Brutāls postmodernisms, kas cels provinciālismu

Arhitektūras students Latvijā Jevgeņijs Busins vērsies pie A4D, lai veicinātu diskusiju par Rīgas bulvāru loka apbūvēšanu pirms realizē Operas ēkas nākamā paplašinājuma projektu. Viņaprāt, zaļojošo parku josla nosaka Rīgas šarmu. Un viņu uztrauc, ja Rīga zaudētu savu romantisko telpu.

  1. Attēlā redzams — liela daļa parka teritorijas ir apbūvēta. Ja Operas ēkas paplašinājums tiks īstenots, ieguldījums parku kropļošanā būs salīdzināms ar padomju laikos nodarīto — kopējais apjoms parkā pārsniegs vēsturisko apbūves blīvumu. Droši, ir kāds kritiskais punkts — parkus apbūvējot, pēc kura parks vairs neuztveras kā parks.
  2. Ja līdz šim Rīgas pilsētas kanāla zaļajā zonā tika celtas brīvi stāvošās ēkas, kas organizēja telpu sev apkārt, tad pašlaik, kad runa ir par piebūvēm, veidojas komplicētas struktūras. Jau tagad Operas ēku komplekss ir harmonisks tikai no galvenās fasādes, skatoties frontāli. Kā var redzēt Mario Botas vizualizācijās, Operas ēkas paplašinājums mākslu tempļa metaforu likvidēs pilnībā.
  3. Botas arhitektūra — brutālais postmodernisms varbūt ir tas, kas visvairāk kontrastēs ar vēsturisko Operas ēku un apkārtējo apbūvi. Interesanti, internetā informāciju par viņu var atrast arhitektūras vēstures avotos, pārsvarā par Botu raksta pagātnes formā. Kādreiz pazīstams pensionārs ar operu piebūvju pieredzi — labs variants galvaspilsētai, kura strauji kļūst provinciāla.
  4. Runājot par laiku un vietu, manuprāt, pieņemamākais šeit būtu nelineārās landmorfās arhitektūras pārstāvja darbs.
  5. Botas skices Rīgas projektam rāda viņa attieksmi pret šo pasaules stūri — arhitektūras kvalitātes ziņā tie diezgan krasi atšķiras no viņa projektiem dzimtenē un Itālijā.
  6. Pašlaik abas Operas ēkas no 3 pusēm ieskauj apstādījumi, tāpēc šo vietu uztver kā parka daļu. Tā kā paplašinājuma vieta atrodas ielu krustojumā, plānotā mēroga apjoms mainīs šī apgabala uztveri — Operas nams, kas pašlaik ir ēka parkā, kļūs par perimetrālās apbūves kvartālu.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
75 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Ausma Skujiņa

Aizbūvēt šo vietu ir ticis mēģināts jau vairāk kārt. Līdz šim nesanāca… Ceru, ka arī šoreiz izdosies aizstāvēt apstādijumu joslu no postījumiem! Es nezinu kā to panākt, bet vajadzētu vismaz noskaidrot arhitektu viedokli. Es noteikti esmu PRET šo uzblīdušo operas apjomu šajā vietā.

students

Rigas centra seja (apstadijumi) tiek aizbuveti ar ne izcilu arhitekturu, citejot ”nekāds konkurss nav paredzēts. Vienīgais, kas pauda neizpratni par šo situāciju bija Arhitektu savienības vadītājs Sergejs Ņikiforovs." Arhitektu kolegija nopietni iebildumi nerodas.

Tad ir jautajums, kur ir kaut neliela arhitektu ciena pret savu arodu un galvenais pret savu pilsetu.

Kauns

I. Šteimanis

Te tiešām ir jāpiekrīt, ka veids kā tas viss notiek ir diezgan apšaubāms, sabiedrības un loģisko viedokli ignorējošs. Pēc šī gadījuma rodas jautājums, vai šīs idejas virzītājiem ir kādi stingri principi, vai arī būtiskāk izbīdīt kārtējo lielo būvapjomu nākotnes „kultūras” vārdā bez diskusijas par tāda nepieciešamību un veidu, kādā parasti šādām lietām būtu jānotiek.

Latviešu biedrības nams un operas ēka, tās ir divas ēkas, kuras ir radušās vienlaicīgi ar ideju par Latvijas valsts dzimšanu, it kā jau attieksmes ziņā tas būtu jāņem vērā.

Kārlis Melzobs

Zinot, cik liela uzmanība tiek pievērsta Rīgas tēlam tādās detaļās kā fasādes vai jumta raksturs, pārsteidz ka šāds projekts, kas, vismaz manā uztverē, "pa lielam" paredz pamatīgas izmaiņas Rīgas centra pilsētbūvnieciskajā kompozīcijā, mēģina tapt kaut kur klusām, prom no sabiedrības uzmanības.

Ieva Bērziņa

Vajag izmeklēt tīri likumīgi šo lietas būtību. Vai jaunai ēkai svarīgas pilsētas vēsturiskā centrā svarīgas ēkas piebūvei tāpat vien vietējie Rīgas zeļļi sanākot kopā var kaut ko nolemt, ka šamējiem šķiet ka vajag Bottu? Nu un kas ka šķiet! Eiropas un Latvijas likumdošana iespējams nosaka, ka vajag rīkot konkursu starptautisku, ka vajag būt kaut kādai atbildībai sabiedrības priekšā un nevar ignorēt tās viedokli, nevar ignorēt arhitektu viedokli, jārīko konkurss, jo UNESCO mantojums, utt utt. Vajag jautajumu uzlikt izskatīšanai LAS Diskusiju klubā, vajag lai kāds, piem. mūsu visu tik pārstāvošā organizācija, lai izmeklē šo jautājumu, utt. Lai pārbauda ēkas funkcionālu un… Lasīt vairāk »

darītājs

vajag tikai kādam būt tam kurš arī dara!!

toms kokins

juhū !

prieks par Jevgeniju un citām jaunām sejām, kas nebīstas no savas dzimtas uzvārda.

par Botu prieka nav itin nemaz.

jūtos piesmiets. ir nācies piedalīties projektos RVC un zinu kādi kariņi dažkārt notiek ap vienu vienīgu liepu vai jumta izbūves seguma krāsas toni. bet šeku reku – buldozers ar vārdu.

skumji.

WAT

1. un 2. Kāpēc gan nevarētu radīt jaunu izstradājumu, tai pašā Andrejsalā, it sevišķi ņemot vērā faktoru, ka ja nu tomēr tā Andrejsala kādu nākošo gadsimta ceturksni aŗī apbūvēsies, viennozimīgi pārcels pilsētas centra smaguma punktu visticamāk kaut kur ap kluso centru, Hanzas ielu , no tagadējā Raiņa bulvāra. Kāpēc gan Rīgai nevarētu būt divi Operas nami? Viens oldskūls ar muzejisku pieskaņu un tradīcijām un otrs ar visu aktīvo darbību, eksperimentiem utt.? MMM tur taču būs? Var jau saprast valsti ,kur imports prevalē pār eksportu pēdējos 20 gadus par ~30%, ka " hočetsja da koletsja" . Saprātīgā valsts pārvaldes daļa jau… Lasīt vairāk »

pArt

Laikam Latvijā ir atrasta nafta, zelta iegulas, vai slepeni citur iztirgojami heroīna krājumi, jo savādāk vispārējo aizrautību ar kultūrai nepieciešamo ēku ekspansiju izskaidrot nevar.

Pavisam drīz mums būs gatava gadsimtu būve bibliotēka, drusku vēlāk Rīgas, Liepājas koncertzāles, Ventspils koncertzāle, Rēzeknes kultūras centrs, Mežaparka brīvdabas estrādes rekonstrukcija, MM muzejs un tagad arī nepieciešams opernams atbilstoši pasaules standartiem. Lieliski tempi, brīnumaina augšupeja! Nu kā var nesolīt!

Iespējams, ka pēc visu šo sabiedrībai tieši tagad absolūti nepieciešamo objektu uzcelšanas atradīsies arī 600 k Ls, ko samaksāt par uzcelto Cesvaines jauno skolu…

a.s.

Varbūt labāk saremontēt PUĶU KIOSKU un WC tajā vietā, kurā gribat būvēt to bezcerīgo monstru? Būtu vismaz viena sakārtota vieta?

I. Šteimanis

Nav itin nekas pret operas paplašināšanu. Esmu pret veidu, kā šādi projekti atkal tiek izbīdīti.

Rodas nedaudz izbrīns: kapēc arhitektu kolēģija pati par šādu lietu nemaz neuztraucas? Kapēc piemēram S.Vaivades un D.Jurcānes gadījumā nebija nekādas reakcijas, jo tas tomēr ir arhitektūras kolēģijas lauciņš, risināt šādus aizdomīgus konkursa lēmumus, kuri tuvākajā nākotnē būtiski ietekmēs publisko telpu?

Gatis

Nevajadzētu domāt, ka Opera ir kaut kāda no realitātes atrauta sapņu pils. Opera tāpat ir liels sava veida uzņēmums – un pie mums Rīgā tas ir uzņēmums ar lieliem apgriezieniem un ambīcijām. Par to vajadzētu ļooti priecāties, nevis kārtējo reizi ar sadomātiem argumentiem kaisīt sev pelnus uz galvas. Jo: a) tā rada inteliģentas darba vietas – pasaules līmeņa opera ir sava veida "silikona ieleja" kultūras jomā – ap to virmo mazāki jomas uzņēmumi, alternatīvas idejas. Vai mums atteikties no centieniem tiekties pēc šādas "silikona ielejas"? Jeb tā arī sūtīt savus talantus prom, tur kur viņiem ir piemēroti apstākļi? b) opera… Lasīt vairāk »

Blokz

Matemātika: Piebūve(1)+Piebūve(1)-Opera(1)= Piebūve

Ja pienam pievieno karoti kafijas, tā ir kafija ar pienu?

Pozitīvais: Labāk Botta nekā grafiks

Negatīvais: Ņemot piemēru arī līdzīgas ēkas apaugs, no pabaigtas formas izplūdīs nenosakāmā smagsvarā. Bet tā ir mūsu nācijas iezīme, nebūt gudriem, līdzīgi kā tieksme samačkāt ēdienu..

Normāls saimnieks, jau pirms pirmās piebūves spētu paredzēt, ka apetīte nebeigsies. Operas fasādei un zālei nav nekādas vērtības, lai kā mums iekodēts domāt savādāk.

Kopš Stockmans aizbūvēja kanālu, mani vairāk interesē, kam tiks Agneses Zeltiņas asinis..:]

laimdota

Opiums tautai ir vajadzīgs. Un pat ļoti. Lai cik arī to tauta pati šobrīd neapzinās. Negribu vairs iedziļināties politikā, jo kā pilsētas iedzīvotājam-patērētājam, kas saņem gala produktu, politika principā nav svarīga. Arī nakamajām paaudzēm būs svarīgs gala iznākums, arhitektūras produkts, kas raksturo laiku, kad tas tika darināts, utt. Būtu jocīgi, negodigi piedāvāt 2008. gadā patērētājam postmodernu. Pēc manas sajēgas tas būtu arhitektūras noziegums. Īpaši, jo galīgi neesmu postmoderna piekritēja, jo kā stils – periods arhitektūrā principā bija garām. Vienkārša banāla ģeometrija, ideju salikumi no citiem stiliem, nu caurums arhitektūras stilu attīstībā, ko nu labāk vispār nepieminēt, nekustināt un vēl dies… Lasīt vairāk »

Zodchijs

vai, meitiņ, nepaskaidrosiet.. kurš no -ismiem ta tagad ruļļē?

busins

90% no diskusijas nav saistīti ar arhitektūru, vai pamanījāt? Ekonomika, politika,PR, politika – ) 1. Runājot par ekonomiku, var viennozīmīgi teikt, ka visas parkos esošās ēkas, attīstoties, augs, augs arī tālāk, tas ir neizbēgams process, un parku apbūves moratoriju protams ievedīs, bet tad, kad būs par vēlu. 2. Ja bez piebūves neiztikt, patīkama man šķiet doma par ideju plenēru, tur tad varētu izstrādāt dažus formveides principus šāi piebūvei: Vai var piebūve nepārsniegt tur esošo aizžogotu teritoriju? Vai var piebuves augstumu mazināt ar vairāku pazemes stāvu palīdzību? Vai var piebūve būt vizuāli saskanīga gan ar operas ēku, gan ar parku, gan… Lasīt vairāk »

janitis

es gan esmu par to lai to plekji aizbuuvee, jo tajaa sabiedriskaajaa toletee, kur veel tirgo pukjes es nekaadu sharmu nensaskatu, tad jau labaak, lai ir telpa blauriem kur izbljautities, un ja tik dikti gribas parku aizbrauc uz mezhu.

Ausma Skujiņa

Aizbūvēt šo vietu ir ticis mēģināts jau vairāk kārt. Līdz šim nesanāca… Ceru, ka arī šoreiz izdosies aizstāvēt apstādijumu joslu no postījumiem! Es nezinu kā to panākt, bet vajadzētu vismaz noskaidrot arhitektu viedokli. Es noteikti esmu PRET šo uzblīdušo operas apjomu šajā vietā.

students

Rigas centra seja (apstadijumi) tiek aizbuveti ar ne izcilu arhitekturu, citejot ”nekāds konkurss nav paredzēts. Vienīgais, kas pauda neizpratni par šo situāciju bija Arhitektu savienības vadītājs Sergejs Ņikiforovs." Arhitektu kolegija nopietni iebildumi nerodas.

Tad ir jautajums, kur ir kaut neliela arhitektu ciena pret savu arodu un galvenais pret savu pilsetu.

Kauns

I. Šteimanis

Te tiešām ir jāpiekrīt, ka veids kā tas viss notiek ir diezgan apšaubāms, sabiedrības un loģisko viedokli ignorējošs. Pēc šī gadījuma rodas jautājums, vai šīs idejas virzītājiem ir kādi stingri principi, vai arī būtiskāk izbīdīt kārtējo lielo būvapjomu nākotnes „kultūras” vārdā bez diskusijas par tāda nepieciešamību un veidu, kādā parasti šādām lietām būtu jānotiek.

Latviešu biedrības nams un operas ēka, tās ir divas ēkas, kuras ir radušās vienlaicīgi ar ideju par Latvijas valsts dzimšanu, it kā jau attieksmes ziņā tas būtu jāņem vērā.

Kārlis Melzobs

Zinot, cik liela uzmanība tiek pievērsta Rīgas tēlam tādās detaļās kā fasādes vai jumta raksturs, pārsteidz ka šāds projekts, kas, vismaz manā uztverē, "pa lielam" paredz pamatīgas izmaiņas Rīgas centra pilsētbūvnieciskajā kompozīcijā, mēģina tapt kaut kur klusām, prom no sabiedrības uzmanības.

Miks Kārkliņš

Vēlējos izteikt tik pāris piebildes, šajā, nu jau, šķiet, pāris nedēļu ilgajā diskusijā. 1) Gribu izteikt lielu uzslavu un savu personīgo apbrīnu "arhitektūras studentam Latvijā" Jevgēņijam! Prieks, ka bija gan drosme, gan vēlme, pacelt galvu mazliet augstāk. Par motivāciju nezinu, bet ceru, ka tā patiešam ir pašizglītošanās virzienā. Vienlaicīgi…tomēr būs jāizsaka neliels aizrādijums, par argumentācijas stratēģiju. Tie kas ir "par" nekad "nespratīs" tos kas ir "pret", ja tie, kas ir "pret" lietos uz mata to pašu argumentāciju, ko lieto "par" koalīcija. Respektīvi…ja mēs te diskutēsim par simetrijām, asimetrijām, postmodernismiem un blobismiem, gudrāks te neviens no tā nekļūs. 2) Cien. Asuma… Lasīt vairāk »

Ieva Bērziņa

Vajag izmeklēt tīri likumīgi šo lietas būtību. Vai jaunai ēkai svarīgas pilsētas vēsturiskā centrā svarīgas ēkas piebūvei tāpat vien vietējie Rīgas zeļļi sanākot kopā var kaut ko nolemt, ka šamējiem šķiet ka vajag Bottu? Nu un kas ka šķiet! Eiropas un Latvijas likumdošana iespējams nosaka, ka vajag rīkot konkursu starptautisku, ka vajag būt kaut kādai atbildībai sabiedrības priekšā un nevar ignorēt tās viedokli, nevar ignorēt arhitektu viedokli, jārīko konkurss, jo UNESCO mantojums, utt utt. Vajag jautajumu uzlikt izskatīšanai LAS Diskusiju klubā, vajag lai kāds, piem. mūsu visu tik pārstāvošā organizācija, lai izmeklē šo jautājumu, utt. Lai pārbauda ēkas funkcionālu un… Lasīt vairāk »

darītājs

vajag tikai kādam būt tam kurš arī dara!!

I. Šteimanis

Parasti šāda veida pasākums sākas ar ideju plenēru, pēc kura tad ir iespējams nedaudz precīzāk saprast, ko tad mums īsti vajag. Pēc tā jau ir iespējams noformulēt uzdevumu konkursa rīkošanai utt.

Kapēc Mario, nevis Pedro? Tas pēc būtības ir tas pats S.Vaivades un D.Jurcānes gadījums, tikai citā formā. Pēc tādā veidā sāktas risinātas problēmas no Mario jau būs grūti atkratīties, ja izrādīsies, ka Pedro alternatīvais risinājums būs bijis labāks.

novērotājs

vienīgi jāņem vērā, ka "pie mums Latvijā" viss pasākums ar ideju plenēru reizēm arī beidzas… un nekas taustāms neseko protams, ir izņēmumi tomēr un tāpēc esmu vairāk par shēmu, kāda tika pielietota Konczāles gadījumā – ir uzaicinātie, ir atlases kārtas tad arī lielāka atbildība par izvērtētā risinājuma un autora idejas realizēšanu protams, labāk varbūt būtu bijis, ja paralēli uzaicinātajiem un atlasītajiem konkurss būtu vēl arī kaut cik atvērts – tad būtu vairāk risinājumu un arī mazāk..neapmierināto personīgi esmu PRET Botas vai kāda cita korifeja bezalternatīvu privileģēšanu, neatbalstu kuluāru labvēlību un arī kanālmalas skatus labāk redzētu neaizbūvētus (vismaz ne ar postmoderna… Lasīt vairāk »

toms kokins

juhū !

prieks par Jevgeniju un citām jaunām sejām, kas nebīstas no savas dzimtas uzvārda.

par Botu prieka nav itin nemaz.

jūtos piesmiets. ir nācies piedalīties projektos RVC un zinu kādi kariņi dažkārt notiek ap vienu vienīgu liepu vai jumta izbūves seguma krāsas toni. bet šeku reku – buldozers ar vārdu.

skumji.

Andis Sīlis

Lai gan Mario parādīšanās kolēģijā bija liels pārsteigums, tomēr izskanēja arī daži racionāli argumenti, kurus vajadzētu ņemt vērā pirms rakstīt sūdzību vēstules. 1. Esošajās telpās nav iespējams iestudēt/importēt laikmetīgas scenogrāfijas izrādes, jo aizskatuve ir 5x par mazu, bez rekonstrukcijas [jauniem m2 zemes līmenī] mūsu viens no nac/lepnumiem ir nolemts neizbēgamam provinciālismam. 2. Būvēt jaunu operu nezin kur, kad utt, uzsākt garo meklējumu procesu diez vai šobrīd ir racionālāk, piedevām – ne pārāk bieži mūsu valstiņas pārvaldē ir kultūras būvēm labvēlīgi lobiji, pēc nākošām vēlēšanām visticamāk, ka vairums projektu apstāsies uz nezināmi ilgu laiku. 3. Rekonstrukcijas projekta iepriekšējā versija ir izstrādāta… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Piebilde – 1. un 2. punkts domāts radikālajiem zaļumu sargātājiem. Piedevām paplašināties paredzēts uz esošā piegādes/ nožogotās stāvvietas laukuma pusi, tas jau sen asfaltēts ne ozoliem pieaudzis. MB zaļumu dēļ arī esot ģenerējis "augstāko" variantu, tam mazāka būvpēda.

Un pirms kliedziet pretī – nepārprotiet – neaizstāvu to kas un kā notiek, vienk iepriekšējie komentāri kārtējo reizi melnbaltās kategorijās sarakstīti, ja ir vēlme diskutēt, labāk paskatīties uz lietām arī no pretējās puses.

WAT

1. un 2. Kāpēc gan nevarētu radīt jaunu izstradājumu, tai pašā Andrejsalā, it sevišķi ņemot vērā faktoru, ka ja nu tomēr tā Andrejsala kādu nākošo gadsimta ceturksni aŗī apbūvēsies, viennozimīgi pārcels pilsētas centra smaguma punktu visticamāk kaut kur ap kluso centru, Hanzas ielu , no tagadējā Raiņa bulvāra. Kāpēc gan Rīgai nevarētu būt divi Operas nami? Viens oldskūls ar muzejisku pieskaņu un tradīcijām un otrs ar visu aktīvo darbību, eksperimentiem utt.? MMM tur taču būs? Var jau saprast valsti ,kur imports prevalē pār eksportu pēdējos 20 gadus par ~30%, ka " hočetsja da koletsja" . Saprātīgā valsts pārvaldes daļa jau… Lasīt vairāk »

I. Šteimanis

Rekonstrukcijas projekta iepriekšējā versija tika izstrādāta krietni sen, šķiet ka ir pagājuši vairāk nekā divi gadi, kas nozīmē projekta termiņa izbeigšanos. Tas nozīmē, ka ir jāuzsāk jauns projekts, pirms tā attiecīgi jāveic arī konkurss.

Konkurss tomēr ir objektīvāks mehānisms, kā dabūt labāku rezultātu.

Protams, var atrast sliktos piemērus, bet ir arī labie.

pArt

Laikam Latvijā ir atrasta nafta, zelta iegulas, vai slepeni citur iztirgojami heroīna krājumi, jo savādāk vispārējo aizrautību ar kultūrai nepieciešamo ēku ekspansiju izskaidrot nevar.

Pavisam drīz mums būs gatava gadsimtu būve bibliotēka, drusku vēlāk Rīgas, Liepājas koncertzāles, Ventspils koncertzāle, Rēzeknes kultūras centrs, Mežaparka brīvdabas estrādes rekonstrukcija, MM muzejs un tagad arī nepieciešams opernams atbilstoši pasaules standartiem. Lieliski tempi, brīnumaina augšupeja! Nu kā var nesolīt!

Iespējams, ka pēc visu šo sabiedrībai tieši tagad absolūti nepieciešamo objektu uzcelšanas atradīsies arī 600 k Ls, ko samaksāt par uzcelto Cesvaines jauno skolu…

a.s.

Varbūt labāk saremontēt PUĶU KIOSKU un WC tajā vietā, kurā gribat būvēt to bezcerīgo monstru? Būtu vismaz viena sakārtota vieta?

Andis Sīlis

Pastāv divi pretēji viedokļi par LV apdzīvotāju turpmākās eksistences prioritātēm. Pirmais argumentē sociāli/ekonomiskās labklājības virzienā divos vārdos – ar tukšu vēderu mākslu nepabaudīsi, vairāk maizes, bērnudārzu utt. Otrs norāda uz nācijas neatgriezenisku notrulināšanos patērātējsabiedrības virzienā un nacionālpatriotisko vērtību izzušanu jau šīs paaudzes laikā. Interesanti, ka daži arhitekti [pēc komentāriem spriežot] pārstāv pirmo, tādejādi demonstrēdami neticamu tuvredzību kultūrpolitikas jautājumos. Vai tad nav zināms ka Andris Nelsosns un Maris Jansons nediriģē Rīgā, jo nav kur; Siliņš, Opolais un Garanča nedzied Rīgā jo arī nav kur. Un Vīnē Skrides bilde stāv popmūzikas CD veikalā M1:1 un disks iekļuvis top 10 versus trulajai Rīgas… Lasīt vairāk »

indra ķempe

ar lobētu Botas piebūvi piedabūsi LV bugerpilsoni iepazīt Skridi un Garanču?

WAT

"kamon" Andi! Demagogija nav tā lielākā rota tāda publiskajai personai kā Tev, prasītos mazliet vieduma un izpratnes. Personīgi es (kas ari izlobāms no iepriekšējā)nostādīju prioritātes pēc logikas. Izglītība, informētība, profesionālisms lidz stadijai ka tās radītais kļūst par eksporta preci, produktu, un tad jau pirmo trīs lietu patēriņa veicināšana vietējā tirgū. To Tu sauc par pilnu vēderu, burgeriem, pacilājošu puķu dobi un TV šovu? Drīzāk(ja pielietojam to pašu pietuvinājumu ko lieto Tu) šo psihozi, kas LV tagad valda sakarā ar kultūras PATĒRIŅA nevis RADĪŠANAS celtnēm (pat katra pašvaldība ar knapiem 8000 iedzīvotaju, grib savu jaunu un lielu kultūras iestādījumu), varētu nosaukt… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Nu redzi, pats ar savu tekstu apliecini sabiedrībā pastāvošo tuvredzību, kaut mans iepriekšējais posts vairāk uz a.s. attiecās. Tavas prioritātes jau šobrīd noved pie tā, ka tipveida jauneklis par LV nodokļu maksātāju naudu iegūst izglītību un ievāc informāciju kur vairāk pelnīt [ārzemēs protams] un kur ērtāk dzīvot un baudīt piem [dažos izņēmuma gadījumos] kultūras jaukumus – arī ārzemēs. Un prom ir, jo tēvzemīte pie kājas, ja nevar noslaukt, tad lai iet ellē, lai sprāgst tie bāleliņi viens uz otru riedami līdz atbrīvosies vieta dzīvelīgākām rasēm. Vai tad sabiedrība/ģimene/valsts institūcijas ir ko citu likušas priekšā? – tavas prioritātes tikai un vienīgi… Lasīt vairāk »

Miks Kārkliņš

Andi, paldies! Šitais teksts bija…nu tāds…riktīgi no sirds, bet… Man bail, ka šāda veida diskusija, neatgriezeniski novedīs pie tērgām par faktu, ka LV valstij nav vienotas attīstības stratēģijas un tāpat, kā RVC un UNESCO laulībās, publika gaida, ka atnāks lielais un pateiks, kā nu mums tagad dzīvot. Nu kāda tā situācija ir, ar tādu arī jāstrādā. Kapēc tad Kaupers un Gustāvo var savu mūziku nopārdot LV, bet Skrides, Garanča (kas, starp citu, pirms bija Dīva, vienmēr zināja, ka tāda būs…tik nezināja kur) NEVAR? Andy Warhol arī kādreiz lamāja par pilnīgu tumsoni, bet šis tikmēr tirgojās ar tomātu zupas buņdžām. Mans… Lasīt vairāk »

WAT

Nu tā nu gluži nav, LV izglītība ir par maksu un nemaz ne par knapu (maksā 3/4 jauniešu) , biju mums kantorī jauns cilvēks bija no Arhitektūras asociācijas (Šefīldas) pa vasaru paniekoties praksē(1. kursnieks), un vai zinies paradokss. Jamais nebija ticis pēc konkursa RTU AF, savukārt AA tika, protams naudiņa tāpat kā Lv jamaksā, un kas dīvaini tā naudiņa atšķiras tikai par kādiem ~20-30%. Es domāju salīdzinājums par abu iestāžu līmeni nav nepieciešami. To visu es uz to ,ka logiski, ja es pats pa savu naudu karoju, un no valsts atbalsts tik vien kā garants bankā studiju kredītam(to Domburšovā definēja… Lasīt vairāk »

pArt

Diez vai pats tam tici, ka patērētājsabiedrību aši knaši pārmainīs just possibility operā uzvest pasaules scenogrāfijas līmeņa uzvedumus.

Bet ja tici, tad klāj vaļā šo lielisko teoriju, ka neskaitāmi daudzmiljonu objekti lejupslīdošā ekonomikā sabiedrību attīsta intelektuāli, nu neturi taču tik nozīmīgas zināšanas pie sevis.

Vakadienas Domburšovā gan tika uzsvērtas citas problēmas: "darba tirgū vaimanoloģija, ka trūkst vairāku arodu speciālistu, jau kļūst hroniska, kas šībrīža ekonomikas apstākļos ir jo īpaši bīstami.

Tikpat un pat vēl bīstamāk ir riski smadzeņu aizplūšanai uz ārzemēm studiju maksu īpatsvara dēļ, ko vakar uzskatāmi raksturoja Latvijas Universitātes rektors." (citāts no delfiem)

Andis Sīlis

skat atbildi WAtam. Man sāk patikt diskusijas virziens, neturiet arī jūs sveci zem pūra

pArt

Ābece ir, ka sabiedrisku ēku būvniecība ir politika un, jo nozīmīgāka būve, jo vairāk tajā dominē politika. Ja pie varas esošie tiešām uztrauktos par to, ka pasaulslavenu mūziķu ausīm ir grūti panesama slikta zāles akustika un tādējādi tiek apdalītas plašas latvju tautas masas, tad vēsā mierā sen uzceltu labi funkcionējošu ēka, neradot konfliktsituācijas plašā frontē. Diemžēl visas pazīmes rāda, ka valdniekus un arī dažus ar arhitektūru saistītus ļaužus interesē pavisam kas cits –tā ir snobiska dižošanās. Es pilnībā pievienojos cien.WAT, piebilstot, ka prasība pēc „maizes un izpriecām” atspoguļojas daudzu pašvaldību apstiprinātajos koncertzāļu akustikas nolikumos. Ja šādas prasības attiektos uz auto,… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Sākšu no otra gala. 1."Opijs tautai" ir padomijas ideologu saukļa tulkojums. Tēze bija sekojoša – māksla esot opijs tautai, tobiš nevajadzīga, jo novērš uzmanību no ideoloģiski svarīgākām un tautsaimnieciski vērtīgākām nodarbēm. Prieks, ka jūs ar watu pieturieties pie līdzīgiem uzskatiem. 2.Esmu pamanījis, ka mīli izteikties par akustiskām problēmām. Tad nu vajadzētu zināt, ka operā pat ar megauzķūnētu skatuves akustisku nav iespējams pat puslīdz baudāmi atskaņot tā saucamās akustiskās mūzikas koncertus. Tak, cerams, nav jāpaskaidro tas, ka operas akustika veidota balss labskanībai ar pakārtotu orķestri bedrē utt, t.i pilnīgi cita opera no telpas skanējuma viedokļa. 3.Labi, pieņemsim, ka tie debīliķi kas… Lasīt vairāk »

WAT

Piedod, nenoturēšos… 😉 1. Kas ir svarīgāks no valstiska viedokļa, kultūrvērtību radīšana, attīstīšana, beigu beigas eksportēšana, vai vienkārši tādu pašu kā pieejamas, neiejaucoties valstij ,patērēšana uz vietas, ieguldot tikai patēriņa izsniegšanas vietās? 2. Gadījienā operā nav mazā akustiskā zāle,vai gadījumā Riga van filharmonijas zāle-Lielajā gildē, obligāti Berliniešus vajadzēja uz operai paredzētās skatuves stutēt? 3. Nu tie debīliķi, nav nekas cits kā mūsu sabiedrības spogulis, tie paši Tevis piesauktie mankurti un prombēgošie standarta jaunieši. Viens kauls un viena miesa. "visādu mālētāju, pigoriņu rādītāju, muzikantu, dzejnieku un pseidofilozofu " agrāk māksliniekim bija japarliecina sponsorētāji (feodāļi,lielkapitālisti, klērs utt.),ar savu darbu ilgi un bieži… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Vai tad pats neredzi, ka lieto izteikti materiālistisku argumentāciju? Ziedonim jāiet uz izglītotu japīšu tusiņu Esential un jāpierāda, ka ne par velti maizi ēd? Kas tā tāda par "valsti- kultūras noņēmēju"? Nu nevajag tiem jauniešiem, lai kāds smadzenes čakarē ar viāsādām blēņām, piķi un spīdīgas mantas dodiet. Tā katastrofa sen jau ir ielās redzama, paklausies tajos izglītotajos – baisā latviešu valodā par karjeru spriedelē ne augstām mākslām. LMA 90% studenti reklāmā strādā, jo nevajag to artproduktu sabiedrībai un piķi gana daudz nevarot nopelnīt. Tāpēc arī mēģinu paskaidrot savu kultūrpolitikas redzējumu – steidzami un pirmām kārtām jādod iespēja visiem, kas vēl… Lasīt vairāk »

WAT

Materiālisms? Bet vai tad mēs esam ēteriskas būtnes uz kurām neattiecas fiziskās pasaules reālijas? Kā saproties, ik katrā religiski-filosofiskajā doktorīnā, ir ielikts šīs pasaules skaudrais duālisms, garam jasadzīvo ar miesu , un sadzīvošana ir iespējama tikai ja pasaule apkārt un iekšpus ir lidzsvarā. Tas attiecas gan uz makromērogu valsti -pasauli, beidzot ar cilvēku-indivīdu. Nevar tikai barot garu aizmirstot miesu, tieši tāpat kā otrādāk. Nu nekur jamam nav jāiet, jamā darbi runā ,ir runājuši un visticamākais vēl runās viņa vietā. Aŗī Ziedonis ir sācis ar mazumiņu ar mazu publiku. Uzreiz jau neviens viņam nav "iegruzījis" automātisku budžeta atbalstu pēc pirmā dzejas… Lasīt vairāk »

pArt

Cien. Andi S! 1.Izrādās, ka jūs nepārzināt padomijas ideoloģijas pamatus – opijs tautai, Marksaprāt, ir reliģija – http://vorum.ru/questions/3783 Jūs piedāvajat versiju par tēmu "Māksla pieder tautai" (ja kāds nezin, autors šim spārnotajam teicienam ir kāds Uļjanovs), kā arī bezgala naivo "skaistums glābs pasauli". 2. Jā, es izsakos par akustiku, jo to studēju. Protams, ka operas skanējumā vairāk tiek pievērsta uzmanība runas saprotamībai, taču tas nenozīmē, ka pieredzējuši konsultanti nespētu ieteikt mobilus risinājumus simfonisko koncertu gadījumiem – piem. aizvākt visu skatuves apģērbu un ievietot atstarotājus, nomainīt krēslus. Vai kāds ir mēģinājis šo problēmu risināt? 3. Attiecībā uz kultūrpolitiku nav jāizgudro kārtējais… Lasīt vairāk »

KUgis

Paldies, Artūr, par Opija tautai būtības skaidrojumu! Man ar saniezējās uzknābāt, lasot, cik augstu matēriju krūmos puiši iebriduši ar diskusiju, atļaujoties nezināt žonglēšanai izmantoto frāžu nozīmi. Bet citādi- tā entuĀziski jau, no sirds. Gribētos ar pacilāties, bet sabojātajā prātā nāk vien neķītras domas. Kā tas tā nākas, ka visi tie kultūrprojekti tik megalieli, ka uzkaras? Solīt meitenei zvaigznes un Zoriā-Moriā zemi (tb- skaistas, bet neiespēamas lietas) ir tradicionāls savu vēlmju sasniegšanas veids. Galvenais- tas nemainīgi stādā. Solīt riktīgi daudz un riktīgi pa lielo, labi zinot, ka viss nesanāks- izklausās pagudri, kaut bezatbildīgi ciniski. Sak- bet mēs taču gribējām. To labāko… Lasīt vairāk »

WAT

Pēdēja neiekavotā rindkopa ir lakoniskākais situācijas raksturojums,vismaz šeit.

Andis Sīlis

1.Marksonkuļa slogans "reliģija – opijs tautai" ir locīts un mutējis daudzās apakšversijās. Es atsaucos uz viena naidīga socreālisma adepta/mākslas kritiķa iznīcinošu izstādes recenziju [nevarēšu atrast linku, jo skatījos krievu tv pārraidi] par kaitniecisko rietumu dekadentisko mākslas tendenču neatbilstību padomju valsts ideoloģiskajām pamatnostādnēm. 2.Ko nebūt var darīt lai simfoniskā koncerta skaņu pielabotu arī arēnā Rīga vai da jedkur. Pamatroblēma ir telpas fizisko parametru neatbilstība pierastajai labskanībai, kas [opers gadījumā] balsij ir cita, tehniskos terminus tak zini. 3.Mums jau tagad ir MK līmeņa kultūrpolitikas vadlīnijas līdz 2015. gadam un regulāri notiek dažādi forumi. Tak lumpenu tas neuzrunā, tam vajag afektāciju praktiskā līmenī… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Tikko ienāca prātā, ka mūsu diskusiju labāk piemērota būtu 12krēslu versija – "Pa čom opium dļja naroda?"

pArt

"kas [opers gadījumā] balsij ir cita"

Nop. Viļņu vienādojums ir pilnīgi vienāds balsij vai klavierēm. Atšķiras skaņas lauka informatīvā ietilpība nosacīti mazā laika sprīdī, kas izmaina smadzenēs notiekošo nervu impulsu interpretāciju, tāpēc operas dziedājuma subjektīvajā vērtējumā palielinās clarity parametra nozīme.

Vai ir vēl kādi jautājumi?

Andis Sīlis

Tieši tā. Balsij nepieciešama lielāka "skaidrība" citādi klausītājs "nogurst" sasprindzinoties uz "saprašanu". Atstarotā skaņa, kas orķestra gadījumā rada "dziļuma", "telpiskuma"utt sajūtu, balsij rada "neskaidrību" Un vispārzināms, ka labs reverb laiks operām ir 1.4-1.6sec. v.s. konczālēm 1.8-2.1. Tāpat arī pakavveida forma labākajām operām nemaz nav tik piemērota kz gadījumā.

Milla

sekoju ar interesi diskusijai. šķiet, ka abām pusēm ir zināma taisnība. taču… ""Sadalam piķi taisnīgi uz galviņām – no biblenes budžeta sanāktu ap 75ls uz galviņas, labi – notriektu lielveikala made in china precēs 2 nedēļu laikā"" budžetu varētu nevis notirket sadalot pa galviņām, bet investēt SKOLĀS UN SLIMNĪCĀS.

Miks Kārkliņš

Nu, Milla…nu ti dajoš! Nu vairs nevaru šito balagānu noklausīties! Vai te kāds par lietu arī runās?! Andi,WAT,KUĢI un Milla, nu tiešām…jūs profesionāļi esat, vai kā? Nu ka politika, ta politika…tad ejiet Saeimā, vai Demakovai par konsultantiem! Nu vismazam kautko produktīvu šajā sakarā paveicat! Vai ta visi tik bagāti ka var šitā te nodarboties ar mērenu dvēselisku exibicionismu? Jūs dārgie kolēģi, patreiz, graujat jebkātu manu ticību, par to, ka A4D kaut kad, "gaišajā nākotnē", pārvērtīsies par profesionāla satura portālu. Un ta brīnaties, ka jaunā paaudze vai nu tik "Fak.A.RTU" grib taisīt, vai atmet ar roku un tinās tālāk no…! No… Lasīt vairāk »

WAT

Manuprāt arhitektūra nav tikai mākslinieciski funkcionāla telpveide, bet gan krietni plašāka starpdisciplināra anštalte, kura ari politika ja kas skar.

pArt

paga paga, vai tad Birkerta biblenes gadījums nav vēl gana uzskatāms piemērs kā augsta līmeņa meistari netiek pasargāti no politiskajām spēlēm? Kādu laiku jau var mānīt sevi ar jauneklīgi naivām ilūzijām, ka elitāra māksla būs tā, kas apgaimos tumsonīgo nepatiecīgo tautu bla bla bla

Miks Kārkliņš

No vo…kaut kā tā. pArt saprata ko domāju. WAT, no sirds varu ieteikt Prāta Vētras "Brondza"…ceru ka tas palīdzēs saprast.

Visu labu!

a

Nelabvēlīgos sociāli/ekonomiskos apstākļos nebūs pamata un iestrādņu cilvēkos, kas rada interesi par augstvērtīgiem kultūras notikumiem, līdz ar to, nav jēgas attiecīgu vajadzību būvēm.

I. Šteimanis

Nav itin nekas pret operas paplašināšanu. Esmu pret veidu, kā šādi projekti atkal tiek izbīdīti.

Rodas nedaudz izbrīns: kapēc arhitektu kolēģija pati par šādu lietu nemaz neuztraucas? Kapēc piemēram S.Vaivades un D.Jurcānes gadījumā nebija nekādas reakcijas, jo tas tomēr ir arhitektūras kolēģijas lauciņš, risināt šādus aizdomīgus konkursa lēmumus, kuri tuvākajā nākotnē būtiski ietekmēs publisko telpu?

I. Šteimanis

Es un ja vē latrastos pāris domubiedru labprāt atsauktos uz M.Kārkliņa priekšlikumu iztrādāt kādu no operas attīstības versijām, bet noteikti ne tādā situācijā, kāda tā ir tagad. Lūdzu, sākotnēji ierosināt ideju plenēru par šo tēmu, kurā tad arī tiktu analizēta esošās vietas un ēkas kapacitāte, "zaļais" variants, vertikālais variants, kā arī pat aplūkota WAT izteiktā ideja par pilnīgi jaunu operas ēkas novietni Andrejostā vai pat Pārdaugavā. Papildus to varētu izvērtēt attīstības departaments, pieaicinot speciālistus un šoreiz arī krietni padomājot par ekonomiskajiem aspektiem (ir taču arī ekonomikas nodaļa). Protams, pasākums cietīs fiasko, ja līdzīgi kā dažos iepriekšējos gadījumos viss jau būs… Lasīt vairāk »

Gatis

Nevajadzētu domāt, ka Opera ir kaut kāda no realitātes atrauta sapņu pils. Opera tāpat ir liels sava veida uzņēmums – un pie mums Rīgā tas ir uzņēmums ar lieliem apgriezieniem un ambīcijām. Par to vajadzētu ļooti priecāties, nevis kārtējo reizi ar sadomātiem argumentiem kaisīt sev pelnus uz galvas. Jo: a) tā rada inteliģentas darba vietas – pasaules līmeņa opera ir sava veida "silikona ieleja" kultūras jomā – ap to virmo mazāki jomas uzņēmumi, alternatīvas idejas. Vai mums atteikties no centieniem tiekties pēc šādas "silikona ielejas"? Jeb tā arī sūtīt savus talantus prom, tur kur viņiem ir piemēroti apstākļi? b) opera… Lasīt vairāk »

Qwerty

Ir ļoti viegli diskutēt par to, kas ir slikts un kas ir labs, bet ne izdarīt ko nopietnāko, ja es nebūtu vel tikai 1. kursa students es labprāt piedalītos konkursā un piedavātu kaut ko interesantu un harmonisko (pēc mana uzskata, protams)

Ar to es gribu pateikt, ka ne tikai jāpļapa, bet arī kaut ko virzīt no sevis, citādi būs kā vienmēr- pirmais stāvs RIMI, otrais opera…

BEt nu autors malacis.

Blokz

Matemātika: Piebūve(1)+Piebūve(1)-Opera(1)= Piebūve

Ja pienam pievieno karoti kafijas, tā ir kafija ar pienu?

Pozitīvais: Labāk Botta nekā grafiks

Negatīvais: Ņemot piemēru arī līdzīgas ēkas apaugs, no pabaigtas formas izplūdīs nenosakāmā smagsvarā. Bet tā ir mūsu nācijas iezīme, nebūt gudriem, līdzīgi kā tieksme samačkāt ēdienu..

Normāls saimnieks, jau pirms pirmās piebūves spētu paredzēt, ka apetīte nebeigsies. Operas fasādei un zālei nav nekādas vērtības, lai kā mums iekodēts domāt savādāk.

Kopš Stockmans aizbūvēja kanālu, mani vairāk interesē, kam tiks Agneses Zeltiņas asinis..:]

laimdota

Opiums tautai ir vajadzīgs. Un pat ļoti. Lai cik arī to tauta pati šobrīd neapzinās. Negribu vairs iedziļināties politikā, jo kā pilsētas iedzīvotājam-patērētājam, kas saņem gala produktu, politika principā nav svarīga. Arī nakamajām paaudzēm būs svarīgs gala iznākums, arhitektūras produkts, kas raksturo laiku, kad tas tika darināts, utt. Būtu jocīgi, negodigi piedāvāt 2008. gadā patērētājam postmodernu. Pēc manas sajēgas tas būtu arhitektūras noziegums. Īpaši, jo galīgi neesmu postmoderna piekritēja, jo kā stils – periods arhitektūrā principā bija garām. Vienkārša banāla ģeometrija, ideju salikumi no citiem stiliem, nu caurums arhitektūras stilu attīstībā, ko nu labāk vispār nepieminēt, nekustināt un vēl dies… Lasīt vairāk »

Zodchijs

vai, meitiņ, nepaskaidrosiet.. kurš no -ismiem ta tagad ruļļē?

busins

90% no diskusijas nav saistīti ar arhitektūru, vai pamanījāt? Ekonomika, politika,PR, politika – ) 1. Runājot par ekonomiku, var viennozīmīgi teikt, ka visas parkos esošās ēkas, attīstoties, augs, augs arī tālāk, tas ir neizbēgams process, un parku apbūves moratoriju protams ievedīs, bet tad, kad būs par vēlu. 2. Ja bez piebūves neiztikt, patīkama man šķiet doma par ideju plenēru, tur tad varētu izstrādāt dažus formveides principus šāi piebūvei: Vai var piebūve nepārsniegt tur esošo aizžogotu teritoriju? Vai var piebuves augstumu mazināt ar vairāku pazemes stāvu palīdzību? Vai var piebūve būt vizuāli saskanīga gan ar operas ēku, gan ar parku, gan… Lasīt vairāk »

janitis

es gan esmu par to lai to plekji aizbuuvee, jo tajaa sabiedriskaajaa toletee, kur veel tirgo pukjes es nekaadu sharmu nensaskatu, tad jau labaak, lai ir telpa blauriem kur izbljautities, un ja tik dikti gribas parku aizbrauc uz mezhu.

75
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x