Rīgas pilsētas Arhitekta kolēģijas 19. un 20. sēdē

Divās pēdējās Rīgas pilsētas Arhitekta kolēģijas sēdēs skatīti projekti, kas paredz izmaiņas Strēlnieku laukumā un Rātslaukumā — skice zudušās apbūves atjaunošanai Kungu ielā 5 un Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcija.

Jaunbūve Kungu ielā 5

Celtnes autori — arhitektu birojs Vecumnieks & Bērziņi izvirzījuši sev uzdevumu «atjaunot Rātslaukuma un Kungu ielas pilsētbūvniecisko telpu veidojošās kulises; projektēt būvapjomu, kura arhitektūra nerada šaubas par tā celšanas laiku, vienlaicīgi meklējot kontekstu ar zudušās ēkas arhitektūru; atrisināt biroju ēkas funkciju, pilnībā izmantojot ēkas izcilās novietnes potenciālu.» Izskatīšanai tika piedāvātas vairākas skices ar atšķirīgiem jumta izbūvju un apdares materiālu variantiem.

Ēkas ārējā čaula atkārto agrākās ēkas gabarītus, saglabājot būvlaidi, dzegas augstumu, jumta formu un fasādes dalījuma principu — atsauces uz lielo ordera kārtojumu, atika stāvu. Akmens plātnēm apšūtā ārsiena aptver stiklotu ortogonālu būvķermeni, kurā izvietotas biroju telpas. Abas šīs ēkas sastāvdaļas savieno atklātas galerijas. Jumts atkārto vēsturiskās ēkas kārniņu jumta formu, piedāvāta arī iespēja lietot citu seguma materiālu, piemēram, vara skārdu. Ēkas pirmajā stāvā izvietotas komercplatības, biroju ieejas vestibils, iespējama saistība ar pazemē izvietotajām izstāžu telpām —lifts lielgabarīta eksponātu transportēšanai.

Iecere atjaunot apbūvi Kungu ielā 5 pārdzīvojusi jau vairākus arhitektūras konkursus ar minimālu dalībnieku interesi. Kolēģijas sēdē skatītais priekšlikums ir 2005. gadā konkursā uzvarējušā projekta modifikācijas. Kolēģijas locekļi apšaubīja vajadzību atkārtot vēsturiskās arhitektūras formas, tika minēta arī nepieciešamība pirms nopietnu lēmumu pieņemšanas rīkot starptautisku plenēru par Rātslaukuma apbūves sakārtošanu. Jācer, ka šī projekta ilgais ceļš novedīs pie labākā iznākuma, kas spētu iederēties Rātslaukuma raibajā apbūvē.

Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcija

Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) rekonstrukcijas skiču projektu atbilstoši Gunāra Birkerta iecerei izstrādājis arhitektu birojs RDS arhitekti. Esošo muzeja ēku plānots papildināt ar jaunu 21 metru garu un 17 metru platu korpusu Grēcinieku ielas virzienā. Piebūvei paredzēti 3 stāvi un pagrabs. Esošajā daļā plānots novietot muzeja publiski pieejamo ekspozīciju, jaunajā daļā paredzētas administrācijas, konferenču telpas, ekspozīciju zonas paplašinājums, piemiņas telpa, noliktavas, kā arī bibliotēka. Izmaiņas skārušas arī muzeja ieejas daļu, paplašinot to zem esošā korpusa un tādējādi izveidojot vestibilu, konferenču telpu prezentācijām grupām un grāmatnīcu.

Piebūves izvietojums un krāsu risinājums idejiski pamatots ar virzību no Latvijas tumšajiem okupācijas gadiem uz gaišo nākotni. Melnā un baltā kontrasts noslēdzas ar stiklotu fasādi pret Grēcinieku ielu, kas pilnīgi atvērta gaismai. Strēlnieku laukuma pusē piebūves priekšā plānots izveidot bērzu birzi kā sīkstuma un izdzīvošanas simbolu pēc ainavu arhitektes Ineses Grundules ieceres. Papildus šai simboliskajai slodzei piebūvi vainago arī neliels stikla tornītis — ierastā atsauce uz Vecrīgas siluetu, kas nodrošinātu īpašu apgaismojumu piemiņas telpai. Ar gaišo akmens apšuvuma toni un dalījuma proporcijām iecerēts LOM ēku iekļaut Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu monumentālajā grupā.

Lielākā daļa kolēģijas locekļu projektu vērtēja pozitīvi, iespējams, respektējot Gunāra Birkerta klātbūtni un apzinoties, ka šī diskusija ir tikai formalitāte. Esot vienisprātis par esošās LOM ēkas augsto pašvērtību, vairāki klātesošie tomēr izteica šaubas par piebūves novietojumu attiecībā pret Grēcinieku ielas vēsturisko būvlaidi, bērzu stādījumu nepieciešamību un iespējamo Strēlnieku laukuma līdzsvara izjaukšanu.

Pret jaunveidojamās piebūves arhitektūru iestājās Andis Sīlis un Jānis Krastiņš, kritizējot mehānisko būvapjomu savienojumu un uzsverot, ka Strēlnieku laukums pilsētbūvnieciskā izpratnē ir nepilnīgs un varētu tikt papildināts ar apbūvi gar Grēcinieku un Kaļķu ielu, kas arī radītu izdevību veidot brīvstāvošu LOM piebūvi.

2001. gadā LOM piebūves skices saņemtas no Gunāra Birkerta bez atlīdzības par projektēšanu. 2006. gada oktobrī pieņemts Latvijas Okupācijas muzeja likums, kas nosaka rekonstrukciju īstenot atbilstoši Gunāra Birkerta koncepcijai. Tajā arī noteikts, ka zemes gabals un uz tā esošā muzeja ēka pieder valstij. Kā A4D jau iepriekš rakstīja, šī gada 7. maijā Ministru kabineta komiteja akceptēja rīkojuma projektu par LOM ēkas pārbūvi. Šāds valdības lēmums nodrošina iespēju apiet likumā noteikto kārtību un nerīkot konkursu par labāko rekonstrukcijas projektu. Celtniecību iecerēts uzsākt 2009. gadā.

Šobrīd izstrādes procesā ir arī Strēlnieku laukuma detālplānojums, kura apskatāmās teritorijas robežas pagājušajā nedēļā paplašinātas līdz Kungu ielai. Bez tam 14. jūnijā izsludināts starptautisks metu konkurss par memoriālu padomju okupācijas upuriem Strēlnieku laukumā. Šī konkursa dalībniekiem, izstrādājot priekšlikumu, jāņem vērā projektētais LOM piebūves risinājums. Šķiet absurds, ka muzejs un tā priekšlaukums tiek projektēti savstarpēji nesaistītā veidā, risinot labiekārtojumu tikai atsevišķo zemes gabalu robežās, kuras acīmredzot nosaka ne vien bērzu birztalas apmērus, bet arī piebūves izvietojumu. Arī vēlēšanās eksponēt ikkatru vēstures slāni un beidzot pielikt visam punktu ar mūsdienīgas arhitektūras klātbūtni rada draudus pārsātināt abus laukumus ar grūti uztveramu informāciju.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
4 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Ieva Zībārte

Kāpēc netiek pieminēti citi šajās kolēģijās izskatītie projekti? Es labprāt vēlētos lasīt kolēģijas vērtējumu Jura Pogas biroja izstrādātajam projektam daudzdzstāvu ēkām, kas tiek būvētas kokiem bagātā zonā, klusā Pārdaugavas vietā ar visumā humānu apkārtējo apbūvi – skolas parkā starp Kuldīgas, Elvīras un Gregora ielām. Lūdzu attēlus!

Ufo

Drīz visa Vecrīga būs viens liels Okupācijas muzejs- gaudu, mazvērtības kompleksa, aizvainojuma un bezcerības iemiesojums "melnajā zārkā". Neesmu pret muzeju, piemiņu, bet ārkārtīgi nepatīk sadomazohistiskā vēlme to uzturēt tieši Rīgas un Latvijas centrā. Gluži kā iebalzamēto Ļeņina līķi Sarkanajā laukumā Maskavā. Gan kapiem, gan šāda tipa piemiņas muzejiem ir sava vieta pilsētā. Un tai nav jābūt pašā pilsētas un valsts centrā! Tikai galīgi garīgi slima nācija ir spējīga ko tādu novietot tieši tur.

Ufo

Drīz visa Vecrīga būs viens liels Okupācijas muzejs- gaudu, mazvērtības kompleksa, aizvainojuma un bezcerības iemiesojums "melnajā zārkā". Neesmu pret muzeju, piemiņu, bet ārkārtīgi nepatīk sadomazohistiskā vēlme to uzturēt tieši Rīgas un Latvijas centrā. Gluži kā iebalzamēto Ļeņina līķi Sarkanajā laukumā Maskavā. Gan kapiem, gan šāda tipa piemiņas muzejiem ir sava vieta pilsētā. Un tai nav jābūt pašā pilsētas un valsts centrā! Tikai galīgi garīgi slima nācija ir spējīga ko tādu novietot tieši tur.

Ieva Zībārte

Kāpēc netiek pieminēti citi šajās kolēģijās izskatītie projekti? Es labprāt vēlētos lasīt kolēģijas vērtējumu Jura Pogas biroja izstrādātajam projektam daudzdzstāvu ēkām, kas tiek būvētas kokiem bagātā zonā, klusā Pārdaugavas vietā ar visumā humānu apkārtējo apbūvi – skolas parkā starp Kuldīgas, Elvīras un Gregora ielām. Lūdzu attēlus!

4
0
Lūdzu, komentējietx