Ziņa par Rēzeknes konkursa noslēgumu un uzvarējušajiem projektiem raisīja ažiotāžu komentāros. Redzot tendenciozos vērtējumus, ko rosinājusi vien ziņa un pāris attēlu, redakcija nevēlējās publicēt plašāku vizuālo materiālu bez sīkākiem paskaidrojumiem. Atsaucoties A4D aicinājumam, savu vērtējumu pauž žūrijas pārstāvji arhitekti Juris Poga, Andrejs Ģelzis un Oskars Redbergs.
Konkursa žūrijas protokols
Arhitekts Juris Poga apsveic laureātus — viņaprāt, fināla 4 darbi ir interesanti, arhitektoniski labi un cienīgi tikt atzīmēti: «Visvairāk iespaidoja darbs, kas palika otrais — Mara muza. Manuprāt, tas ir finansiāli neatbilstošs Rēzeknes iespējām un arī vajadzībām. Rezultāti rāda, ka smagākais bija vietas sasaistes jautājums. Ar to ne vienam no dalībniekiem neizdevās tikt galā. No pirmā acu uzmetiena vienkāršā pļava — dabas pamatne, patiesībā liek pārskatīt sākotnējo projektēšanas uzdevumu. Pļava nav piebraucama, lai arī atrodas cieši klāt centrālajām ielām. Pilsētai ir jāatrod alternatīva vieta automašīnām, lai šo, regulāri applūstošo pļaviņu, atbrīvotu no pārspīlētas urbanizācijas. Es piekrītu galīgajam žūrijas viedoklim (darbu dēļ biju spiests atgriezties Rīgā un noslēguma diskusijās nepiedalījos). Projekts Zīdaste mēroga, lakonisma un racionālisma ziņā (arī akustiķa vērtējums ir pozitīvs) vislabāk no pārējiem konkursa darbiem atbilst Rēzeknei.»
Juris Poga par pirmās trijotnes darbiem:
Zīdaste, autori — Vizuālās modelēšanas studija
Pamatā iebildes par teritorijas risinājumiem: auto stāvlaukuma dominēšana zaļajā pļavā (maketā, kur stāvlaukumi nav uzrādīti, jau ir labāk), esošās topogrāfijas neievērošana.
Mara muza, autori — Arhis
Problemātiska lielā platforma, kas zemes līmenī veido vienmēr aizēnotu, cilvēkam (arī dabai) nedraudzīgu vidi. Objektā pārāk daudz neracionālas platības, kas nepamatoti sadārdzina šo piedāvājumu salīdzinājumā ar citiem.
Citā līmenī, autori — Treimanis un sabiedrotie, sadarbojoties ar Armands Bisenieks arhitekti
Pamatā iebildes par teritorijas risinājumu: esošās topogrāfijas neievērtēšana, nepārdomāts objekta izvietojums teritorijā (orientācija pret debespusēm). Pārdomājama materiālu izvēle garenajās fasādēs.
Pēc arhitekta Andreja Ģelža domām, konkursā bijis no kā izvēlēties, taču tikai vienā darbā perfekti risināta skatītāju lielā zāle — Citā līmenī. Arī konkursa organizāciju viņš vērtē kā labu: «Izņemot dažus šokējošus nolikuma punktus, kurus bija sagatavojusi COWI, — vienkārši bērnišķīgus pārpratumus. Balsošana un darbu izvēle notika demokrātiski un ļoti pieņemamā veidā. Nebija ne jausmas, kas taisījis darbus, un intriga bija. Tā ir skaista vieta, kur var būvēt koncertzāli, pretēji sākotnēji pasludinātajiem viedokļiem. Citi piemēri rāda, ka uzsākot koncertzāles būvniecību, blakus esošie nelielie rūpnieciskie objekti mirklī pazudīs.»
Andreja Ģelža komentāri:
Zīdaste, autori — Vizuālās modelēšanas studija
Profesionāli augstvērtīgs projekta priekšlikums. Izceļas ar korektu pieeju konkursa rakstītajai programmai telpu platību un ēkas apjoma ziņā. Ēkas izvietojums gruntsgabalam atbilstošs — gan orientācija, gan piekļūšana. Apjomu kompozīcija skaidra, lakoniska, mūsdienīga, racionāla — no fasāžu un izvēlēto materiālu viedokļa. Telpu plānojums — racionāls. Iespējams, tālākā projektēšanas gaitā programma jāpilnveido.
Lai arī teritorija nedaudz jāuzber, šis konkursa priekšlikums saglabā esošo ieplaku, ko var uzskatīt par ainavisku vērtību. Jaunā ēka labi korespondē ar kalnā esošo kultūras namu. Turpmāk jāapsver, vai ir nepieciešamas ģenplānā parādītās stāvvietas ap ēku. Izmantojot apkārtējās ielas vai citus stāvlaukumus autotransporta līdzekļu izvietošanai, iespējams vairāk attīstīt zaļo zonu ap ēku, kas būtu rekomendējams koncertzāles publiskajai ārtelpai.
Svarīgi atzīmēt korekti sastādīto projekta ekonomisko daļu. Pēc ekspertu novērtējuma — vienu no reālistiskākajām. Projekts vieš pārliecību, ka tas ir attīstāms pašreizējā veidolā un bez redzamiem arhitektoniska rakstura pārveidojumiem.
Mara Muza, autori — Arhis
Skaists un vizuāli efektīgi noformēts darbs. Ēkas tēlā un fasāžu kompozīcijā mēģinājumi meklēt «kosmiskas zīmes» ar iedomātiem, Latgales novadam raksturīgiem motīviem un zīmēm.
Apjomu kompozīcija veidota no dažāda lieluma un krāsas taisnstūrveida apjomiem uz plašas mākslīgi radītas platformas, kas distancēta no zemes virsmas. Paredzēta iespēja izmantot vestibila jumtu kā vasaras terasi. Dažādajiem apjomiem ir dubultas fasādes — ārējās stikla un krāsainas pamatfasādes. Stikla fasāžu virsmas uzirdinājums un plakņu virsmas reljefs orientēts uz sarežģītību un teorētisku greznību. Ortogonālais plānojums ļauj suverēni veidot koncertzāles atsevišķos elementus — zāles, publiskās telpas un palīgtelpas «vestibilu mērcē». Taču izmantotais princips radījis lielus platību pārtēriņus, piemēram, galvenā vestibila telpu grupa, kurai pēc programmas jābūt 1200 m2 lielai, projektā izaugusi līdz 2700 m2, radot neatbilstību konkursa nolikumam un programmai.
No ģenplāna viedokļa — nepārliecina ēku kompleksa pacēlums uz stabiem un platformas, radot zem tā noēnotu «pazemi» ar autostāvvietām un būvniecības sadārdzinājumu. Teritorijā veidotie gājēju tiltiņi ar papildus brīvstāvošajām kāpņu telpām ir lieki — no reālās situācijas viedokļa.
Citā līmenī, autori — Treimanis un sabiedrotie, sadarbojoties ar Armands Bisenieks arhitekti
Augsti profesionāls projekta priekšlikums. No visiem iesniegtajiem projektiem —vislabāk atrisinātā skatītāju zāle. Izstrādāti un vizuāli noformēti skatītāju vietu un to transformācijas varianti. Zāles plānojums ieteicams kā paraugs jebkura no uzvarētāju projektu attīstībai. Blakus skatuvei veidotas plašas telpas, kas nodrošina izpildītāju mākslinieku pulcēšanās iespējas, — projekta programmā, manuprāt, kļūdaini prasīto skatuves kabatu vietā. Plānojumā precīzi nodalītas funkcionālās zonas — skatītāju un aizskatuves.
Ieejas ēkā veidotas no lineārā korpusa galiem. Veidojas pretruna — fasāde, kas vērsta pret priekšlaukumu un uztverama visaktīvāk, — faktiski ir sānu fasāde. Tās apdarē krāsainu joslu kompozīcija.
Neveikls ir ēkas asimetriskais izvietojums gruntsgabalā — ēkas priekšlaukuma reprezentablā puse un sētas puse pret rūpnieciskajiem objektiem. Nelīdzsvarota kompozīcija.
Par dārgu un Rēzeknes mērogam neatbilstošu uzskatāms ēkas pacēlums uz stabiem, veidojot atrāvumu no zemes, kas vairāk piemērojams intensīvām urbānām situācijām. Autostāvvietu koncentrēšana gruntsgabalā ir problemātiska no labas publiskās ārtelpas viedokļa.
Oskara Redberga komentāri:
Rēzekne un rēzeknieši iedvesmo ar savu lepnumu un pašapziņu. Pilsētas administrācija līdz šim ir realizējusi pārdomātu sabalansētu pilsētas attīstības stratēģiju, neļaujot radikālajai kapitalizācijai un jaunajiem attīstības projektiem degradēt pilsētas autentisko identitāti. Koncertzālei izvēlētā novietne ir loģiska pilsētas plāna kontekstā, bet ekoloģiski sarežģīta — applūstoša teritorija, kurā jebkura veida apbūve varētu būt diskutabla. Manuprāt, tieši šis aspekts — «zemes līmeņa nestabilitāte» varēja kļūt par pamatu aizraujošām arhitektūras interpretācijām un risinājumiem.
Iesniegtie darbi īpašus pārsteigumus nesagādāja. Pēc ekspertu slēdziena izkristalizējās vairāki, kuri atbilda noteikumiem. Labāko trijniekā bija:
1. Mara Muza (2.vietas ieguvējs)
Interesanta ēkas koncepcija, kas aizgūta no Rēzeknes pilsētas auduma unikālajām īpatnībām. Laba sasaiste ar blakus teritorijām un respektē biotopu. Oriģināla ideja par pastaigu takām virs palienas. Risinājums, kurš rada «vietas sajūtu», — jaunu tikšanās un aktivitāšu centru pilsētniekiem, — jeb pilsētu pilsētā. Projekts ar mūsdienīgiem līdzekļiem papildina un stiprina Rēzeknes unikālo
identitāti.
2. Zīdaste (1.vietas ieguvējs)
Pārdomāts un optimāls risinājums, kas «stāv uz zemes ar visām četrām». Arhitektiem ir izdevies uztaustīt šim brīdim atbilstošu risinājumu, kurš nesola daudz pārsteigumus to realizējot. Plašais automašīnu stāvlaukums degradē apkārtni.
3. Citā līmenī (3.vietas ieguvējs)
Labi izstrādāts projekts. Viens no projektiem, kas izmanto uz pāļiem balstītu apjoma koncepciju. Ēka aizgūst savu izcelsmi no īpašās palieņu pļavas īpatnībām. Veiksmīga fasāžu koncepcija. Projekts paredz labus priekšnoteikumus lielās un mazās zāles akustikai. Neskaidrs objekta novietojums gruntsgabalā un sasaiste ar pilsētas ceļu infrastruktūru. Diskutabls liekas autoru mēģinājums izmantot sabiedrisko kultūras ēku, lai aizsegtu šobrīd nepievilcīgo rūpniecības teritoriju dienvidu daļā.
Jāatzīst, ka pirmās vietas ieguvējs nebija vis izteiksmīgākākais vai oriģinālākais projekts. Taču jāatceras, ka oriģinalitāte kā kritērijs nebija pašsaprotams šī konkursa galvenais mērķis. Uzvarējušais projekts bija šimbrīžam pietiekoši pragmatisks un reāls. Tāds, kurš nesagādās pārsteigumus to realizējot un neradīs ideoloģiskas šaubas ceļā uz finansējuma pieprasīšanu.
Konkurss un uzvarējušais projekts ir atbilstošs valsts jaunajam arhitektūras politikas projektam — Arhitektūras politikas pamatnostādnes 2008. —2015. gadam, kuru izstrādājusi Latvijas arhitektu ekspertu grupa. Kā prioritāras arhitektūras politikas pamatnostādnes nākamajiem 7 gadiem šajā projekta versijā nav minētas, piemēram: inovatīvu ideju realizācija arhitektūrā, jaunāko tehnoloģiju pielietojums ēku dizainā un to ražošanas procesā, latviešu mūsdienīgās arhitektūras konkurētspējas attīstība globālajos tirgos, mūsdienu latviešu arhitektūras kā svarīga valsts un nācijas identitātes nesēja attīstīšana, arhitektūras konkursu organizācijas caurspīdīguma un godīga konkurences veicināšana, atbilstoši sakārtota likumdošana u.c..
Apbrīnojama ir konkursa rīkotāju un žūrētāju nevēlēšanos pamanīt, ka multifunkcionālajam centram ar zālēm 1200 apmeklētājiem un, kuram (citēju) ”jāpiesaista mākslinieki un apmeklētāji no visas pasaules, jākļūst par nozīmīgu kultūras norišu centru Latgales iedzīvotājiem" ir nepieciešamas adekvāti risinātas stāvvietas 4000-7000 kvadrātmetru platībā (atkarībā kā rēķina – pēc Rēzeknes domes prasībām vai pēc Latvijas standarta). Tāpat mulsina domes un žūrijas vēlēšanās piebraukšanu jaunajam kompleksam ierīkot caur esošu labiekārtotu parku ar dīķi, reljefu un estrādi. Un nu dažas pārdomas pēc iepazīšanās ar žūrijas komentāriem: Pirmās vietas ieguvēji piedāvā noasfaltēt pļavu, un žūrija atzīst to par labu esam, jo tiek pieņemts, ka dēļ tik… Lasīt vairāk »
Izvērsti žūrijas komentāri nav publicēti portālā, A4D redakcijai izvēloties apkopot vērtētāju komentārus tikai pirmā trijnieka darbiem.
http://www.rez…amp;no_cache=1 http://www.rez…ash=818b8600b6
"Arhitektūras politikas pamatnostādnes 2008. —2015. gadam, kuru izstrādājusi Latvijas arhitektu ekspertu grupa. Kā prioritāras arhitektūras politikas pamatnostādnes nākamajiem 7 gadiem šajā projekta versijā nav minētas, piemēram: inovatīvu ideju realizācija arhitektūrā, jaunāko tehnoloģiju pielietojums ēku dizainā un to ražošanas procesā, latviešu mūsdienīgās arhitektūras konkurētspējas attīstība globālajos tirgos, mūsdienu latviešu arhitektūras kā svarīga valsts un nācijas identitātes nesēja attīstīšana, arhitektūras konkursu organizācijas caurspīdīguma un godīga konkurences veicināšana, atbilstoši sakārtota likumdošana u.c.." – lielā mērā – tieši tā. Lai gan biju darba grupā, taču dokumenta fināla versijas redakcijā faktiski nepiedalījos – galvenokārt dēļ procesa ārkārtīgās izstieptības laikā, taču varu apgalvot, ka gan par… Lasīt vairāk »
Arī šajā gadījumā, kad pasūtītājs tomēr ir uzsvēris vēlmi par „paceļamu” ēku, tad tomēr tas ir jārespektē. Var jau iegādāties kleitu ar briljantiem un pēc tam lai to atpelnītu sākt nodarboties ar prostitūciju. Tas būtu tas pats, kad laikā, kamēr Rīga ceļ savus mega kultūras objektus, paši mākslinieki par saviem līdzekļiem ir spiesti pirkt sev normālus instrumentus (jo orķestra krātuvē pieejamie jau savu laiku nokalpojuši) , uzturēt sevi ar smieklīgu aldziņu , nodarboties ar papildus darbiem utt. Mega-duper super struktūru, urbāno apakš- daudzlīmeņu ideju laikmets, kurš lieliski uzplauka zemes spekulantu laikmetā ir beidzies, jo tās parasti bija domātas kā pievienotās… Lasīt vairāk »
apbrīnojami plakans viedoklis
Ko jūs cepaties? Rēzekne ar savu ”slepeno” konkursu ir pelnījusi tai atbilstošu formu. Lai dies dod rēzekniešiem pacietību stāstot teiku mazbērniem par bezdelīgu zīdasti.
Varbūt vajadzētu konkursu organizācijas praksi kopumā pārrunāt diskusijā Arhitektu Savienība un darīt to izmantojot Rēzeknes konkursa materiālus?
o – jaa, jaa, jaa – tieshi tā! Analizēt konkrētu gadījumu buutu daudz sakarīgāk – tas man patiik!!! 🙂
Jus atkārtojaties, arhitekti neprot diskutēt aci pret aci, diemžēl tikai portālā
Latvijā diemžēl turpinās (kopš Mežaparka estrādes) nesaprotams jocīgums koncertzāļu konkursu nolikumos sarakstīt NEIZPILDĀMAS akustikas prasības META stadijai. Rezultātā – citāts no Protokola Nr.2 ekspertu kopvērtējuma:
"Visi iesniegtie darbi no akustiskās izstrādes viedokļa vērtējami kā nepilnīgi. Ievērojot plašo akustisko prasību loku, praktiski neviens neizpilda visu to kopumu."
Interesanti, kāpēc netiek vienlaikus prasīts iesniegt BK, AV aprēķinus, telpu dizaina precīzos zīmējumus ar materiālu norādi?
Nav iespējams NEKO akustiski aplēst bez konkrēta materiālu ražotāja dotajiem akustiskajiem parametriem.
Vai tiešām visus apmierina šāda situācija?
Palikšu anonīms, lai neaizskartu Latvijas akustiķu un citu profesionāļu publikas jūtas. Lai būtu vieglāk objektīvi diskutēt par tēmu. Paldies Pērkona kungam par komentāru. Nē, tas ir Latvijas stulbums. Konkursu organizācija un noteikumu ir viens liels pārpratums un neprofesionalitāte. Akustika Latvijā ir "ļoti sāpīgs" jautājums. Ārzemju kolēgas – akustiķi paskatoties uz Latvijas akustikas normatīvu parasti sāk neganti sprauslāt – tik ārprātīgi akadēmiski un gandrīz neizpildāmi, nejēdzīgi noteikumi, kas ir citā ralitāte, kā pasaules akustikas prakse. Akustikas lauciņš pasaulē pēc attiecīgo speciālistu domām ir stipri vien neattīstīts, akustiko aprēķinu programmas ir stipri vien alu laikmeta līmenī un visnotal nosacītas. Tās protams palīdz… Lasīt vairāk »
Pavisam nesen pavadīju pāris dienas kopā ar Nagata Acoustics Amerikas un Eiropas nodaļas ģēniju Y.Toyotu. Viņš autors WDCH [Gerija projekts], šobrīd ar Hercogu & DeM veido Hamburgas brīnumu, pieredze firmai iespaidīga – kam intresē skat. http://www.nag…uhin/hall.html Mēģināšu nofraktēt viņus Rīgas koncertzālei, lai man piedod mūsu akustiķi, bet bail riskēt – ja akustika nebūs ideāla, tad tiešām jākaras. Pats Nagata jau esot atgājis no lietām, bet tas ko un kā stāstīja Y.T. liek domāt, ka RKZ akustiskās programmas uzstādījumus var pa taisno mest miskastē un sākt no nulles. Kaut projektēšanas uzdevumā konsultanti sarakstījuši ntās lpp ar visprecīzākajiem norādījumiem. Un vēl –… Lasīt vairāk »
Apbrīnojama ir konkursa rīkotāju un žūrētāju nevēlēšanos pamanīt, ka multifunkcionālajam centram ar zālēm 1200 apmeklētājiem un, kuram (citēju) ”jāpiesaista mākslinieki un apmeklētāji no visas pasaules, jākļūst par nozīmīgu kultūras norišu centru Latgales iedzīvotājiem" ir nepieciešamas adekvāti risinātas stāvvietas 4000-7000 kvadrātmetru platībā (atkarībā kā rēķina – pēc Rēzeknes domes prasībām vai pēc Latvijas standarta). Tāpat mulsina domes un žūrijas vēlēšanās piebraukšanu jaunajam kompleksam ierīkot caur esošu labiekārtotu parku ar dīķi, reljefu un estrādi. Un nu dažas pārdomas pēc iepazīšanās ar žūrijas komentāriem: Pirmās vietas ieguvēji piedāvā noasfaltēt pļavu, un žūrija atzīst to par labu esam, jo tiek pieņemts, ka dēļ tik… Lasīt vairāk »
Izvērsti žūrijas komentāri nav publicēti portālā, A4D redakcijai izvēloties apkopot vērtētāju komentārus tikai pirmā trijnieka darbiem.
1) esmu dzirdējis, ka Zabrauska kungs nelasa a4d tā neinteliģento diskusiju dēļ, tāpēc šajā forumā visdrīzāk viņa atbildes nebūs, bet jautājums ir sekojošs (zinot, cik būtisks darbu vērtēšanā bijis ekspertu viedoklis): cik darbus Zabrauska kungs par samaksu ir konsultējis meta izstrādes stadijā?
2) protokols Nr.2 ir literāra pērle, kas tas ir par kontekstu, kurā laureātu darbi tik mūsdienīgi ierakstās.
Interesanti arī tas, ka pievienotajā protokolā – teikumu savārstījumā – nevienam teikumam nav autors klāt, kas ko saka. Vārdsakot, neviens ne par ko neatbild.
iespējams, ka kaut kur ir arī protokols Nr.1 ar punktu tabulu, jo šie anonīmie, pretrunīgi komentāri, šādā veidā pasniegti, pirkmārt, nepaskaidro laureātu izvēli, otkārt, krietni diskreditē žūrijas profesionalitāti (kas noteikti nevar būt taisnība, redzot tās sastāva sarakstu). Arhitekti par ieguldīto darbu ir pelnījuši arī adekvātu vērtējuma pamatojumu, ne.
Atvainojos Zabrauska kungam, kurš telefonsarunā apliecināja, ka nav reizē gan konsultējis, gan vērtējis konkursa darbus.
Uz emocionālu izlēcienu publiskā medijā mani pagrūda protests pret ierasto neoficiālās vienošanās praksi, jo šeit lejuplādējamais protokols ir sastādīts tādā formā, kas raisa vēl vairāk aizdomu un pieņēmumu, un pazemo visus 12 dalībniekus, kas ir pelnījuši profesionālu sava darba vērtējumu.
http://www.rez…amp;no_cache=1 http://www.rez…ash=818b8600b6
HEH, labs gan salīdzinājums!
"Arhitektūras politikas pamatnostādnes 2008. —2015. gadam, kuru izstrādājusi Latvijas arhitektu ekspertu grupa. Kā prioritāras arhitektūras politikas pamatnostādnes nākamajiem 7 gadiem šajā projekta versijā nav minētas, piemēram: inovatīvu ideju realizācija arhitektūrā, jaunāko tehnoloģiju pielietojums ēku dizainā un to ražošanas procesā, latviešu mūsdienīgās arhitektūras konkurētspējas attīstība globālajos tirgos, mūsdienu latviešu arhitektūras kā svarīga valsts un nācijas identitātes nesēja attīstīšana, arhitektūras konkursu organizācijas caurspīdīguma un godīga konkurences veicināšana, atbilstoši sakārtota likumdošana u.c.." – lielā mērā – tieši tā. Lai gan biju darba grupā, taču dokumenta fināla versijas redakcijā faktiski nepiedalījos – galvenokārt dēļ procesa ārkārtīgās izstieptības laikā, taču varu apgalvot, ka gan par… Lasīt vairāk »
Arī šajā gadījumā, kad pasūtītājs tomēr ir uzsvēris vēlmi par „paceļamu” ēku, tad tomēr tas ir jārespektē. Var jau iegādāties kleitu ar briljantiem un pēc tam lai to atpelnītu sākt nodarboties ar prostitūciju. Tas būtu tas pats, kad laikā, kamēr Rīga ceļ savus mega kultūras objektus, paši mākslinieki par saviem līdzekļiem ir spiesti pirkt sev normālus instrumentus (jo orķestra krātuvē pieejamie jau savu laiku nokalpojuši) , uzturēt sevi ar smieklīgu aldziņu , nodarboties ar papildus darbiem utt. Mega-duper super struktūru, urbāno apakš- daudzlīmeņu ideju laikmets, kurš lieliski uzplauka zemes spekulantu laikmetā ir beidzies, jo tās parasti bija domātas kā pievienotās… Lasīt vairāk »
apbrīnojami plakans viedoklis
Pazemes stāvvietas zem ēkas Rēzeknes kontekstā ir grūti iztēloties, jo nav jau nekāds Rīgas centrs. Tur nejūt tādu saspiestību, apkārt ir diezgan daudz brīvās teritorijas. Turpat 5 …10 min attālumā varēs autiņu atstāt uz jebkuras ielas ( pretstatā Rīgai), arī centrā ir pāris autostāvvietas.
Rezultātā šādu autosstāvvietu izbūve netur ne vietas, ne finansiālo kontekstu un 1. vietas ieguvēju piedāvājums šādi novienkāršot šo problēmu ir apsveicama.
bet man ir grūti iztēloties Rēzeknes kontekstā piektdienu, sestdienu un svētdienu vakaros ielu malās un pagalmos izvietotu 1200 sktītāju, 90 mūziķu un 100 kora dziedātāju transportu. Rīgas centra transporta problēmas ir izveidojušas tieši tevis paustās attieksmes rezultātā – vēl jau nav tik traki, vēl jau ir pāris vietas. un ja tu rūpīgāk iedziļinātos stāvvietu risinājumos, tad pamanītu, ka tās nav pazemē ieraktas stāvvietas, bet gan esošajā zemes līmenī izvietotas stāvvietas, savukārt māja ir pacelta uz stabiem. priekšlikumos, kur māja stāv "uz visām četrām" uz zemes šie 3 metri droši vien ir piebērti ( un zemes darbi arī maksā naudu), jo… Lasīt vairāk »
Ko jūs cepaties? Rēzekne ar savu ”slepeno” konkursu ir pelnījusi tai atbilstošu formu. Lai dies dod rēzekniešiem pacietību stāstot teiku mazbērniem par bezdelīgu zīdasti.
kāpēc slepens konkurss?
A kāpēc netika aicināti īsti arhitekti no ārzemēm?, tā vietā plenērā klusu sasauca latvju kūlas kasītājus dekorētājus.. Protam tak no baļķa pūci uztaisīt 🙂
Varbūt vajadzētu konkursu organizācijas praksi kopumā pārrunāt diskusijā Arhitektu Savienība un darīt to izmantojot Rēzeknes konkursa materiālus?
o – jaa, jaa, jaa – tieshi tā! Analizēt konkrētu gadījumu buutu daudz sakarīgāk – tas man patiik!!! 🙂
Jus atkārtojaties, arhitekti neprot diskutēt aci pret aci, diemžēl tikai portālā
Iepriekšējais konkurss bija "slepens", šis jau nu bija krietni izbazūnēts. Tikai sākumā tas veids kā tas tika darīts, bija krietni dīvains, tam var piekrist. 1. paziņojums, ko izlasīju medijos bija: "~notiek plenērs, kurā izvēlētie arhitekti vienkārši piedalās". 2. paziņojums nākamajā dienā avīzēs : "~jebkurš interesents varēja doties uz rēzekni apskatīt vietu un iepazīties ar materiāliem. 3. paziņojums – tiek izsludināts konkurss. Varbūt ko palaidu garām, bet tādā veidā es saņēmu info par šo konkursu. Pēc tam jau viltīgais balvu fonds 35 000 LVL, kurš rezultātā sadalījās uz 28 000 LVL kā apmaksa dalībniekiem. Kas nu ir stipri dīvaina lieta un… Lasīt vairāk »
Par kaadu pagaajusho reizi Tu runaa? Par Reezeknes radosho pakalpojumu centru? Tas tak 100procentiigi bija uzaicinaatais.
Māja uz stabiem mums jau ir, ja esi studējis Ķīpsalā, tad esi taču pamanījis Olimpijas ēku. Rimčikam tas ir ok, jo tas sevi atpelna 14 stundas diennaktī.
Mēģini iedomāties to pārējā laikā, labi ja reizi nedēļā tā būs aizpildīta līdz maksimumam (optimistiski) . Tas ir gan vizuāli, gan finansiāli briesmīgs paskats.
Normāla piekļūšana šādai mājai uz kolonnām, cik varēja noprast bija paredzēta pa tautiski "musturainiem" tiltiņiem. Mazliet jau uzspiedoši publikai tas ir, laikam jau bija domāts, lai vietēji ar mopēdiem braucot pa tiem neuzņemtu pārāk lielu ātrumu.
Latvijā diemžēl turpinās (kopš Mežaparka estrādes) nesaprotams jocīgums koncertzāļu konkursu nolikumos sarakstīt NEIZPILDĀMAS akustikas prasības META stadijai. Rezultātā – citāts no Protokola Nr.2 ekspertu kopvērtējuma:
"Visi iesniegtie darbi no akustiskās izstrādes viedokļa vērtējami kā nepilnīgi. Ievērojot plašo akustisko prasību loku, praktiski neviens neizpilda visu to kopumu."
Interesanti, kāpēc netiek vienlaikus prasīts iesniegt BK, AV aprēķinus, telpu dizaina precīzos zīmējumus ar materiālu norādi?
Nav iespējams NEKO akustiski aplēst bez konkrēta materiālu ražotāja dotajiem akustiskajiem parametriem.
Vai tiešām visus apmierina šāda situācija?
Palikšu anonīms, lai neaizskartu Latvijas akustiķu un citu profesionāļu publikas jūtas. Lai būtu vieglāk objektīvi diskutēt par tēmu. Paldies Pērkona kungam par komentāru. Nē, tas ir Latvijas stulbums. Konkursu organizācija un noteikumu ir viens liels pārpratums un neprofesionalitāte. Akustika Latvijā ir "ļoti sāpīgs" jautājums. Ārzemju kolēgas – akustiķi paskatoties uz Latvijas akustikas normatīvu parasti sāk neganti sprauslāt – tik ārprātīgi akadēmiski un gandrīz neizpildāmi, nejēdzīgi noteikumi, kas ir citā ralitāte, kā pasaules akustikas prakse. Akustikas lauciņš pasaulē pēc attiecīgo speciālistu domām ir stipri vien neattīstīts, akustiko aprēķinu programmas ir stipri vien alu laikmeta līmenī un visnotal nosacītas. Tās protams palīdz… Lasīt vairāk »
šī situācija ir lidināšanās jauko cerību mākoņos – Latvijā vēl nav uzcelta neviena jauna koncertzāle, ne pašu ciparota, ne importa.
(brīvdabas estrādes nav akustiski slēgtas telpas, tāpēc Vecsīļa Dzintaru k-zāle neskaitās).
Tas nozīmē, ka nav arī nepieciešamās pieredzes ne būvfirmām, ne būvuzraugiem šādu objektu pieņemšanā, un nav vajadzīgās pieredzes šādu kompleksu ekspluatācijā.
Uzceļot kaut vienu no plānotajām koncertzālēm, pasūtītājam (lietotājam) atklāsies, ka nolikumā ierakstītos brīnumus akustikas transformācijā vajadzēs prast regulēt, ekspluatēt un apmaksāt.
Piezemēšanās varētu būt pārsteidzoši sāpīga, laiks rādīs.
Nu likumdošana un pieredze ir jāpēta no tiek, kas to ir izdarījuši. Pasaulē, kaimiņos? Nu tā būtu tāda sapratīga lietu secība. Sprotu, ka latvietis grib pats visu darīt un pieredzi un kļūdas no citiem nemācas, tad arī attiecīgi ir brīnumi. Pieļauju, ka tauta var nezinat angļu valodu, bet mūsu kaimiņi tak šo to ir uzbuvējuši, krieviski varēja pieredzē padalīties. Vai arī latvietis lepns un iet divriteni atkal izgudrot?
Pavisam nesen pavadīju pāris dienas kopā ar Nagata Acoustics Amerikas un Eiropas nodaļas ģēniju Y.Toyotu. Viņš autors WDCH [Gerija projekts], šobrīd ar Hercogu & DeM veido Hamburgas brīnumu, pieredze firmai iespaidīga – kam intresē skat. http://www.nag…uhin/hall.html Mēģināšu nofraktēt viņus Rīgas koncertzālei, lai man piedod mūsu akustiķi, bet bail riskēt – ja akustika nebūs ideāla, tad tiešām jākaras. Pats Nagata jau esot atgājis no lietām, bet tas ko un kā stāstīja Y.T. liek domāt, ka RKZ akustiskās programmas uzstādījumus var pa taisno mest miskastē un sākt no nulles. Kaut projektēšanas uzdevumā konsultanti sarakstījuši ntās lpp ar visprecīzākajiem norādījumiem. Un vēl –… Lasīt vairāk »
Man prieks, ka Sīļa kungs ir sapratis, ka akustikas zināšanas jāgūst ārpus Latvijas. Nagata Acoustics ir arī projektējuši akustiku Nouvela koncertzālei Kopenhāgenā, tāpēc studiju ietvaros tikām iepazīstināti, gan ar maketu, gan ar kontroles procesu no pasūtītāja puses. Lai gan šāds makets izmaksā gana dārgi (~ 240 k Ls), tam jātiek uzradītam laika sprīdī starp tehniskā projekta beigu stadiju un būvniecības uzsākšanu, jo, konstatējot būtiskas nepilnības reflektoru konfigurācijā, ir jāpaspēj atrast pareizo risinājumu maketā, tad koriģēt tehnisko projektu, nekavējot būvniecības uzsākšanu. Nezināmais ir nepieciešamais laiks kļūdu novēršanai. Bez tam ir jāapzinās, ka gan aprēķini, gan mērījumi maketā nelieto fināla apdares materiālus,… Lasīt vairāk »