Ieeja sākumskolā

Tukuma 2. vidusskolas pārbūve

Mūsdienu izglītības iestāžu arhitektūrā Latvija, atšķirībā no tuvākajām kaimiņvalstīm, nevar lepoties ar izciliem sasniegumiem, un arī modernizējot un paplašinot esošās skolas, saskaramies galvenokārt ar apšaubāmiem eiroremontiem. Uz to fona atjaunotā Tukuma 2. vidusskola ir atškirīga. No ārpuses pamanāmākās zīmes ir koka apdarē veidotais sākumskolas apjoms, kā arī modernisma perioda ēkas jaunais pelēkbrūno ķieģeļu apšuvums.

Tukuma 2. vidusskolas pārbūves projekta mērķis bija atjaunot un modernizēt esošo skolas ēku, kā arī integrēt tajā jaunbūvi sākumskolas vajadzībām. Papildinot no modernisma arhitektūras mantoto skaidro telpisko struktūru ar Ziemeļeiropas skolām raksturīgo cilvēcisko mērogu un mijiedarbību starp iekštelpu un ārtelpu, sešdesmito gadu tipveida skola transformējas mūsdienīgā, atvērtā un aicinošā mācību vidē. Jaunie apjomi savieno ēkas korpusus savā starpā un telpiski noslēdz esošo iekšpagalmu, kas kļūst par skolas centrālo kodolu – reminiscenci uz plašo pasauli. Tas pieejams gan no vecās, gan jaunās skolas daļas, un kalpo par atraktīvu sociālu platformu, kur satikties visu klašu skolēniem.

Tukuma 2. vidusskolas pārbūve

Vidusskola un sākumskola
Adrese: Raudas iela 16, Tukums

Pasūtītājs: Tukuma novada dome
Arhitekti: MARK arhitekti — Mārtinš Ošāns, Madara Gibze, Elza Rone Sila, Kārlis Stepe, Alīna Beitane
Inženierdaļas: Landshape, Fortifico, AVEK Projekti, Jensen Consult un Arhis Inženieri, A. Ābeles inženieru birojs
Būvuzraudzība: Cerkazi-G
Būvuzņēmējs: BILDBERG

Zemesgabals – 21483 m²
Platība – 7344,20 m²

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
7 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Miķelis

Šis ir izcilākais skolas pārbūves projekts Latvijā 21.gadsimtā, radot vidi, kura kardināli atšķiras no padomju mantojuma. Piedevām šis projekts tapis nevis par privāta investora līdzekļiem, bet valsts. Tas nav tapis galvaspilsētā, bet Tukumā. Un šeit radītais viennozīmīgi ietilpst Miķeļa Latvijas arhitektūras zelta fondā. Paldies autoriem!!!
P.S. Protams varētu te uzcirst garu komentāru, bet izgaršojiet paši! Vēlreiz – Bravo!

Ingurds Lazdiņš

Žetons autoriem!! Cik var spriest no publikācijas – teicams un sirsnīgs sniegums.
Manu uzmanību, savukārt, piesaistīja raksta ievadrinda – “Mūsdienu izglītības iestāžu arhitektūrā Latvija, atšķirībā no tuvākajām kaimiņvalstīm, nevar lepoties ar izciliem sasniegumiem”… Jā, tā ir. Bet šo būtu vērts papētīt! ))
Gan jau, ka ne tikai IUB, MK un Saeimu nopelns tas. Arī ļaunas ģenētiskas novirzes Latvijas pamatiedzīvotāju galvās pārējo Baltijas valstu kontekstā tā kā nebūtu konstatētas… Tad kas?! ))
Un kura tad ir, vai varētu būt TĀ joma arhitektūrā, kurā tomēr neesam druskui iepakaļ?.. Ir tāda?

Miķelis

Prieks Tevi te satikt, Ingurd! Problēma ir likumdošanā – varas atdošanā būvniekiem. Jo šeit šajā darbā redzams varam un ļoti labi varam. Tas redzams arī darbos līdz 2008.gadam. Seko krīze, Maksimas traģēdija, pārprasta pašsauštīšanās un būvniecības procesa birokratizācija. Šodien pa LR1 bija raidījums par būvprojektu skaņošanu un EM pārstāvis tur uz iedzīvotāju jautājumiem atbildēja kā cars tētiņš. Kur brīvība, tur arī kas veidojas un redzot kas notiek pie lietuviešiem, domāju ka visa vaina ir likumdošanā un totālā arhitektu kontrolē.

Artis Zvirgzdiņš

Skatot skolas bildes jau tomēr ir vietas un lietas, kas raisa zināmu mulsumu un jautājumus.
Bet atbildot uz tavu, Ingurd, jautājumu —, “kura tad ir, vai varētu būt TĀ joma arhitektūrā, kurā tomēr neesam drusku iepakaļ?”, — es teiktu, ka tajās arhitektūras lietās, kas saistītas ar dažādām atjaunošanām, vēsturiskās substances pārbūvēm, mantojuma interpretāciju,  pārizmantošanu, — tajā neesam iepakaļ. Kādreiz man pat likās, ka šajā sfērā Latvija Baltijas mērogā noteikti līderē, bet nu vairs tā tik strikti neteiktu gan. Tomēr ir visiem zināmie piemēri, ko var saukt par izciliem vai katrā ziņā — ļoti labiem.  

Miķelis

Vaig aizbraukt uz vietas un izstaigāt, tad varbūt jautājumi atkritīs un mulsums pazudīs. Perfekts arhitektu darbs, kas redzams katrā detaļā, funkcija absolūti bez jautājumiem, izmantotā materialitāte bez jebkāda lecīguma, visa skola burtiski staro, jo padomiskais ir izmēzts, labiekārtojums ar bruģa rakstu pie ieejas nav nekāda Mežaparka estrāde, soliņi, žalūzijas logos – nu viss ir augstākā pilotāžā. Lūk tā jāstrādā arhitektiem ar valsts pasūtījumiem. Gribētos lai autori padalās ar savu darba algoritmu, jo šī skola ir paraugs kādam jābūt rezultātam valsts pasūtījumos un piedevām – maksimāli izmantojot vietējos ražotājus. Ko tad Tu Arti spried neredzējis un neaptaustījis visu uz vietas, –… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 24 dienas pirms - rediģētājs Miķelis
Vīva

Skaisti, pagaidām gan nav nācies apmeklēt un uz vietas iepazīt. Tikai tāds mulsums pārņem, uz galveno ieeju raugoties: “Vai tas dikti kopskatu sabojātu vai izmaksas paaugstinātu, ja no vienas puses pakāpienu vietā būtu tapusi 7-8% kāpuma uzbrauktuve ierīkota?” Un, interesanti (baidos pat pieminēt, Āgenskalna tirgu atceroties), vai iekšā patiešām ir lifts uz otro stāvu? Vai arī, ak, cik bēdīgi tas arī būtu, sapratne nāk tikai pēc tam, kad, piemēram, lauztas kājas dēļ iznāk dažus mēnešus riteņkrēslā apkārt pabraukāt?

Madara Gibze

Labdien, Vīva! Paskaidrojot mulsinošo pandusa trūkumu pie galvenās ieejas – protams, tur tā vajadzību apsvērām. Šī tipveida skolu projektos galvenā ieeja ieved vienstāvīgā vestibilā, kurš izvietots pusstāvā pret galvenajiem apjomiem – no tā tālāk tiek tikai pa kāpnēm (garderobe uz leju un mācību telpas uz augšu). Tādējādi tajā izbūvējot liftu, tas tiktu savienots ar pārbūvējamo skolas ēkas daļu, bet netiktu pieslēgts jaunbūvējamais sākumskolas apjoms (kurš ir vienā līmenī ar pārbūvējamo sporta zāli, bet pusstāvos attiecībā pret pārbūvējamo skolas ēku). Tādēļ, kā racionālāko risinājumu lēmām liftu izbūvēt pie jaunbūves galvenās ieejas vestibila, pie kura iespējams piekļūt pa pandusu. Lifts apstājas pusstāvos… Lasīt vairāk »

7
0
Lūdzu, komentējietx