Saūda Arābijas galvaspilsētā Rijādā notiekošajā Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules mantojuma komitejas 45. sesijā 17. septembrī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļauta Kuldīga, — tā atzīstot un novērtējot Kuldīgas vecpilsētas unikālo vērtību arī pasaules mērogā.
Kā atzīmējuši Kuldīgas novada pašvaldības pārstāvji, ceļš uz UNESCO Kuldīgai bijis ļoti apjomīgs process vairāk nekā 20 gadu garumā, kas realizējies ar augstu pievienoto vērtību — mantojuma pārvaldības sistēmas radīšanu, kultūras mantojuma vietu zinātnisko izpēti un sakārtošanu, sabiedrības izglītošanu mantojuma aizsardzības jautājumos, kā arī apbūves noteikumu sakārtošanu. Šajā laikā tapis arī Kuldīgas restaurācijas centrs un izveidota atbalsta programma, kas sargā vēsturisko apbūvi— viss paveiktais radījis priekšnoteikumus Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.
“Emocijas ir brīnišķīgas, mēs esam tiešām ļoti laimīgi. Tik daudzi cilvēki bijuši iesaistīti šajā procesā. Es gribu teikt paldies ikvienam, kurš ar savu padomu, savu laiku veltījis šim procesam, jo tie tiešām ļoti daudz deva. Nu tas jau vien parāda, cik nozīmīga šī nominācija un cik nozīmīgs ir šis ieraksts šajā sarakstā,” pauda Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska (“Kuldīgas novadam”).
Daudzus gadus pie Kuldīgas pilsētas un novada vadības bijusi tagadējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa. “Gandarījums ir vēl lielāks, ļoti labi atceros to pašu sākumu. Vislielākais pirmais neticības moments bija ar tajā brīdī, kad Edgars Zalāns, viņš bija mērs, toreiz visiem paziņoja, ka Kuldīgā vajadzētu iet uz UNESCO, man likās, vai tas būs iespējams. Tas ir ļoti liels notikums Latvijā, jo Latvijā ir tikai divas pilsētas, kuras ir ierakstītas pilsētas ar to teritorijām, tā vēl ir Vecrīga un šobrīd arī Kuldīga,” sacīja Bērziņa.
Kuldīgas novada pašvaldības Būvvaldes vadītāja, arhitekte Jana Jākobsone atzīmējusi: “Tālāk strādāsim visu to, ko esam sarakstījuši nominācijas failā pārvaldības plānā, risku vadības, tūrisma vadības plānā, protams, svinēsim.”
Savukārt UNESCO Latvijas Nacionālas komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika uzsvēra kopienas un arhitektūras mantojuma mijiedarbību, proti, Kuldīga ir piemērs tam, kā arhitektūras mantojums mijiedarbojas ar vietējo kopienu, kura rūpējas par šī mantojuma saglabāšanu, tai pat laikā arī radot jaunas un paliekošas vērtības.
Kuldīgas vecpilsēta ar autentisku, labi saglabājušos vēsturisko centru un skaistām dabas ainavām atspoguļo vairākus vēstures slāņus, — īpaši labi saglabājusies 13. – 18. gadsimtā izveidojusies pilsētas struktūra, harmoniska pilsētvide un gleznainā upes ielejas ainava. Tā ir vislabāk saglabātā un pēdējā atlikusī pilsētvides liecība par Kurzemes un Zemgales hercogistes arhitektūru un pilsētbūvniecību, kas atspoguļojas ainavā, ielu un laukumu plānojumā ar būtiskiem saglabātiem dabas, apbūves un infrastruktūras elementiem un detaļām. Daudzo gatavošanās gadu laikā daudz strādāts pie izpētes, izveidota pārvaldības politika, iesaistot atjaunošanas procesā arī iedzīvotājus. Kuldīga ir piemērs īpašas nozīmes universālai vērtībai, kas aizsargājama nākamajām paaudzēm, vienlaikus ļaujot ilgtspējīgi attīstīties pilsētai un vietējai sabiedrībai.
UNESCO sarakstā — arī Kauņas modernisms
Dienu vēlāk, UNESCO sesijā Rijādā Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļauta arī Lietuvas otras lielākās pilsētas Kauņas starpkaru laika modernisma arhitektūra, tomēr piebilstot, ka valstij pusotra gada laikā jāizpilda ekspertu rekomendācijas. Kā atzina Lietuvas pārstāvji, komitejas lēmums bijis negaidīts, — “Nebija daudz iespēju, ka Kauņa šajā sesijā tiks iekļauta UNESCO sarakstā,” sacīja Lietuvas Kultūras ministrs Simons Kairis. Pirms lēmuma pieņemšanas komiteja Kauņai sniedza vairākus ieteikumus un kandidātvalstij līdz 2025. gada 1. decembrim jāiesniedz Pasaules mantojuma centram ziņojums par ieteikumu ieviešanu mantojuma komitejas izvērtēšanai.
Tā sauktā “optimisma arhitektūra” tapa laikā, kad Kauņa kalpoja par Lietuvas pagaidu galvaspilsētu, 20 gados kļūstot par modernu pilsētu, kuras pamatu veidoja mūsdienīga pilsētplānošana un Art Deco arhitektūra. Tieši pagaidu galvaspilsētas statuss un nepieciešamība nodrošināt tās funkcijas bijis izšķiroša Kauņas izaugsmei un arhitektūras attīstībai, atzīmēts UNESCO aprakstā par pilsētu. Sarakstā iekļautajā teritorijā atrodas 1500 no kopumā 6000 ēkām, kas Kauņā uzceltas periodā no 1919. līdz 1939. gadam.
Šogad UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam tika pievienotas 27 jaunas vietas, no Eiropas pilsētām sarakstā tika iekļautas vēl arī Erfurte Vācijā un Žateca Čehijā. Līdz ar to šobrīd sarakstā ir 1189 objekti visā pasaulē, un to vidū ir lielais Ķīnas mūris, Ēģiptes piramīdas, Maču Pikču senpilsēta Peru, Atēnu Akropole un daudzas citas vietas. Sarakstā iekļauts arī Strūves ģeodēziskais loks visās trīs Baltijas valstīs, Rīgas, Viļņas un Tallinas vecpilsētas, kā arī Kuršu kāpa un Kernaves arheoloģiskais komplekss Lietuvā. Sarakstā pārstāvētas 166 valstis un 45 pārrobežu objekti.
