Neskatoties uz nepretenciozo izskatu, Balšu pamatskola Viļņā ir īpaša, jo ir pirmā no jauna būvētā skolas ēka Lietuvas neatkarības 20 gados. Tā iezīmē jaunu laikmetu šajā arhitektūras nozarē arī tāpēc, ka ir radīta, balstoties uz mūsdienīgu un demokrātisku izglītības modeli.
Balši (Balsiai) ir tipiska postpadomju priekšpilsēta Viļņas (ziemeļaustrumu — A4D) nomalē. Neskartā zeme padomju laikos tika sadalīta mazdārziņos, piešķirot tos pilsētniekiem, kas ar dārzkopību vēlējās papildināt savu pārtikas klāstu. Pēdējās dekādēs šos dārzkopības kooperatīvus ir aprijusi dzīvojamā rajona attīstība, īpaši nemainoties pilsētbūvnieciskajai struktūrai. Raksturīgs ir šauro ieliņu smalkais režģis ir tipisks — kompaktās kolonijas un zemes privātīpašuma dēļ būtu visai grūti vai pat neiespējami te izveidot publisko telpu, sociālo un pakalpojumu infrastruktūru. Laimīgā kārtā pirms desmit gadiem Viļņas dome izlēma tukšo zemes gabalu pie Neres upes atvēlēt jaunas pamatskolas būvniecībai.
Projekts ir kā svaiga gaisa malks. Tā ir pirmā skola, kas ir uzbūvēta, izmantojot privāti – publiskās partnerības modeli, bet galvenais jauninājums ir inovatīvā vide, kas ir veidota atbilstoši Skandināvu demokrātiskajai izglītības paradigmai, kas tiecas veicināt individualitāti, neatkarību un tajā pašā laikā – komunikāciju un kopdarbu.
Skola, kuras projekta autors ir Sigits Kuncavičius, ir veidota atbilstoši šaha galdiņa principam izvietojot vienkāršus, regulārus divu trīs stāvu apjomus un iekšpagalmus. Klašu telpas ir izvietotas kompleksa austrumdaļā. Katru divu stāvu apjomu «apdzīvo» noteikta vecuma bērni un katrai vecuma grupai ir savs iekšpagalms. Divu un trīs stāvu apjomos rietumu daļā ir telpas administrācijai un kopējai lietošanai — laboratorijas, darbnīcas, sporta zāle, daudzfunkcionālā zāle, kuru ikdienā izmanto kā skolas ēdnīcu, ko var viegli pārvērst telpā kultūras pasākumiem un sanāksmēm.
Galvenā ieeja, ko uzsver viens aiz otra savirknēti koka portālu rāmji, ved vestibilā, ko parpludina gaisma, kas nāk cauri stiklotajam jumtam. Skolas centrālā apjoma pretējā galā ir bibliotēka ar lasītavu, kas ir atvērta arī citiem apmeklētājiem.
Lai arī viegli salasāma, raugoties plānā, uz vietas ēkas iekšējā organizācija šķiet pietiekami sarežģīta. Līkumainie koridori ar kaktiem un lielās telpas, kas tiem pieslēdzās, rosina uzspēlēt paslēpes. Tomēr iekšējās valstības atmosfēra nerosina uz spēlēm vai palaidnībām. Dominējošā tumši pelēkā krāsā, asas līnijas, pliks betons, tērauds un stikls kopējās telpās liek justies kā mūsdienu birojā. Sarkanās, dzeltenās un zilās krāsas laukumi grīdās, sienās un mēbelēs rada dzīvīguma pieskārienu, bet tas neatsver vēso kārtības un saprātu noskaņu. To pašu var sacīt arī par krāsainajiem rakstiem ēkas ārienē, kas šķiet lieks kosmētisks žests, pretrunā ar askētisma garu skolā. Fasādes ir klātas ar tumši pelēkām kompozīta plāksnēm, tā lai saplūstu ar dabas zaļo fonu.
Nesakritību starp funkciju un tēlu daļēji attaisno programma. Saskaņā ar arhitekta ideju, šāds projekts būtu vispiemērotākais skolai ar 400-600 skolēniem, bet Balšu skolā mācās vairāk nekā 800 bērnu, kas novedis pie ēkas apjoma un telpas pārmēroga. Taču ņemot vērā, ka tā ir pirmā no jauna celtā skola 20 Lietuvas neatkarības gados un reizē arī pilotprojekts, kas atbalsta mūsdienīgu izglītības modeli, tad jebkura kritika var likties netaisna
Kaut gan plašākā, starptautiskā mērogā Balšu skolas projekts nenāk ar īpašiem jauninājumiem, tas tomēr ir būtisks solis Lietuvas skolu vides kvalitātē. Skolēniem ir pieejamas modernas telpas, iekārtas un rīki, kas izmantojami gan stundu laikā, gan pēc tām. Ēka ir milzīgs pienesums vietējai kopienai ne tikai kā izglītības iestāde, bet arī kā vieta sabiedriskām aktivitātēm.
Balšu skola ir kļuvusi par jaunu atskaites punktu un Viļņas pilsētas dome jau ir paziņojusi par plāniem uzcelt vēl vairākas jaunas skolas, balstoties uz šo pašu modeli. Tomēr skolas arhitekts skeptiksi vērtē ideju par klonēšanu, uzskatot, ka katras skolas projektam jābūt unikālam, piemērojoties specifiskām sabiedrības, ainavas un pilsētbūvnieciskās struktūras prasībām.
Skola Balšos
Adrese: Bubilo ielā 8, Viļņā
Arhitekti: A.S.A. Sigito Kuncevičiaus projektavimo firma / Sigitas Kuncevičius, Loreta Kuncevičienė, Martynas Dagys, Viltė Jurgaitienė, Žygimantas Gudelis, Aistė Kuncevičiūtė, Agnė Daujotaitė
Pasūtītājs: Viļņas pašvaldība
2005 – 2011
Nenoliedzot ēkas apjoma kvalitātes, dīvaini liekas, ka tā ir skola. Vienīgie liecinieki, ka ēkas funkcija ir skola, ir rotaļu ierīces pie tās. Ja tās neredz, tad pirmā doma ir tā, ka tas ir jauns biroju komplekss vai kas līdzīgs. Bez tam pelekais plikais betons ir tik nomācošs un atļaušos arī teikt, ka prasts, ka tā vien vedina uz domām par grafitī. Tajā pašā laikā neko inovatīvu ēkas funkcijā gan nevar saskatīt, jo bildēs skaidri redzams, ka lielie stiklojumi klasēs traucē mācību procesu tiem, kas atrodas pie loga, bet ķīmijas kabinets vai laboratorija vispār ir krimināla: skolotājs vispār netiks klāt otrajā… Lasīt vairāk »
Laikam pietrūkst bēšīgās krāsas un rotaļīgi lēkājošo lodziņu fasādē?
Salīdzinot ar pēdējā laikā a4d publicētajām Latvijas skolām un bērnudārziem, šī arhitektūra noteikti ir kādu desmitgadi priekšā.
Godīgi sakot no visām a4d publicētajām LV LT EE skolām attiecība pret šo man pat siekaliņa notecēja, kā vēlētos atgriesties un pamācīties šādā iestādē.
Arī šajā skolā parādās tā pati problēma, kas citās pēdējā laikā realizētajās LT LV EE skolās.
Skolu arhitektūra attīstās, bet izglītības tehnoloģiju attīstību neņem vērā neviens arhitekts, joprojām dzīvojam 20 gs. vidū.
21. gs skolā neiederas ne ēvelsols, ne parastā tāfele ne arī augstāk minētais par ēdnīcas un aktu zāles apvienojumu!
Jums laikam tiešām vēl vajadzētu pamācīties, jo pareizrakstība klibo…. atgriesties vai tomēr atgriezties?
kāpēc ēvelsols neiederas?? ko, ar rokām neko vairs pats nemāki izgatavot, vai tikai citiem nenovēli? un tāfele kā palīglīdzeklis ir arī pat ļoti ok – kā parakstīties vai rakstīt ar tintes pildspalvu. Jeb vai tu tikai ar irbuli?!
Par atpalikušām izglītības tehnoloģijām un neievērtēšanu arhitektūrā kopumā piekrītu.
Atvainojos, man pēdējais komentārs bija domāts Aigaram, nevis Edgaram
Atvainojiet, es tiešām maz ko saprotu no arhitektūras. Un vispar man patīk koši dzeltanas mājas.
Nav forši rakstīt ar svešu niku!
pātik !!!!
Nenoliedzot ēkas apjoma kvalitātes, dīvaini liekas, ka tā ir skola. Vienīgie liecinieki, ka ēkas funkcija ir skola, ir rotaļu ierīces pie tās. Ja tās neredz, tad pirmā doma ir tā, ka tas ir jauns biroju komplekss vai kas līdzīgs. Bez tam pelekais plikais betons ir tik nomācošs un atļaušos arī teikt, ka prasts, ka tā vien vedina uz domām par grafitī. Tajā pašā laikā neko inovatīvu ēkas funkcijā gan nevar saskatīt, jo bildēs skaidri redzams, ka lielie stiklojumi klasēs traucē mācību procesu tiem, kas atrodas pie loga, bet ķīmijas kabinets vai laboratorija vispār ir krimināla: skolotājs vispār netiks klāt otrajā… Lasīt vairāk »
Laikam pietrūkst bēšīgās krāsas un rotaļīgi lēkājošo lodziņu fasādē?
Salīdzinot ar pēdējā laikā a4d publicētajām Latvijas skolām un bērnudārziem, šī arhitektūra noteikti ir kādu desmitgadi priekšā.
Godīgi sakot no visām a4d publicētajām LV LT EE skolām attiecība pret šo man pat siekaliņa notecēja, kā vēlētos atgriesties un pamācīties šādā iestādē.
Arī šajā skolā parādās tā pati problēma, kas citās pēdējā laikā realizētajās LT LV EE skolās.
Skolu arhitektūra attīstās, bet izglītības tehnoloģiju attīstību neņem vērā neviens arhitekts, joprojām dzīvojam 20 gs. vidū.
21. gs skolā neiederas ne ēvelsols, ne parastā tāfele ne arī augstāk minētais par ēdnīcas un aktu zāles apvienojumu!
kāpēc ēvelsols neiederas?? ko, ar rokām neko vairs pats nemāki izgatavot, vai tikai citiem nenovēli? un tāfele kā palīglīdzeklis ir arī pat ļoti ok – kā parakstīties vai rakstīt ar tintes pildspalvu. Jeb vai tu tikai ar irbuli?!
Par atpalikušām izglītības tehnoloģijām un neievērtēšanu arhitektūrā kopumā piekrītu.
Jums laikam tiešām vēl vajadzētu pamācīties, jo pareizrakstība klibo…. atgriesties vai tomēr atgriezties?
Atvainojos, man pēdējais komentārs bija domāts Aigaram, nevis Edgaram
Atvainojiet, es tiešām maz ko saprotu no arhitektūras. Un vispar man patīk koši dzeltanas mājas.
Nav forši rakstīt ar svešu niku!
pātik !!!!