Puspabeigto projektu prieki Dubajā

Lai gan reizē ar citiem plīsis arī Dubajas burbulis, šai pilsētai noteikti piestāv savas dižbūves atklāt kādos smieklīgi zīmīgos datumos, arī tad, ja nav vēl pabeigtas. Pirms pāris nedēļām Dubajā tika atklāta pirmā metro līnija. Piemērojoties šim pašam datumam «vieglo atklāšanu» svinēja arī pasaules augstākā būve — Burj Dubai.

Dubajas metro

9. septembrī (09/09/09) plkst 9.09. Dubajas valdnieks — šeihs Mohameds bin Rašids al Maktums, kurš vienlaikus ir arī Apvienoto Arābu emirātu viceprezidents un premjerministrs, oficiāli atklāja jauno metro. Tas nekas, ka no 52 km garās līnijas, šobrīd tiek izmantots 41 km, bet no 29 stacijām darbojas vēl tikai desmit. Ar šo brīdi Dubaja ir kļuvusi par pirmo Apvienoto Arābu Emirātu pilsētu un arī par pirmo Persijas līča arābu valstīs, kurā pilsētas dzelzceļš ieviests ikdienas satiksmē.

Jaunais transporta līdzeklis, ko projektēt un būvēt sāka pirms četriem gadiem, ir bijis visai dārgs prieks ar parādiem apkrautajai Dubajai. Tā izmaksas no sākotnēji lēstajiem 3,6 miljardiem latu realitātē pieauga līdz 7,4 miljardiem. Valsts Ceļu un transporta pārvalde (Road & Transport Authority, RTA) cer atpelnīt 2,2 miljardus tuvāko 10 gadu laikā. Lai palielinātu ienākumus, tiek piedāvāta iespēja iegādāties vārda došanas tiesības 22 no plānotajām 47 stacijām, kā arī metro līnijām.

Līdzīgi citiem, arī Dubaja meklē ceļu ārā no krīzes, neskatoties uz lielajiem parādiem. Daudzi sagaida, ka metro varētu būt pavērsiena punkts ekonomikas atlabšanai. Šāds transporta veids ir ilgtermiņa ieguldījums, kura vērtība būs novērtējama tad, kad atkal sāksies ekonomiskais pieaugums.

Jau ceturtdien, pirmajā dienā, kad metro bija pieejams plašākai publikai, to bija izmantojuši 67 tūkstoši cilvēku (pilsētā ir apmēram 1,5 mlj. iedzīvotāju). Nedēļas laikā metro izmantojuši turpat 370 tūkst. pasažieru. Taču šos skaitļus vairāk var skaidrot ar sākuma ziņkārību, izmēģināt ko jaunu.

Kā pamudināt izmantot metro?

Viens no metro uzdevumiem ir mazināt satiksmes sastrēgumus un iedzīvotāju atkarību no automašīnām. Dubaijā reģistrēts vairāk nekā viens miljons transportlīdzekļu, no kuriem 88% veido vieglās automašīnas un autobusi. Taču pagaidām nav pārliecības, vai smalkie vilcieni būs spējīgi pievilināt šoferus atstāt to transportlīdzekļus mājās un izmantot metro līniju. Tas ir viens no jaunā transporta līdzekļa izaicinājumiem. Šoferi emirātā bauda labumus, ko dod lētā, valsts subsidētā degviela (benzīns maksā ap 20 santīmiem litrā) un ar nodokļiem neapliktās automašīnas.

Savukārt RTA vēsta, ka metro braukšanas maksas būs pieejamas visiem. Viens brauciens izmaksā no 1,8 līdz 6,5 dirhamiem (23 līdz 85 santīmi), atkarībā no brauciena garuma un norēķināšanās veida. RTA prognozē 200 miljonu metro pasažieru gadā, cerot par 17% mazināt ceļu sastrēgumus. Tomēr daudzi iedzīvotāji ir šaubīgi. Ārkārtējās vasaras temperatūras, kas sasniedz 50 °C, nerosina cilvēkus pamest mašīnas ar gaisa kondicionieriem, lai saulē ietu 10 vai 20 minūtes līdz tuvākajai stacijai.

Lai mudinātu cilvēkus pievērtsies metro, nupat to izmantot ikdienā solījies arī Dubajas šeihs. Šo nodomu viņš esot paudis video sūtījumā savā Facebook lapā. Kā zināms, rietumu pasaulē metro ir visnotaļ demokrātisks transporta veids, taču Dubajas metro vilcieniem ir arī «zelta klase». Tas ir VIP nodalījums, kurā tie, kas nevēlēsies ceļot pārpildītajos vagonos, varēs izmantot iespēju par augstāku maksu sēdēt ādas sēdekļos ar vairāk kājām atvēlētu vietu, baudot panorāmas skatu. Ir arī atsevišķi vagoni tikai sievietēm un bērniem.

Varavīkšņainie plāni

Pirmās idejas par sliežu transportu Dubajā pavīdēja 1997.gadā. Taču plānošanas darbi sākās 2005.gadā, bet 2006.gada februārī tika uzsākta pirmās — 52.1km garās Sarkanās līnijas — būvniecība, nedaudz vēlāk — arī otrās — Zaļās līnijas plānošana un būvniecība. Šobrīd Dubajas metro ar 70 km sliežu garumu (no kura šobrīd darbojas tikai daļa) atzīts par lielāko bezvadītāja, pilnībā automatizēto metro tīklu pasaulē.

Iecerēts, ka Sarkanās līnijas visas 29 stacijas darbosies no nākošā gada vasaras. Četras no tām ir pazemē, pārējās — virszemē, kur vilcieni iet pa estakādēm. Brauciens no līnijas viena gala līdz otram aizņems apmēram stundu. Lai gan taksometru, autobusu un ūdens taksometru satiksme tiek saskaņota ar metro stacijām, tā lai varētu pasažierus rosinātu izvēlēties tikai publiskā transporta pakalpojumus, RTA trīs vietās veido arī park&ride autostāvvietas, lielākā no tām ir 6000 automašīnām.

Zaļo līniju, kas ir 22km gara un no lidostas iet cauri Deirai — pilsētas vecākajai daļai, metot loku ap Dubajas kanālu, bija paredzēts atklāt 2010.gada martā. Taču atklāšana oficiāli ir pārcelta trīs mēnešus vēlāk, bet tiek prognozēts, ka tiks atlikta līdz gada beigām. Šobrīd atlikti arī plāni par trešo — Violeto līniju, kas savienotu esošo Dubajas lidostu ar jaunbūvējamo Al Maktoum starputisko lidostu pie Abū Dabī emirāta robežas un tālāk ar vienu no mākslīgo salu arhipelāgiem, kas veidots palmas formā. Bija iecerēts, ka līniju sāks būvēt 2009. gadā un pabeigs pēc 3 gadiem.

Sākotnējos tālākos plānos bija runa pat par astoņām metro līnijām, taču to liktenis atkarīgs no pilsētas izaugsmes, kura šobrīd tā kā pierimusi. Pagājušā gada sākumā bija dzirdami plāni, kas paredzēja, ka 2020.gadā par kopējo metro līniju kopējais garums būs 318km, bet tramvaja līniju — 270km. Šodien gan tas skan stipri utopiskāk, nekā pirms pusotra gada.

Tomēr ja Dubajas metro piemērs būs veiksmīgs, tas var raisīt veselu vilni dzelzceļa projektu arī citās ar naftu bagātajās Līča kaimiņzemēs. AAE nesen izveidota kompānija, lai veidotu dzelzceļu tīklu pa visu valsti. Šobrīd dažādās projekta stadijās sākti darbi Abu Dabi, Sauda Arābijā un Kuveitā. Kā zināms, no Persijas līča valstu pilsētām metro līdz šim bija tikai Teherānā.

Burj Dubai

Šobrīd ārējie darbi ir pabeigti arī pasaules austākajā būvē — 818 metrus augstajā Burj Dubai tornī. Skidmore, Owings and Merrill projektētās simt sešdesmit stāvu ēkas oficiālā atklāšana atlikta uz 2. decembri, taču ja reiz augša un ārpuse ir pabeigta, tad laikam nevarēja laist garām maģisko deviņnieku datumu un torņa «vieglā atklāšana» notika vienā dienā ar metro. Ēkas celtniecība sākta 2004. gada septembrī. Plānots, ka iekšdarbi pilnībā tiks pabeigti 2011. gadā. Augstceltne iekļaujas 10 mljrd. latu dārgā projektā, ko veido vairāki tūkstoši privātmāju, 19 daudzstāvu dzīvojamie nami, deviņas viesnīcas, trīs hektārus plašs parks un 12 hektārus liels ezers.

Skaitļi un fakti

Tornis ir veidots no stiegrotā betona, bet tā augšdaļā ir metāla karkass, ko var pagarināt, lai augstumā pārspētu jebkuru citu celtni. Torņa pamatnei ir trīsstūrveida zieda forma, kas izvietota ap centrālo serdeni. Būvei ceļoties augšup, paredzētas atbalsta platformas, kas mazina torņa diametru un izlīdzina svaru. Tam ir 26 terases, kuru izvietojums paver plašu skatu uz Persijas līci. Celtnes augšgals vējā svārstās līdz 1,2 metriem, kas, ņemot vērā celtnes augstumu, ir visai maz.

Torņa ārējā apdarē izmantoti 142 000 m² atstarojošas glazūras, alumīnija un nerūsējošā tērauda paneļu, kuru izvietojums ir orientēts tā, lai mazinātu augsto vasaras temperatūru šajā apvidū. Turklāt augšgalā temperatūra prognozējama aptuveni sešus grādus zemāka nekā lejā.

Torņa apakšējos 37 stāvos izvietosies Armani viesnīca. No 45. līdz 108. stāvam būs 700 dzīvokļi. Projekta attīstītājs apgalvo, ka visi dzīvokļi esot izpārdoti astoņās stundās pēc to piedāvājuma tirgū. 78. stāvā atrodas atklāts peldbaseins. Pārējos stāvos izvietoti firmu biroji un īpaši grezni mitekļi, izņemot 123. un 124. stāvu 440 metru augstumā, kur atrodas divi skatu laukumi – slēgts un atklāts. 154.stāvā izvietots Burj Dubai attīstītāju — kompānijas Emaar vadītāja birojs. Torņa smailē 200 m garumā izvietotas sakaru iekārtas. Telpās vienlaikus var uzturēties aptuveni 35 000 cilvēku, kurus pārvadās 56 divstāvu lifti.

Torņa piekājē izvietota strūklaku sistēma, kuras izveidošana maksājusi vairāk kā 100 mlj. latu. To izgaismo 6600 lampiņas un 50 krāsaini prožektori. Strūklaku virkne ir 275 m gara un raida ūdeni 150 m augstumā klasiskās Rietumu, mūsdienu arābu un popmūzikas pavadījumā.

Torņa pamatnē izmantoti vairāk nekā 45 000 kubikmetri dzelzsbetona, kas sver aptuveni 110 000 tonnas. Pamatnē ir 192 pāļi, kas sniedzas 50 metru dziļumā. Kopumā torņa būvē izlietoti 330 000 kubikmetri betona un 39 000 tonnas tērauda konstrukciju. Celtniecībā izmantots īpašs betona maisījums, kas var izturēt būves milzīgo svaru. Katra betona krava tikusi pārbaudīta, vai tā atbilst stingrajām prasībām. Lai augstā gaisa temperatūra (nereti ap 50 °C) neietekmētu betona kvalitāti, to sūknēja tikai naktīs, pievienojot betonam ledu. Vēsāka betona masa izlīdzinās vienmērīgāk, neizraisot plaisāšanu, kas būtu bīstami tik augstai celtnei. Lai sūknētu betonu rekordaugstumā — virs 600 metriem, lietoti vācu firmas Putzmeister sūkņi un caurules.

Ēkas kopējā platība 334 000 m², bet celtniecības izmaksas: ~ 2 mljrd. latu
Tikmēr kompānijas Nakheel ir paziņojusi, ka atliek sava kilometru augstā (citos variantos — 1400m) torņa īstenošanu, nogaidot tirgus situācijas uzlabošanos.