Pēc vakar Arhitektu namā notikušās diskusijas noskaidrojies, ka Latvijas Arhitektu savienības Gada skates nolikumu skars būtiskas pārmaiņas: likvidēts sadalījums nominācijās, ierobežots Lielajai balvai izvirzīto darbu skaits, pieteikumu iesniegšana visa gada garumā.
Apkopojot iepriekš A4D komentāros minētos ieteikumus LAS Gada skates nolikuma izvērtēšanai, iezīmējās pretrunīgi viedokļi vismaz divos jautājumos: skaidri vērtēšanas kritēriji pret ekspertu veidotu žūriju un mājas viesības pret arhitektūras popularizēšanu sabiedrībā.
Nevienā no disciplīnām, kas stāv tuvu trauslajam mākslas jēdzienam, nepastāv absolūti skaidri vērtēšanas kritēriji. Ja tādi būtu iespējami, uzvarētājus varētu atlasīt arī datorprogramma. Ieviešot starptautiski vai vietēji atzītu ekspertu žūriju, ir jāpaļaujas uz tās dalībnieku subjektīvām vērtēšanas kritēriju sistēmām. LAS padomei un valdei atliek izšķirties, kurā virzienā raugās Latvijas arhitektūra, un attiecīgi jāizvēlas, kādu reģionu un ideju pārstāvjus aicināt par žūrijas dalībniekiem.
Vakardienas diskusijā izskanēja būtisks ierosinājums — žūrijas vērtējuma un skates līdera izvēles pamatojumam jātiek izklāstītam rakstiski, un tas jāpublisko, tādējādi pievēršot profesionāļu un sabiedrības uzmanību noteiktām vērtībām un procesu analīzei.
Galvenās pārmaiņas LAS Gada skates nolikumā, kā vienojās diskusijas dalībnieki, būs daudzo nomināciju likvidēšana. Turpmāk skatei jākoncentrējas uz arhitektūras sasniegumiem, nepieņemot vērtēšanai objektus, kas iepriekš iekļāvās sekojošās kategorijās:
- teritorijas labiekārtošana, vides dizains, arhitektūras objekta ainaviskās kvalitātes, ainavas, dārzi un teritorijas apzaļumošana,
- restaurācija,
- projekti un konkursa darbi, teritoriju un pilsētu plānošana.
Visa veida jaunbūves, rekonstrukcijas un interjeri tiktu pieņemti vērtēšanai bez sadalījuma nominācijās.
Nolikumā arī nepieciešams iekļaut precīzāku iesniedzamo materiālu sarakstu — tajā jābūt gan ģenerālplānam, gan stāvu plāniem un griezumiem, gan vairākiem ārskatiem un interjera foto. Guntis Grabovskis ierosināja ieviest iespēju materiālus Gada skatei iesniegt nevis tikai mēnesi pirms vērtēšanas, bet gan visa gada garumā — tiklīdz attiecīgā būve ir pabeigta.
Izšķiršanās — vai LAS Gada skate ir ikgadēji svētki arhitektiem vai arī iespēja atspoguļot iepriekšējā gada sasniegumus arhitektūrā publiski — ir cieši saistīta ar skates finālistu skaita un izstādes formāta izvēli. Jo mazāks atlasīto objektu daudzums, jo lielāku uzmanību katram no tiem iespējams pievērst. Salīdzinājumam: Purvīša balva mākslā — žūrijas vērtēšanai tiek virzīti ne vairāk kā 8 kandidāti. Tie arī piedalās izstādē, kas ir svarīgākā apbalvošanas procesa sastāvdaļa un gūst plašu publicitāti. Savukārt Mīsa van der Roes balvai arhitektūrā tiek izvirzīti 5 finālisti, bet ceļojošajā izstādē un tās katalogā tiek iekļauti arī citi atlasītie darbi, kuru skaits parasti ir ap 35.
Šogad LTV Panorāma atteicās veidot sižetu par Gada skates rezultātiem. Arhitektūra Latvijas televīzijās šobrīd nav pietiekoši populāra tēma. Diskusijā tika runāts par iespēju gatavot materiālus pašiem un piedāvāt tos raidīšanai televīzijā visa gada garumā. Protams, plašsaziņas līdzekļos ir vajadzīgi regulāri laikmetīgas arhitektūras apskati, taču mūsu nespēja piesaistīt sev uzmanību uz vienu vakaru gadā liek šaubīties par labo apņemšanos veidot nepārtrauktu arhitektūras publicitāti.
Jautājumi, uz kuriem pēc diskusijas vēl trūkst skaidru atbilžu:
- vai Gada skates žūriju veidot no arhitektūras profesionāļiem — praktizējošiem arhitektiem, kritiķiem, teorētiķiem — vai iekļaut tajā arī citu nozaru speciālistus?
- kāds būtu optimāls finālistu skaits Gada skatē bez nominācijām?
- vai Gada skatē iekļaut arī latviešu arhitektu darbus ārzemēs, tāpat kā ārvalstu arhitektu darbus Latvijā?
- vai Gada skates izstādi organizēt ierastajā formātā — uz planšetēm — vai veidot virtuālu galeriju?
Lieliski ka šādas pamtīgas paŗmaiņas paredzamas, citādi pasākums ar katru gadu arvien skumīgāks palika. Vajag sakratīt! 1) Žūriju miksētu, profesionāļus vairākumā, bet vēl pāris personāžus ar brīvāku, "neprofesionālu" skatu uz lietām 2) 5 finālisti + 10 runner up 3) iekļaut latviešu arhitektu darbus būvētus jebkur 4) obligāti veidot digitālu galeriju (atsevišķā mājas lapā, kas ar konkursu materiāliem prezentētu Latvijas arhitektūru visu cauru gadu) un ja līdzekļi atļauj tad arī planšetes, tomēr patīkamāk nekā blenzt ekrānā Radās jautājumi: a) kāpēc izslēgt dārzus un parkus? ja projekts būs gana nenozīmīgs tad līdz finālista kārtai netiks, tomēr saglabātos iespēja patiesi inovatīviem un augstvērtīgiem… Lasīt vairāk »
ir iemesli, kāpēc tās atbildes tik viegli diskusijā neatradās: 3)pieņemot vērtēšanā latviešu arhitektu darbus ārvalstīs, žūrijai varētu rasties problēmas tos apmeklēt klātienē (finanšu jautājums), 4)vai digitāla izstāde sasniegs skatītāju, kas nav arhitekts un to speciāli nemeklē? cita lieta ir veidot labāko darbu datu bāzi no gada uz gadu – tas noteikti vajadzīgs. a)labiekārtojuma kategorijā pēdējos gados, acīmredzot, nav bijis gana spēcīgu piedāvājumu, turklāt nav pamata to skatīt atrauti no objekta, pie kura tas atrodas. iespējams, ka parks var arī konkurēt ar jaunbūvi, es nezinu. bet tikpat labi šos darbus apbalvot arī ainavu arhitektu biedrība. b)restaurācijas atzīmē arī vkpai ar mantojuma… Lasīt vairāk »
3) tātad: objekta apskate klātienē ir būtiska vērtēšanai. nav iespējams salīdzināt iespaidus no fotogrāfijām un telpas piedzīvojumu dzīvē. Taisnība. Vienā kategorijā vērtēt ārzemju un pašmāju objektus nav iespējams. Vismaz līdzšinējā ekon. situācijā, kad apmeklēt nav iespējams.
4) ja finanses ir, tad izstādi noteikti vajag. tomēr nav arī tā, ka daudz ne-arhitektu, speciāli nemeklējot, atrod izstādi arhitektu namā. līdz šim tā neapšaubāmi bijusi izstāde "priekš pašiem".
a) http://www.e-a…ria_park_4.jpg
http://www.iwa…a-HdM-0862.jpg
nedomāju, ka nepieciešams atdalīt ainavu un ne-ainavu arhitektus. telpas veidošana ir kopīga
b) nezināju ka tāda balva ir, tas lielā mērā atspēko manis pirmīt teikto.
starp citu, tieši tā – mūsdienu arhitektūras izpratnē nav principiālas atšķirības starp "iekštelpu" un "ārtelpu" – starp telpu ēkā un telpu "starp ēkām" – to būtu jāievērtē
vēl jo vairāk, ja atceramies iekštelpu ārtelpā, ārtelpu ārtelpā, ārtelpu iekštelpā un arī iekštelpu iekštelpā
Jā, it kā nav gan prinicipiālas atšķirības, bet mazliet paplašinot "kritērijus" šajā virzienā, vbūtu jānonāk pie tā, ka skate slavina Telpu, nevis tās Autoru (kas principā na slikti, bet nez vai arhitekti paši tam ir gatavi).
Ja pēdējos gados nebija gana labu darbu ārtelpā, ainavā, vides dizainā, tas manuprāt, tieši otrādi, nozīmē, ka visādā veidā jāakcentē uzmanība uz šo nozari, tā jāveicina, par to jādomā un jārunā t.i. nominācijai noteikti jābūt. Attaisnojums, ka tos jau apbalvo ianavu skatē, nav korekts, tikpat labi varētu teikt, ka jaunbūves jau apbalvo būvniecības skatē… interjers vispār ir tāda mākslinieku padarīšana… LAS gada skate rāda specifisko ARHITEKTU skatījumu uz lietām un to kārtību. Man patīk vecā formula : arhitektūra ir māksla veidot telpu. Un telpa ir gan apjoma iekšpusē, gan ap to.Starp citu, ne vienmēr siastībā ar jauniem būvobjektiem, bet arī… Lasīt vairāk »
Lieliski ka šādas pamtīgas paŗmaiņas paredzamas, citādi pasākums ar katru gadu arvien skumīgāks palika. Vajag sakratīt! 1) Žūriju miksētu, profesionāļus vairākumā, bet vēl pāris personāžus ar brīvāku, "neprofesionālu" skatu uz lietām 2) 5 finālisti + 10 runner up 3) iekļaut latviešu arhitektu darbus būvētus jebkur 4) obligāti veidot digitālu galeriju (atsevišķā mājas lapā, kas ar konkursu materiāliem prezentētu Latvijas arhitektūru visu cauru gadu) un ja līdzekļi atļauj tad arī planšetes, tomēr patīkamāk nekā blenzt ekrānā Radās jautājumi: a) kāpēc izslēgt dārzus un parkus? ja projekts būs gana nenozīmīgs tad līdz finālista kārtai netiks, tomēr saglabātos iespēja patiesi inovatīviem un augstvērtīgiem… Lasīt vairāk »
ir iemesli, kāpēc tās atbildes tik viegli diskusijā neatradās: 3)pieņemot vērtēšanā latviešu arhitektu darbus ārvalstīs, žūrijai varētu rasties problēmas tos apmeklēt klātienē (finanšu jautājums), 4)vai digitāla izstāde sasniegs skatītāju, kas nav arhitekts un to speciāli nemeklē? cita lieta ir veidot labāko darbu datu bāzi no gada uz gadu – tas noteikti vajadzīgs. a)labiekārtojuma kategorijā pēdējos gados, acīmredzot, nav bijis gana spēcīgu piedāvājumu, turklāt nav pamata to skatīt atrauti no objekta, pie kura tas atrodas. iespējams, ka parks var arī konkurēt ar jaunbūvi, es nezinu. bet tikpat labi šos darbus apbalvot arī ainavu arhitektu biedrība. b)restaurācijas atzīmē arī vkpai ar mantojuma… Lasīt vairāk »
3) tātad: objekta apskate klātienē ir būtiska vērtēšanai. nav iespējams salīdzināt iespaidus no fotogrāfijām un telpas piedzīvojumu dzīvē. Taisnība. Vienā kategorijā vērtēt ārzemju un pašmāju objektus nav iespējams. Vismaz līdzšinējā ekon. situācijā, kad apmeklēt nav iespējams.
4) ja finanses ir, tad izstādi noteikti vajag. tomēr nav arī tā, ka daudz ne-arhitektu, speciāli nemeklējot, atrod izstādi arhitektu namā. līdz šim tā neapšaubāmi bijusi izstāde "priekš pašiem".
a) http://www.e-a…ria_park_4.jpg
http://www.iwa…a-HdM-0862.jpg
nedomāju, ka nepieciešams atdalīt ainavu un ne-ainavu arhitektus. telpas veidošana ir kopīga
b) nezināju ka tāda balva ir, tas lielā mērā atspēko manis pirmīt teikto.
starp citu, tieši tā – mūsdienu arhitektūras izpratnē nav principiālas atšķirības starp "iekštelpu" un "ārtelpu" – starp telpu ēkā un telpu "starp ēkām" – to būtu jāievērtē
vēl jo vairāk, ja atceramies iekštelpu ārtelpā, ārtelpu ārtelpā, ārtelpu iekštelpā un arī iekštelpu iekštelpā
Jā, it kā nav gan prinicipiālas atšķirības, bet mazliet paplašinot "kritērijus" šajā virzienā, vbūtu jānonāk pie tā, ka skate slavina Telpu, nevis tās Autoru (kas principā na slikti, bet nez vai arhitekti paši tam ir gatavi).
Ja pēdējos gados nebija gana labu darbu ārtelpā, ainavā, vides dizainā, tas manuprāt, tieši otrādi, nozīmē, ka visādā veidā jāakcentē uzmanība uz šo nozari, tā jāveicina, par to jādomā un jārunā t.i. nominācijai noteikti jābūt. Attaisnojums, ka tos jau apbalvo ianavu skatē, nav korekts, tikpat labi varētu teikt, ka jaunbūves jau apbalvo būvniecības skatē… interjers vispār ir tāda mākslinieku padarīšana… LAS gada skate rāda specifisko ARHITEKTU skatījumu uz lietām un to kārtību. Man patīk vecā formula : arhitektūra ir māksla veidot telpu. Un telpa ir gan apjoma iekšpusē, gan ap to.Starp citu, ne vienmēr siastībā ar jauniem būvobjektiem, bet arī… Lasīt vairāk »