APF studenta pēdējais — liktenīgais darbs

A4D saņēma RTU APF diplomandes Ilzes Kundziņas vēstuli ar bažām par sava diplomdarba Gaisma Rīgai iespējami nekorektu izmantojumu VKPAI rīkotajā diskusijā Rīgas vēsturiskā centra nakts tēls. Viedokļus izsaka arī Juris Dambis un Sandra Treija. Kā viens no pieciem Teritoriju un pilsētu plānošana projektiem Gaisma Rīgai bija nominēts LAS 2005.gada skatei.

Arhitekte Ilze Kundziņa: «Tā! Tas nu ir noticis! Kāds noteikti pavīpsnās un pateiks: meitenīt, vajadzēja domāt un rīkoties laikus. Protams, piekrītu. Tāpat uzskatu, ka šīs lietas nevar tā vienkārši izskaust, tās notiek tāpat, nu, saprotiet, pašas par sevi.

Pēc sava diplomdarba Gaisma Rīgai aizstāvēšanas, mani tūlīt noķēra Juris Dambis un ierosināja darbu izmantot, jo šī tēma nenoliedzami ir nozīmīga Rīgai un Rīgas vēsturiskajam centram (RVC). Tā kā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) jau agrāk ir rīkojusi sapulces par apgaismojumu, gan bez reāliem tālejošiem rezultātiem, būtu vērts atkārtoti piesaistīt speciālistu un sabiedrības uzmanību, rīkojot atkārtotu sapulci. Kā viens no piemēriem varētu kalpot manis izstrādātais darbs, kas, lai arī teorētisks, tomēr ir jau taustāms un izmantojams kā bāze turpmākiem projektiem.

Nemaz dikti tālāk netieku, kad mani jau ielenc Arhitektūras un pilsētbūvniecības fakultātes (APF) mācībspēki un tā pusčukstus sākas: «VKPAI vēlas iegādāties diplomprojekta kopiju. VKPAI varētu atbalstīt fakultāti… Darbs taču ir tapis šajās sienās! Iesim, uzrakstīsim līgumu, ja nepieciešams.» Ivars Strautmanis mani brīdināja, ka tā naudiņa, ko fakultāte man var atvēlēt no kopējās samaksas, nebūs pārāk liela, bet nu vismaz kas… Jāatzīst, ka neviltoti sašutu un konkrētajā mirklī, protams, atteicos parakstīt jebkādus līgumus, nezinot, kādas ir manas juridiskās tiesības uz šo darbu.

Lēnāk pār tiltu! Pēc dažām dienām ar J.Dambi runājām par iespējamo darba izmantošanu un sapulci. Sarunājām, ka, ja tāda notiks, es kā darba autors varētu piedalīties diskusijā. Skaidrā latviešu valodā pateicu J.Dambim, ka APF nekādā veidā nav iesaistīta šī darba tēmas izvēlē un paša darba izstrādē. I.Strautmaņa nopelns kā mana darba vadītājam bija šīs tēmas atbalstīšana, kamēr citi mācībspēki vīpsnāja par «fasāžu notinumu izkrāsošanu». Tamdēļ ir pamats uzskatīt, ka darba autortiesības pieder tikai Ilzei Kundziņai!

Pēc divarpus mēnešiem, kad, likās, viss jau noklusis un aizmirsts, es medijos lasu, ka 27.februārī VKPAI rīkojusi diskusiju Rīgas vēsturiskā centra nakts tēls, piedaloties VKPAI speciālistiem un arhitektiem, ieskaitot profesoru I.Strautmani, kurš pēc diplomprojekta aizstāvēšanas, man apsolīja, ka darbu izlasīšot… Domājams, viņš to arī būs izdarījis un varēja iepazīstināt pārējos sanāksmes dalībniekus ar galvenajām tēzēm… Rezultātā es noprotu, ka VKPAI un APF ir vienojušies un droši vien šo vienošanos izpildījuši. Oficiālajos dokumentos un mediju ziņās zem klaji citētām konceptuālajām tēzēm, kuras izteicu diplomdarba aizstāvēšanā, stāv rakstīti citu cilvēku vārdi!

Nu ko — varbūt lielisks rūdījums studiju nobeigumam un profesionālās darbības sākumam!?»

VKPAI vadītājs Juris Dambis:
«Diskusiju par Rīgas pilsētas tēlu naktī VKPAI (turpmāk tekstā — Inspekcija) ierosināja pirms desmit gadiem. Toreiz, pēc pastaigas, kurā piedalījās arī pašvaldības amatpersonas — arhitekti un mākslinieki, tika apkopoti viedokļi par galvaspilsētas apgaismojuma pamatprincipiem un veicamajiem pasākumiem. Daži no tiem tika īstenoti.

2005.gada septembrī Inspekcija plānoja sarunu Rīgas apgaismojumu turpināt, tomēr par lietderīgu atzina to darīt kopā ar Pilsētas arhitektu, kas tobrīd vēl nebija iecelts. Gaisma Rīgai — arhitektes Ilzes Kundziņas projekts — man, kā  vienam no diplomdarbu vērtēšanas komisijas locekļiem, bija patīkams pārsteigums, tāpēc tā autorei un RTU APF vadībai izteicu priekšlikumu iesaistīties UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas — RVC — izgaismojuma koncepcijas izstrādē. Vienošanās par sadarbības veidu un nosacījumiem šobrīd nav panākta, bet kā Inspekcijas vadītājs sarunās ar Rīgas pilsētas domes atbildīgajām amatpersonām esmu ieteicis izmantot jaunās speciālistes un viņas skolotāju kompetenci, talantu, prasmes un ieguldīto darbu jaunā «produkta» radīšanā.

2006.gada 27.februārī Inspekcija rīkoja diskusiju Rīgas vēsturiskā centra nakts tēls, kurā tika izmantoti Inspekcijas speciālistu un fotogrāfa Valeriana Šaicāna sagatavotie materiāli. Pasākuma gaitā izteiktās atziņas, ar kurām sabiedrība tika iepazīstināta ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību (diskusijas protokols), būtiski neatšķiras no tām, kas tika izteiktas pirms desmit gadiem, tajās patiesībā nav nekā jauna — par šīm lietām neskaitāmas reizes ir runāts citās Eiropas pilsētās, vienīgi Rīgā, lai «ledus sakustētos», par daudzām pašsaprotamām lietām jārunā vairākkārt.

Diskusijas laikā, ilustrējot tēmas ietilpīgumu, RTU APF profesors Ivars Strautmanis pieminēja arī studentes I.Kundziņas diplomdarbu. Pievienojoties viņa atzinīgajam vērtējumam, gribu izteikt cerību, ka kopīgiem spēkiem tiks atrasts visām pusēm pieņemams veids, kādā jaunā arhitekte varētu iesaistīties RVC apgaismojuma koncepcijas izstrādāšanā. Inspekcijas vārdā esmu aicinājis I.Kundziņu ar sava projekta Gaisma Rīgai prezentāciju piedalīties nākošajā diskusijā, kas plānota šī gada aprīlī. Līdz tam Inspekcijas speciālisti būs sagatavojuši to kultūrvēsturiski nozīmīgo objektu sarakstu, kuru apgaismojumam veltāma vislielākā uzmanība. Jāatzīmē, ka līdz šim Inspekcija I.Kundziņas darbu nav izmantojusi un ka atlīdzība par dalību diskusijā Rīgas vēsturiskā centra nakts tēls neviens nav saņēmis.»

RTU APF dekāna vietniece mācību darbā Sandra Treija, konsultējusies ar RTU rektoru Ivaru Knētu, atbild, ka arī Rīgas Tehniskajā universitātē līdzīgi kā visā valstī jautājumam par autortiesībām līdz šim  netika pievērsta pietiekama uzmanība. Taču, sākot ar šo mācību gadu — 2005/2006, savstarpējā līgumā, ko jau 4—5 gadus slēdz augstskola un students, APF studējošā līgumā ir iekļauts jauns punkts: «Studenta intelektuālais īpašums netiek izmantots bez autora atļaujas.»

S.Treija atzīst, ka autortiesību jautājums kļūst aktuāls visās fakultātēs, tomēr arī norāda, ka arhitektiem ir atšķirīga izpratne par to, kas ir intelektuālā īpašuma subjekts. Konkrēto diplomandes Ilzes Kundziņas situāciju S.Treija nekomentē, jo nav piedalījusies nevienā no I.Kundziņas vēstulē norādītajām sarunām, taču arī min, ka par tēmu Gaisma Rīgai profesionālajā sabiedrībā runā jau 20—30 gadus.