Kā Jūs vērtējat Siguldas arhitektūru tādu, kāda tā veidojusies vēsturiski līdz mūsdienām? Vai ir kāda kopīga arhitektoniskā koncepcija?
Katra arhitektūra atspoguļo esošo situāciju: ekonomikā, cilvēku domāšanā, iespējās. Pilsētas attīstība ir ilgu gadu process. Sigulda ir dārzu pilsēta, jo tajā ir ļoti daudz zaļuma. Klasiskā pilsētas apbūve, kad māja atrodas pie mājas, pilsētā neeksistē. Centra zonā iezīmējas dilemma: mēs vēlamies gājēju ielu, bet gājēju ielai ir raksturīgsa intensīvsa apbūve.
Siguldai ir savas raksturīgās pamatiezīmes, bet iepriekšējo gadu devums atspoguļo laikmeta situāciju. Ir neapšaubāma nepieciešamība pēc sociālisma ēku renovēšanas, siltināšanas, logu, durvju un jumtu tehniskā risinājuma modernizēšanas, bet to būs iespējams īstenot vienīgi pēc jaunu valsts programmu ieviešanas. Apsaimniekotāju biedrību iespējās ir vienīgi ēku uzturēšana esošā līmenī.
Siguldā šobrīd tiek realizēts sava veida eksperiments, — sadarbojoties ar Mājokļu aģentūru ir sagatavots priekšlikums par pašvaldības veidotu īres namu Kr. Barona ielā. Mērķis nav izmitināt maznodrošinātos uz nenoteiktu laiku, tādā veidā degradējot līmeni vienā kvartālā, bet sekmēt iespēju maznodrošinātajiem savus dzīvokļus izpirkt. Šis ir otrais piedāvājums par daudzdzīvokļu ēku būvniecību Siguldā pēc 90?tajiem gadiem. Viens konkurss norisinājās pagājušā gadā par Strēlnieku un Jaunatnes ielas kvartāla izveidi. Tajā tiks uzbūvētas divas daudzdzīvokļu ēkas un 8 dvīņu mājas. Konkursā uzvarēja Siguldas Būvmeistars. Viņu piedāvātais produkts ir — no projekta līdz atslēgai.
Kr. Barona ielas īres nama kvartāla konkursam arhitektonisko risinājumu ir piedāvājuši četri projektēšanas uzņēmumi. Šobrīd notiek sabiedriskā aptauja, kam sekos priekšlikumu izvērtēšana novada domē.
Kā tiek izsludināti konkursi un pēc kādiem principiem noteikti uzvarētāji?
Mēs cenšamies ļoti precīzi un skaidri formulēt, kāds ir mūsu konkrētā projekta arhitektoniskais redzējums.
Jau pieminētās apbūves projekts Strēlnieku ielā bija savā ziņā eksperiments, kurā apvienotas trīs programmas: pirmkārt, vērtētas tika investora iespējas, otrkārt — plānojums un arhitektoniskais risinājums konkrētajam kvartālam, treškārt, svarīgs, protams, bija arī ekonomiskais aspekts un termiņi. Tā kā šis konkurss izrādījās pārāk komplicēts, šobrīd kā prioritāti nākamajiem esam izvirzījuši arhitektonisko risinājumu.
Kādu Jūs redzat Siguldas arhitektūru nākotnē — sena pilsēta ar vēsturiskām tradīcijām, tūrisma pilsēta vai moderna un laikmetīga?
Protams, ka ir jāievēro pilsētas apbūves principi. Vērtētas tiek jaunās tendences. Taču katrā individuālā gadījumā no dažādiem skatu punktiem tiek izvērtēts, kāda veida arhitektonika jāievēro katrā konkrētā vietā — ņemot vērā, kas atrodas apkārt, kāda ir vietas nozīmība. Esam skaidri diferencējuši, kādas ēkas atradīsies katrā zonā. Pilsētas teritorijā nav jābūvē guļbaļķu ēkas. Šāda veida ēku apbūve pieļaujama teritorijā, kas pietuvinātas ainaviskajai videi.
Otrkārt, pastāv jautājums, cik lielā mērā iespējams ietekmēt pasūtītāju, kuram pašam jau ir savas mājas redzējums — domu un sajūtu atklāsme. Katra būvniecības iecere tiek vērtēta individuāli, ievērojot būvniecības normatīvus.
Interesants risinājums rasts Gaujas NP informācijas centra ēkas rekonstrukcijai ? uz nesošo sienu pamata rekonstruēt modernu ēku. Piemēram, jaunā ēka Pils ielā 8 tika veidota atbilstoši tradicionālajām ? klasiskajām formām.
Vai arhitektiem — siguldiešiem ir sava vīzija par Siguldas apbūves arhitektonisko risinājumu un vai viņi piedalās tā veidošanā?
Ir arhitekti, kas praktizē Siguldā, bet nedaudz. Arhitekta izvēle ir pasūtītāja ziņā, un bieži jūtam, ka šo izvēli lielā mērā ietekmē Rīgas tuvums.
Siguldā plānota jauna kultūras centra izveide. Tā tiks realizēta uz esošās ēkas pamatiem, vai tiks piedāvāts pilnīgi jauns risinājums?
Šobrīd norit kultūras centra projekta idejas skicēšana — tiek formulēts, ko vēlamies šajā kultūras centrā iekļaut, uzklausām iedzīvotāju ieteikumus. 2004.gada budžetā Siguldas Kultūras centra attīstīstības stratēģijas izstrādei, skiču projekta sagatavošanai paredzēti 10 000 latu.
Kultūras centrā paredzēts iekļaut arī pilsētas bibliotēku, tūrisma informācijas centru, izstāžu zāli, koncertzāli, kafejnīcas. Pozitīvs piemērs modernai, daudzfunkcionālai kultūras iestādei ir Baltais Flīģelis, kur mūsdienīga arhitektoniskā pieeja guvusi augstu novērtējumu. Ir jāatjauno arī kultūras nama zāles funkcija. Mērķis nav vecās ēkas nojaukšana, bet gan ļoti nopietnas rekonstrukcijas veikšana. Šī projekta galīgā realizācija plānota uz pilsētas 800 gadi, kas būs 2007.gadā. Pirmais investējums vīzijas attīstībai jau tiek veikts, nākamo piecu gadu laikā jābūt redzamam galarezultātam.
Centra zonai starp Pils ielu, Ausekļa un Raiņa ielu jau izstrādāts detālplānojums — izanalizētas arhitektoniskās vērtības, funkcionālās saites. Tas nozīmē, ka tuvākajā nākotnē varam plānot konkursu kultūras centra izveidei, vienīgi vēl nav skaidri izvēlēts, vai tas būs atklāta vai slēgta tipa konkurss. Sevišķi produktīvi ir izrādījušies tieši slēgta tipa konkursi, piemēram, projektējot Siguldas jauno kapu kapliču un dzīvojamo māju kvartālu Kr. Barona ielā.
Cik lielā mērā tiks saglabāts Siguldas kā dārzu pilsētas statuss un cik Sigulda būs atvērta jaunajai apbūvei?
Sigulda pārsvarā sastāv no zaļās zonas, kas ir Gaujas Nacionālā parka teritorija. Lielākā daļa GNP teritorijas ir pilnībā aizsargājama teritorija, kas nekad netiks pakļauta apbūvei. Apbūves blīvums nedrīkst pārsniegt 30%.
Pamatā pilsētas turpmākā apbūve varētu tikt veidota Vidzemes šosejas labajā pusē ? tagadējā pagasta teritorijā. Vēl nav izstrādāts Siguldas novada teritoriālais plānojums. Siguldas novads ir izveidots pagājušā gada vasarā — šobrīd nepieciešamas jaunas attīstības perspektīvas. Mērķis ir Siguldas blīvi apdzīvotās teritorijas sakārtošana, nepieļaujot izplūšanas principu, apbūvei izplešoties pa lauksaimniecības zemēm. Pastāv doma par noteiktu apbūves principu ievērošanu konkrētajās teritorijās: Siguldas novada teritorijā blīvi apdzīvotās vietās, kas ir Sigulda, Nurmiži, Jūdaži, More, būtu viena veida apbūve, savukārt cita veida apbūve vietās, kas neietilpst blīvi apdzīvotās teritorijās ? lauku savrupsēta klasiskajā izpratnē (vienas saimniecības zemesgabala lielums no 1,5 ha līdz 2 ha). Trešais teritorijas veids ir ainaviskā teritorija, kas neietilpst GNP un blīvās apbūves zonā, respektīvi, tā ir teritorija ap ūdenskrātuvēm. Pirms nav izstrādāts teritoriālais plānojums, jauna apbūve minētajā teritorijā netiks pieļauta. Mērķis ir kopainas sadrumstalotības novēršana. Šobrīd strauji palielinās interese par ģimenes māju būvniecību Siguldā. Mēs esam informēti par apmēram 200 viendzīvokļu dzīvojamo māju apbūves iecerēm.
Kādu Siguldas vīziju Jūs redzat pēc šī teritoriālā plānojuma izstrādes?
Siguldas reģiona lepnums ir ainaviskās bagātības un kultūrvēsturiskais mantojums. Nozīmīga ir spēja attīstīties, saglabājot tradicionālo.
Pēdējo gadu laikā Siguldā bijis daudz arhitektonisku jauninājumu. Piemēram, 2002.gadā Latvijas Arhitektu savienības gada skatei tika izvirzīts viens objekts — Baltais Flīģelis (nobeiguma fāze — projektēšanas biroja Arho ). Šogad — jau 6 objekti: kafejnīca Raibais suns, Centrālo elektrisko tīklu klientu apkalpošanas birojs (Augļu ielā 2), Tirdzniecības centrs Elvi ar boulinga zāli, mūzikas klubs Aparjods, savrupmāja un pirts Pilskalni, Līvkalna ielā, viesnīcas Sigulda rekonstrukcija.
Pozitīvi vērtējama privātmāju ciemata apbūve Mazā Šveice (arhitekts Uldis Lauža). Īpašnieks Valentīns Zeile ir vienīgais iniciators, kas iegulda savus privātos līdzekļus, veidojot vides dizainu un attīstot Kaķīškalna atpazīstamību. Viņš investējis savus līdzekļus kaķu skulptūru, Ķeizarkrēsla, Siguldai raksturīgo lietus nojumju — sēņu, gājēju celiņu izveidē Kaķīškalna teritorijā.
Šogad ir paredzēts izstrādāt Siguldas vēsturiskā centra teritorijas attīstības koncepciju: esošo ēku rekonstrukcijai, pilsdrupu estrādes mūsdienīgākai rekonstrukcijai. Taps arī plānojums pļavai aiz Kr. Barona pieminekļa. Iespējams, tajā varētu tikt veidots pastaigu parks. Šobrīd uzsākta Krimuldas detālplānojuma izstrāde. Rekonstruējot koka apbūvi, svarīgs faktors ir Šveices māju arhitektonisko detaļu saglabāšana. Plānota arī Siguldas gravas malā esošo Šveices koka māju saglabāšana, kas ir nozīmīga vēsturiskās arhitektūras vērtība.
Šobrīd risinās interesants konkurss par kapličas projekta izstrādi Siguldas jauno kapu zonai. Iesniegti seši oriģināli skiču projekti, kuru risinājums ir netradicionāls klasiskajai izpratnei par kapliču.
Siguldas reģiona kultūras dzīve kļūs arvien daudzkrāsaināka, Baltais Flīģelis, modernais atpūtas, kultūras, izklaižu, informācijas centrs patreizējā Siguldas kultūras nama vietā piesaistīs interesentus no visas Latvijas. Modernās mākslas centrs un plenēra vietas māksliniekiem veicinās mākslinieku pulcēšanos.
Siguldas Būvvaldei pieder unikāls arhīvs, kurā oriģināli arhitektoniskie Siguldas ēku projekti saglabāti no 30.gadiem.
