Rīgas domas Pilsētas attīstības departaments publiskai apspriešanai nodevis divas daudzstāvu dzīvojamās mājas Purvciemā un Ziepniekkalnā. Abas plānotās ēkas apkaimē tiecas ieviest jaunu mērogu, dzīvojami vidi vēl vairāk degradējot, nevis uzlabojot un harmonizējot.
Daudzstāvu dzīvojamā ēka Pūces ielā
Plānotā 17 stāvu ēka iecerēta blakus padomju laika deviņstāvu mājām. Savā ziņā jaunā ēka turpina Gunāra Astras ielas apbūves haosu, ko veido gan visai dažāda augstuma dzīvojamās ēkas, gan katoļu baznīca, McDonald’s ēstuve, Maximas dižveikals, jauna biroju ēka, benzīntanki un autosalons. Šobrīd tuvumā uzbūvēta arī 24 stāvus augstā Astra Lux ēka, kā arī visai simpātiskais lietuviešu kompānijas Hanner veidotais komplekss ar vairākām desmit stāvu mājām.
Daudzstāvu dzīvojamā māja Vienības gatvē
Pēc vizualizācijas nojaušams, ka plānotā 16 stāvu ēka paredzēta Vienības gatves malā, kaut meklējot minēto kadastra numuru, ar Rīgas ģeogrāfisko sistēmu mājas lapas palīdzību, grunstsgabala atrašanās vieta iznāk tālāk no šīs ielas, faktiski privātmāju apbūves pudura vidū.
Nerunājot par ēkas arhitektūru, redzams, ka plānotā augstceltne visai agresīvi ielaužas starp topošajiem Dienvidu pakaviem (4—7 stāvi augsti) un savrupmāju apbūvi. Šo disharmoniju nekādi neuzlabo pakāpienveidīgais ēkas pirmo sešu stāvu risinājums.
Abi piemēri raksturo nesen pieņemto Rīgas attīstības plānu, kas bieži nevis piedāvā nosacījumus harmoniskai attīstībai, bet drīzāk veicina esošās pilsētvides degradāciju, pieļaujot nevajadzīgi augstas ēkas. Šādās vietās atliek vien cerēt uz arhitekta godaprātu un profesionalitāti, kā arī apkaimes iedzīvotāju aktivitāti. Vai arī — uz to, ka šādi projekti, kā jau tas bieži notiek, tiks vairāk reižu pirkti un pārdoti, galu galā paliekot vien uz papīra.
Arti, nu nevar teikt, ka viennozīmīgi degradē :))
izdevuma redaktors savā publikācijā nevar – jābūt diskusijai, viedokļiem
nu es, piemēram domāju, ka otrā ēka no publicētajām tiešām ir nnnnežēlīgi, teiksim,… pompoza?!.. nelatviska.. Rīgas mentalitātei kliedzoši neraksturīga
bet – vai Ņujorka tiešām ir degradēta????! jeb tā vnk tāda ir kā ir
cita lieta, ka infrastruktūra ‘jāpievelk’ sabūvetajiem kvadrātdzīvokļiem atbilstoši, bet tas jau ir cits jautājums
un, šķiet, NY par kaut kā trūkumu arī nesūdzas… 😉
Man liekas, ja kaut kas jauns tiek radīts esošā vidē, lai kāda tā būtu, ir jābūt kādam redzamam ieguvumam. Pretējā gadījumā šo procesu droši var saukt par degradāciju. Šajā gadījumā man ir tik grūti saskatīt kādu ieguvumu. Sabiedrībai, protams.
tas zābaks ir prikolīgs!!!
postmodernisms rulle….
Vai tad tas kādu pārsteidz? Lasot šo rakstu, pat neizjutu satraukumu, tas viss jau ir tik pierasts, kā ikdiena, un pats labākais, ka cīnies vai necīnies pret tām, tās tik un tā tiek uzbūvēts.
Kam izdevīga šāda viedokļa kultivēšana?
"ko nu mēs, mēs jau neko, mazi&melni".
Uzhas!!! tam i bez etogo monstra ponapi4kano vsego 4ego! mesta net! eshe i eto hotjat vsandalit!
Īpatnēja, provinciāla tendence – it kā jau pirmā postmodernisma fāze izdzīvota un sāk jau aizmirsties – bet te – hop – novecojusi arhitektūra "atdzimst" Vienības gatvē.
Agrāk Rīgas uzplaukuma periodos tās modes nāca straujāk – jūgendstils masveidā pārņēma Rīgu jau burtiski dažus gadus pēc tā rašanās pasaulē, arī funkcionālisms/konstruktīvisms nāca strauji. Bet mūsdienu globalizācijas un informācijas laikmetā rīdzinieki – gan attīstītāji, gan daļa arhitektu, gan arī patērētāji – vēl taustās kaut kur aizvakardienā. Tagad Rīga laikam ir krietni provinciālāka, kā ap 1900. vai 1925. gadu.
jā, piekrītu
es ienistu sho smirdigo atraugu, ta smird visu laiku
haaa , haaa ,haaaa!!!!!!!!!! :))))))))
kaa man patiik te palasiit – taadas peerles birst….tik iisti patiesas, ka no kreesla vareetu novelties!!!
Kā šeit ierasts, komentāri nošļukuši aplamā, salīdzinoši nebūtiskā virzienā – uz pļāpāšanu un gānīšanos par formām, stiliem un citiem niekiem. Rakstā skartā problēma – par to, ka šādi projekti esošo vidi bojā, nevis uzlabo – par to tik divos pirmajos komentāros. > Ingurdam Ņujorka – tu droši vien domā, Manhetenas dienvidgalu. Bet ir jau ar Bruklina, Kvīnza, Bronksa, var pieskaitīt arī Džērseju – lai arī salīdzinoši blīva pilsēta , augstceltnes jau tur nemaz tā nedominē. Un arī Manhetena jau pirmkārt ir pilnvērtīga pilsētvide, nevis guļamrajons, kā šajos divos Rīgas projektos. Iebūvējot apkaimē, ko veido 9 stāvu mājas jaunu 17 stāvīgu… Lasīt vairāk »
Ko gan lai arhitekts (lai kursh arii tas buutu) tad lai dara, ja vinam atness pasuutiitaajs savu APU un saka – man te 150% intensitaate ir atlauta!!! pateikt, varbuut, :"Ejiet prom – es te tornus necelshu, bet mazu maajinu un veelams sev, lai nav Riigaa sastreegumu!!!"
..un taadeel arhitekts censhas tos tornu uzprojekteet cik harmoniskus un videe iederiigus vien var un par to arii uztraucas!!! Nevar jau visas Riigas plaanoshanas probleemas vienam arhitektam uzvelt….
sorry…400% intensitaate un 25st un vairaak – apstiijos apbuuves stāvu kartee – nu un taada taa Riiga ir saplaanota!
Ļ.cien.a.god. Ingurds;
gribas pajautāt vai Jūsu saprojektētie četri 25 st. mistiskie torņi Deglava un Lubānas ielu stūrī privātmāju apbūves rajonā ir projektēti skatot un analizējot vidi kopumā?
Jūs komentāros izteiktais viedoklis, ka atbildība jāuzņemas RD saskaņotājiem vai attīstītājiem neiztur kritiku, vai Jums galvas vispār nav, redzat tikai izsniegto APU un vēl papildus uz RD komitejas sēdi uztaisiet vizualizāciju kurā redzams ka koku galotnmes ir garākas par projektēto padsmit stāvu ēku, lai parādītu cik apkārtējā vide būs zaļa un vieglāk saņemtu pozitīvu komitejas balsojumu…..
Var jau celt ko grib un kur grib!
Man satrauc jautājums par transportu.
Piemēram ,Vienības gatvē.
No rītiem līdz centram jābrauc apmēram 1.stundu.
Uzceļot debesskrāpi bez jēdzīga sabiedriskā transporta pievada mēs tikai iegūsim,, atkal simts auto klāt pie sastrēguma.
—————————————————————————–
Manuprāt Rīgas pašvaldība atrodas kaut kur Floridā nevis Rīgā jo tas domu gājiens nereti ir stipri neprofesionāls.
BET….nauda un laiks izkūp bendzīna mākoņos Rīgas ielās!
Visiem, visiem, visiem…
Iesaku izlasīt rakstu internetā ARCHITECTURE WEEK N344 01.08.2007.
varbut saiti var.
a to gnevar atrast.
http://www.architectureweek.com
Ģirts Greiškalns Dienā raksta par to pašu – Rīgas attīstības plānu: http://www.tir…_izkraaso_pats "Šādas un līdzīgas neskaidrības liek uzdot jautājumu, kāpēc situācijai dabā ir radikāli jāmainās un jāpielāgojas jaunajam teritorijas plānojumam, nevis otrādi — plānojums pielāgojas esošajai situācijai, un, ievērojot nepārtrauktības un pēctecības principu, jaunās teritorija attīstās, un plānojums veidots, saglabājot tās teritorijas plānojuma daļas, kuru pamatojums nav mainījies. Vai iemesls ir tikai vadošais speciālists un viņam iedotie krāsainie zīmuļi vai arī šī plānojuma procesā ir ņemtas vērā šauras ieinteresēto un pateicīgo attīstītāju hiperbolizētās vēlmes maksimāli nopelnīt, klaji ignorējot pašreizējo zemes izmantošanu un apkārtējo zemju īpašnieku un iedzīvotāju vēlmes saglabāt kvalitatīvu… Lasīt vairāk »
jau pašas par sevi šīs ēkas nav nekādi šedevri un nebūt neatbilst mentalitātei, bet tur, kur viņas plānotas, tās galīgi un nemaz neiederas. vide jāpieskaņo esošajam, nevis jāuzceļ kkas, tad jāpaskatās, ka kkā ne tā izskatās un vēl kas jāuzceļ ar cerību, ka tad izskatīsies labāk.
turklāt joprojām RD nav piedāvājusi nekādus satiksmes risinājumus, vien ļauj celt vienu daudzstāveni pēc otras. šī pilsēta drīz nosmaks! no purvciema jau tā rītos ir gandrīz neiespējami izkļūt, sabtrans ir pārpildīts. Kad beidzot kāds sāks domāt?
Arti, nu nevar teikt, ka viennozīmīgi degradē :))
izdevuma redaktors savā publikācijā nevar – jābūt diskusijai, viedokļiem
nu es, piemēram domāju, ka otrā ēka no publicētajām tiešām ir nnnnežēlīgi, teiksim,… pompoza?!.. nelatviska.. Rīgas mentalitātei kliedzoši neraksturīga
bet – vai Ņujorka tiešām ir degradēta????! jeb tā vnk tāda ir kā ir
cita lieta, ka infrastruktūra ‘jāpievelk’ sabūvetajiem kvadrātdzīvokļiem atbilstoši, bet tas jau ir cits jautājums
un, šķiet, NY par kaut kā trūkumu arī nesūdzas… 😉
Man liekas, ja kaut kas jauns tiek radīts esošā vidē, lai kāda tā būtu, ir jābūt kādam redzamam ieguvumam. Pretējā gadījumā šo procesu droši var saukt par degradāciju. Šajā gadījumā man ir tik grūti saskatīt kādu ieguvumu. Sabiedrībai, protams.
tas zābaks ir prikolīgs!!!
postmodernisms rulle….
Vai tad tas kādu pārsteidz? Lasot šo rakstu, pat neizjutu satraukumu, tas viss jau ir tik pierasts, kā ikdiena, un pats labākais, ka cīnies vai necīnies pret tām, tās tik un tā tiek uzbūvēts.
Kam izdevīga šāda viedokļa kultivēšana?
"ko nu mēs, mēs jau neko, mazi&melni".
Uzhas!!! tam i bez etogo monstra ponapi4kano vsego 4ego! mesta net! eshe i eto hotjat vsandalit!
Īpatnēja, provinciāla tendence – it kā jau pirmā postmodernisma fāze izdzīvota un sāk jau aizmirsties – bet te – hop – novecojusi arhitektūra "atdzimst" Vienības gatvē.
Agrāk Rīgas uzplaukuma periodos tās modes nāca straujāk – jūgendstils masveidā pārņēma Rīgu jau burtiski dažus gadus pēc tā rašanās pasaulē, arī funkcionālisms/konstruktīvisms nāca strauji. Bet mūsdienu globalizācijas un informācijas laikmetā rīdzinieki – gan attīstītāji, gan daļa arhitektu, gan arī patērētāji – vēl taustās kaut kur aizvakardienā. Tagad Rīga laikam ir krietni provinciālāka, kā ap 1900. vai 1925. gadu.
jā, piekrītu
aizvakardienā viņi, iespējams, taustas dēļ cenām
– projektēšans cenām, es domāju
nezinu, bet domāju, ka šie metri diezgan pa lēto visu ko vajag saprojektē, pie kam, iespējams – labā inžtehniskā līmenī – a ko vēl vairāk gribēt?!!! :/
cita lieta, ka Pilsētā to skaņo – nav mehānisma, kā vidi pasargāt
tad nu iznāk tādas kā postmodernisma atrauga 😉 bet fanu jau laikam netrūkst..
es ienistu sho smirdigo atraugu, ta smird visu laiku
haaa , haaa ,haaaa!!!!!!!!!! :))))))))
kaa man patiik te palasiit – taadas peerles birst….tik iisti patiesas, ka no kreesla vareetu novelties!!!
Kā šeit ierasts, komentāri nošļukuši aplamā, salīdzinoši nebūtiskā virzienā – uz pļāpāšanu un gānīšanos par formām, stiliem un citiem niekiem. Rakstā skartā problēma – par to, ka šādi projekti esošo vidi bojā, nevis uzlabo – par to tik divos pirmajos komentāros. > Ingurdam Ņujorka – tu droši vien domā, Manhetenas dienvidgalu. Bet ir jau ar Bruklina, Kvīnza, Bronksa, var pieskaitīt arī Džērseju – lai arī salīdzinoši blīva pilsēta , augstceltnes jau tur nemaz tā nedominē. Un arī Manhetena jau pirmkārt ir pilnvērtīga pilsētvide, nevis guļamrajons, kā šajos divos Rīgas projektos. Iebūvējot apkaimē, ko veido 9 stāvu mājas jaunu 17 stāvīgu… Lasīt vairāk »
pilnīgi piekrītu
bet tas, ko gribēju teikt ir – ka viena pati māja (arī augstceltne) vidi nedegradē, varbūt vienīgi – pasliktina kādā noteiktā aspektā, jo
jebkurā gadījumā taču paliek iespēja BLAKUS būvēt infrastrukt objektus, vidi veidot, un vide ir jāskata kopumā – kā integrāla vērtība
NY dienvidgals tieši ievērojams ar to, ka "vidi degradējoši objekti"(A.Z.a4d) mijas ar vidi "atveseļojošiem"..:) t.i. – veidojas viena īpatnēja, diezgan pašpietiekama urbānā vide ar ievērojami augstu apbūves intensitāti un plaša spektra lietojumu
jautājums drīzāk tad mūsu gadījumā – "quo vadis?"..
Ļ.cien.a.god. Ingurds;
gribas pajautāt vai Jūsu saprojektētie četri 25 st. mistiskie torņi Deglava un Lubānas ielu stūrī privātmāju apbūves rajonā ir projektēti skatot un analizējot vidi kopumā?
Jūs komentāros izteiktais viedoklis, ka atbildība jāuzņemas RD saskaņotājiem vai attīstītājiem neiztur kritiku, vai Jums galvas vispār nav, redzat tikai izsniegto APU un vēl papildus uz RD komitejas sēdi uztaisiet vizualizāciju kurā redzams ka koku galotnmes ir garākas par projektēto padsmit stāvu ēku, lai parādītu cik apkārtējā vide būs zaļa un vieglāk saņemtu pozitīvu komitejas balsojumu…..
Arti, vai tad ēka, kas izprojektēta sūdīgi un vēl postmodernā sūdīgi, vidi nedegradē. tas tā ka būtu viss kopā. augstceltne, kā tāda, principā nevar vidi degradēt. jautājums ir kur un kā? Man nesķiet slikta ideja Imantā augstceltnes attīstīt – jautājums tikai kur un kā. arī Alpu plaviņā, kā zināms var ielikt augstceltni un izskatīsies labi, tas principiāli ir kvalitātes un profesionālisma jautājums. Latvijā, Rīgā, mēs saskaramies ar ierēdņu neprofesionalitāti, neieinteresētību, vienaldzību, utt. nav analīze, vai nav vēlēšanās to veikt. pieņemu, ka lielai daļai vienkārši nav zināšanas pilsētbūvniecībā. nav izpratnes par lielākām sakarībām, vides kvalitāti. vienaldzība. arhitekti tik māle torņus ….… Lasīt vairāk »
Ko gan lai arhitekts (lai kursh arii tas buutu) tad lai dara, ja vinam atness pasuutiitaajs savu APU un saka – man te 150% intensitaate ir atlauta!!! pateikt, varbuut, :"Ejiet prom – es te tornus necelshu, bet mazu maajinu un veelams sev, lai nav Riigaa sastreegumu!!!"
..un taadeel arhitekts censhas tos tornu uzprojekteet cik harmoniskus un videe iederiigus vien var un par to arii uztraucas!!! Nevar jau visas Riigas plaanoshanas probleemas vienam arhitektam uzvelt….
sorry…400% intensitaate un 25st un vairaak – apstiijos apbuuves stāvu kartee – nu un taada taa Riiga ir saplaanota!
Var jau celt ko grib un kur grib!
Man satrauc jautājums par transportu.
Piemēram ,Vienības gatvē.
No rītiem līdz centram jābrauc apmēram 1.stundu.
Uzceļot debesskrāpi bez jēdzīga sabiedriskā transporta pievada mēs tikai iegūsim,, atkal simts auto klāt pie sastrēguma.
—————————————————————————–
Manuprāt Rīgas pašvaldība atrodas kaut kur Floridā nevis Rīgā jo tas domu gājiens nereti ir stipri neprofesionāls.
BET….nauda un laiks izkūp bendzīna mākoņos Rīgas ielās!
Visiem, visiem, visiem…
Iesaku izlasīt rakstu internetā ARCHITECTURE WEEK N344 01.08.2007.
varbut saiti var.
a to gnevar atrast.
http://www.architectureweek.com
Ģirts Greiškalns Dienā raksta par to pašu – Rīgas attīstības plānu: http://www.tir…_izkraaso_pats "Šādas un līdzīgas neskaidrības liek uzdot jautājumu, kāpēc situācijai dabā ir radikāli jāmainās un jāpielāgojas jaunajam teritorijas plānojumam, nevis otrādi — plānojums pielāgojas esošajai situācijai, un, ievērojot nepārtrauktības un pēctecības principu, jaunās teritorija attīstās, un plānojums veidots, saglabājot tās teritorijas plānojuma daļas, kuru pamatojums nav mainījies. Vai iemesls ir tikai vadošais speciālists un viņam iedotie krāsainie zīmuļi vai arī šī plānojuma procesā ir ņemtas vērā šauras ieinteresēto un pateicīgo attīstītāju hiperbolizētās vēlmes maksimāli nopelnīt, klaji ignorējot pašreizējo zemes izmantošanu un apkārtējo zemju īpašnieku un iedzīvotāju vēlmes saglabāt kvalitatīvu… Lasīt vairāk »
jau pašas par sevi šīs ēkas nav nekādi šedevri un nebūt neatbilst mentalitātei, bet tur, kur viņas plānotas, tās galīgi un nemaz neiederas. vide jāpieskaņo esošajam, nevis jāuzceļ kkas, tad jāpaskatās, ka kkā ne tā izskatās un vēl kas jāuzceļ ar cerību, ka tad izskatīsies labāk.
turklāt joprojām RD nav piedāvājusi nekādus satiksmes risinājumus, vien ļauj celt vienu daudzstāveni pēc otras. šī pilsēta drīz nosmaks! no purvciema jau tā rītos ir gandrīz neiespējami izkļūt, sabtrans ir pārpildīts. Kad beidzot kāds sāks domāt?