Tuvojoties Lietuvas Republikas simtajai dzimšanas dienai — kaimņvalsts arhitektūra. Viens no pēdējo laiku nozīmīgākajiem arhitektūras notikumiem Lietuvā neapšaubāmi ir starptautiskais konkurss Mikolajus Konstantīna Čurļoņa vārdā nosauktajam koncertu centram Kauņā. 117 darbu konkurencē tajā 1. vietu ieguva Rolanda Paleka biroja darbs.
Kauņa, otrā lielākā Lietuvas pilsēta ir izvēlēta par Eiropas Kultūras galvaspilsētu 2022. gadā. Kādreizējā kaimiņvalsts valsts galvaspilsēta ir viens no Baltijas kultūras un mākslas centriem, bet ne Kauņā, ne arī citur Lietuvā nav mūsdienīgas koncertzāles, kas nodrošinātu atbilstošu akustisko kvalitāti un telpas, kas nepieciešamas simfoniskajiem orķestriem un, kas reizē varētu kalpot kā daudzfunkcionālas norises vieta dažādām konferencēm un kongresiem.
2017. gadā Kauņa organizēja arhitektūras konkursu koncertzālei, kurai vieta atvēlēta Nemunas upes kreisajā krastā, iepretim vecpilsētai un jau tagad ir nosaukta ievērojamā lietuviešu fin de siècle laikmeta gleznotāja un komponista Mikalojus Konstantina Čurļoņa vārdā (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis, 1875-1911). Kā konkursa rīkotāji tika pieaicināta latviešiem jau pazīstamā britu kompānija Malcolm Reading Consultants, kas 2016. gadā tika rīkojuši arī citu liela mēroga konkursu Kauņā — t.s. Zinātnes salas kompleksam.
Konkursā tika saņemti 117 priekšlikumi, kas pārstāvēja 36 valstis, un septembrī tika paziņots žūrijas lēmums — trīs finālisti, kuri turpmākajā sarunu procesā vēl tikai cīnīsies par iespēju kļūt par nozīmīgās 30 miljonu eiro vērtās ēkas arhitektiem. Starp finālistiem divi britu arhitektūras biroji no Londonas (Feilden Clegg Bradley Studios un Adam Khan Architects ), kā arī — lietuviešu birojs Paleko Archstudija(sadarbībā ar Baltic Engineers). Kā atzina žūrija, — katrs no šiem darbiem Čurļoni godinājis atškirīgi, atsaucoties un pārinterpretējot viņa estētiku. Vēl seši darbi tika novērtēti ar veicināšanas prēmiju, no tiem viens bija lietuviešu birojs Helma http://heima.lt.
Paleko Archstudija: Čurļoņa koncertu centrs Kauņā
Pilsētainava
Ēkas apjoms ir ievērojams īpašās novietnes dēl — tā ir kā būve-pussala, kas konceptuāli pieder abām upes pusēm. Vieta un ēkas raksturs ir iecerēts tā, lai veidotu līdzsvaru ar Nemunas upes salu un Žalgira sporta arēnu tajā. Tas arī ļauj tuvināt apjomu tuvāk vecpilsētai un rosina veidot parku Aleksota rajona (apkaime Nemunas kreisajā karstā, kas izveidojusies starpkaru periodā, kad Kauņa bija Lietuvas galvaspilsēta; iespējams, vislabāk atpazīstama pēc Aleksota kalna funikuliera — A4D) šodienas un nākotnes iedzīvotājiem. Apjoms aizņem minimālo platību zemesgabala rietumu malā un nepārsniedz augstuma ierobežojumus. Upmalas identitāti veido dažādi topogrāfijas slāņi. Dalot zemesgabalu zonās, šis upmalas kompozīcijas raksturs tiek respektēts. Kā bonuss pieprasītajai programmai ir maziem kuģīšiem paredzēta osta ar nojumi, kas uzlabotu koncertzāles pieejamību. Tai jādarbojas arī kā būtiskam impulsam upes kreisā krasta pievilcības vairošanā.
Arhitektūras koncepcija
Galvenā koncertzāle ir kā no koka veidots skulpturāls apjoms. Blakus lielajai zālei, virs ieejas halles ir iekārta otrā zāle, kas formās ir daudz stīvāka, kantaināka. Tās abas aptver tāds kā plīvurs, kas veidots no caurspīdīgiem un puscaurspīdīgiem stikliem. Ēkas kopējās izteiksmības nozīmīga sastāvdaļa ir arī tās atspīdums ūdenī. Publiskās telpas Ieejas laukums robežojas ar ūdeni. Pirms ieiešanas ēkā, apmeklētāji redz upi. Laukums un ieeja ir ēkas austrumu pusē, tāpēc tiek aizsargāti no valdošajiem rietumu vējiem. Dabisks amfiteātris laukumu saista ar parku. Cita nozīmīga publiska vieta ir ostas koka pakāpieni, kas nolaižas līdz ūdens virsmai, — tie iecerēti gan meditācijai, gan kā peldvieta. Ieejas halle ir plaša, horizontāla telpa, kurā visi nozīmīgākie punkti ir viegli ieraugāmi. Halles noslēgumā ir kāpnes, kas ved uz galveno vestibilu, no kura ir visas ieejas koncertzālēs.
Galvenā zāle
Galvenā koncertzāle pirmkārt ir paredzēta simfoniskā orķestra akustikai, tomēr dziļā aizskatuve un transformējamās skatuves virsmas ļauj to pārvērts par operas skatuvi ar kulisēm un orķestra bedri. Skatītāju daļa ir projektēta kā t.s. vīna dārza daļēji simetriska brīvu formu interpretācija. Kompozīciju iedvesmojuši esošie purvaini upes krasti un centieni dabas atmosfēru iemiesot mūzikas skaņās. Balkonu un terašu kombinācija ir līdzsvarota, lai panāktu labāko redzamību un skaņas uztveršanu.
- Kopējā platība: 13 800 m²
- Sēdvietu skaits lielajā zālē — 1523
- Sēdvietu skaists mazajā zālē — 700
Autori: PALEKO ARCHSTUDIJA — Rolandas Palekas, Bartas Puzonas, Dalia Uogintė, Alma Palekienė, Ugnė Morkūnaitė, Karolina Burbaitė, Radvilė Samackaitė 2017. gads
Ievadteksts un projekta teksta tulkojums: Artis Zvirgzdiņš
Izskatās ka lietuviešiem ap pašapziņu viss kārtībā. Nebija nekādas gudro britu un knapo nezinošo lietuviešu apvienības. Lietuviešiem nebija jāatrādās gudrajiem britiem. Britiem bija jāstudē Čurļonis, jāpielāgojas, jāadaptējas vietējā kultūras vidē. Tas ka britu rīkotā konkursā finālā iekļuva divi briti, bet uzvarēja lietuvieši, gan pārsteigums. Briti jau savējos nelobē, nē, nē., kur nu. Viņi taču ir godīgie kapitālisti, mēs taču zinām, viņi visu zina labāk. Lietuvieši acīmredzot nav tik naivi jau no Radzivila Rudā un Radzivila Melnā laikiem. Mums jau tikai tās kalpu muguriņas kūp no pārmērīgās piepūles… Ko nu darīsim, kad galvenie latviešu modernās mākslas sponsori sēdēs uz apsūdzēto sola… Lasīt vairāk »
Hehehe, ar leišiem viss OK un ar ēstiem arīdzan, tie novērtē Rietumu pieredzi, tomēr neiegrimst ar degunu pieredzes nesēju mīkstumos, un neaizraujas ar flagelantu izklaidēm ( tik ļoti sevi neieredz kā bāleliņi, vai nesirgst ar nopietniem šizofrēniskiem sindromiem, kas novērojami pie bāleliņiem). Kaut ko gan var gribēt no nopelniem bagātu dažu labu nobeigušos valstu īpašo dienestu labiešu kūrētas KM (ne tikai tās vien), tikai bailes, paššaustīšanos, pielīšanu pret varu/naudu, un aroganci pret tiem, kuru labā teorētiski būtu kaut kas jādara ( kas rakstīts maamta aprakstā).
Šobrīd izskatās slikti – kratīšana pie Rimševica, Latvijas 3 lielākā banka un pie viena Mākslas sponsors, izrādās iesaistīta kodolraķešu finansēšanā Korejā, Fuktuks taisnojas, ka latviešiem netiešs noziegums nav noziegums, bet amerikāņiem ir, LDZ valdes loceklis no darba brīvajā laikā apkrāpis Polijas valsti par 40 mlj. EUR un joprojām ir valdes loceklis. Nav īsti nopietni. Neizkatās ka kāds te spēj atšķirt labo no ļaunā, melus no patiesības. Tās visticamāk ir tiešas padomju perioda sekas. Arhitektiem, kā inteliģencei un elitei, jāizdara sava izvēle – vai nu attīstam sevi, rīkojam godīgus konkursus ar labām balvām, mēģinām lobēt savu likumu, un dzelžaini aizsargājam savu… Lasīt vairāk »
Mans vectēvs, gan teiktu , ka uz šo pasākumu var paskatīties no dažādām pusēm.
Attīrīšanās ir vienmēr netīra…
Starp citu Tev Miķeli iesaku Discovery Science raidījumu ciklu – Alien encounters. Pamatā jau par informāciju…
tas viss notiek Latvijas simtgadē, arvien domāju par Kārli Ulmani un redzu milzīgu starpību – ar visu vadoņa fonu – nu nezaga cilvēks, neapzaga valsti, bet 20 gadus to būvēja un domāja kādā veidā apiet krīzes. Esam ko būtisku pazaudējuši padomju periodā. Un Ulmanis britus ne tuvumā nelaistu vietējiem konkursiem, par to esmu 100% pārliecināts. Un šobrīd kultūras padomnieki rakstītu paskaidrojumus, lauztu līgumu ar banku par LMM būvniecību, un Kultūras ministrs trīcišām rokām skaidrotos presei. Un tas būtu tikai dabiski..
Ja ieiesiet Tāļa Linkaiša Twitter kontā, ieraudzīsiet kā izskatīsies RIX ātrvilciena pietura. Linkaitis bija tas, kurš stāstīja cik daudz darba būs arhitektiem pie Rail Baltic projekta, kā ar viņiem visi konsultēsies, kā viņi pelnīs, ja atbalstīs Rail Baltic. Piemānīja? Protams. Visticamāk ka neviens latviešu arhitekts nedabūs ne eirocenta. Tas ir normāli, Latvijas arhitektu cienīgi? Normāli, ka mēs savā zemē tiekam turēti par nelgām un nevienu mūsu arhitektu viedoklis neinteresē?
Tas nav normāli, tā nekad nav bijis ne Latvijas 1.Republikas laikā, ne tā notiek Igaunijā, ieviešot Rail Baltic, jo tur notiek staciju Arhitektūras konkursi.
Līdz ar ABLV likvidāciju iespējams mēs atgriezīsimies pie arhitektu vadītas vietas izvēles Laikmetīgam mākslas muzejam, starptautiska konkursa ar vietējo piedalīšanos uz vienlīdzīgiem pamatiem un ABLV mākslas kolekciju nopirksim izsolē par sviesmaizi. Nav slikti. Bet ABLV – nu ko darīt – karma.
Pirmkārt, nekādu sajūsmu manī neizraisa uzņēmuma noiešana pa burbuli, lai arī par to biznesa modeli nekad neesmu bijis sajūsmā ( piemēri kā EE un LT var izdzīvot bez šāda pirmā pieprasījuma kapitāla, i nekādas turbulences salīdzinoši ar LR). Otrkārt,Tu domā, ka tālāk viss būs za..bis, pēc Tava scenārija ? Zinot LR principus utt.., shēma izvērtīsies tā, ABLV beigs savu eksistenci, tās aktīvus pārdos normālā veidā ( nevis brutātā ūtrupē), un nekur nav teikts ka AB kolekcija nonāks LR, ļoti iespējams (labākais scenārijs) to savāks Teterevu fonds( viens pats). Tas ka banka laiž burbuļus neko neizdara ar otru fonda daļu –… Lasīt vairāk »
Uzņēmums nodarbojās ar netīrās Krievijas naudas mazgāšanu, – Jūrmalā pilns ar tukšiem ekskluzīviem īpašumiem, kurus finansēja ABLV. Tas nozīmē, ka tie nonāks tirgū par divreiz zemākiem cipariem, un visticamāk aizpildīsies ar iemītniekiem. Un tas ir labi. ABLV šobrīd ir atbilstoši ECB paziņojumam maksātnespējīga, tas nozīmē, ka to saplosīs vietējie maksātnespējas administratori. Nebūs nekāda vienkāršā pārdošana. ABLV saplosīšana ir labs bizness, kurš nofinansēs ne vienas vien partijas vēlēšanu kampaņu. New Hansa City – tur nekas nenotiks tuvākos 2-6 gadus. Tas pats attiecas uz iesākto Laikmetīgās mākslas muzeju. 30 miljonus neviens nevienam nedāvinās, lai cik skaista nebūtu Naudas Rūķa cepure. Par importa… Lasīt vairāk »