Rail Baltica — kā tas mainīs Rīgu?

Oktobra beigās svinīgi, klātesot visiem
trim Baltijas valstu transporta ministriem, tika dibināts Rail Baltica 2 Baltijas valstu kopuzņēmums, lai īstenotu Eiropas standarta
dzelzceļa līnijas projektu.  Kā jaunā ātrvilciena un tā infrastruktūras klātbūtne ietekmēs Rīgu?   

Šī raksta tēmu vistiešākajā veidā rosināja
rosināja Andrejs Ģelzis, kurš pēc nesenajām autoostas konkursa publikācijām un
materiāla par Rīgas stacijas vēsturi, bilda, ka tas varētu būt «labs iemesls
parunāt par dzelzceļa mezgla nākotni [Rail
Baltica
kontekstā] un mazliet diskusiju par «plānošanu aiz slēgtām durvīm
un prom no publikas acīm», kas skar lielas iedzīvotāju daļas intereses.
Skaidrs, ka ne jau no aptaujām rada šāda mēroga projektus, bet liekas, ka
arhitekti ir vispār ārpus šī procesa, izņemot varbūt kādus pašvaldību ierēdņus
un pieminekļu sargātājus.» 

No vienas puses var sacīt, ka oficiālās
institūcijas neiesaista apspriešanā plašāku loku, taču no otras, — tie
profesionāļi un entuziasti, kuru interešu lokā ir Rīgas attīstība — arhitekti
sabiedrība, pilsētplānotāji, tā saucamie urbānisti no savas puses ar nav
pauduši ieinteresētību, kas varētu izpausties, kā kādas nopietnas diskusijas,
apspriešanas vai varbūt pat protesti. Tāpēc šo publikāciju varētu uzskatīt par
centieniem šādu domu apmaiņu raisīt.

Cauri
Rīgai vai garām?

Pirms mēneša tika publicēti arī projekta
Latvijas posma detalizētās tehniskās izpētes rezultāti. Izvērtējot dažādas
alternatīvas — 12 variantus Rail Baltica
2
pamattrasei Latvijā un savienojumiem ar Rīgu, konsultanti tālākajam
izpētes un izvēles procesam atstājuši divus variantus, kas «visā trases garumā
rada alternatīvas izvēles iespējas un vislabāk atbilst Latvijas ilgtermiņa
interesēm». Analīzē savstarpēji tika salīdzinātas visas trašu alternatīvas,
novērtējot ceļā pavadīto laiku, investīciju un uzturēšanu izmaksas, iespējamo
ietekmi uz vidi un dabas vērtībām, īpašumiem un vietējo sabiedrību, kā arī
lielāku ekonomisko potenciālu, ilgtspējību un integrāciju.

Kā zināms, ja pavasarī lielākā stīvēšanās
ap Rail Baltica projektu bija, kad
Lietuvas puse bija izdomājusi, ka galvaspilsēta Viļņa jāiekļauj jaunās
dzelzceļa līnijas pamattrasē, tad šoruden lielākās kaislības virmoja ap Rīgu. Galvenie
iebildumi skanēja no Mārupes un arī no Babītes novada pašvaldības puses, ka
vairumā piedāvāto variantu netiekot ņemtas vērā novadu intereses, apstiprinātie
ilgtermiņa attīstības un teritorijas plānojuma dokumenti, ka plānotā dzelzceļa
līnija ar pievadceļiem uz Rīgas lidostu un ostu Krievu salā novadu
sašķeltu divās daļās, apgrūtinot ikdienas dzīvi, apdraudētu un traucētu pēdējās
desmitgadēs uzceltos ciematus.

Izpētes procesā tika izanalizēti astoņi
varianti, kādos iespējams izveidot savienojumus ar Rīgu, Rīgas lidostu un brīvostu,
un no sākotnējiem pāri palikuši divi varianti, kas Mārupes un Babītes
pašvaldību intereses vairs neskar.  Abi piedāvātie
trašu varianti Daugavu šķērso Salaspils novadā pie Saulkalnes, rada
alternatīvas visā trases garumā Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000) šķērsošanai, apliec blīvi
apdzīvotās vietas, vienlaikus radot iespējas pieguļošo novadu pašvaldībām
tālākā nākotnē attīstīt industriālās teritorijas un pasažieru pārvadājumus.

Tādejādi plānots, ka Rail Baltica pasažieru vilcieni Rīgu pilnībā nešķērsos, jo pamattrases
savienojumu ar Rīgas pasažieru staciju iecerēts veidot kā atzaru (1435 mm
sliežu līniju) no Sauriešiem, izmantojot bijušo Rīgas-Ērgļu dzelzceļa trasi. Jau
pirmajā kārtā, līdz 2024. gadam, paredzēts arī stacijas savienojums ar lidostu,
savukārt Rīgas brīvostas pieslēgumus tiek piedāvāts īstenot pa kārtām,
sākotnēji izmantojot esošo sliežu ceļu (1520 mm platumā) kapacitāti un
Salaspilī jaunveidojamo multimodālo kravu terminālu, tādējādi nodrošinot
savienojumu ar Rīgas brīvostas Daugavas labā krasta teritorijām. Daugavas
kreisajā krastā nepieciešams rezervēt transporta koridoru, kas nodrošinātu
teritorijas dzelzceļa līniju izbūvei pēc 2030. gada.

Igaunijā

Rail
Baltica 2
projekta Latvijas posma laika grafiks paredz, ka līdz 2016. gada
sākumam turpinās detalizēta tehniskā izpēte, lai nonāktu pie precīza
plānotās  dzelzceļa līnijas novietojuma,
ieskaitot arī risinājumus savienojumiem ar ostu un lidostu. Pēc izpētes līdz
2019. gadam paredzama tehnisko projektu izstrāde, lai 2020. gadā varētu uzsākt
būvniecības procesu, kas noslēgtos 2024. gadā.  Ierasti, ka Igaunija arī šai jomā ir nedaudz priekšā,
—  2015. gadā plānots pabeigt izpēti,
apstiprinot precīzu trasi, pāris gadus atvēlot tehniskajam projektam un
būvniecību plānojot sākt 2017.,2018. gadā.  

Interesantāk no arhitektūras un
pilsētplānošanas viedokļa ir sekot tam, kā igauņi pievēršas Rail Baltica abu iecerēto staciju
arhitektūras risinājumu atrašanai un to vietai pilsētā, rīkojoties reizē
vērienīgi un pragmatiski. Oktobrī
starptautiskos medijos bija redzams aicinājums piedalīties atklātā konkursā Rail Baltica dzelzceļa stacijai Pērnavā
(kas gan LAS majaslapā tika dēvēta par Parnu). Pērnavas konkursa iesniegšanas
termiņš nupat noslēdzies un rezultāti būs zināmi kaut kad jaunajā gadā, bet novembra
sākumā tika paziņoti konkursa rezultāti Ilemistes (Ülemiste) stacijai— Rail
Baltica II
pasažieru līnijas galastacijai Tallinā, kur patiesībā runa par
multimodālu transportmaezglu.   

Pērnavā Rail
Baltica
līnija plānota blakus esošajam dzelzceļam un nesen izbūvētajam
pilsētas apvedceļam, kas ir nozīmīgās Via
Baltica
maģistrāles daļa. Topošā stacija iecerēta blakus esošajai (kas gan
ir ļoti neievērojama, apjoma ziņā krietni mazāka vai par ikvienu Latvijas lauku
starpkaru perioda staciju), tātad apmēram četru kilometru attālumā no pilsētas
centra. Saprotams, ka Rail Baltica
stacija dotu noteiktu grūdienu visas apkaimes attīstībai, kurā šobrīd dominē
piepilsētnieciski iepirkšanās centri un tamlīdzīga komerciāla apbūve.

Vēl drošāk to ir apgalvot par Ilemisti
Tallinā. Iecerētā Rail Baltica
pasažieru termināļa novietne ir nepilnu trīs kilometru attālumā no Viru
laukuma, ko var uzskatīt par Tallinas centru, un, kas arī nav mazsvarīgi, —
nepilna kilometra attālumā no lidostas. Pa vidu starp lidostu un plānoto staciju
atrodas t.s. Ülemiste City, — strauji
augošs biznesa parks, tehnoloģiju campus,
kas ar saukli Ülemiste Smart
City
veidota pēc Stokholmas Kista
Science City modeļa
, ko savukārt mēdz dēvēt par Ziemeļu Silīcija ieleju. Ülemiste City tika aizsākta 2005. gadā,
cara laikos celtās Dvigatel rūpnīcas 36 hektāru teritorijā un šobrīd tajā
bāzējās ap 300 dažādu uzņēmumu, starp tiem 17 starptautiskas kompānijas, daudzi
IT uzņēmumi un startapi,
nodrošinot  6000 darba vietu. Nākotnē
iecerēts, ka te varētu būt 15 tūkstoši darba vietu un arī 5000 iedzīvotāju,
veidojot daudzfunkcionālu rajonu, kas nepamirst vakarā līdz ar darba laika
beigām.  

Uz Ilemisti no Tallinas centra iet tramvaja
līnija un iecerēts, ka nākotnē tās atzars varētu apkalpot plānoto Rail Baltica staciju un sniegties tālāk
līdz lidostai. Tas atspoguļojas arī vairumā konkursa darbu, kas visi tiecas
rādīt nedaudz futūristisku, bet visnotaļ urbānu, pilsētniecisku vietu ar
publisko telpu, resp., gājējiem draudzīgu vidi šobrīd suburbānā teritorijā. Konkursa
uzdevumu grūtāku darīja  iecere termināli
veidot kā multimodālu mezglu, kur kopā sanāk vilcienu, autobusu un tramvaju
satiksmes līnijas. Konkursā par labāko tika atzīts biroja 3+1 arhitektu darbs — būve, kas atgādina pār sliedēm pacēlušos
sarkanu zirnekli,  piedāvājot gan
izteiksmīgu vietzīmi, gan reizē arī tehniski vienkāršāko un ekonomiskākāko risinājumu. Žūrija uzsvēra arī uzvarētāju pilsētvides vīziju, piedāvāto publisko
telpu un pilsētniecisku sinerģiju ar topošo iepirkšanās centru.

***

Ko no tā var mācīties Rīga un vietējie
arhitekti? Līdzīgi kā 19. gadsimtā, kad tika būvēts vairums dzelzceļu, arī
šodien šādām, ātrvilciena līnijām neapšaubāmi ir būtiska nozīme pilsētu
attīstībā. Mobilitāte —  iespēja pāris
stundu laikā no Rīgas nokļūt Tallinā vai, nedaudz ilgākā laikā, ar pārsēšanos — Viļņā, —
tas noteikti rosinās daudz ciešāku kultūras un ekonomisko mijiedarbību Baltijas
telpā. Atškirībā no Igaunijas, kur plānots būvēt jaunas dzelzceļa stacijas,
izmantojot to kā instrumentu noteiktu pilsētas daļu atjaunināšanai un
attīstībai, vienīgajai ātrvilciena pieturai Latvijā ­iecerēts izmantot esošo staciju.

Rail
Baltica
līnijas klātbūtne Rīgā ietekmēs staciju un tuvāko apkaimi? Var
noteikti piekrist Andrejam Ģelzim, kurš par Rail Baltica ienākšanu Rīgā saka,
ka tas būtiski, «lai sapurinātu visu to krievisko dzelzceļa būšanu. Tas ļautu
atgriezt stacijai tai nepieciešamo vērienu, nozīmību. Tas ir daudz nozīmīgāk
par ostas veču stīvēšanos un gribēšanu kruīza kuģus enkurot Vecrīgas priekšā.
Daudz, daudz svarīgāk!»  

Patiešām, divdesmit gadu laikā esam liecinieki
diezgan nievīgai attieksmei pret pasažieru dzelzceļa infrastruktūru Latvijā, cerības
ieraudzīt jaunus vilcienus nav piepildījušās,  un arī Rīgas stacija kā transporta mezgls nav pieredzējusi
kaut cik vērā ņemamus uzlabojumus. Tā nu sanāk, ka vienīgās cerības uz būtiskām
pārmaiņām atkal ir saistāmas ar Eiropas fondu naudas iespējamo klātbūtni. Taču būtu
tikai pašsaprotami, ja savu domas un redzējumu par šo tēmu paustu arī
arhitekti.

Dalīties ar ierakstu:

Pievienot komentāru

avatar
10000