Mākslas muzeja konkursā uzvar lietuvieši

Gada nozīmīgākajā Latvijas arhitektūras konkursā — par Nacionālā mākslas muzeja pārbūves metu pirmo vietu 28 projektu konkurencē ieguva darbs ar devīzi VV903, kuru autori ir Viļņas arhitektu birojs Processoffice sadarbībā ar Andrju Skiezgelu. Viņu projekts ir konceptuāli saudzīgs, nepiedāvājot  jaunu apjomu, bet tieši pretēji — apgūstot muzeja ēkas neizmantotās telpas, ārpusē veidojot vien iedziļinātu amfiteātri. 

Labākā priekšlikuma autori ir Andrius Skiezgelas, Vytautas Biekša, Rokas Kilčiauskas, Marius Kanevičius, Ježi Stankevič, Austė Kuliešiūtė, Miglė Nainytė. Konkursa uzvarētāji balvā saņems 10 000 latu un ar viņiem tālāk notiks sarunas par muzeja rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādi.

Uzvarējušajā priekšlikumā paredzēts saglabāt esošo muzeja apjomu, būtiskus pārveidojumus veicot tikai jumta daļā — paredzēts gan izbūvēt bēniņus, gan pārveidot jumtu tā, lai pa to varētu staigāt cilvēki un izbaudīt skaisto panorāmu. Muzejam plānots ierīkot arī papildu telpas pazemē, Esplanādes pusē. Pazemes apjomam paredzēts stiklots jumts, pa kuru varētu staigāt cilvēki, kā arī amfiteātris zeltīta  gleznas ierāmējuma izskatā.

Pilsētas arhitekts Jānis Dripe atzina, ka šis darbs esot pats delikātākais, ieturētākais un visvairāk esošo pilsētvidi respektējošais. «Šajā metā visvairāk uzmanības pievērsts pašai esošajai mājai, kā bija ieteikts konkursa noteikumiem, nevis jaunu apjomu veidošanai,» sacīja arhitekts, piebilstot, ka šī esot ļoti jutīga vieta pilsētā un to nevajadzētu sabojāt. «Patlaban šī ir viena no skaistākajām Rīgas vietām, tādēļ atbildība ir ļoti liela. Jaunais pazemes apjoms to nekādi nesabojā,» sacīja Dripe.

Profesors Jānis Krastiņš norādījis, ka šis projekts esot «absolūti mērķtiecīgs» un arhitekti visus spēkus esot ieguldījuši pašā ēkā. Arhitekts gan atzina, ka esot arī trūkumi, bet projekts esot elastīgs un pieļaujot attīstības iespējas nākotnē. «Šis projekts atstās paliekošas vērtības nākamajām paaudzēm,» uzsvēra Krastiņš.

Otro vietu (Ls 7 000) ieguva Tallinas biroja Salto arhitektu (Maarja Kaask, Karli Luik, Ralf Lõoke) izstrādātais priekšlikums ar devīzi OO110, kurā bija paredzēts Esplanādes pusē veidot estrādes veida jaunu apjomu.

Tika piešķirtas arī trīs trešās vietas (Ls 5000 katra):

  • AZ 360 — Ivara Šlivkas birojs
  • OC 060 — Audrius Ambrasas Architects (Viļņa)
  • MA201 — ARHIS

 un četras veicināšanas prēmijas (Ls 2000 katra):

  • UN 312 —1.618, FBRK
  • LR 009  — Vincents (Rīga), gmp Generalplanungsgesellschaft  (Hamburga), Gianni Botsford Architects (Paduja)
  • DG 552 — MOBA Studio  (Prāga)
  • AK 791 — Šarūno Kiaunes projektavimo imone (Kauņa)

Žūrijas sastāvs

Komisijas priekšsēdētājs     Jānis Dripe — Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas pilsētas arhitekta birojs direktors (Rīgas pilsētas arhitekts)

Komisijas priekšsēdētāja vietnieki: 
Andris  Ameriks
— Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs
Sergejs Dolgopolovs
— Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs

Komisijas locekļi:
Andis Cinis
— Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs, direktora vietnieks pilsētas izbūves jautājumos
Viesturs Brūzis
—  Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītājs
Juris Dambis
— Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs
Māra Lāce
— Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore
kā arī Latvijas Arhitektu Savienības pārstāviji: Jānis Krastiņš, Vita Rauhvargere, Juris Lasis,  Renārs Putniņš

Ārvalstu eksperti

Matti Rautiolaarhitekts, Tamperes universitātes profesors
Marianne Saetre
  — Snøhetta galvenā arhitekte, projektu vadītāja, Oslo
Mihkel Tüür
— arhitekts, Kosmos, Tallina
Sirje Helme
— Igaunijas mākslas muzeja KUMU ģenerāldirektore
Dr. Barbara Jaki Mozetič
— Slovēnijas Nacionālas galerijas direktore
Flemming Friborg
Ny Carlsberg Glyptotek direktors, Kopenhāgena

Ārzemju ekspertiem nebija balsstiesības žūrijas lēmumos, taču viņi sagatavoja savu, paralēlu vērtējumu, ar ko tika iepazīstināta vietējā žūrija. Pēc paralēlās vērtēšanas atklājās, ka no žūrijas latviešu arhitektu 8 finālam izvirzītajiem labākajiem darbiem, 6 par labākajiem atzinuši arī arhitekti — ārvalstu eksperti. Savukārt no trijiem ārzemju muzeju pārstāvjiem, divi par viennozīmīgi labāko nosauca tieši Processoffice projektu.

Uzvarētāji

Processoffice / Andrius Skiezgelas

Processoffice ir Viļņā bāzēts arhitektūras un pilsētplānošanas birojs, ko pēc sešu gadu sadarbības 2007.gadā dibinājuši Vytautas Biekša, Rokas Kilčiauskas and Marius Kanevičius. Dažādu teorētisku un praktisku arhitektūras un urbānisma uzdevumu risināšanai Processoffice funkcionē kā sadarbības tīkls, iesaistot speciālistus no dažādām sfērām, tiecoties attīstīt radošus, inovatīvus un ilgtspējīgus projektus, kas atbilstu mūsdienu prasībām.  

Andrius Skiezgelas ir arhitekts, kurš profesionālo pieredzi guvis atzītos Lietuvas un Nīderlandes birojos. Viņš ir grupas Punktas biedrs, kas guvusi balvas un atzinības daudzos arhitektūras konkursos Lietuvā.

Salto

Mākslas muzeja konkursā otro vietu ieguvis Tallinas birojs Salto, kas Rīgā pazīstams kopš 2007.gada, kad uzvarēja Botāniskā dārza plenērā. Taču starptautisku atpazīstamību birojs guva  ar Igaunijas ekspozīciju iepriekšējā Venēcijas biennālē, izveidojot konceptuālu gāzesvadu, kas biennāles dārzos savienoja Krievijas un Vācijas paviljonus. Savukārt šī gada maijā Ralf Lõoke no Salto piedalījās Latvijas Arhitektu savienības Gada balvas žūrijā.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
170 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
klātesošais

Pilnīgs šoks! Liekas, ka žūrijai atlika vien ieraudzīt darbus angļu val., kā tika piešķirtas balvas. Kā savādāk, ja no 9 godalgotām vietām 6 ir ne-latvieši!!!!

wasssup

Vajadzēja iesniegt angļu valodā…. :/

we

ne jau visi žūrijas locekļi varēja saprast kas tur rakstīts …. tāpēc drošāk iedot nomināciju …jo ja jau angliski tad jau droši + – būs labs darbs !

saule

nobijās no liekiem jautājumiem >>>> kapec viņam ne viņam utt. labak iedot arzemniekiem un basta

novērotājs

"un uzvarētājs ir…uzvarētājs ir… tātad …. no Publiskās Ārtelpas Neredzams Risinājums!!!!!" ura 😉

kājāmgājeja

NU KĀ TAD NEREDZAMS- mēs visi gaidot troleju pieturā varēsim vērot kā apmeklētaju pūļi staigās pa muzeja jumtu, kura forma būs eleganti pacelta 🙂

Q

arhitekti nobijās no APJOMA !!!

Y

Tieši tā! Latvijas Nacionālās Mākslas kultūras spēku demonstrējošs, brāļu tautas "iejūtīgs” (neaizsedz baltvācu mantojumu) redzējums – intraverts BEZ APJOMS!

oh oh oh

Patiesībā tik divkosīga nostāja sen nav redzēta – stāsts par saglabāto Esplanādi liek vien paskatīties pāri ielai – uz Rigas Luvru un visi tie susuri, kas līdīs pazemē baudīt mākslu- kur Jūs esat? kāpēc neejat uz Rīgas māskslas telpu?

Blokz

Tik vienkāršs un estētisks cirvītis tā nocirta pašmērķīgos krāniņus, ka pat komentāru valoda pazudusi, vai raustās. Paldies žūrijai par drosmi un spoguļiem :]

b.

precīzi!

DubultTprofils

yeah tā ari ir! Un camon, kopš kura laika arhitektūra tiek, vai var tikta vērtēta nacionalitāšu piederības kategorijās?!? Ā – baltais, labi var dot prēmiju, a šis ari labs, ne paskat autors taču melnais, ai labi tad #@%^$#@!

Linda

Par arhīvien pazemē un amfiteātri parkā – super. Vienīgi izbrīnu rada – kur tad ir jaunās izstāžu telpas, vai tiešām iespiestas bēniņos? Un vai tad konkurss lielā mērā nebija par to, ka muzejam trūkst kvalitatīvas izstāžu telpas? Mums būs rekonstruēts muzejs, bet vai būs labākas izstāžu telpas?

DubultTprofils

Tas jau ir cits jautājums – es nesaku kas šis projekts atrisina konkursa uzdotos uzdevumus vislabāk un sakarīgāk, un vismazāk to var pateikt skatoties uz 3 kolāžām, taču, tas, kas mani kaitina, bija nacionālās piederības vērtēšana (kas kaut kur atsit nacistu piekopto āriešu, un "pārējo" sadaļijumu) un otrais Blogza minētais bezmērķīgo un vizuāli neveiksmīgo vai vienkārši neizstrādāto mega formu piedāvājums citos (ne visos) variantos, kuriem lielai daļai, protams, autorus es nezinu, jo konkurss jau it kā anonīms pasākums.

DubultTprofils

p.s. – nevis nacionālās piederības vērtēšana no žūrijas puses, bet a4d komentētāju puses.

klātesošais

Ne jau tikai par angļu val. iet runa, bet arīdzan par to, ka uz pārējo (ne-pieminēto) darbu fona, neuzskatu, ka šie tik ļoti izcēlās ar kvalitāti vai idejas ģenialitāti. Kā ar sarkano jostu (par inovitāti un svaigu redzējumu vien šim darbam pienācās kāda godalga)? Kā ar otru pus-piebērto pakalnu (kurš ļoti līdzīgs 2.vietai) un atšķīrās no visiem arīdzan ar rūpīgi izstrādāto esošo ēku? Žūrija parādā rezultātu analīzi. Visi pacietīgi gaida.

Punkyface

Nezinu kādu skolu tu esi beizdzis, bet runa nekur neiet!!!

Joks

Projekts īsteni Rīgas domes tradīcijās.

Kad prokurors prasīs – kur likāt 12 miljonus, nekas nav uzbūvēts! Visi rādīs – tur tajā caurumā…

Toms Kokins

Nesaprotu es visu šo riešanu. Tas, ka nav milzīgas pārkares un stereo fasādes nenozīmā, ka uzreiz norakstāms projekts. Konstruktīvai kritikai, gan prasās vairāk materiāla. Cik atminos, tad jaunajos apjomos pārsvarā krātuves. Kapēc gan ne zem zemes, kaut vai n’tos stāvos, pie tam atstājot parka teritoriju publiski pieejamu. Vismaz kaut kas svaigs Rīgai.

Apsveicu

Neviens jau nenorej uzvarētājus! Viss kārtībā. Askētiski, mierīgi un neko no esošā nesabojājot. Apsveicam! Drīzāk māc šaubas par pārējiem godalgotajiem un par godalgu-nesaņēmušajiem projektiem. Ar ko tas četrstūr-apjomu krāvums, piemēram, labaks par citiem daudz delikāt-risinātiem variantiem, kas palika aizmirsti…

spot

Letiņiem pirmās vietas norāva uzpūstais ego, tas diezgan skaidri redzams.

Neraugoties uz visu uzmanību piesaistīja sarkanās galerijas variants, tiešām svaigi, patīkams pārsteigums, arī koncepcija pārdomāta, kas pēdējā laikā šķiet ir retums.

Tajā pašā laikā pietiekoši utopisks Rīgai, lai sausiņu brigāde pieņemtu realizācijai…

L.A.

Sarkanā galerija jau kā reizi bija visuzpūstākais ego, uzpūties pašas uzpūšanās pēc. Nerisināja neko no esošā muzeja vajadzībām – radīja paši savu, ar to gan uzmanību pievēršot, gan forši izklaidējoties. Par to prēmijas nav jādod, kāpēc gan? Sarkana krāsa kā uzmanības piesaistīšanas līdzeklis strādā pat uz lopiņiem – nevis svaigi tas ir, bet primitīvi.

Apsveicu

Par svaigumu – ne jau nu krāsa bij tā svaigā domāta! Svaigs bij prikšlikums – vismaz uz pārējo 27 dalībnieku fona. Pārējie- daudzmaz līdzīgi – tāds vai šitāds apjomiņš pielikts klāt vai parakts apakšā.

spot

Paldies par precizēšanu… tiešām biju domājis nepiespiesto tēmas interpretāciju, ne krāsas nozīmi…

df

manupraat, dazhi no 28 piedavaatajiem projektiem bija diezgan eleganti apjoma zinjaa atstaajot parka teritoriju publiski pieejamu un izmantojamu! izbuuveet pazemes telpas ir visvienkaarshaak!

Rem

Itkā vissvienkāršāk (tajā pat laikā nesamudrītākais un vietai piederošākais), tjipa nav jādomā ne apjomas itkā pilnīgi nekas nav jādomā, bet dotajā situācijā pierādijās, ka pazemīte it gudrāka par virszemes valstību, jo tomēr esošā ēka ir un paliek simetrisks, pabeigts apjoms..

novērotājs

interesanti, kāpēc žūrija neuzskatīja par vajadzīgu sarkanajam tunelim iedot veicināšnu – par vērienu un drusku neparasto pieeju – muzeja interesēs jau vien tas viss bij iecerēts!

Ivars

1. kas tad tur neforšs? 2. bija jau gaidāms, ka tikko kāds pieskārsies jumtam, tā dabūs ar lineālu pa nagiem. mentāla problēma. 3. patreizticīgajiem nekas netiek laupīts, bet Barklaju 90% kā minimums rīdzinieku nemaz nezin, kas tas par fruktu ir. turklāt tai stūrī derīgāks ir publisks un ar kaut ko vismz atraktīvs laukums nekā kapsētveidīgs stīvs memoriāls (vai ēmo-riāls) kā šobrīd. 4. ar kontekstu pretrunu neredzu, varbūt jāņem acis rokās. bet vēsturiskā būtība un tradīcija… tipiski, bet izklausās pēc bailēm, kas pa lielam varētu būt iemesls nenokaujamajam provinciālismam LV arhitektūrā vispār. bet arī sauso tualeti reiz nācās aizvietot ar wc… Lasīt vairāk »

jtd

4. Ja pareizi atceros, tad esplanāde ir vieta, kur zaldātiem trenēties soļot ierindā ar visām šīs nodarbes izvirtībām (kas dienējuši armijā, nav jāpaskaidro). Tik vēlāk tur kociņus sastādīja un pa starpām dziedāšanas svētkus rīkoja. Bet nav jau problēmu ieslīgt diskusijā, kura gada situāciju atjaunosim – 1201., 1666., 1865. vai 1913.

HD

Burvīga smilškaste/bedre, kur iepīpēt, iedzert, no munīšiem paslēpties. Gluži kā vecrīgā pie Randoma- arī "Kvadrāts"-drūmajiem.

dizainere no malas

Klāt pie visa augšminētā par laureāta darbu: kas notiks ar vēsturiskajiem griestiem un griestu gleznojumiem muzejā? Pēc ieceres it kā vietām likvidējas. … Vai to žūrija ievērtēja? Vai tas arī ietilpst pie Krastiņa kunga pieminētajām nepilnībām projektā? Kā ar publisko tualeti…īsti nepamanīju kur gan tā paredzama. Tas gan protams mazs sīkums….bet tomēr.

Tas tā garām ejot man radīja pārdomas

indra ķempe

pirmkārt, esmu par vienkāršību, taču drosmīgu, izteiksmīgu vienkāršību! otrkārt, neesmu iepazinusies ar šī LV notikuma priekšdokumentāciju, nedz ar šajā sakarā atmodināto grafomānu liriku. un līdzīgi ilggadēji nezināmajam A4D kareivim jtd uzvarētāja darbu LNMM izstādē nemaz nepamanīju tomēr no semiotiskās uztveres, kas noskenēja te ieraudzīto ilustratīvi skopo materiālu, pirmā dzirkstele izleca: mūžīgā uguns! kam sekoja secinājums: ā, nu, jā, pieminekļu, memoriālu un kapu kultūras pielūdzējiem — letiņiem — desmitniekā. vēl tur barikāžu ugunskuri iederēsies un gan jau mobils likteņdārzs ar satilps [te atradu vēl vienu komentētāju — Ivaru, kurš arī min «kapsētveidīgs stīvs memoriāls (vai ēmo-riāls)»] par to jūtelību vai kuš… Lasīt vairāk »

dizainere no malas

tieši tā atliek vicot zālītē aiz liepām i pa mazam i pa lielam 😉

A griesti tomēr vietām lidos….prakse ar skaistiem plāniem reti saskan :-))

df

kad un kur var apskatiit vai tie tiks publiceeti 3.vietas ieguveej darbus un projektus kuri ieguva veicinaashanas balvas?

aaa

kur var redzēt 3ās un veicināšanas prēmijas ieguvējus?

L.A.

Vispār 1. vieta ir labs pārsteigums. Jo, muzejā izskrienot cauri darbiem kā izstādei, mazais apgrieztais zelta zikurāts uzrunāja un pat aizrāva elpu. Kā atrasts senlaiku depozīts vai bērnībā ierakti "dārgumi" aiz stikla lauskas. Minimāli un grezni vienlaikus. Toreiz gan, tā virspusēji paskatoties, nespēju izsekot funkcionālajiem risinājumiem, un palika iespaids, ka šis jaukais nieks noteikti nav izpildījis programmu, tāpēc ne uz ko nevar cerēt. Bet šai ziņā gan jau žūrija pastrādāja pietiekami rūpīgi.

jtd

Jāatzīst, ka savā riksī pa konkursdarbu izstādi vinnējušo darbiņu nebiju pat pamanījis, tādu smuku muzejmājas maketu tur bija pārpārēm, ka pat neradīja vēlmi iedziļināties. Diemžēl … tāpēc arī tagad atliek vien ticēt žūrijai, jo izdarīt kaut kādus secinājumus no šeit publicētājām 3 bildītēm būtu pagalam pārsteidzīgi. Pārgrieztā pankūka gan likās pievilcīga, bet prasīja iedziļināties, kam laiku nebiju atvēlējis. Vismaz pašam prieks, ka vairāki prātā atķeksējušies darbi tikuši apbalvoto godā. Duālas izjūtas par sarkano taciņu – ideja atšķīrās kardināli no visiem pārējiem darbiem, taču tieši tādā risinājumā noteikti negribētu to redzēt (īpaši jau zaļos pakalnus). Varbūt der apsvērt variantu turpmākajos konkursos… Lasīt vairāk »

Etno

Latvietis nav profesionālisma un sapratnes ķīla, latvietis ir tikai latviski runājošs cilvēks ,kurš sevi pieskaita konkrētai kopienai….

————————

+1000!

Romans Siņicins

manuprāt mākslas muzejam kaut tādu arī vajadzēja- kas vainīgs, kā mēs nevaram atrast neizmantojamas platības esošajā ēkā?

Vilnis Vējš

Kā var profesionāli arhitekti tādu figņu vispār apspriest kā tos pauguriņus ar sarkano strīpu. Kuriozs, kas pēc gada būtu pieriebies līdz nāvei. Ejiet jūsmot par piramīdām pāri krustojumam. P. S. biju izstādē, redzēju.

хуху

пиздец подкался незометно

zane karpova

Šī situācija ļoti atgādina DZIESMU SVĒTKU ESTRĀDES konkursu, kad par pirmo vietu atzina projektu, kam nebija veikta akustiskā analīze un lūk rezultāts, piedāvāto skatuves pārseguma formu ne tuvu nevar piedzīt prasītajiem akustiskiem parametriem. Projekts apstādināts arī finansu trūkuma dēļ. Situācija ir tāda, kā mēs toreiz sava vēstulē norādījām gan žūrijas komisijai, gan pašvaldības vadītājiem… Jumta un kupola izbūve ir šī konkursa atslēga, BET tā vietā, lai tiktu veikta nopietna situācijas analīze, konkursa nolikumā šī tik svarīgā lieta tika atstāta arhitekta ziņā. Varbūt es kaut ko pārspīlēju, bet procesa gaitā nopietni pievērsāmies šī jautājuma izpētei, un atbildes bija viennozīmīgas – pārbūvēt… Lasīt vairāk »

dza

hm! tā panda man atgādina zani:

http://www.you…?v=K5Cz11qhmUc

Romans Siņicins

"žūrija nav iedziļinājusies šajā problēmā"- augsti sevi vērtē, es tā skatos 🙂 man liekas, ka tie cilvēki, kas to vērtēja ir diezgan pieredzējuši un gudri… protams, kas tie Jāni Krastiņi un Dripe saildzinot ar pandu… nene- Pandu! :)))) par Renāru Putņiņu vispār nerunāsim :))) (ironija) par kādu mezglu vai risinājumu detalizēšanu.. nu tas vispār garam, man liekas- tas bija metu konkurs nevis tehniskais projekts? parādiet man cilvēku (arhitektu), kurš uz metu konkursu doma par ziemas sāli un netīram kajām? priekš kam? tas taču ir mets! Tas pats par staigājamo jumtu- kas pateica, ka tas ir slikti? tas ir superīgi, vai… Lasīt vairāk »

DubultTprofils

LABS!

DubultTprofils

Par jumtu, pilniba piekritu Zanei, no way, tur neko nevareja izdarit nemainot konstrukciju un ieplanoto autentisko virsgaismu. Tad nu nav isti skaidra ta dilemma starp vesturiska ekas, jau pasa arh. programma, glorificeto statusu un neaizskaramibu, un makslas muzeja intresem, kur peksni visu var maukt ieksa jumtaa. Skaidrs ka blakusesosapiebuve ar pazemi, vai tikai pazemes izbuvi, atrisantu muzeja funkcionesanas problematikas daudz kvalitativak, letak un realak.

E_maija

nepazīstamais dTp! Pieļauju, ka esat nosacīti jaunietis ar vietējās arhitektūras skolas pieredzi.

Vai tiešām nav iespējams pamanīt profesionalitāti, pilsonisku stāju un dzimtenes mīlestību Zanes tekstā? Un spēju aizstāvēt savas domas.

Tā sanāca, ka atsaucos tieši Jūsu lakoniskajam komentāram, tikpat labi tas varēja būt kāds cits. Jau piektdien bija grūti noturēties paklusēt pēc daža laba galēji nejēdzīga teksta kā replikas pēc Zanes nopietnā un profesionālā komentāra par Muzeja rekonstrukciju un konkursu.

ASV prezidents

man nav ko teikt vai ari. tas ir daudz ko teikt , tas viss izskatas ta kolhoznieciski un provinciali. neviens nav domajis paf makslas butibu bet par evim . egoisms. arhitektiem vajadzetu domat par vidi un apkartesoshajiem ne tikai par sevim

zane karpova

Redzi ir starpība vai jumtu atstāj iekārtām vai taisa apdzīvojamu, par kupolu vispār nerunāsim. Un tā starpība ir milzīga, jo, ja taisa staigājamu kupola grīdu, ko tautai kupolu apskatīt, mainās slodzes un jāpartaisa konstrukcijas, un tas vairs neizskatās kā pašvertība + vēl stipri bieza jumta + kupola siltumizolācija, vadi, trūbas… Mēs arī savā piedāvājumā tā darījām, ja izbūvē jumtu, tad netaisa otro pazemes līmeni un krātuves atstāj 1. pazemes līmenī, bija iespēja izvelēties. Otra lielāka atšķirība ir čilleri. Ja neizbūvē jumtu, tie nav vajadzīgi, var sataisīt bez tiem. Ja izbūvē jumtu, tad nāk čilleri un vispār paliek šausmīgi maz vietas… Lasīt vairāk »

zane karpova

Tāpēc es saku, ka mūsu darbs nebūt nebija labākais… Un dažas piezīmes ir gluži subjektīvas, bet ne par jumtu. Kupola piezīmi es izlasīju, un lai laistu tur iekšā cilvēkus, ir jādara tas tas un tas, nevis gandrīz nekas. Par gaismu un lenķi uir tehnoloģijas un ir risinājumis un manis pēc gaismas var likvidēt, nav spiesta lieta, bet ja pareizi izbūvē ir pietikami skaisti.

Diskusiju negribu izvērst par to vai mūsu darbs bija labs vai slikts, bija pietiekams skaits labāku darbu. Bet par lietām, kur ir neskaidrības…

Ivars

tieši par to arī iedomājos – lai konkurss nebūtu tāda vispārējās stagnācijas viedokļa uzminēšanas mēģinājums, varbūt ir jēga jau noteikumos ierakstīt, ka mēs, saprotiet, gribam, lai remonts izpaužās tā, ka viss ir pazemē. tad nu vingrinaties ar pēc iespējas mazāk virsgaismām un velkat treknas strīpas pazemes stāvu plānos un vēl nebūs fasādes jāzīmē, jo tādu nav. viens renders no zemu lidojošas vārnas skatpunkta un lieta darīta. Tad jau varbūt tiešām jēdzīgāk muzeju pa pilnu programmu būvēt citur un šo neaizskaramo pārplānot un pielāgot funkcijām, kas tur ir iespējamas – bez zīmoga, ka neko būvēt klāt negribam, bet istabas vajag, kā… Lasīt vairāk »

latvis

komentārus interesantāk lakstīt, ka pašu rakstu!

xxl_zane

Mīļās nākotnes žurijas- lūdzu, lūdzu ļaujiet uzvarēt vismaz vienu reizi FBRK, lai pēc tam nav jālasa nu jau apnīkstošā šķendēšanās par konkursiem, kur labākie neuzvar….

VV

"… mūsdienīgu, atvērtu vietu laika pavadīšanai dažādām paaudzēm baudot gan muzeja ēku, gan arhitektūru"… tikai ne mākslas izstādes… Z. Karpova savos apceļojumos tālāk par Lukabukas tipa veikaliņiem tak nav gājusi. "Rīgai vajag kūlīgu mūsdienīgu tusiņu ārtelpu"… Pēc trīsstūrainās estrādes projekta šī dāma izklaidē vēl un vēl

AB

Villeruša kungs, Jūsu vecumā un ar jūsu statusu šādas anonīmas aizskarošas piezīmes vairs nebūtu tas laiks rakstīt. Sen jau ir zināms, ka uz muzeju iet ne tikai mākslu baudīt, iespējams būsiet kaut ko palaidis garām…

Vilnis Vējš

Atvainojos, ka tad, kad augstāk esmu parakstījies ar īsto vārdu, tālāk saīsinos līdz iniciāļiem. Atvainojos, protams, cienījamam Valdim Villeruša kungam.

zane karpova

laba diena,

ja ir interese uzzināt cik tālu esmu aizgājusi droši var rakstīt zane.karpova@gmail.com

turisto

Gan Luvrā , Ermitāžā un Prado man pirmā doma ir tikt no kafejnīcas uz jumta.

jā

jā jā! kafeni lūdzu uz jumta.

students

Kādu pieredzējušu vietējo biroju uzvarētaji pieaicinās? Pēc viņu darbu apskates tā arī nepamanīju NEVIENU realizētu darbu, nerunājot par pieredzi ar arh pieminekļiem. Lai veicas vismaz profesionalu kolēģu izvēlē!

Andrejs Ģelzis

Domāju, ka vietā ir atcerēties latviešu tautas pasakas, tās par muļķīti, kas devās pasaulē. Viņš tajās vienmēr nonāk kādās krustcelēs. Un kāda bals no pazemes sauc: ja tu iesi pa kreisi, tu iegūsi to bet pazaudēsi šito, ja iesi pa labi, tu iegūsi šito un zaudēsi atkal citu ko, ja iesi taisni, būs tādas un šitādas grūtības.

Kā ir šodien? Tautu dēls vienkārši griežas atpakaļ un bēg uz to vietu no kurienes nācis. Un brāļu tauta palīdz. Kā filmās- smuki aktieri bučo smukas aktrises un par to vēl maksā!

Skanoshais

… un kāda balss nez no kurienes sauc…. izrādās no tuvējā kroga: tev jābūt tādam un tādam apgrozījumam, un tavu klēpjsunīti jāsauc Čiča …. ja tā, tad nāc droši iekšā, dabūsi pustopu un meitas mīlēt.

Didrihsone

Diemžēl, tikai izlasot darba uzdevumu un visus pielikumus (ja tādi tika lasīti vispār), grūti apzināt iespējamās problēmas. Kā būtu ja, pirms vērtēt, žūrija apvienojas komandā un paralēli konkursantiem izstrādā savu risinājumu? un tad … vērtē uz nebēdu 🙂

Didrihsone

nedomāju gan. bet tas, ka, saskaņā ar nolikumu, žūrijai konkursa laikā bija jāsniedz atbildes, savā starpā vienojoties, gan norāda uz to, ka "alko", kā Tu mini, bija jāsāk lietot krietni agrāk 😉

inga

tas, ko gribētu es – ir publicētus katra žūrijas locekļa vērtējumus

Juris

Vissmukāk tas baseins izskatīsie ziemā zem sniega segas. Kaut gan tur varēs ierīkot slidotavu. Vasarā savukārt es iešu uz pazemes izstādes zāli lūkoties augšup. Jo tur pa stikla griestiem staigās meitenes.

WSBY

vislabakais un neitraals risinajums bez nekada arh egoizma

googoo

ziemas tādas pašas, ja ne bargākas. naktī pa to jumtu visa jaunatne tusē. pecs, hungary http://www.hun…/no196/9.shtml

WSBY

Loti labs piemers !

uh cik stulbi

tātad mums nav svarīgi 1/ Ēka ar pieminekla statusu- domāju- jumtu nafigr – pie kājas mums tas – lai ar nav, 2/ unikālas autentiskas koka konstrukcijas – arī varam uz Afganistānu aizsūtīt, nevajg mums , 3/ Esplanāde kā publiska ārtelpa? priekš kam, labāk jau kā pie kongresu nama-plāksnes un piramīdas, izskatās, ka vienīgais ko mums vajag, dabūt kādu Boti, vai fon Gerkānu, vai vismaz lietuvieti, jo pašmāju arhitekti, lielākā daļ, tomer par vērtību ir uzskatījuši gan ēku ar pieminekļa statusu, gan Esplanādi, Jācer, ka Krastiņš ar Dripi paspēs kādreiz piedzīvot, kad visus viņu apbrīnotos objektus uzcels. Ievelkam ķeksitu un paprasam… Lasīt vairāk »

kukulis

tā vien šķiet ka visas "skaņošanas izmaksas" ir iekļautas projektēšanas cenā – 12% no celtniecības izmaksām!!!! vai nav tā kā drusku par daudz, ņemot vērā projekta vienkāršumu un to, ka jumtam gandrīz nekas netiek darīts?

:)

man dikti patika Panda. un konteksts.

zane karpova

Līdzīgi kā ar Liepājas konkursu, vajadzētu LASā uz arhitektūras dienu sarīkot diskusiju ar konkursa žurijas klātbūtni. Ļoti gribētos parunāt un dzirdēt viedokļus par tēmu – konkursa uzdevums (skat. Didrihsones pielikumus) nemainīt vēstures pieminekļa jumta formu un žūrijas lēmums – vērtēšanas gaitā pieļaut jumta formas maiņu, īpaši ja ņem vērā faktu, ka konkursa nolikuma sagatavošana aizņēma vairākus gadus. ja atmiņa neviļ, tādi projekti bija vairāki.

zane karpova

Izlasi vēlreiz vēstules un paprovē pazīmēt jumtu… un risinājumus uz vajadzīgiem m2 bez jumta.

Pats žūrijas darba grupā LAS būdams aizstāvi to, ka var manīt spēles noteikumus? Kaut gan vairākkārt ir pateikts ka nē? Putniņ!

Andrejs Ģelzis

Domāju, ka vietā ir atcerēties latviešu tautas pasakas, tās par muļķīti, kas devās pasaulē. Viņš tajās vienmēr nonāk kādās krustcelēs. Un kāda bals no pazemes sauc: ja tu iesi pa kreisi, tu iegūsi to bet pazaudēsi šito, ja iesi pa labi, tu iegūsi šito un zaudēsi atkal citu ko, ja iesi taisni, būs tādas un šitādas grūtības.

Kā ir šodien? Tautu dēls vienkārši griežas atpakaļ un bēg uz to vietu no kurienes nācis. Un brāļu tauta palīdz. Kā filmās- smuki aktieri bučo smukas aktrises un par to vēl maksā!

Skanoshais

… un kāda balss nez no kurienes sauc…. izrādās no tuvējā kroga: tev jābūt tādam un tādam apgrozījumam, un tavu klēpjsunīti jāsauc Čiča …. ja tā, tad nāc droši iekšā, dabūsi pustopu un meitas mīlēt.

Didrihsone

Diemžēl, tikai izlasot darba uzdevumu un visus pielikumus (ja tādi tika lasīti vispār), grūti apzināt iespējamās problēmas. Kā būtu ja, pirms vērtēt, žūrija apvienojas komandā un paralēli konkursantiem izstrādā savu risinājumu? un tad … vērtē uz nebēdu 🙂

Renārs Putniņš

Tev liekas ,ka žūrija lietoja alko divas nedēļas un pēc savām Dionīsa apgarotajām ilgajām sarunām secināja:" Eureka!!! A reče nu rezultāts!!!"?

Didrihsone

nedomāju gan. bet tas, ka, saskaņā ar nolikumu, žūrijai konkursa laikā bija jāsniedz atbildes, savā starpā vienojoties, gan norāda uz to, ka "alko", kā Tu mini, bija jāsāk lietot krietni agrāk 😉

inga

tas, ko gribētu es – ir publicētus katra žūrijas locekļa vērtējumus

Juris

Vissmukāk tas baseins izskatīsie ziemā zem sniega segas. Kaut gan tur varēs ierīkot slidotavu. Vasarā savukārt es iešu uz pazemes izstādes zāli lūkoties augšup. Jo tur pa stikla griestiem staigās meitenes.

WSBY

vislabakais un neitraals risinajums bez nekada arh egoizma

googoo

ziemas tādas pašas, ja ne bargākas. naktī pa to jumtu visa jaunatne tusē. pecs, hungary http://www.hun…/no196/9.shtml

WSBY

Loti labs piemers !

uh cik stulbi

tātad mums nav svarīgi 1/ Ēka ar pieminekla statusu- domāju- jumtu nafigr – pie kājas mums tas – lai ar nav, 2/ unikālas autentiskas koka konstrukcijas – arī varam uz Afganistānu aizsūtīt, nevajg mums , 3/ Esplanāde kā publiska ārtelpa? priekš kam, labāk jau kā pie kongresu nama-plāksnes un piramīdas, izskatās, ka vienīgais ko mums vajag, dabūt kādu Boti, vai fon Gerkānu, vai vismaz lietuvieti, jo pašmāju arhitekti, lielākā daļ, tomer par vērtību ir uzskatījuši gan ēku ar pieminekļa statusu, gan Esplanādi, Jācer, ka Krastiņš ar Dripi paspēs kādreiz piedzīvot, kad visus viņu apbrīnotos objektus uzcels. Ievelkam ķeksitu un paprasam… Lasīt vairāk »

kukulis

tā vien šķiet ka visas "skaņošanas izmaksas" ir iekļautas projektēšanas cenā – 12% no celtniecības izmaksām!!!! vai nav tā kā drusku par daudz, ņemot vērā projekta vienkāršumu un to, ka jumtam gandrīz nekas netiek darīts?

:)

man dikti patika Panda. un konteksts.

zane karpova

Līdzīgi kā ar Liepājas konkursu, vajadzētu LASā uz arhitektūras dienu sarīkot diskusiju ar konkursa žurijas klātbūtni. Ļoti gribētos parunāt un dzirdēt viedokļus par tēmu – konkursa uzdevums (skat. Didrihsones pielikumus) nemainīt vēstures pieminekļa jumta formu un žūrijas lēmums – vērtēšanas gaitā pieļaut jumta formas maiņu, īpaši ja ņem vērā faktu, ka konkursa nolikuma sagatavošana aizņēma vairākus gadus. ja atmiņa neviļ, tādi projekti bija vairāki.

Renārs Putniņš

Sveika, Zane! Tas protams būtu tikai čikeniekā, ka šāda diskusija būtu, varētu pamatīgi izdiskutēt par stratēģijām. Bet tagad manuprāt notiek fokusēšanās uz vienu problēmas skaldni – jumta forma. Savu viedokli es jau Tev un kolēģiem izklāstīju, pieņemu tie pieci žūrija locekļi, ko pieminēju iepriekš,spēs Tev dot daudz precīzākus un zinātniski pamatotākus argumentus. Esi droša ,izeju sev žūrija ir atstājusi arī šajās Ilzes piestādītajās vēstulēs:"…Tas neattiecas uz jumta stāva izgaismojumu un ar to saistīto tehnoloģisko risinājumu niansēm…",:"….Konstatētai neprecizitātei ēkas sānu jumta apjomu atsevišķās daļās nav nozīmes konkursa nolikumā izvirzīto noteikumu izpildē…" Ko tagad sāksi sholastisku strīdu ar šiem pieciem nenoliedzami šīs… Lasīt vairāk »

zane karpova

Izlasi vēlreiz vēstules un paprovē pazīmēt jumtu… un risinājumus uz vajadzīgiem m2 bez jumta.

Pats žūrijas darba grupā LAS būdams aizstāvi to, ka var manīt spēles noteikumus? Kaut gan vairākkārt ir pateikts ka nē? Putniņ!

Renārs Putniņš

Zane,vai Tu pati esi tās vēstules kritiski, apskatot arī no organizētāju puses, izlasījusi? Nevis balts vai melns , drīkst ,nedrīkst, bet kā drīkst un kā nedrīkst, manuprāt, tieši manis izceltie citādi dod un deva iespēju drosmīgākajai publikai (sarkanā čūska, Process office, manuprāt bija vēl daži uz sitienu piemirstu) darboties ap jumtiem, vieniem iedeva pa nagiem, otriem ne, kāpēc iedeva pirmajiem ,augstāk paskaidroju. Uzsveru spēles noteikumi netika mainīti( mans personiskais viedoklis), formālo atkāpi vari lasīt citātos, savukārt starp rindām, vismaz es redzu rakstītu:" Ja vari izdarīt tā, ka konkrētās jomas speci Tevi nepadara par galvastiesu īsāku, dari, ja ne riskē ar… Lasīt vairāk »

170
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x