Trim galvaspilsētām veltīta izstāde un saruna

Varētu pieņemt, ka viena no brīvāka laika pazīmēm ir iespēja paskatīties ne tikai tālāk, bet arī tepat blakus. Attīstības iespējas un apstākļi kaimiņvalstu galvaspilsētās ir bijuši līdzīgi kā Rīgā, tomēr katra izvēlējusies savu ceļu.  5.oktobrī Arhitektūras dienas ietvaros birojā Sarma & Norde iecerēta izstāde un saruna Trīs galvaspilsētas.

Pēdējos divdesmit gados trīs Baltijas valstis (Lietuva, Latvija un Igaunija) apguvušas tirgus ekonomikas noteikumus un mācījušās neatkarīgi spriest un rīkoties. Kaut arī pašlaik ir vēl pāragri izdarīt secinājumus par paveikto, pilsētu plānošanai ir pirmie rezultāti. Ir vērts izvērtēt trīs galvaspilsētas — Viļņu, Rīgu un Tallinu, jo, kā tas raksturīgs nelielām ekonomikas sistēmām, galvaspilsētām ir galvenā loma un tās vislabāk pilnībā atspoguļo gan plānošanas procesā izmantotās zināšanas, pieredzi un gatavību, gan prasmes un iespējas īstenot izstrādātos projektus.

Rīgā kā reģiona lielākajā pilsētā (~720 tūkst. iedzīvotāju) ir apjomīgs vēsturiskais mantojums. UNESCO mantojuma sarakstā ir iekļauta Vecrīga un jūgendstila pilsētas daļa — viena no iespaidīgākajām Eiropas pilsētās. Protams, tas ļoti apgrūtina pilsētas plānošanu, it īpaši saistībā ar jauniem projektiem, kas ir tieši saistīti ar vēsturisko centru. Gadiem ilgi Rīgā risinājušās diskusijas par jauna pilsētas centra iespējamo atrašanās vietu, taču bez jaušamiem panākumiem, kamēr ekonomiskās izaugsmes dēļ radās nepieciešamība būvēt jaunas viesnīcas, banku un biroju ēkas. Situācijā, kad jaunu projektu izveidi pilsētas centrā apgrūtina vēsturiskie ierobežojumi, kā arī trūkst administratīvu lēmumu par saprātīgu uzņēmējdarbības aktivitāšu koncentrēšanu noteiktā vietā, Rīgā ēkas ir izkliedētas dažādās brīvajās teritorijās. Tomēr pilsētas siluets un vēsturiskā telpa palikusi relatīvi neskarta, un ekonomikas lejupslīdes posmā joprojām ir laiks pieņemt saprātīgus nosacījumus nākotnes projektiem.

Tallina ir mazākā galvaspilsēta (~400 tūkst. iedzīvotāju), kas spēcīgā Somijas ekonomikas ietekmē ir attīstījusies ļoti strauji, neatvēlot laiku rūpīgiem apsvērumiem pilsētas plānošanā. Tompea un All linn (kopā veido Tallinas vecpilsētu), kas ir iekļauta UNESCO mantojumā, joprojām nav atļauts veidot jaunos projektus, un vecpilsēta ir lieliski saglabāta, tomēr jaunais uzņēmējdarbības rajons atrodas tieši tai blakus un ievērojami ietekmē pilsētas siluetu, kā arī visu pilsētas centra vidi, mainot tā vēsturisko nozīmi, kā arī ziemeļniecisko pilsētu tradīcijas. Pašlaik Tallinā pārvērtē attīstības iespējas, ir paredzama jauna attīstības plāna izstrāde un turpmāka nopietna esošās situācijas analīze.

Viļņa (~ 550 tūkst. iedzīvotāji) pilsētas attīstības plānošanai pievērsās apdomīgi, kas ir nepārprotami pamanāms, iepazīstoties ar pilsētu. Viļņas vecpilsēta (Vilniaus senamiestis), kas arī ir iekļauta UNESCO mantojumā, saglabājusies samērā neskarta, tajā ir tikai daži apšaubāmi vēsturisko ēku repliku piemēri, kas kopumā nemaina pilsētas vidi un nedeformē pilsētas panorāmu. Skaidri noteiktie ierobežojumi un vadlīnijas nodrošinājušas, ka jaunais centrs atrodas pretim vecpilsētai otrā Neres krastā, un tajā ir koncentrēta lielākā daļa ar galvaspilsētu saistīto uzņēmējdarbības aktivitāšu. Krastmalas apzaļumotā sabiedriskā zona apvieno veco un jauno un piešķir pilsētas videi jaunus akcentus, radot īpašu pievilcību tomēr ļoti blīvi apbūvētajā teritorijā.

Neņemot vērā to, ka visām trim pilsētām bija gandrīz vienādas attīstības iespējas un apstākļi, katra tomēr ir izvēlējusies ļoti atšķirīgus veidus, kā apliecināt jauno laikmetu.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx