Rīgas pilsētas Arhitekta kolēģijas 7.sēdē

Pilsētas arhitekta sēdē 12.oktobrī tika apspriesti trīs projekti — viesnīcai Jēkaba ielā 24, iekškvartāla apbūvei Ādmiņu ielā un operas piebūvei.

Viesnīca Jēkaba ielā 24

Projekts viesnīcai starp Jēkaba ielu, Basteja bulvāri reiz jau skatīts ― pilsētas Arhitekta kolēģijas 4. sēdē jūnijā. Pirms tam tas vēl sešas reizes noraidīts RVC komisijas sēdēs. Šoreiz projektu turpina cits birojs ― Arhiidea, kuri sacīja, ka piestrādājuši «jumta ainavas pilnveidošanas, fasāžu uzlabošanas, kā arī publiskās telpas palielināšanas». No diviem fasāžu variantiem kolēģijas locekļi izvēlējās piedāvājumu, kurā apbūves masa sadalīta mazākos apjomos, jumtu ainavā iestrādātas dažādas slīpnes, kas liecinot «par Vecrīgas kodējumu». Diskusijas izcēlās par to, kādus materiālus izvēlēties jumta segumam, kādus slīpajām fasādēm. Kolēģijas locekļi atzinuši, ka bijis vērts mocīt arhitektus un pasūtītājus, jo projekts tagad izskatoties daudz labāk nekā iepriekš, piebilstot gan, ka šai vietai tik un tā nav rasts labākais pilsētbūvnieciskais risinājums. Taču tādu rast nav iespējams, ņemot vērā esošo zemes īpašumu situāciju.

Elektras iekškvartāla apbūve Ādmiņu ielā

Jau iepriekšējā kolēģijas sēdē tika aizsākts apspriest projektu Ādmiņu ielā, kādreizējās kažoku rūpnīcas Elektra teritorijā. Atbilstoši arhitektu biroja Arho iecerei, kvartāla iekšienē, apkārt pagalmam paredzēts būvēt savienotas piecstāvu ēkas ar 112 dzīvokļiem, telpas māju pirmajos stāvos atvēlot komercdarbībai. Kompleksa centrā paredzēts saglabāt veco skursteni, kam piekļautos neliela ēka, kurā varētu atrasties kafejnīca. Māju pliekanais arhitektoniskais tēls, ieturēts 80.gadu postmodernisma tradīcijās, liekas pārāk robusts šai vietai, kas noteikti būtu pelnījusi ko labāku.

Projekta prezentācijas materiālu grezno ne tikai biroja Arho logotips, bet arī SIA A+DATA logotips, kurā redzams tā pilnais nosaukums: Arhitektūras plus dizaina alternatīva tolerances aģentūra. Atsaucoties uz augstajiem vārdiem, Juris Dambis bilda, ka «šī ir interesanta vide, taču, skatoties uz rezultātu, tajā nav ne arhitektūras, ne dizaina, ne tolerances,» piebilstot, ka autori nav izpētījuši vidi, lai izprastu, kas tur īpašs un saglabājams.

Uzņēmējs Māris Gailis sacīja, ka attīstītājs, nojaucot ne tikai padomju gados celtās baltās ķieģeļu būves, bet arī vienīgo vēsturisko ēku, kas atrodas iekškvartāla centrā, pieļaus kļūdu, jo vieta pazaudēs «savu garšu». «Lai gan kaut ko saglabāt ir dārgi, tomēr tas vienmēr atmaksājas,» viņš piebilda. Viņaprāt, mājās iecerēts pārāk liels skaits dzīvokļu.

Kolēģijas locekļi iebilda gan par ēku arhitektonisko tēlu, gan kompleksa ieejas risinājumu ― vietā, kur kādreiz bija greznie Elektras vārti, Ādmiņu ielas līkumā, paredzēta caurbrauktuve ar neveiklu apjomu virs tās.

Operas piebūve

Lai apspriestu pēdējo no sēdes jautājumiem ― Latvijas Nacionālās operas ēkas rekonstrukcijas trešo kārtu, kas paredz veidot piebūvi (tajā atrastos aizskatuve, ģērbtuves, grimētavas, noliktavas, telpas trupām utt.) pagalma pusē virzienā uz K.Barona ielu un Aspazijas bulvāri, kolēģija devās vērtēt uz Operas namu. J.Gertmaņa biroja 1998.gadā izstrādātais skiču projekta makets ir tik liels, ka to grūti pārvietot.

Stilistiski iecerētā piebūve veidota līdzīga ar esošo ― otrās kārtas piebūvi, jo projektētas vienlaicīgi. Ja pabeidzot operas piebūvi 90.gados, tā nevienam vien likās stilistiski novecojusi, tad šai ziņā vēl dīvaināk laikam būs vērot trešās kārtas tapšanu ― vēl 10 gadus vēlāk ― tajās pašās «vēsturiskajās» formās.

Tā gan ir tikai stila lieta, bet pamatotas bija kolēģijas arhitektu iebildes pret ieceri Aspazijas bulvāra pusē iežogot piebūvi. Un vēl nozīmīgākas — par to, ka projekts ignorē kanālmalu ― ēkas fasāde uz šo pusi ir kā cietokšņa siena. Arhitekti uzsvēra, ka vajadzētu domāt par kanālmalas padarīšanu daudz pieejamāku apmeklētājiem nekā līdz šim.