmeņu
skatu puntiem, kuru nodrošina izteiktais kādreizējās Livonijas ordeņa pils
reljefs, pārdomātajam koku un augu grupu plānojumam un izsvērtajam
labiekārtojuma elementu risinājumam, kā arī vairāku tipu (prožektoru,
apgaismojuma stabu, strūklakas, video projekcijas) izgaismojumam naktīs.
Noskaņu vasaras naktīs nosaka video / audio performances un kinopasākumi, kas
tiek uzskatīti par neatņemamu parka sastāvdaļu.
Kuldīgas pilsētas dārzs
Autori: Diāna Zalāne (arhitekte), Marta Tabaka (ainavu
arhitekte) / Diānas Zalānes projektu birojs
Pasūtītājs: Kuldīgas novada pašvaldība
Projektēšana: 2009
Būvniecība: 2010—2011
Būvfirmas: AVA, Mārtiņdārzs
Tehniski ekonomiskie rādītāji:
- kopējā projektējamā platība — 33 520 m²
- apbūves laukums — 480 m²
- būvniecības izmaksas — Ls 786 tūkst.
