Miera 2 — SZK

Jūnija beigās noslēdzās konkurss ēkai Miera ielā 2 — vienā no zīmīgākajiem Rīgas vēsturiskā centra krustojumiem, kurā satiekas 5 ielas. Par konkursa uzvarētājiem kļuva uzaicinātie dalībnieki — arhitektu birojs Sīlis, Zābers un Kļava, kuru projektā spēcīgi uzsvērts kvartāla stūris, vienlaikus tiecoties iekļauties Rīgas apbūves noteikumos un vides kontekstā. Visi konkursa projekti apskatāmi Arhitektu nama zālē līdz 6.jūlijam.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
126 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
students

Viennozimigi skats no jumta restorana/kafejnicas bus fantastiskis, bet mans subjektivais viedoklis ir, ka eka/pilsetvide butu tikai ieguveja, ja shi papildus apjoma, kas tik loti uzsver sturi, nebutu! Manuprat, parak smagnejs risinajums! Visadi citadi simpatisks projekts un gaumigi noformets. Butu interesanti redzet ari parejos darbus.

nmv

nja, varbut nevajadzeja atsaukties uz matisa, brivibas ielas stura torniti ka akcentu, bet gan uz dailes teatra virsskatuvi. Un kapec jaliek koncertzale uz jumta, 🙂

WAT

Visu cieņu! 1. Principiālā dzega ar stikla kleitiņu manuprāt dikti pašmērķīga. pēc principa, esmu maza bitite, iekļaujas es klusi še, redziet kādi man gaisīgi un graciozi spārniņi, kā katram šajā stropā. 2. Stikls un zaļais know-how manuprāt bišķi šajā blīvajā perimetrālajā apbūvē arī nu tā tā, ir jau labi BET vai veiks visas aprakstītās funkcijas, kas normāli strādā brīvstāvošajā apbūvē. (bildes jau sataisītas kā no grāmatas) 3. Piekrītu NMV par atsaukšanos uz apaļo mazo kupoliņu, nu nevajag salīdzināt punktveida pieskaršanos (kupoliņš) un plašu plaknes pieskārienu, kas līdzeniece Dailes virsskatuvei, arī krievu drāmas virskatuvei. Dikti jau nekorekti no Rīgas arhitekta kolēģijas… Lasīt vairāk »

vēŗotājs

Tā ēka vienkārši ir stipri par lielu un tāds ir arī stūra akcents. Saprotot vēlmi "katrs bliež pa savam" tomēr briesmīgi pašmērķiīga tā eka, un kas dīvaini, šajā kontekstā neizskatās pēc laba arhitekta pārdomāta darba. Un kur nu vēl visas pieminekļu inspekcijas, kas VIENKĀRŠI NAV TIESĪGAS SKANOT ATKAPES, tā ķa drusku nogriezīs no viena stūra , drusku no otta un beigas, ja nebūs laba, varbūt vismaz tik agresīva nebūs.

Šerloks Holms

Doktors Moriartijs ir apbrīnojami līdzīgs Putniņa kungam.

Ipaši attīstītie pieres kauli…

verotaajs

Lai gan atbildi WAT, tomēr kāpēc SZK mājas vislielākās, kāpēc kaut reizi nevarētu rēķināies ar to kas apkārt nevi pieprasīt lai pārējie pielāgojas, ne TIAN labi, ne citu kolēģu darbi- ja citi rada sliktu kontekstu SZK darbiem, varbūt paskatīties uz sevi vajag.

rossi

Sīkmanīgs un provinciāli – mietpilsonisks piedāvājums. Iegūto kvadrātmetru daudzums nav apspriešanas vērts – nožēlojami 6000 kv. Laikmetīgai modernai arhitektūrai sen jau ir citi kritēriji.

Palasiet metropoles ziņas:

http://www.arc…;fl=1&sl=1

Vl. Neilands

Vai nav pareiza attieksme, ko, bet dārgo Sīli, ja sāk skatīties uz situāciju nopietnāk, tad protams, mūsu pamuķīgie apbūves ierobežojumi spējīgi producēt vienīgi viduvējus un aprobežotus risinājumus, jo par to galveno mērauklu kļuvusi atbilstība koruptīviem nosacījumiem. Pilnīgi skaidrs, ka šinī situācijā ir vajadzīga pilsētbūvnieciska dominante – vai Tavs klucītis ir dominante? Tas ir tikai sīks lecīgums, nekas vairāk. Jau Ulmaņa laikos to saprata (kā zināms arhitektūra (pilsētbūvniecība) ir karaļu māksla, vai vismaz diktatoru), un te ir vajadzīgs vismaz "Rotas" lieluma apjoms (10~14 st.). Saglabājot nemainīgu intensitāti (~ 500%), bet ar kārtīgu atkāpi no stūra – būtu gan kvadrātmetri, gan vieta… Lasīt vairāk »

Lelle

Manuprāt labākais stūra akcents kopš 19./20.gadsimta mijas laikiem! Beidzot pielikts punkts bunduļiem, rotējošiem cilindriem un tornīšiem.

Diezgan vērtīgi bija LAS telpās apskatīties pārējos konkursa projektus. Varam jau te visādi izrakstīties un atsaukties uz savu cēlumu un ēterisko arhitektūras domu, bet tik diletantiskas planšetes sen nebija gadījies redzēt gan saturiski (ideju priekšlikumi), gan noformējuma ziņā. Dizaina grafika kā RTU gaiteņos pirms 20 gadiem. Šā tā nogrūsta doma un vēl briesmīgāks pasniegšanas veids. Uz bālā fona SZK projekts uzkrītoši izcēlās ar superkvalitāti.

sniegurs

SZK bija arī vienīgi pieaicināti – apmaksātie dalībnieki, kam šai projektā, atškirībā no pārējiem, bija jau sākotnējas iestrādes.

jtd

Pilnīgi piekrītu par fonu. Ir sajūta, ka šo konkursu noignorējuši vietējie "grandi", visticamāk, AS minētā iemesla dēļ un dominējošais piedāvājums ir mazos un mikro birojos/guļamistabās radīts. Šajā projektā, lai ne tikai ideja būtu, bet arī pasniegšanas līmenis, jāiegulda ne pa jokam resursus, intelektuālos un materiālos. Tādiem vienpatņiem tas ne vienmēr ir pa spēkam, bet pasniegt minimālistiski un atraktīvi vispār ir superaugsta pilotāža, kas ne visiem sasniedzama. Rezultātu dabūjām kādu dabūjām, taču sausais atlikums arī ir par ko tagad "paķīvēties".

:)

Tik daudz laika un enerģijas, ka pat konkursa priekšlikuma izstrādē ar kaimiņu insolācijas iztrūkumus skaņojat?

a

Man patiik autoru attieksme pret savu darbu.

Kāds architekts

Mans, protams , subjektīvs viedoklis-

briesmīgi masīvs un vizuāli vecmodīgs.

Neesmu redzējis citi (bez 2. vietas), bet šis stāsta, ka SZK krītas līmenis.

Lai izdodas ar koncertzāli.

Un šis vēl pamatīgi jāuzprišina.

Joprojām subjektīva kritika.

?

Skatoties uz šo darbu liekas ka eka ieguvusi jumta vietā samazinātu koncertzāles apjomu, tas tā, laikam jau saraustītu formu posms arhitekta dzīvē, bet skats no Brivibas ielas liekas pabaiss, manuprāt SZK pilnīgi ignorējis blakus izprojektēto ēku- vienalga kāda, bet arī tā tiks celta Kopskats nepārliecina .

skrambainis

Dikti jauki pateikts: saraustītu formu posms arhitekta dzīvē.

Bet nu drīzāk te var runāt nevis par posmu, bet par SZK rokrakstu kopumā – saraustītas, sadrumstalotas formas un dažadi krāvumi tam bijuši vienmēr raksturīgi.

Bet savā ziņā – vai tad tas slikti, ja meistari mainot dažādas citas stila lietas, kādas savas daiļrades raksturīgās iezīmes tomēr atstāj nemainīgas? Tas liecina par tādu sava veida kvalitāti, varbūt pat briedumu, zināmā mērā.

kāds cits arhitekts

bildītes mazas izskatas tā neko. zaļas un mirdzošas.

tiklīdz papēta tuvāk, parādās milzīgas stiklotas plaknes.

meitars varētu nedaudz padrumstalot, jo arī tā formveides valoda nav pārliecinoša – ka būs labi. stikls jau tāds interesants materiāls, varbūt tādas tiešām mūsdienīgakas formas. atvelk gan uz tādu padomijas stilu nedaudz paslaik.

ta jau ir ka bišku atvelk arī uz koncertzāli, īpaši tā sadrumstalotā augšējā daļa. nu tāds periods gan.

analīzei šķiet veltits laiks, bet laikam formveidei nedaudz pietrūka. visi aizņemsti šodien. karsts laiks arhitektiem.

atliek tikai cerēt, ka projekts tiks attīstīts un beigās jau būs ok. iestrādes ir labas…

sērotājs

Bišku tā kā pēc Herzog de Meuron daiļrades izskatās. Īpaši tā bilde tumsā.

monitor

neredzu ne steven holl vai herzog de meuron? sadrumstalajums ir, bet kapec? konzertzale pilnigi saprotams un piemerots, seit???

kapec gandriz katrai jaunai ekai jakliedz? varbut jaievero, iemacities un vertet birkerta risinajumu prieks OM

sī

nu ir un ir stūra akcents par masīvu! tas ir pirmais, kas krīt acīs, un ne vienam vien indivīdam, kā te lasāms. varbūt pat ne augstums vainīgs, drīzāk forma un faktūra. ja iedomājam, ka gaiss patiesībā ir matērija – kas drusciņ biezs – tad loģiska ir smailāka forma, kas kā raķete, kā asns iešķeļ debesi. arī baznīcu torņi tā dara. tā ir mazāk sāpīgi, ne kā ar trulu, masīvu priekšmetu… otra lieta, kas arī durās acīs un apjomam nepalīdz – ja fasāde ir ar dalījumu, atbilstoši apkārtējo ēku fasāžu mērogam, tad stūra akcents ir palicis pliks un monolīts, kas tā… Lasīt vairāk »

pamodos

tā mazā bildīte atverost sadaļu raksti izskās kā salikta no dažādu pilsētu dažādiem stūriem- vai tiešām mēs to iegūsim vienuviet?

Blokz

ir labi

žoržs

Pļāpšana izvērsusies diža.

Tomēr jēgas diezcik daudz no tā nav – visi strīdās par stūrīšiem, tornīšiem, apjomiem, fasādēm, formām, gaumēm un citām nebūtiskām lietām.

Taču laikam tik viens rakstītājs (e_r_) pieskāries jautājumam par telpu, kas projektējot pilsētā viena no svarīgākajām lietām. Protams, vispirms jau pašai Pilsētai vajadzētu jautāt: ko no šadas ēkas, tik zīmīgā un svarīgā vietā īegūtu ikviens pilsētas iedzīvotājs un lietotājs?

Bet laikam Rīgas gadījumā tas nav ierasts – uzdot šādus jautājumus, pilsētai aizstāvēt savas intereses. Un kā liecina pieredze, arī arhitektiem Rīgā šie jautājumi nav būtiski, jo jāstrīdās tak par formām un tornīšiem.

indra ķempe

Andi/szk/co, gribētu dzirdēt Tavu/jūsu viedokli šādā skatu punktā. Projektu papētot tepat vien A4D, pirmā sajūta aizkabinājās aiz atmiņām par Lindas Krūmiņas reiz ar šepat rakstīto par Dortes Mandrupas biroja pieeju t.s. «robam kvartālā» — Dortes estētika [skat.: www2.a4d.lv/studijas/558] — par reaģēšanu tikai uz esošo mirkli, uz vietas esošo kontekstu: «…ja ir robs kvartālā, nozīme tiek piešķirta saules gaismai, ko līdz ar robu ieguvuši blakus māju iedzīvotāji, nevis tam, kā noteiktā laikā kvartāls izskatījies. Pagātne nav tik interesanta kā tas, kā šī konkrētā un unikālā situācija var rast jaunas vērtības nākotnē.» T.i., arī robs pats par sevi jau kļuvis par vērtību… Lasīt vairāk »

Jameson

indra, vēl ieliet?

pArt

Ielej visiem un sev arī. Man bez ledus, ja var lūgt.

Dažādi viedokļi padara diskusiju daudz saturīgāku nekā neargumentēta sajūsma par labiem renderiem.

Reinis Liepiņš

Labs projekts, tomēr iesaku pārdomāt tik augstas būves nepieciešamību, vismaz pagalma daļā. Mūsu birojā tapis projekts blakus ēkas, Brīvības 83 rekonstrukcijai un insolacijas samazināšana to ietekmēs, jo pēc insolacijas aprēķina tiks papildus noēnoti dzīvokļi 3,4,5 stāva (kopa ~605m2 !), nevis tikai 2stāva bankas telpas, kā jocīgi bij parādīts uz szk planšetēm. Ēkā no kūltūrvēsturiska viedokļa ir labi saglabājusies. Ja arī mans klients būtu jebkad “iepriekšējās sarunās piekritis sniegt rakstisku saskaņojumu nelielām atkāpēm no izsauļošanas normām”,(kas nav noticis) tad , protams, ne tik lielām. Un ko dotu klienta paraksts uz projekta, ja dzīvokļu nākamie īpašnieki, ja būs pietiekami aktīvi un zinoši,… Lasīt vairāk »

AndrisV

SĪLI, MAN PATĪK TAS LIELAIS STŪRA APJOMS! TĀDS stūra akcents IR TAS nepieciešamais pretsvars visiem citiem šī krustojuma stūriem – vēsturiskiem un nākotnē paredzētiem, un visiem citiem būvapjomiem līdz pat Stabu ielai. Man patīk tas apjoms tieši tā IZMĒRA pēc. Tas (labi, labi – viss ir subjektīvs) visu konkrēto pilsēttelpu, skatot to jau no Bruņinieku ielas krustojuma, padara līdzsvarotu. Šodien pat pusdienlaikā stāvēju pretī Dailes teātrim un sapņoju kā būs. Sapņoju, ka tā patiešām BŪS! UN MAN TIEŠI TĀ LIEKAS RIKTĪGI PAREIZI, lai ko arī citi izglītotie teiktu! (Un katru reizi braucot ar auto ārā no centra, mana subjektīvā uztvere… Lasīt vairāk »

V.A.

ES kā Rīgas centra parstāvis un cilveks,kas ir no bērnības uyturējis arhitektu vidē.Kā arī 13 gadu laikā sasniedzis mākslas vēstures maģistra pakāpi.Tostarp, Rīgas arhitektūras seju un raksturu raksturotu kā dekoratīvu ,neapšaubāmi butaforu,dekoru mākslu arhitektūrā,kas starp citu vēl nav savā stila ziņā pārspēta.Redzot šo projektu nedaudz šķērmi paliek.Tie paši Sīļa tumšie klucīši kā līdz šim visur citur.Vai centrs ir kāds industriāls parks ostas rajonā…sorry! Kas tas tāds vispār ir? Ko tas simbolizē? Kas tas par monstra akcentu,kas gāžas uz galvas? Kāda te iekļaušanās pilsētas vēsturiskajā centrā? Kā tādus saskaņo? Laikam jau tomēr saprotu kā. A.Sīļa tolerances koeficients ir izplēnējis pavisam.No sērijas… Lasīt vairāk »

e_r_

SZK darbs tomēr ir par lielu un klucīgu… cerams pagaidām … Krustojuma stūris šamam darbam ir daudz nehumānāks pret pilsoņiem krustojumā, nekā 2.v ar savu apjoma atkāpi. Vajadzētu pat vēl vairāk atkāpties… Ja mums būtu normāla sabiedrība (un valsts) , tad jau sen visus šos hiperaktīvos gājēju kvartāla stūrus vajadzēja ”ievikt sarkanajās līnijās”. Staigāju tur pietiekami bieži, un nebūt nejūtu šajā vietā ”plombes efektu”, un iedomājoties kāds tuss un beršanās sāktos, ja tur aizbūvēs, nelabi metās. Pilnīgi normāli būtu pamatīgi nogriezt stūri un būvēt ēku nevis gar ielām, bet pret sabiedrisku priekšlaukumu. Bet tā protams tāda filozofēšana par ”laimību”, un… Lasīt vairāk »

sī

nu ir un ir stūra akcents par masīvu! tas ir pirmais, kas krīt acīs, un ne vienam vien indivīdam, kā te lasāms. varbūt pat ne augstums vainīgs, drīzāk forma un faktūra. ja iedomājam, ka gaiss patiesībā ir matērija – kas drusciņ biezs – tad loģiska ir smailāka forma, kas kā raķete, kā asns iešķeļ debesi. arī baznīcu torņi tā dara. tā ir mazāk sāpīgi, ne kā ar trulu, masīvu priekšmetu… otra lieta, kas arī durās acīs un apjomam nepalīdz – ja fasāde ir ar dalījumu, atbilstoši apkārtējo ēku fasāžu mērogam, tad stūra akcents ir palicis pliks un monolīts, kas tā… Lasīt vairāk »

pamodos

tā mazā bildīte atverost sadaļu raksti izskās kā salikta no dažādu pilsētu dažādiem stūriem- vai tiešām mēs to iegūsim vienuviet?

Blokz

ir labi

žoržs

Pļāpšana izvērsusies diža.

Tomēr jēgas diezcik daudz no tā nav – visi strīdās par stūrīšiem, tornīšiem, apjomiem, fasādēm, formām, gaumēm un citām nebūtiskām lietām.

Taču laikam tik viens rakstītājs (e_r_) pieskāries jautājumam par telpu, kas projektējot pilsētā viena no svarīgākajām lietām. Protams, vispirms jau pašai Pilsētai vajadzētu jautāt: ko no šadas ēkas, tik zīmīgā un svarīgā vietā īegūtu ikviens pilsētas iedzīvotājs un lietotājs?

Bet laikam Rīgas gadījumā tas nav ierasts – uzdot šādus jautājumus, pilsētai aizstāvēt savas intereses. Un kā liecina pieredze, arī arhitektiem Rīgā šie jautājumi nav būtiski, jo jāstrīdās tak par formām un tornīšiem.

indra ķempe

Andi/szk/co, gribētu dzirdēt Tavu/jūsu viedokli šādā skatu punktā. Projektu papētot tepat vien A4D, pirmā sajūta aizkabinājās aiz atmiņām par Lindas Krūmiņas reiz ar šepat rakstīto par Dortes Mandrupas biroja pieeju t.s. «robam kvartālā» — Dortes estētika [skat.: http://www.a4d.lv/studijas/558] — par reaģēšanu tikai uz esošo mirkli, uz vietas esošo kontekstu: «…ja ir robs kvartālā, nozīme tiek piešķirta saules gaismai, ko līdz ar robu ieguvuši blakus māju iedzīvotāji, nevis tam, kā noteiktā laikā kvartāls izskatījies. Pagātne nav tik interesanta kā tas, kā šī konkrētā un unikālā situācija var rast jaunas vērtības nākotnē.» T.i., arī robs pats par sevi jau kļuvis par vērtību… Lasīt vairāk »

Jameson

indra, vēl ieliet?

pArt

Ielej visiem un sev arī. Man bez ledus, ja var lūgt.

Dažādi viedokļi padara diskusiju daudz saturīgāku nekā neargumentēta sajūsma par labiem renderiem.

e_r_

turpinājumā par sabiedrisko telpu… Retorisks jautājums Sīlim : Kur Jūsu ēkas būvniecības laikā paliek cilvēki uz kvartāla spicā stūra? Mazliet paštukojot, scenāris tāds : gājēju pāreja būvniecības laikā caur zemes gabalu tiek nolikvidēta, un pilsonis izlecis no transporta pie tirgus uz Brīvības ielas, deso pa Brīvības ielu kādus 60-70 m līdz gājēju pārejai,šķērso ielu, tad lien šaurā nehumānā tunelī un stumdās pa to atpakaļ līdz krustojumam, tad pagriežas un stumdās pa tuneli gar Miera ielu līdz manāmi apņurcīts tiek izsļauts ārā… un velkas pa Miera atpakaļ uz krustojuma pusi… apbūvējumā zemes gabala ielas perimetrs ir 107 m, kopējais ”tripa” garums… Lasīt vairāk »

pArt

nedomāju, ka cilvēku IERASTAIS maršruts ir īpaša vērtība. Pavisam vienkārši pieturu pārceļ tālāk uz Dailes teātra pusi. Skaidrs, ka Vidzemes tirgus apmeklētājiem tas nebūs īpaši ērti, taču papildus fiziskas kustības ēšanas kulta cienītājiem nāks pa labu.

Daudz vairāk piekrītu, ka neaizbūvētie robi atļauj gaismai sniegties dziļāk iekšpagalmos, ko minēja Indra. Faktiski paskaidrojumā minētais:

"Veidojot jaunbūvējamo ēku un tās stūra akcentu atbilstošu pilsētbūvnieciskajai situācijai, nav iespējams nodrošināt normatīvo insolācijas laiku pilnā apjomā kaimiņu ēkas iekšpagalma fasādes pirmajiem trim stāviem "

nozīmē to, ka pēkšņi (>60gadi pēc kara) ir radusies "pilsētbūvnieciskaja situācija", kas nozīmīgāka par GAISMU parastiem cilvēkiem.

baigi slikts cilv'eks

http://www.arh…ja/project/ma2

Te ir Tava izpratne par telpu , vidi un kontektstu?

Ja T’a Rimkus k-gs, tad pasarg pils’etu no ‘s’ada l’uk hum’anisma, tad lab’ak lai S’ilis blie’z 9-10 st’avenes (32 metri)

Ja ‘s’adi run’ aa Tavi darbi sorry, manupr’at s’ilis ir ties’igs Tev pat neatbild’et.

e_r_

1) ja ir dedzīga vēlme izteikties, varbūt pievieno kādu konstruktīvu argumentu uzbraucienam. kurā vietā kreņķis ? vairāk par subjektīvu ”nepatīk” nevari izspiest ?

2) lai arī tiešam neizklausies labs, varbūt nosauc arī savu vārdu un publicē kādu savu ražojumu ?

Andis Sīlis

Par sociāli taisnīgu saulainumu. Piekrītu, ka vairāk rūmes&saules blakus gruntsgabau iedzīvotājiem ir apsveicama kara sagrauto ēku blakne, tomēr, dzīve pilsētas centrā ar to arī atšķirās no mikrorajonu piedāvātajām iespējām – zemes izmantošanas intensitāti. Kā bija redzams pagājušās bienāles statistikā pilsētas, kas attīstās ekstensīvi, ir tiem pašiem iedzīvotājiem neidzevīgākas. Svarīgi būtu atrast racionālu kompromisu. Ja apskaties šo gadījumu, tad būtiski ir neaizmirst, ka Brīvības iela ir galvenā/dārgākā pilsētā un blakus kvartālā pie DailesT atrodas milzīgas brīvas/zaļas teritorijas. Attiecīgi, pie sabiedriskā T pieturām pa visu ēkas pirmo stāvu ierīkot LVpatērētājiem sirdij tik tuvās tirdzniecības pasāžas [segtu publisku telpu] šķiet visnotaļ loģiski, it… Lasīt vairāk »

lielupe

jājautā, vai tad cienītajam gruntsgabala tagadējam īpašniekam kāds ar varu spieda pārpirkt jau 5x pārpirkto gruntsgabalu? un vai nebija iespējams uzzināt esošo inženiertīklu stāvokli vēl pirms iegādes? un saprast, ka būs lieli izdevumi?

argumenti par zemes nodokli vai apkšstacijas pusmio ir tīrā demagoģija.

un par insolācijas normatīvu parkāpšanu vispaar komiski:

vai kāds szk arhitektiem spieda virs 6-stāvīgas ēkas pa perimetru vēl zīmēt 2stāvīgas izbūves, tādējādi noēnojot blakus īpašumu ? vai tiešām tas ir tīri mākslas un arhitektoniskās kompozīcijas vārdā? jeb varbūt lai palīdzētu risināt latvenergo problēmas..

Andis Sīlis

Privātīpašuma un uzņēmējdarbības tiesības ir valsts grantētas indivīda pamattiesības nevis demagoģija. Dažādu pilsoņu vai kustību vēlme labrātāk redzēt tukšu kādu sev nepiederošu privātīpašumu ir jauka, bet grūti realizējama no tiesiskā viedokļa. Un vai tad kāds liedz visiem kam gribas lietot šo gruntsgabalu kā "tukšu" atpirkt to no īpašniekiem? Bet ne par to bija texts – projektā pietiekami adekvāti nodrošināta publiski pieejama telpa, kas pēc mūsu domām padarīs šo vietu patīkamāku, sakārtotāku un lietotājiem pieņemamāku. Par insolāciju jau paskaidroju augstāk. šai sakarā ienāca prātā jautājums – vai Eiropā maz ir kāda pilsēta, kuras centrā iekšpagalma ēku visiem dzīvokļiem nodrošināta 2.5h saule?… Lasīt vairāk »

WAT

Pilnībā pievienojos viedoklim, par pamataksiomu :"mūsu tiesības, beidzas tur , kur sākas cita indivīda tiesības" Patiesībā sūrais PSRS "kolektīvā-bezsamnieka īpašuma" sindroma relikts valda un vēl pie tam pāri izglītotu cilvēku galvām. Saproties, sociālisms, itkā Skandināvu. Es gribu redzēt šo cilvēku viedokli gadījumā , ja jamējiem piederētu šāda zeme un tos kapātu nost , "liec mīļais šajā miljonus vērtajā zemē, parciņu kur ļaudīm sunīšus staidzināt (labi , labi bērnu laukumiņš un pāris liepas", kā bankā, kažociņš apmestos. Tas ,ka iespējams pilsēta varētu padomāt stratēģiskāk un šādas vietas atpirkt vai kompensēt no īpašnieka, tas gan fakts, it sevišķi ka attīstīsies Miera ielas… Lasīt vairāk »

pArt (Arturs Pērkons)

Klau, ar ko Tavi piesauktie argumenti (viedoklis) atšķiras no jurista M.Meļķisa, kurš uzskata, ka mazstāvu koka nami pa fikso jāaizstāj ar "drošākām, veselīgākām, lielākām" ēkām [http://www.a4d.lv/notikumi/748/]? Man patīk SZK projekts, izņemot nepamatoto kluci-torni; taču tāds arguments, ka zemes īpašnieka īpašās tiesības un kaut kāda nedefinēta pilsētbūvnieciska situācija ļauj neievērot būvnormatīvu izklausās nudien iedomīgi. Man ir bijusi personīga pieredze, īrējot 5 istabu dzīvokli pavisam netālu – Bruņinieku/Stabu/Brīvības iekšpagalma ēkā 3 stāvā. Nevienā(!) no istabām gaišā dienas laikā nevarēja pateikt, kāds laiks ir ārā, vai saule spīd, vai debesis ir zilas. Tādu diskomfortu nenovēlu nevienam, faktiski cietuma sajūta. P.S. mans niks nav… Lasīt vairāk »

indra ķempe

Andi, paldies par atbildi! Apzinoties savu fakultatīvo ideālismu un atsaucoties augstāk komentāros lasītajam, ka «SZK nekad nav piedalījies neuzaicinātos neapmaksātos konkursos» un tāpēc SZK varbūt var riskēt dot arī negaidītākus risinājumus, iedomājos pafilozofēt, kā būtu, ja noteicošie nebūtu tādi komerciāli šķēršļi kā «privātīpašums / nabadzīgas galvaspilsētas dārgākā iela — he, he / izmantošanas intensitāte» un būtu minēto kompensācijas mehānismu izveidē ieinteresētas sabiedriskās pārvaldes struktūras. Piemēru «apbūves sakārtošana, balstoties uz kādu loģisku sistēmu» piedāvātu variēt no iepriekš pazīstama / prognozējama un no vecā izrietoša loģiskuma uz atļaušanos nejaušības sekmētu loģiskumu «x» radīt no jauna, tomēr nepārkāpjot kādus nebūt no šai videi… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Wats jau atbildēja gana izsmeļoši par filozofešanu citu īpašumā. Par romantiski saulainajām dieniņām varu piebilst, ka, neskatoties uz sākotnējo skepsi, diezgan bieži lietoju galerijas centrs pasāžu kā īsāko ceļu un labrāt nopērku cigas un orbītu jo ērti, savukārt ziemā izvēlos iet caur to pat gadījumā, ja tas sanāk drusku garāk, – cepure nav un tā dranķība, kas krīt no gaisa kaitina vēl vairāk par andelmaņiem.

indra ķempe

Tā vietā, lai sāktu nēsāt cepuri, Tu samierinies, ka citi piedragā vidi un dragāsi arī pats. Skaisti.

Un. Vai BIETE nav filozofēšana citu īpašumā?

WAT

Mazliet cits profils tai Bietei bija ,pirmkārt lielākā daļa bietes nominantu darbojās, valsts , pašvaldību nomātās vai nesen privatizētās vietnēs. Ja arī bija privātie-kā LFB! Dzirnavu ielā 36, tad to bieti norāva par pornogrāfijai adekvātu žestu , veco ēku no jauniem materiālie +- līdzīgu(viņuprāt) uzraut kaut kur 4. stāvā parastai mūsdienu fona ēciņai (māksla no pornogrāfijas patiesībā ir dikti dikti tuvu ) Kā arī par lietām, kur klaji tiek apdalīts objekta lietotājs vai pilsētas vide. Manuprāt bieti par to ,ka redz kaimiņiem vairs nav ekselentais saulainais skats nedod un nedos, ja nu tomēr apdala šamējos (kaimiņus) ar insolāciju un citām… Lasīt vairāk »

indra ķempe

nu, nez, nez, brīvā un sabiedriskā kārtā ikvienam interesentam, iesniedzot kandidātus uz BIETES balvu, kurus vēlāk vērtēja konkrēta žūrija, nebija noteikts — iesniegt objektus, tikai uz valsts, pašvaldības vai nesen (a?) privatizēta īpašuma stāvošus…

«kā likums, šaizes rodas vainu valsts, pašvaldību iznomātajos gabalos vai tādos kur […] pēdējā mirklī noprivatizē, vai […] kur pasūtītājs ir kāds pozīcijas partiju bonza» — interesanti, interesanti, KAS ir šī konkursa pasūtītājs? un kā to uzzināt, lūdzu?

uz valsts un pašvaldības zemēm arhitektiem — vilku likumi, uz privātās zemes — avju. SZK, apsveicu!

WAT

Indra nejauc lietas, es te par ļaunuma apmēriem un tie kā reizi iegadījās manis raksturotajās situācijās. Nu par to man arī būtu interese, jo tāda vienprātība starp Būvvaldi un VKPAI ir RETA. Parasti ir faits. Nē nē likums ir viens tikai kurš ,kuru vai gans avis aizsargā no vilkiem ganībās, vai pieļauj to ka vilki medī ne tikai mežā bet arī ganībās. Kā redzi ir trīs darbojošās personas avis, gani un vilki, ja vilks ir par ganu rezultāts ir skaidrs, ja vilkam neļauj medīt -PSRS ekonomika savā inkarnācijā avis izkurt, indivīdi degradējas utt., gana kompetence cik un kur vilks var… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Mums sāk iet uz riņķi, jo laikam nesaprotat augstāk rakstīto. Es neaicinu neievērot likumus. Vien mēģinu paskaidrot lēmumu pieņemšanas hierarhiju. Likumi ir dažādi, bieži pretrunīgi. Pārsvarā tehniski – piem. tieši 2.5 stundas, 5% un 24m; dažreiz nerakstīti, ir arī vispārīgi un juridiski nenoformēti – varētu nosaukt tos par pilsētvides vēsturiskās veidošanās likumsakarībām, kas darbojoties šajā vidē arhitektam uzliek pienākumu nevis akli ievērot tehniskos parametrus, bet gan domāt par; analizēt, ja nepieciešams pārvērtēt un piedāvāt savu profesionālo viedokli par optimālo rīcību – ja nepieciešams pārkāpjot tehniskos rādītājus nolūkā panākt labāku arch.risinājumu. Par katru no konkrētā risinājuma pārkāptajiem punktiem komentos ir paskaidrojums.… Lasīt vairāk »

pArt

Tas skaidrs, ka dogmas un burta kalpība ir pretmets radošam darbam, taču, ja futbola spēles laikā daži spēlētāji sāks filosofēt kāpēc tieši 11m ir īstais attālums un argumentēs, ka spēles skaistuma dēļ jābliež no citas vietas citā attālumā, kas notiks ar pašu spēli?

Manā vērtību sistēmā pirmajā vietā ir Cilvēks ar bioloģiskajām vajadzībām, nekad tas nebūs abstrakts kapitālisms ar mantraušu likumiem.

Kas attiecas uz gruntsgabalu vienlīdzību, tad tur kā šahā ar bandiniekiem – viens otru uzvaret nevar, bet traucē pamatīgi.

Reinis Liepiņš

Labs projekts, tomēr iesaku pārdomāt tik augstas būves nepieciešamību, vismaz pagalma daļā. Mūsu birojā tapis projekts blakus ēkas, Brīvības 83 rekonstrukcijai un insolacijas samazināšana to ietekmēs, jo pēc insolacijas aprēķina tiks papildus noēnoti dzīvokļi 3,4,5 stāva (kopa ~605m2 !), nevis tikai 2stāva bankas telpas, kā jocīgi bij parādīts uz szk planšetēm. Ēkā no kūltūrvēsturiska viedokļa ir labi saglabājusies. Ja arī mans klients būtu jebkad “iepriekšējās sarunās piekritis sniegt rakstisku saskaņojumu nelielām atkāpēm no izsauļošanas normām”,(kas nav noticis) tad , protams, ne tik lielām. Un ko dotu klienta paraksts uz projekta, ja dzīvokļu nākamie īpašnieki, ja būs pietiekami aktīvi un zinoši,… Lasīt vairāk »

nmv

Kapēc skicē neesi ielicis esošo(rekonstruējamo) ēku Miera ielā 2. vai arī aizmirsi ka tāda tur ir, aizmirsi ka pac taisīji šo konkursu? :).. ieliec un tad savelc tās bultas 23 martā

Reinis Liepiņš

savilku bultas 23 martā,nmv. insolācijas shēma, kas parāda – cik liels Miera2 apjoms nodrošina insolāciju -brīvības83 līdz 3stāvam, miera4- līdz 2.stāvam.

robus samazinot, attiecīgi samazinās insolacija.

Andis Sīlis

Lūk arī atbilde visiem cīnītājiem – uz Brīvības ielas viena no pārskatāmākajiem stūriem jāceļ 4stāvu apjoms…

Reinim – vai tu esi saskaņojis jaunprojektējamā dzīvokļa izveidošanu ar nosacījumu, ka ugunsgrēka gadījumā vienīgā evakuācija caur exgaismas pagalma logiem un ar VIENĪGO iespēju darīt to no kaimiņa pagalmā iebraukušas tehnikas??? Un, vai pagalma apjomam nav divu fasāžu=insolācijas iespēju?- es par to, ka pārprojektētais [tevis radītais] plānojums rada vēl lielākas problēmas nekā bija pirms tam. Argumentēt ar pasliktināšanos ir jocīgi – labāk izveido dzīvokļus, kas novērš jūsu gruntsgabala ielas apjoma pašēnas radītās problēmas, nevis paģēri, lai kaimiņš tās risina.

Reinis Liepiņš

nav uz brīvības ielas jāceļ 4stāvīgs apjoms, pats labi saproti, bet gan 6stāvīgs, bet atbilstoši būvnormām, apskati vēlreiz 6stāvīgā apjoma insolācijas shēmu. Br83 pagalma apjomam nav citu insolacijas iespēju- otra pagalma logi ir ziemeļos un noēnoti. pārprojektētajiem dzīvokļiem katram patreiz nodrošināta saule vismaz 2 istabās, kas pie šī būvapjoma izkārtojuma nav slikts rādītājs. toties pēc jūsu projekta realizācijas sanāks, ka ~70% logos nav saules. tāpēc jau vispār miera2 konkursa nolikumā bij norāde par insolācijas ievērošanu ar izsaukuma zīmi!! bet jūs vēl ņemat un sakrāmējat pagalma pusē 2stāvīgus klučus(lai arī skaistus) virs 21.3m atzīmes. Tas arī neielīksmo. ugunsdzēsības risinājumi principiāli ir… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Un kas jums pašiem liedz ievērot insolācijas normas un uzprojektēt dzīvokli ar logiem uz Brīvības ielu – kas tas par vienistabas bīnumu vietā, kur acīmredzami ir problēmas neapgrūtinot ar savu risinājumu blakus gruntsgabalu? Vai nevajag tomēr rēķināties ar normālu apbūvi blakus gabalā un projektējot jaunu variantu izpildīt insol prasības, tā vietā lai cerētu uz esošā roba saglābāšanos nākotnē. Uzzīmēt plāniņu? – pievieno to istabu brīvības ielas logiem!

Reinis Liepiņš

klau, atnāc uz biroju, ja ir tāda interese par plānojumu un dzīvokļu telpu izvietojumu attiecībā pret saules gaismu un redzēsi,ka mūsu projektā katras telpas izvietojums ir pārdomāts un pamatots.

un vispār,-jums atliktu tikai samazināt apjomu uz pagalma pusi, un visi būtu laimīgi.

jeb es varbūt kļūdos, un galvenais ir jumta apjomu nobeigta kompozīcija, kuru no visām pusēm, sevišķi no ielas līmeņa varēs izbaudīt.

Andis Sīlis

pirms iet uz biroju – paskaidro pārdomātību paša ieliktajai bildei. -Veidojot 1istabas dzīvokli vietā, kur jūsu māja pati rada ēnu, kā 2-3 stāvā to izsauļot neizčakarējot blakus gruntsgabalu? pamatojums varētu būt klienta biznesa intereses [vieglāk pārdot utt].. kāpēc blakus īpašniekam šī apsvēruma dēļ jāsamazina savs apjoms?

Diskusija pamatā tomēr bija par kara laika robu radītajām cēloņsakarībām un argumentu hierarhiju tos aizpildot

reinis liepiņš

b83 2stāvā iemitinājām biroju. bet,kā paši rakstījāt, nelielas atkāpes saprāta robežās, piem 3st. aizēnojumu iespējams saskaņot. tas gan negarantē vides vesel.centra akceptu jūsu projektam.

pagalma korpusā ir iepēja izveidot 2 dzīvokļus: viens 2pusējs, tā,lai arī tam tiek saule, un viens, mazāks, 1pusējs(2-3ist).

par pārējo,- skat. visus komentus.piis.

tehniķis

Reini, tas ir smieklīgi TĀ «piegriezt» kaimiņmāju, pakļaujoties insolācijai. Teorijas, likumi (he!), absurdas konstrukcijas – ABSURDI ir iekšpsgalmos ar likumu uzlikt pienākumu par to 2,5h saules gaismu – SEN BIJA LAIKS TĀDAS APLAMĪBAS MAINĪT!. Absurds! Un, kad es lidošu, tās Tavas «piegrieztās» mājas jumts no debesīm skatoties būs kroplis pilsētā. Kāpēc laist kropli pasaulē?

Reinis Liepiņš

piekrītu,ka 2,5h ir diskutabls, mums pašiem dēļ šī punkta apstājies viens projekts.bet ko darīt ar tiem pagalma dzīvokļiem, kas veido 2/3 rīgas centra dzīvojamās platības ? tajos tāda ‘garā dzīve’ vien sanāk..

jtd

Ko darīt? Da neko nedarīt. Prasība pēc insolācijas vispār šādos pagalmos ir idiotisms pēc definīcijas, kur nu vēl 2-arpus stundas. Attiecīgi tur nav jēga plānot pasākumus, kam šī izgaismošana vajadzīga, t.i. dzīvojamās telpas. Vai reālais risinājums ar dažādu komplicētu spoguļsistēmu palīdzību, ko savukārt jumtu ainavas tīrības dēļ arī nebūs viegli risināt.

WAT

Mēs te SZK darbu šķeterējam šā tā un vēl šitā, a pa to laiku tikpat iespaidīgi un varoši kolēģi, tikai pa ēnu mīloši dzīvoties, nebūt ne Dreiliņu izgāztuves malā piedāvā lūk ko http://www.rdp…a_plansete.jpg Labi teiksiet tikai bilde, galvenais taču detālplānojums, bet bildes taisa taču no reāliem modeļiem ,situācijas shēmām utt., tā ka ja kādam vēl gribas ko Andim par nehumānismu un cilvēka vajadzību apdalīšanu teikt ieskatieties, pēcāk šo vietu papētie google earth’ā pamēriet, Rīģī iemetiet kadastra numuru lai skaidri redzētu robežas un ja vēl tad liksies, ka Sīļa produkts apdala cilvēkus un apkārtni, tad gan man vairs nav ko teikt,… Lasīt vairāk »

V.A.

ES kā Rīgas centra parstāvis un cilveks,kas ir no bērnības uyturējis arhitektu vidē.Kā arī 13 gadu laikā sasniedzis mākslas vēstures maģistra pakāpi.Tostarp, Rīgas arhitektūras seju un raksturu raksturotu kā dekoratīvu ,neapšaubāmi butaforu,dekoru mākslu arhitektūrā,kas starp citu vēl nav savā stila ziņā pārspēta.Redzot šo projektu nedaudz šķērmi paliek.Tie paši Sīļa tumšie klucīši kā līdz šim visur citur.Vai centrs ir kāds industriāls parks ostas rajonā…sorry! Kas tas tāds vispār ir? Ko tas simbolizē? Kas tas par monstra akcentu,kas gāžas uz galvas? Kāda te iekļaušanās pilsētas vēsturiskajā centrā? Kā tādus saskaņo? Laikam jau tomēr saprotu kā. A.Sīļa tolerances koeficients ir izplēnējis pavisam.No sērijas… Lasīt vairāk »

AndrisV

SĪLI, MAN PATĪK TAS LIELAIS STŪRA APJOMS! TĀDS stūra akcents IR TAS nepieciešamais pretsvars visiem citiem šī krustojuma stūriem – vēsturiskiem un nākotnē paredzētiem, un visiem citiem būvapjomiem līdz pat Stabu ielai. Man patīk tas apjoms tieši tā IZMĒRA pēc. Tas (labi, labi – viss ir subjektīvs) visu konkrēto pilsēttelpu, skatot to jau no Bruņinieku ielas krustojuma, padara līdzsvarotu. Šodien pat pusdienlaikā stāvēju pretī Dailes teātrim un sapņoju kā būs. Sapņoju, ka tā patiešām BŪS! UN MAN TIEŠI TĀ LIEKAS RIKTĪGI PAREIZI, lai ko arī citi izglītotie teiktu! (Un katru reizi braucot ar auto ārā no centra, mana subjektīvā uztvere… Lasīt vairāk »

students

Viennozimigi skats no jumta restorana/kafejnicas bus fantastiskis, bet mans subjektivais viedoklis ir, ka eka/pilsetvide butu tikai ieguveja, ja shi papildus apjoma, kas tik loti uzsver sturi, nebutu! Manuprat, parak smagnejs risinajums! Visadi citadi simpatisks projekts un gaumigi noformets. Butu interesanti redzet ari parejos darbus.

nmv

nja, varbut nevajadzeja atsaukties uz matisa, brivibas ielas stura torniti ka akcentu, bet gan uz dailes teatra virsskatuvi. Un kapec jaliek koncertzale uz jumta, 🙂

WAT

Visu cieņu! 1. Principiālā dzega ar stikla kleitiņu manuprāt dikti pašmērķīga. pēc principa, esmu maza bitite, iekļaujas es klusi še, redziet kādi man gaisīgi un graciozi spārniņi, kā katram šajā stropā. 2. Stikls un zaļais know-how manuprāt bišķi šajā blīvajā perimetrālajā apbūvē arī nu tā tā, ir jau labi BET vai veiks visas aprakstītās funkcijas, kas normāli strādā brīvstāvošajā apbūvē. (bildes jau sataisītas kā no grāmatas) 3. Piekrītu NMV par atsaukšanos uz apaļo mazo kupoliņu, nu nevajag salīdzināt punktveida pieskaršanos (kupoliņš) un plašu plaknes pieskārienu, kas līdzeniece Dailes virsskatuvei, arī krievu drāmas virskatuvei. Dikti jau nekorekti no Rīgas arhitekta kolēģijas… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Nekomentēšu subjektīvos iespaidus. Par stūri – apzināti palielinājām stūra m2 no atļutajiem 5% uz 10%. Piedevām diezgan ilgi pārdomājot šo rīcību. 1. 5%"esot" [ precīzi pētījumi nav veikti] vidējais procents Rīgas centrā. Piekrītu, ka standarta 2, ne pārāk platu ielu ar nobūvētiem 4 stūriem gadījumā neievērot to būtu nepieļaujami. Šis stūris radikāli atšķiras, ceru, ka tas nav jāpaskaidro ar ko. Tāpēc arī iesakām palielināt %, ko arī korekti norādījām gan planšetēs gan paskaidrojuma rakstā. Piedevām – šajos 10% nodrošinot publiski pieejamu funkciju – krogu. 2. Dailes teātris nu nekādi nevar būt galvenais šajā 5 stūru situācijā, dažos virzienos pārvietojoties tas… Lasīt vairāk »

rossi

Sīkmanīgs un provinciāli – mietpilsonisks piedāvājums. Iegūto kvadrātmetru daudzums nav apspriešanas vērts – nožēlojami 6000 kv. Laikmetīgai modernai arhitektūrai sen jau ir citi kritēriji.

Palasiet metropoles ziņas:

http://www.arc…;fl=1&sl=1

Vl. Neilands

Vai nav pareiza attieksme, ko, bet dārgo Sīli, ja sāk skatīties uz situāciju nopietnāk, tad protams, mūsu pamuķīgie apbūves ierobežojumi spējīgi producēt vienīgi viduvējus un aprobežotus risinājumus, jo par to galveno mērauklu kļuvusi atbilstība koruptīviem nosacījumiem. Pilnīgi skaidrs, ka šinī situācijā ir vajadzīga pilsētbūvnieciska dominante – vai Tavs klucītis ir dominante? Tas ir tikai sīks lecīgums, nekas vairāk. Jau Ulmaņa laikos to saprata (kā zināms arhitektūra (pilsētbūvniecība) ir karaļu māksla, vai vismaz diktatoru), un te ir vajadzīgs vismaz "Rotas" lieluma apjoms (10~14 st.). Saglabājot nemainīgu intensitāti (~ 500%), bet ar kārtīgu atkāpi no stūra – būtu gan kvadrātmetri, gan vieta… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Vai tu alksti manas nāves? Re – drusku pavilku uz augšu parametrus, jau visi ar putām uz lūpām mēģina izknābt acis. Pilnīgi droši zinu, ka katrā padomē un kolēģijā būs pa pāris kliedzējiem, kas paģērēs noreducēt risinājumu līdz "visiem vienādi noteikumi". Noteikumi kā bubulis versus spējai domāt un pieņemt adekvātus lēmumus arī ir tas ko atspoguļo laikmetīgā lvarch tekošā gadsimta sākumā. Un var jau arī saprast – pilns ar tiešām idiotiski/mantkārīgiem mēģinājumiem tos pārkāpt..

Vl. Neilands

Nu atvaino, tik tiešām nav nekādi Ulmaņlaiki un arī Tu neesi nekāds John McClain, kurš vienmēr un vienatnē gatavs cīnīties par taisnību.

WAT

1. Kaut kā nesalikās 10% ar bildēm, pie reizes "Šerloks holms" (īstais krievenieku) pa TV iet, influence saproties uz šitādām darbībām, ņēmu un uzliku uz pilsētas topogrāfijas mērogā . Tādejādi secināju, ka ciparus Tev nepareizi ļaudis sarēķinājuši. Ja vecā ēka ir ~ 321m², jaunā ēka ~ 788m², kopā ~1109m² Pēc 7. stāva plāna spriežot akcenta masa ~145m², tādejādi pret ‘jauno ēku procentuāli ~18,5%(gandrīz 20%), vai ja ņem pret visu kompleksu ( ja viena parcele) tad ~13%(gandrīz 10%). Bet attiecībā pret visu kompleksu pat ja ir viens gruntsgabals, tad ēkas tāpat paliks kā divi apjomi , it sevišķi to vēsturiskā radīšanas… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Visi stūri nav un nebūs vienādi – viens tukšs un tāds paliks, melnajai tirgus kvartāla mājai stūra akcenta nav vispār, topošajai "maiznīcas" ēkai h=24 versus "lielās mājas 32m. Par lietas būtību – 5,10 vai 15% droši vien precizēsies projektēšanas gaitā, skaidrs viens – stūris ir citādāks un prasa izvērtēt normu, kas rakstīta visiem stūriem vienādi – izejot no pilsbūvn situācijas un apjomu daļu savstarpējām proporcijām. Visticamāk, ka gan H, gan m2 ies uz leju, konkursa versijā gājām uz max apzināti. Par to "savilkšanu" un "ēšanos" gan nepiekrītu. Vai visos stūros pret parkiem = tāliem skatu punktiem būtu jāveido mazāki akcenti… Lasīt vairāk »

WAT

Par K.Ulmaņa neoklasicismu nepiekritīšu gan , kā ercens izliekts uz stūra, arī šādi akcentē, bet piekrīta ka var būt tā ka nav nekāda stūra akcenta, vienkārši ielu krustojums. Stāsts nav par parkiem , bet par brīvstāvošiem (parka vidē) "landmarka" objektiem kas ir inversi parējai pilsētas struktūrai( kulta celtnes,kultūrceltnes, valsts institūciju mītnes, augstskolas, baznīcas,tas vēstriskāk) ar kuriem manuprāt konkurēt nevajadzētu. Kaut gan protams situācija sarežģīta, jo "bruņošanos" sāka kolēģi uz Gomberga stūra ar agresīvo megacilindru, tā ka kaut kā vajadzēja to stūri līdzsvarot, tikai tagad manuprāt notika nevis samierināšana , bet atriebes akcija :"labie uzvar, bet šajā karā diemžēl cieš abi… Lasīt vairāk »

verotaajs

Lai gan atbildi WAT, tomēr kāpēc SZK mājas vislielākās, kāpēc kaut reizi nevarētu rēķināies ar to kas apkārt nevi pieprasīt lai pārējie pielāgojas, ne TIAN labi, ne citu kolēģu darbi- ja citi rada sliktu kontekstu SZK darbiem, varbūt paskatīties uz sevi vajag.

Andis Sīlis

Jēziņ…, vai tad nav skaidrs, ka TIAN nav ietvertas dažādu stūru variācijas atbilstoši pilsbūvn situācijai? Kāda starpība kurš projektē šajās vietās – arhitekta uzdevums ir nevis piepildīt vispārīgas, bieži konkrētai vietai neatbilstošas prasības, bet gan meklēt optimālu risinājumu – reizēm ejot uz atļautā samazināšanu, reizēm gluži pretēji. Piedevām, šai gadījumā tā ir nevis klientu vēlme iegūt vairāk m2, bet gan mūsu redzējums par spēcīgu, izteiksmīgu un tālajam uztveres punktam piemērotu apjomu, kas ar savu spēku [nevis formālu likumpaklausību] rada atbisltošu emocionālu iedarbību.

verotajs

TIAN protams nerisina visu, bet tomēr liek jaunbūvēm respektēt jau pilsētā esošās dominantes. Brīvības/miera nu nav tā vieta, kur būtu nepieciešams vēl kāds dominējošs apjoms un varbūt arī šis bija labākais no piedāvātajiem risinājumiem, kaut gan kopumā izskatās kā haotiska apbūve, kur katrs gribējis pārspēt kaimiņu.

Šerloks Holms

Doktors Moriartijs ir apbrīnojami līdzīgs Putniņa kungam.

Ipaši attīstītie pieres kauli…

vēŗotājs

Tā ēka vienkārši ir stipri par lielu un tāds ir arī stūra akcents. Saprotot vēlmi "katrs bliež pa savam" tomēr briesmīgi pašmērķiīga tā eka, un kas dīvaini, šajā kontekstā neizskatās pēc laba arhitekta pārdomāta darba. Un kur nu vēl visas pieminekļu inspekcijas, kas VIENKĀRŠI NAV TIESĪGAS SKANOT ATKAPES, tā ķa drusku nogriezīs no viena stūra , drusku no otta un beigas, ja nebūs laba, varbūt vismaz tik agresīva nebūs.

Lelle

Manuprāt labākais stūra akcents kopš 19./20.gadsimta mijas laikiem! Beidzot pielikts punkts bunduļiem, rotējošiem cilindriem un tornīšiem.

Diezgan vērtīgi bija LAS telpās apskatīties pārējos konkursa projektus. Varam jau te visādi izrakstīties un atsaukties uz savu cēlumu un ēterisko arhitektūras domu, bet tik diletantiskas planšetes sen nebija gadījies redzēt gan saturiski (ideju priekšlikumi), gan noformējuma ziņā. Dizaina grafika kā RTU gaiteņos pirms 20 gadiem. Šā tā nogrūsta doma un vēl briesmīgāks pasniegšanas veids. Uz bālā fona SZK projekts uzkrītoši izcēlās ar superkvalitāti.

sniegurs

SZK bija arī vienīgi pieaicināti – apmaksātie dalībnieki, kam šai projektā, atškirībā no pārējiem, bija jau sākotnējas iestrādes.

Andis Sīlis

Pareizi. SZK nekad nav piedalījies neuzaicinātos neapmaksātos konkursos. [izņemot vienu gadījumu, kad U.Z. ģenerēja konceptu savas dzīves vietas blakus ēkai]. Ja kāds grib uzzināt mūsu viedokli, tad jautājumam veltam pietiekami daudz laika un enerģijas. Principa pēc nedaram to "par velti", tai summai jābūt kaut simboliskai. Sākotnēju iestrādņu gan nebija, neesam šai stūrī vingrinājušies ārpus konkrētā konkursa.

:)

Tik daudz laika un enerģijas, ka pat konkursa priekšlikuma izstrādē ar kaimiņu insolācijas iztrūkumus skaņojat?

Andis Sīlis

Jebkura no projektā paredzētajām atkāpēm ir pārdomāta un tās iespējamās sekas apzinātas

Lelle

tas tomēr nekādi neattaisno paviršību, plašāka skata un idejas komunikācijas trūkumu citos priekšlikumos.

Lelle

tā bija atbilde snieguram, ne Sīlim

jtd

Pilnīgi piekrītu par fonu. Ir sajūta, ka šo konkursu noignorējuši vietējie "grandi", visticamāk, AS minētā iemesla dēļ un dominējošais piedāvājums ir mazos un mikro birojos/guļamistabās radīts. Šajā projektā, lai ne tikai ideja būtu, bet arī pasniegšanas līmenis, jāiegulda ne pa jokam resursus, intelektuālos un materiālos. Tādiem vienpatņiem tas ne vienmēr ir pa spēkam, bet pasniegt minimālistiski un atraktīvi vispār ir superaugsta pilotāža, kas ne visiem sasniedzama. Rezultātu dabūjām kādu dabūjām, taču sausais atlikums arī ir par ko tagad "paķīvēties".

Ingurds Lazdiņš

kaut kā ar muguras smadzenēm jūtu, ka stūra akcenta augstumam varētu būt vēl viena motivācija, ne tikai esošā augstā, vēsturiskā ēka pa diagonāli pretim – ja SZK mājas stūris nebūtu augstāks, tad veidotos diezgan neskaidra kompozīcija attiecībā pret paredzamo trumuļveida apbūvi starp Šarlotes un Miera ielām tagad, vismaz, ir labi, ka starp abām tik dažādajām 😉 jaunbūvēm arhitektoniski smalkākais un izteiksmīgākais apjoms skaidri dominēs kas attiecas uz segmentēto ‘virsdzegas’ apjomu augstumu gar Brīvības ielas fronti – iespējams, ka tos tomēr iespējams pazemināt un nedaudz piefrizēt arī nekaitējot projekta kopējai idejai… bet vispār – nedomāju, ka kaut kādā brīdī noteiktais totālā… Lasīt vairāk »

a

" trumuļveida apbūve" – tas gan skan patiesi :)))

Tik ilgi mocījos un nevarēju apzīmēt to ēku, kas redzdama fotomontāžās blakus/pretī szk projektētajai – nu un beidzot man skaidrs kā to "stilu" sauc!

WAT

Par 1. un 2. rindkopu nepiekritīšu gan, ielu krustojumā pie vienādas ēku funkcionālās un apjomiskās noslodzes, vispār nevienai nav jādominē, vienkārši četri līdzvērtīgi apjomi, viens cara laika – eklektisma-jūgenda darinājums, Ulmaņa ziemeļu klasicisms, un divi dažādi mūslaiku darinājumi iz dažādu arhitektu paaudžu rokām.

Cik saprotu Tu tā kā velc to deķi uz subjektīvismu:’JA vari ieborēt tad dari ko gribi"? Ja tā, tad man liekas, ka ar jau tā vājo likumdošanu(roboto, neveiklo, pa daudz masīvo utt), pieliksim tai punktu pilnībā, jo pierādīt diemžēl var visādi( gan veidi, gan mērķi, gan saprašanas).

Manuprāt šāda pieeja ir dikti bīstama pie šādas nenobriedušas sabiedrības.

Ingurds Lazdiņš

jā, kolēga, tiešām – laikam vairāk paļaujos uz padomes/kolēģijas briedumu, nevis sabiedrības brieduma vidējo aritmētisko 🙂 jau ilgāku laiku ar zināmu interesi sekoju publikācijām par veidojuma Šarlotes/Miera stūrī metamorfozēm – nu nespēju pieņemt! :/ tāpēc atbalstu viedokli, ka labāk, ja viena ēka no 2ām dominē, nevis abas vienādi lielas, līdzīgi aktīvas bez tam – šādam sarežģītākas formas krustojumam (ne gluži 2as ielas krustojas), svarīgi, ka tiek meklēta un atrasta GALVENĀ ass, un šoreiz tā pamatoti varētu būt – no Miera/Brīvības uz to senāko eklektisma-jūgenda augstbūvi – pa diagonāli, bet galvenās ielas garenasij tuvu nu tā kaukā 🙂 un nav runa… Lasīt vairāk »

WAT

Man laikam tomēr piemetusies mega skepse, nekur tālāk par vidējo arī lemjošajās organizācijās neiet viedoklis, katrs individuāli piekrītu ir līmeņus augstāki, bet diemžēl par to LV pilsoņu nespēju nonākt pie vienota viedokļa attiecas arī tur, tā ka beigās atkal jāskatās vien likumā. Ir taču visāda arhitektūra, daudzveidība saproties, lai dārgakmens būtu dārgakmens tam jābūt fonam ( miriādēm ar parastiem oļiem, granti, smiltīm ,pusdārgakmeņiem un galvenais lietotājam, kas to visu novērtē), Dārgakmens ar parastu akmens bluķi nekonkurē ar savu lielumu cik ar savu "dārgumu". Tik pat labi Matīsa ielas uzvērums uz Brīvības ielas perspektīves un Matīsa ielas ass galā varētu būt… Lasīt vairāk »

a

Man patiik autoru attieksme pret savu darbu.

Kāds architekts

Mans, protams , subjektīvs viedoklis-

briesmīgi masīvs un vizuāli vecmodīgs.

Neesmu redzējis citi (bez 2. vietas), bet šis stāsta, ka SZK krītas līmenis.

Lai izdodas ar koncertzāli.

Un šis vēl pamatīgi jāuzprišina.

Joprojām subjektīva kritika.

Kāds architekts

Mans, protams , subjektīvs viedoklis-

briesmīgi masīvs un vizuāli vecmodīgs.

Neesmu redzējis citi (bez 2. vietas), bet šis stāsta, ka SZK krītas līmenis.

Lai izdodas ar koncertzāli.

Un šis vēl pamatīgi jāuzprišina.

Joprojām subjektīva kritika.

Samanta Bērziņa

Manuprāt tieši tajā vecmodīgumā ir tā odziņa.

Es šobrīd, lai gan atrodos procesā lai pievienotos arhitektu aprindām, tomēr ar savām ne tik lielajām un vispārīgajām zināšanām, varu ieņemt parastā cilvēka [no malas] vērotāja lomu.

Tāpēc kā "parastais cilvēks" saku, ka mani, personīgi, piesaista tas vecmodīgums. Īsti vēl nav izpratnes ko domāt par tiem apjomiem uz jumta, jo rodas izpaids, ka atnācis bērns un izmētājis spēļu klucīšus, bet pats risinājums nav slikts. Manuprāt, pietiekami daudz jau Rīgā ir visādi jaunmodīgie projekti, no kuriem vēmiens nāk un rodas vēlme ķerties pie spridzināšanas.

tehniķis

Lūdzu nosauc tos jaunmodīgos projektus, "no kuriem vēmiens nāk un rodas vēlme ķerties pie spridzināšanas"

Cik tev ir pietiekami daudz?

Vai šito negatavo arhitekta Sīļa darbu arī esi gatava "nolīdzināt"?

Andis Sīlis

Paldies par brīdinajumu, tā jau laikam ir, ka savā acī baļķi neredz… Par to vecmodīgumu man gan cits viedoklis – škiet, ka Brīvības ielā jāprojektē atturīgi, tā sakot esošās kvalitātes respektējot un ar ultraekstravagantiem risinajumiem lieku uzmanību savam darinājumam nepievēršot

e_r_

manuprāt ir pietiekami aktīvi un ektravaganti…

līdzsvaram krustojumā (un atturīgumam) gan pietiktu ar normatīvu ēkas augstumu un masivitāti (lasi : mazāku apetīti..:)). lai būtu atturīgi, tomēr par lielu, pretējā ēka ar tornīti sāk ”bālēt” kluča ēnā…

cerams viedie lēmēju prāti liks piefrizēt…

Andis Sīlis

kā tu zini, ka pietiktu? Pielikām klāt pašās beigās, jo līdz tam tā kārni izskatījās

e_r_

nu pētījumus neesmu veicis, tāpēc izsaku hipotēzes vadoties pēc šībrīža iespaidiem, un tie ir tādi, ka klucis liekas pa masīvu un augstu.

vai Tev ir bildes ar ”kārnu” stūri ?

?

Skatoties uz šo darbu liekas ka eka ieguvusi jumta vietā samazinātu koncertzāles apjomu, tas tā, laikam jau saraustītu formu posms arhitekta dzīvē, bet skats no Brivibas ielas liekas pabaiss, manuprāt SZK pilnīgi ignorējis blakus izprojektēto ēku- vienalga kāda, bet arī tā tiks celta Kopskats nepārliecina .

skrambainis

Dikti jauki pateikts: saraustītu formu posms arhitekta dzīvē.

Bet nu drīzāk te var runāt nevis par posmu, bet par SZK rokrakstu kopumā – saraustītas, sadrumstalotas formas un dažadi krāvumi tam bijuši vienmēr raksturīgi.

Bet savā ziņā – vai tad tas slikti, ja meistari mainot dažādas citas stila lietas, kādas savas daiļrades raksturīgās iezīmes tomēr atstāj nemainīgas? Tas liecina par tādu sava veida kvalitāti, varbūt pat briedumu, zināmā mērā.

Andis Sīlis

Mani jau vairākus gadus fascinē homanoīdu asociatīviās uztveres amplitūda. Pēc Delfu analoga būtu sagaidāma "zārku" tēma, cerēt uz variantu par Brīvības ielas ekspresīvajiem jumtiem un erkeriem [skat bildi] nemaz i netaisījāmies, lai gan jumtu formas interprtācija šķiet piemērota arī šai vietā.

?

Ļoti laba frāze atbildot par līdzību ar koncertzāli- Jumti piemēroti ARĪ ŠAI VIETAI…

Andis Sīlis

Lasīt nemākam? – stāv rakstīts "jumtu formas interprtācija" ir piemērota. Piedevām būtu kļūdaini uzskatīt, ka tas ir kas fenomenāls šībrīža laikmetīgajā arhitektūrā vēsturiskajos centros.

Andis Sīlis

Par to "ignorēšanu" – jau RA kolēģijā norādīju uz visnotaļ problemātisko autoru piedāvājumu ieviest izteikti horizontālu fasādes kārtojumu blakus Brīvības ielai raksturīgai vertikalitātei. Iespēju robežās reflektējām arī šajā jautājumā [skat bildi]

kāds cits arhitekts

bildītes mazas izskatas tā neko. zaļas un mirdzošas.

tiklīdz papēta tuvāk, parādās milzīgas stiklotas plaknes.

meitars varētu nedaudz padrumstalot, jo arī tā formveides valoda nav pārliecinoša – ka būs labi. stikls jau tāds interesants materiāls, varbūt tādas tiešām mūsdienīgakas formas. atvelk gan uz tādu padomijas stilu nedaudz paslaik.

ta jau ir ka bišku atvelk arī uz koncertzāli, īpaši tā sadrumstalotā augšējā daļa. nu tāds periods gan.

analīzei šķiet veltits laiks, bet laikam formveidei nedaudz pietrūka. visi aizņemsti šodien. karsts laiks arhitektiem.

atliek tikai cerēt, ka projekts tiks attīstīts un beigās jau būs ok. iestrādes ir labas…

sērotājs

Bišku tā kā pēc Herzog de Meuron daiļrades izskatās. Īpaši tā bilde tumsā.

WAT

Nu ko vēl varētu ieraudzīt piemēram piemiedzot acis arī Stīvenu holu var pamanīt, gan vēl kaut ko piemeklētu! No Jūsu skatu punkta Rīga vispār ir vienas vienīgas parafrāzes par Austrijas, Briseles un Helsinku jūgendu, nu tamdēļ Rīga ir draņķīgāka ,ka šamējie pirmie sadēja? Nekā UNESCO mantojumā tika tā ka ar citātiem neiespringstiet, vērtējiet globāli.

monitor

neredzu ne steven holl vai herzog de meuron? sadrumstalajums ir, bet kapec? konzertzale pilnigi saprotams un piemerots, seit???

kapec gandriz katrai jaunai ekai jakliedz? varbut jaievero, iemacities un vertet birkerta risinajumu prieks OM

?

Bet Meistara darbs gaismā un pārējie tumsā – simboliski

126
0
Would love your thoughts, please comment.x