UNESCO pievērš uzmanību kreisā krasta plāniem

UNESCO Pasaules mantojuma komitejas sesijā Kvebekā organizācija vērsusi Latvijas un Rīgas uzmanību Daugavas Kreisā krasta koncepcijai un plānoto jaunbūvju atbilstībai Rīgas vēsturiskajam centram.

No 2008.gada 2.jūlija līdz 10.jūlijam Kvebekā, Kanādā notiek UNESCO Pasaules mantojuma komitejas kārtējā, 32.sesija, kuras dienas kārtībā iekļauts jautājums par Rīgas vēsturisko centru. UNESCO uzsver, ka, tikai veicot plānoto jaunbūvju visaptverošu vizuālās ietekmes analīzi un rūpīgu izvērtēšanu, pēc plašām konsultācijām, arī ar UNESCO Pasaules mantojuma centru, būs iespējams izvairīties no iekļaušanas Pasaules mantojuma apdraudēto vietu sarakstā.

UNESCO jau vairākus gadus ir aicinājusi Rīgu kritiski izvērtēt jaunbūvējamās ēkas. Savulaik tā iebildusi pret Hansabankas ēkas celtniecību Daugavas kreisajā krastā. Iepriekš pat tika apgalvots, ka Rīgu varētu izslēgt no UNESCO Pasaules mantojuma saraksta, ko gan pati organizācija noraidīja.

Tomēr Rīgas vēsturiskajam centram šobrīd nedraud iekļaušana UNESCO Pasaules mantojuma apdraudēto vietu sarakstā. Vienlaikus UNESCO Pasaules mantojuma komiteja neatsakās no jau agrāk paustās negatīvās nostājas pret augstbūvēm Rīgā, un aicina Latvijas atbildīgās institūcijas turpināt darbu pie Daugavas Kreisā krasta silueta attīstības koncepcijas, kā arī pievērst lielāku uzmanību plānotajām jaunbūvēm ar Rīgas vēsturiskajam centram neraksturīgu augstumu vai būvapjomu.

Pēdējos gados UNESCO arvien aktīvāk vēršas pret Pasaules mantojuma vietu kultūrvēsturisko vidi apdraudošiem pārveidojumiem, augstbūvēm un infrastruktūras objektiem Pasaules mantojuma vietu tuvumā, īpaši uzsverot šo vietu integritātes nozīmību.

Vairāki objekti iekļauti Pasaules mantojuma apdraudēto vietu sarakstā, piemēram, 2006.gadā iekļautā Elbas ieleja Drēzdenē saistībā ar jauna tilta būvniecību, kuru nolēma izslēgt no Pasaules mantojuma saraksta, ja būvniecība netiks apturēta līdz 2009.gadam un atjaunots vietas agrākais stāvoklis. Šajā sarakstā draud iekļaušana arī Bordo pilsētai, jo te nojaukts Mēness tilts pār Garonas upi, un arī Tallinai, kur pilsēta pēc Pasaules mantojuma komitejas prasības jau ir apturējusi saskaņoto augstbūves projektu.

Latviju UNESCO sanāksmē pārstāv Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras, komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Anita Vaivade, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Andis Cinis.

Dalīties ar ierakstu:

18
Pievienot komentāru

avatar
10000
10 Komentāru pavedieni
8 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
2 Komentāru autori
novērotājsjtdvairs nav studentsstudentsIzomat Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Izomat
Guest
izomat

Sasodīti vajag vēl strādāt pie Kreisā krasta koncepcijas. KONCEPCIJAS!

Andrejs
Guest
Andrejs

Vispār stulba situācija, kāds tur aiz okeāna mūms diktēs ka buvēties, pietiek mūms ar V.Brūzi 😀

UNESCO vispār nav vajadzīga organizācija, viņa neko nevar pasargāt. Kad Balkanos bija karš tur bombordēja un iznicināja tukstoš gadus vecas baznīcas un katedrāles ar unikālam freskam un arhitektūru. Kur bija UNESCO parstāvji? Vai viņi sacēla traci? Ne, klusēja ka peles.

students
Guest
students

vaa, kāds man var izskaidrot kā augstceltnes pārdaugavā var sabojāt vecrīgu?..

vairs nav students
Guest
vairs nav students

ja,ludzu man ar izskaidrot. jo cik man zinams, tad parsvara(logo on pastkartes) vecrigu attaino no daugavas kreisa krasta.

Bijusī studente
Guest
Bijusī studente

Arī tās vīzijas un koncepcijas rada arhitekti profesionāļi….. Nez vai dzīvi var tā apstādināt un pataisīt Vecrīgu par mirušo zonu (tāda jau tā pamazām, bet nenovēršami veidojas) ar milzīgu (tieši cik lielu – nevienam nav skaidrs) aizsargzonu, pēc kuras tad nu gan var būvēt augstceltnes! Bet pamatā jau tam visam nav arhitektūra, bet gan ekonomika un ambīcijas. Nevaru šobrīd atcerēties nevienu tiešam arhitektūras nosaukuma cienīgu augstceltni Rīgā. Visas ir kaut kādas tādas kā no padomjlaiku klauzūrām. Ja nu vienīgi Saules akmeni, kam ir kaut kāda ideja saskatāma… bet arī tur stiklotā fasāde, kas atspoguļo debesu un ūdeņu mainību, patiesībā arī… Lasīt vairāk »

novērotājs
Guest
novērotājs

COPY-PASTE, bez komentāriem: Tāpat mēs redzam, ka celtnes, ko projektējis un realizējis viens arhitekts, parasti ir daudz glītākas un labāk samērotas, kā tās, ko daudzi mēģinājuši sakārtot un uzlabot, izmantojot vecās, citiem nodomiem un mērķiem celtās sienas. Līdzīgi arī senās pilsētas, kas sākotnēji bijušas tikai ciemati, bet laika gaitā kļuvušas par lielpilsētām, ir salīdzinoši sliktāk organizētas par tām pilsētām, kas regulāri bijušas pakļautas savās idejās brīva plānotāja iekārtojumam. Ja arī, aplūkojot abu pilsētu būves autonomi, katru par sevi, nemanām lielas atšķirības to izstrādes meistarīgumā, tad tomēr pirmā tipa pilsētās, nekritiski ceļot lielas un mazas ēkas vienu otrai līdzās, radušās izliektas… Lasīt vairāk »

IDS
Guest
IDS

Es vairāk domāju nevis kā tās augsceltnes ietekmēs Vecrīgu, bet gan kā tās ietekmēs Pārdaugavas iedzīvotājus, te dzīvo cilvēki kas nemīl to kņadu sastrēgumus un steigas kas ir centrā, tā kā mans birojs atrodas Pārdaugavā, tad tas ietekmēs arī mani, es nevēlos būt centrā!

Bijusī studente
Guest
Bijusī studente

Arī tās vīzijas un koncepcijas rada arhitekti profesionāļi….. Nez vai dzīvi var tā apstādināt un pataisīt Vecrīgu par mirušo zonu (tāda jau tā pamazām, bet nenovēršami veidojas) ar milzīgu (tieši cik lielu – nevienam nav skaidrs) aizsargzonu, pēc kuras tad nu gan var būvēt augstceltnes! Bet pamatā jau tam visam nav arhitektūra, bet gan ekonomika un ambīcijas. Nevaru šobrīd atcerēties nevienu tiešam arhitektūras nosaukuma cienīgu augstceltni Rīgā. Visas ir kaut kādas tādas kā no padomjlaiku klauzūrām. Ja nu vienīgi Saules akmeni, kam ir kaut kāda ideja saskatāma… bet arī tur stiklotā fasāde, kas atspoguļo debesu un ūdeņu mainību, patiesībā arī… Lasīt vairāk »

novērotājs
Guest
novērotājs

COPY-PASTE, bez komentāriem: Tāpat mēs redzam, ka celtnes, ko projektējis un realizējis viens arhitekts, parasti ir daudz glītākas un labāk samērotas, kā tās, ko daudzi mēģinājuši sakārtot un uzlabot, izmantojot vecās, citiem nodomiem un mērķiem celtās sienas. Līdzīgi arī senās pilsētas, kas sākotnēji bijušas tikai ciemati, bet laika gaitā kļuvušas par lielpilsētām, ir salīdzinoši sliktāk organizētas par tām pilsētām, kas regulāri bijušas pakļautas savās idejās brīva plānotāja iekārtojumam. Ja arī, aplūkojot abu pilsētu būves autonomi, katru par sevi, nemanām lielas atšķirības to izstrādes meistarīgumā, tad tomēr pirmā tipa pilsētās, nekritiski ceļot lielas un mazas ēkas vienu otrai līdzās, radušās izliektas… Lasīt vairāk »

IDS
Guest
IDS

Es vairāk domāju nevis kā tās augsceltnes ietekmēs Vecrīgu, bet gan kā tās ietekmēs Pārdaugavas iedzīvotājus, te dzīvo cilvēki kas nemīl to kņadu sastrēgumus un steigas kas ir centrā, tā kā mans birojs atrodas Pārdaugavā, tad tas ietekmēs arī mani, es nevēlos būt centrā!

Izomat
Guest
izomat

Sasodīti vajag vēl strādāt pie Kreisā krasta koncepcijas. KONCEPCIJAS!

Andrejs
Guest
Andrejs

Vispār stulba situācija, kāds tur aiz okeāna mūms diktēs ka buvēties, pietiek mūms ar V.Brūzi 😀

UNESCO vispār nav vajadzīga organizācija, viņa neko nevar pasargāt. Kad Balkanos bija karš tur bombordēja un iznicināja tukstoš gadus vecas baznīcas un katedrāles ar unikālam freskam un arhitektūru. Kur bija UNESCO parstāvji? Vai viņi sacēla traci? Ne, klusēja ka peles.

students
Guest
students

vaa, kāds man var izskaidrot kā augstceltnes pārdaugavā var sabojāt vecrīgu?..

Andrejs
Guest
Andrejs

… ceru, ka ne arhitekturas students!

students
Guest
students

vispār jau arhitektūras students gan. bet tad jāpiebilst uzreiz ka tehniskajā universitātē man saprast šādus domu gājienus vēl nav iemācījuši.

kā es to visu saprotu:

problēma ir tā ka vecrīgas un baznīctorņu fonā varētu rēgoties debesskrāpji? vai es pareizi saprotu? ja jā, tad kādā ziņā tas kādam varētu traucēt?

nav iespējams sajusties kā viduslaikos, jo visu laiku tiek atgādināts pār mūsdienu klātbūtni?

vairs nav students
Guest
vairs nav students

ja,ludzu man ar izskaidrot. jo cik man zinams, tad parsvara(logo on pastkartes) vecrigu attaino no daugavas kreisa krasta.

Izomat
Guest
izomat

Vecīt, Tev universitātē to saprats tā arī neiemācīs un jo ātrāk tu to sapratīsi, jo ātrāk tu kļūsi kaut drusku tuvu tam, ko varētu saukt par arhitektu! Domā pats ar savu galvu, attīsti to! (Es arī vēl esmu students)

jtd
Guest
jtd

Nav tik viennozīmīgi ar to saprašanu, arī profesionāļu vidū nav vienprātības, visu iekonservēt vai attīstīties. Vecrīgas panorāma "no otras puses" ir diezgan ierobežoti pieejams skats atšķirībā no tradicionālā, kas pieejams jebkuram. Tad jau drīzāk stāsts ir par Zaķu un Lucavsalas apbūvēm, jo tās aizsegtu panorāmu, kas vērojama pa Daugavas straumi no Ķekavas puses, kaut to jau dara Dienvidu tilta vantis.