Arhitektūras izglītība Veimārā

«Skolas reputācija motivē pasaulē pazīstamus profesorus pieteikties darbam universitātē. Bezmaksas arhitektūras izglītība ļauj pilnībā koncentrēties studijām, tas veicina konkurenci un krietni paceļ darbu līmeni. Tomēr skolas vēsturiskā piederība noteiktam arhitektūras virzienam tā nocietinājusies, ka pilnībā tiek izslēgti formālistiskās arhitektūras eksperimenti,» par studijām Bauhausa Universitātē Veimārā stāsta Mārtiņš Pīlēns.

Universitāte

Bauhaus skola (Bauhaus—Universität Weimar) atrodas vienā no skaistākajām bijušās Austrumvācijas pilsētām Veimārā, kura ievērojama ar bagāto vēsturi. Veimāra nav tikai Volfganga Gētes un Fridriha Šillera, bet ir arī Ferenca Lista, Fridriha Nīčes, Bauhaus, kā arī Hitlera pilsēta, kas bieži tiek aizmirsts. Šo personu uzturēšanās pilsētā radījusi jaunu fenomenu: pilsētā vērojama sava veida segregācija jeb noslāņošanās pa grupām. Veimāru ik gadu apmeklē miljoniem tūristu, okupējot pilsētas centru, muzejus un kafejnīcas. Centrā manāmi ap 5000 studentu, bet vietējie iedzīvotāji, izspiesti ārpus pilsētas centra, mitinās blokveida mājās un piepilsētās. Universitātei nav sava klasiskā kampusa, tās ēkas izsvaidītas pa pilsētu 10 minūšu rādiusā ap Henrija van de Veldes projektēto avangardisko centrālo ēku, kas bija universitātes centrs vēl Bauhaus laikos.

Studijas

Līdz 2004.gadam skolā eksistēja profesionālas izglītības princips. Pēc sekmīgas diplomdarba aizstāvēšanas studenti sevi drīkstēja dēvēt par dipl.—ing. arch. Tātad par diplomētiem inženieriem, arhitektiem. 2004.gadā tika uzsāktas reformas, un universitātē pakāpeniski ievieš amerikānisko bakalaura principu. Manuprāt, skolas kļūdainākais lēmums. Proti, pie esošās arhitektu pārprodukcijas un būvniecības krīzes Eiropā, it sevišķi Vācijā, šis lēmums ir vēl viena nagla arhitektūras studenta zārkā. Bakalaura un maģistra grādi reputācijas ziņā vēl ne tuvu nespēj spēkoties ar dipl.—ing. tituliem.

Kopš 2003.gada uzņemšana notiek pēc nedēļu ilgiem iestājpārbaudījumiem. Eksāmenos jāzīmē (ne kapiteļi vai ģipša galvas, bet ielas, laukumi un telpas), jāveido abstraktas kompozīcijas/skulptūras, kā arī jāveic pārrunas ar profesoriem.

Studijas sadalās divās daļās: pirmie divi gadi ir tā saucamie sagatavošanas gadi — arī atlases siets. Pirmajos gados studenti tiek iedalīti sava veida klasēs pa 30 cilvēkiem un kopīgi aizvada seminārus, lekcijas un darbu korekcijas. Strādā mājās, jo universitātei būtiski trūkst darba telpu. Divreiz nedēļā visi sanāk kopā, darbus konsultē un koriģē.

Pirmajā semestrī jāizstrādā virkne īslaicīgu projektu (klauzūras) par abstraktām tēmām kā «ceļš un vārti», «telpa un lauks», «kustība un ritms», kā arī pirmais projekts — parasti vēja, ūdens vai dzejas paviljons. Šo darbu pamatuzdevums ir eksperimentēšana gan ar maketiem, gan prezentācijas un zīmēšanas tehnikām. Darbs ar datoru pirmajā semestrī nav nedz aizliegts, nedz vēlams.

Pārējos trijos semestros tiek izstrādāti projekti grupās vai atsevišķi. Ar uzsvaru uz būvkonstrukcijām, pilsētbūvniecību un dzīvojamām mājām. Pirmo divu gadu laikā jānokārto arī mehānikas, būvkonstrukcijas, materiālu mācības, būvklimatikas, sanitārtehnikas, pieminekļu aizsardzības, ekoloģiskās būvniecības, arhitektūras vēstures, teorijas un kritikas eksāmeni. Šie ir lielākie šķēršļi, lai aptuveni 50 procentiem studentu studijas beigtos pāragri. Līdz diplomdarba izstrādei vidēji tiek 40 procenti no studēt sākušajiem.

Galvenajās studijās (5—9 semestri) pretēji skolnieciskajiem sagatavošanas gadiem studentiem pašiem ir iespēja izvēlēties seminārus, lekcijas un projektus. Ir jāsavāc noteikts kredītpunktu skaits atsevišķās priekšmetu grupās, kā arī jāapmeklē pāris obligāto lekciju. Ik semestri tiek piedāvāti 15 projekti (15 profesori no pilsētbūvniecības līdz arhitektūras teorijai un socioloģijai — parasti studenta izvēli nosaka profesors, retāk interesanta tēma), kurus pie pārak lielas viena projekta popularitātes lozē. Bieži pie ziņojuma dēļa vērojamas gan prieka pilna sejas, gan asaras. 

Lielākajai daļai projektu jeb departamentu ir savas darba telpas, kurās darbs arī vēlams, pat obligāts. Katram profesoram un viņa diviem asistentiem, kā jau parasti, ir sava reputācija: ir stingrie, pie kuriem konsultācijas notiek divas reizes nedēļā, un studenti spiesti strādāt un pārliecināties par savu spēju robežām, kā arī «normālie», pie kuriem darbs norit vairāk teorētiski un bez liekas steigas.

Visu semestri strādā pie vienas tēmas. Pēc mēneša vai pirmajām divām nedēļām rīko pirmās starpskates, kurās studentiem jāatrāda savi koncepti. Līdz gala prezentācijai ir 2—3 starpskates, kurās katram studentam atvēlētas 10—15 minūtes sava darba skaidrošanai. Pēc tam seko diskusijas, kā arī profesora, asistentu un vieskritiķu kritikas.

Diplomdarbs

Ikvienam studentam ir iespēja izvēlēties vienu profesoru, pie kura izstrādāt diplomdarbu, kā arī otru, kurš piedalās diplomdarba vērtēšanā. Ir iespēja sagatavot individuālas tēmas, kā arī izvēlēties no piedāvātajām kopīgajām tēmām, kas nozīmē, ka pie vienas tēmas var strādāt līdz pat 10 diplomandiem. Diplomdarba izstrādei atvēlēti 4 mēneši (10.semestrī).

Katra semestra beigās rīko universitātes skates, kopīgi visām fakultātēm (arhitekti, būvinženieri, mākslinieki, produktu dizaineri un mēdiju mākslinieki), kā arī tiek izdotas gadagrāmatas ar gada labākajiem darbiem, esejām un instalācijām.

+
Skolas reputācija, kā arī lielā nozīme arhitektūras attīstībā motivē pasaulē pazīstamus profesorus pieteikties darbam universitātē. Šī prominentā atzīme CV vilina arhitektus rādīt savas teorijas, darbus un sevi pašu studentu organizētās lekciju sērijās. Ir redzēti tādi grandi kā OMA, MVRDV, Kisho Kurokawa, Alberto Campa Baeza un citi.

+
Bezmaksas arhitektūras izglītība ļauj lielākajai daļai studentu iztikt bez pastāvīgas strādāšanas kādā birojā un ļauj pilnībā koncentrēties studijām skolā un izklaidei, kas savukārt veicina pamatīgu konkurenci starp studentiem un krietni paceļ darbu vidējo līmeni.

+/—
Skolas vēsturiskā piederība vienam noteiktam arhitektūras virzienam daudzu profesoru galvās tā nocietinājusies, ka pilnībā tiek izslēgti šeit par «nezināmiem lidojošiem objektiem» dēvētie formālistiskās arhitektūras eksperimenti (jeb Zaha Hadid, UN studio, Greg Lynn un citu arhitektu atdarināšana).


Skolas lielākais mīnus ir atrašanās nepareizajā pilsētā. Pilsēta pilnībā dzīvo vakardienā, savā vēsturē un tūrismam. Viss lielākoties balstīts uz Gētes, Šillera un Bauhaus lielo popularitāti gan Āzijas, gan Eiropas tūristu vidū. Nav dzīvotspējīgu modernās mākslas muzeju vai izstāžu.


Darbs pie projektiem vispirms notiek konceptuāli. Tikko tuvojas prezentācija, tā visa tālākā darba attīstība tiek bremzēta un novirzīta uz kārtīgu maketu būvniecību, kā arī planšetu izstrādi. Lai cik gatavs vai izstrādāts būtu ik projekts, tam nepieciešama nevainojama prezentācija.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx