Rīgas vēsturiskā centra attīstība

Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības priekšlikuma pirmās redakcijas apspriešana 20.maijā.

20.maija pēcpusdienā LAS pagrabiņā literāra kluba gaisotnē tika spraigi diskutēta un vērtēta jaunā Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības priekšlikuma pirmā redakcija, klātesot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldes priekšniekam Pēterim Strancim, plāna izstrādes darba grupas dalībniekiem Ivetai Stašai un Aigaram Kušķim, Latvijas Arhitektu savienības (LAS) priekšsēdētājam Jurim Pogam, padsmitam LAS biedru. Sabiedrības ierosinājumu par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības priekšlikumu ir daudz, un sabiedriskā apspriešana pagarināta no 17. maija līdz 31. maijam.

Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības priekšlikuma izstrāde balstīta uz Rīgas attīstības plānu, kas attiecināms uz laika periodu no 1995.g. līdz 2005.g. Priekšlikumu plāns paredzēts kā grozījumi esošajam plānam un ir vērsts uz perspektīvā apbūves rakstura akcentēšanu.

Viens no pirmajiem LAS biedru pārmetumiem izskanēja saistībā ar jēdzienu – saglabājamās ēkas. Saglabāšanas un attīstības priekšlikuma izstrādātāji izvērtēja ēkas vērtīgumu pēc noteiktiem kritērijiem, respektējot Valsts nozīmes pieminekļa statusu, Pilsētas nozīmes pieminekļa statusu, tos nedublējot. Saglabājamās ēkas ir pilsētvidei raksturīgas no vizuāli telpiskā viedokļa. Tās vērtētas pēc autentiskuma principa, kas izriet no piederības kvartālam, kvartālu grupai vai ir lokalizētas kādā īpatnējā teritorijā. Šādas vērtēšanas sistēmas mērķis ir ieviest pēc iespējas skaidrākus lietošanas noteikumus katrai teritorijai, jo jebkurai vietai vai objektam ir sava vērtība, kas būtu akcentējama, ievērojot vides kontekstu. Tā dēvējamā ?buferzonā? ir saglabāti esošie nosacījumi un noteiktas vadlīnijas. Kā pārmetums izskan tas, ka priekšlikuma autoriem nav pilnvērtīgas informētības par kādas konkrētas vēsturiskā centra attīstības teritorijas atbilstību reālai situācijai dabā, piemēram, dažas no priekšlikumā formulētajām brīvajām teritorijām, jau tiek pakļautas būvniecības sākumam ar paredzamu iznākumu. Uz vienas (ne)vērtīguma skalas tiek liktas jaunbūves (Operas jaunā piebūve), Padomju varas gados tapušās sabiedriskās būves (Kongresu nams Kronvalda parkā) un citas pilnvērtīgas celtnes, kuras pēc apbūves noteikumiem var tikt paredzētas nojaukšanai.

Ir apšaubāma attīstības priekšlikuma īstenošanas iespēja, jo pie esošās būvniecības intensitātes, ietvertā informācija varētu būt neīstenojama vai novecojusi ātrāk par pieciem gadiem.

LAS vēlējās precizēt saistību ar pilsētas vēsturiskajai daļai raksturīgo perimetrālās apbūves principu, kas balstīts uz ielu un laukumu apbūves līniju, ēku dzegas augstuma līniju, un iepriekšminētā ievērošanu Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības priekšlikuma izstrādē. Jaunas apbūves projektēšanas gadījumā tās augstumu reglamentē blakus esošo ēku dzegu augstumu summa dalīta ar divi. Ēkas augstums nedrīkst pārsniegt ielas platumu. Cita veida kritēriji no priekšlikuma izstrādātāju puses netika minēti. Daļa teritoriju skatāma, vērtējot pēc individuāliem kritērijiem ar detālplānojuma palīdzību. Attīstības iespējas kvartāliem pa perimetru ir lielas, jo plānā paredzēts aptuveni 200 īpašumu, kuros rasti labvēlīgi attīstības priekšnosacījumi. Taču, vai liela daļa konkrētu situāciju netiks risinātas ar tiesas palīdzību, jo priekšlikums ir neskaidri definēts?! Tas ir nevienlīdzīgs attiecībā uz īpašnieku tiesībām (mūra ēkas koeksistence blakus saudzējamai koka būdiņai) un ir pakļauts nejaušībām.

Juris Dambis uzsvēra, ka pie plāna izstrādes pielikts liels darbs, taču tas ir sasteigts. Aktivitāte, kas saistāma ar priekšlikuma izstrādi, ir vērtējama pozitīvi, sevišķi pēc ?klusuma? perioda no 1998.g. līdz 2003.g. Plāna detalizācijas pakāpe ir augsta, taču tā vairāk atbilst korektai inventarizācijas lietai nevis perspektīvai attīstībai. Kā vienu no galvenajām problēmām Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības priekšlikumā Juris Dambis minēja nekonsekvenci saistībā ar transporta sistēmas attīstību. Plānā nav rastas norādes par teritorijām, kas būtu rezervējamas ar mērķi nodrošināt optimālu transporta attīstību. Pēteris Strancis skaidroja, ka dotajā brīdī priekšlikumā likts uzsvars uz apbūves attīstību, jo kopumā centra priekšlikuma izstrādei atvēlētais laiks ir par īsu. Transporta risinājumi vēl tiek izstrādāti un transporta sadaļa būs gatava oktobrī, tāpēc tās ietveršana priekšlikumā nav iespējama.

Tikšanās beigās LAS priekšsēdētājs Juris Poga, apkopojot arhitektu izteiktos vērtējumus par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības priekšlikumu, izvirzīja sekojošas rekomendācijas:


? aktualizēt informāciju plānā,
? apbūves augstuma ierobežojumus noteikt metros, definējot (nospraužot) vertikālo apbūves sarkano līniju,
? nemainīt vairāk par gadsimtu veco apbūves noteikumu perimetrālās apbūves augstuma principu, saglabājot fasādes galvenās dzegas augstums mūra ēkām 21,3 m, bet koka apbūvei ? 8,6 m,
? detāplānojuma teritorijās dot pilsētas attīstības vadmotīvus,
? jāprecizē atsevišķi plāna apzīmējumi un izvēlētie termini, lai novērstu pretrunas,
? izvērtēt plāna darbības likumīgo pamatu, nodrošinot tā efektivitāti attiecībā pret spēkā esošajiem tiesību aktiem,
? uzrādīt pašvaldību interešu teritorijas, kas ar laiku varētu tikt atsavinātas infrastruktūras objektu būvēšanai (transporta mezgli, tilti utt.),
? līdzsvarot zemesgabalu un būvju īpašnieku tiesības,
? pārdomāt tirdzniecības iestāžu attīstības koncepciju, lai novērstu mazo veikalu izzušanu pilsētas centrā.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx