No šodienas līdz sestdienai MAD arhitektūras telpā skatāma Uģa Šēnberga vīzija par Rīgas koncertzāli un tās atrašanās vietu. Ekspozīcijas atklāšana šovakar 18.00.
Kamēr koncertzāles jautājumā joprojām notiek diskusijas, mainoties to spraigumam un dažādiem argumentiem par labu vienai vai citai vietai, Uģis Šēnbergs ar domubiedriem piedāvā savu skatījumu. Jaunatrastā vieta ir Republikas laukumā.
Autors radījis ne tikai vizuālas jaunās koncertzāles aprises konkrētajā vietā, bet arī manifestu, kurā koncentrēti raksturota vietas piemērotība un konceptuālā iederība. Manifesta astoņpadsmit punktos ietverts izraudzītās vietas vēsturiskais pamats — Republikas laukums — kas Rīgas citadelē veidojies jau kopš 1700. gada, kā arī jaunās koncertzāles sasaiste ar mūsdienām, kas laukumam iedošot galīgo nobeigumu, iezīmējot jaunu laikmetu pilsētai. Vienlaikus izraudzītā koncertzāles vieta būs blakus Daugavai ar skatu uz upi ar ostu, dāvājot iespēju no vestibila logiem noraudzīties uz pili, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Pētera, Doma un Jēkaba baznīcām, Ave Sol koncertzāli un Republikas laukumu. Arhitekts manifestā norāda, ka jaunbūvei nepieciešamais 12 000 kvadrātmetru lielais zemes gabals pieder valstij, neskar blakus esošās ēkas, piemēram Zemkopības ministriju, kā arī ļauj izmantot jau izveidoto infrastruktūru — autostāvvietas, ielas.
Uģis Šēnbergs aicinot uz izstādi, uzsver: “Vēlos dot alternatīvu skatījumu koncertzāles vietas meklējumos, rosinot kvalitatīvu diskusiju un dažādus viedokļus par iecerēto Rīgas koncertzāli, kas pēc satura un formas iedos laukumam un vēsturiskajai Rīgas citadelei radošo elpu.”
MAD arhitektūras telpā — Elizabetes ielā 2, 438. kabinetā
Līdz sestdienai, 3. oktobrim, 10.00—19.00
Būtu labi, ja būtu kaut kāds kopsavilkums no arhitektu puses par jaunatrastajām vietām koncertzālei ar visu analīzi. Citādi kuģis ar dažām tonnām trotila lēni tuvojas CK ēkai un uz komandtiltiņa parādi komandējot stāv neviens cits kā Kultūras ministra k-gs. Iedomājos padomju laikus un komunistu nepatiku pret Mildu, Brāļu kapiem, baznīcām – kaut ko jau paspēja protams saspridzināt, bet tomēr – daudz kas palika neskarts un atjaunoja pat Pēterbaznīcu. MAD ir Lielākais notikums Arhitektūrā Latvijā pēdējo 30 gadu laikā – spīvs, dzīvs, ar savu tempu, domāt liekošs, diskusijas izraisošs – tieši tas, kas mums pietrūka visus šos gadus. Arhitekti, kas lietas… Lasīt vairāk »
Arhitekti NEKAD nav spējuši ne par ko vienoties! Daudz vienkāršāk taču konkurentus nomelnot, bet dzīvesbiedrus un draugus prmoutēt. Tā da nu ir tā arhitektu ētika, ne jau nu kompromisu pilna vienošanās kāda kopīga mērķa sasniegšanai.
Tas protams tā līdz šim varbūt ir arī gājis, bet ja paraugās uz MAD darbību, tad tur neviens nepromoutē dzīvesbiedrus, bet apspriež idejas, ko darīt ar esošo “tukšo” Rīgu ( un lai priekšstats par būvniecības nozares potenci būtu pilnīgs, vajag apmeklēt izstādi BT1 Ķīpsalā ), dažādi viedokļi par koncertzāles vietām utt. Bez, pardon, pielīšanas Kultūras ministram, kurš regulāri uztaisa tādu saldu seju un rullē tik savu rullējamo, ka man personīgi regulāri jāsniedzas pēc papīra tūtītes, jo šķērmums rodas dabiski, redzot PSRS darbības stilu. Nu nevar arhitekti mūžīgi līst paka..ā varai, nu nevar, jo tad visa mūsu lieta pārvēršas par kaut… Lasīt vairāk »