Objekts, kas piesaista uzmanību

Dzīvojamais komplekss Fredas pilsētiņa Kauņā jau kļuvis par dzīvojamo ēku arhitektūras zvaigzni, kas ar arhitekta Aļģimanta Kanča, administratoru, pasūtītāju un marketinga speciālistu rokām izdalījusi daudzus autogrāfus.

Kauņas iedzīvotāji uz šo jauno kvartālu reaģēja ar labvēlību un ziņkāri, bez garas šaubīšanās slēdza līgumus par jauna mājokļa iegādi Fredā. Presē dominēja raksti ar slavinošām frāzēm — «autonomā republika», «jaunsaimnieki smeļ Eiropas mājokļus», «vēl nebijusi celtniecība», «paraugdzīvokļi un mājas», «jaunas dzīves kvalitātes pamati», kas šo patiešām uzmanības vērto objektu izsmeļoši vizualizēja un daudzpusīgi raksturoja. Archiforma varētu vien iesaukties — «Piekrītam!» un atstāt Fredas pilsētiņas reklamēšanu izveicīgākai spalvai. Taču vēlamies izteikt dažas profesionālas piezīmes un apspriest dažādības pārpilnā kompleksa arhitektūras estētiku.

Komplekss, kas aizņem gandrīz 80 hektārus, atrodas blakus Aukštosos Fredos muižai (tagad Vītauta Dižā Universitātes Kauņas botāniskais dārzs). Dekoratīvo augu oāzes sienai piekļaujas divas Fredas pilsētiņas malas. Šeit brīva ēku un zaļo apstādījumu vizuālā saistība. Pārējās divas malas veido apartamentu un blokmāju jostu, kas nošķir visa kompleksa teritoriju no pilsētas ielām. Visa pilsētiņa it kā «uzgriezusi muguru» ziemeļu un rietumu vējam. Lai gan kompleksa orientācija uz dienvidiem un austrumiem nebūs jūtama katrā mājoklī, ģenerālplāns un ēku augstuma izklājums rāda centienus nodrošināt cilvēkam vislabvēlīgāko mikroklimatu.

Fredas pilsētiņā projektēti piecu tipu mājokļi: apartamenti, krētas, londonas, ātriji un villas — nosaukumi, kas prasmīgi saistīti ar ģeogrāfiskām atbilsmēm un kas atklāj mājokļu arhitektūras izteiksmi un funkcionālās īpatnības. Pavisam uzprojektēti 270 apartamenti ar terasēm un balkoniem. Apartamentu kvartālā daļa pirmo stāvu kalpos kā komerctelpas. Lai gan lielākajai daļai apartamentu platība nav liela, ergonomiskais telpu izkārtojums rada plašuma iespaidu. Vispievilcīgākie estētikas ziņā ir penthausi daudzdzīvokļu ēku pēdējos stāvos. Šiem vienistabas dzīvokļiem ir atsevišķas, apzaļumošanai piemērotas terases uz jumta.

Pilsētas tipa blokveida krētas (10 nami) un londonas (69 nami) projektētas tā, lai atspoguļotu lietuviešu dzīves paradumus. Pēc arhitekta Kanča teiktā, tas ir tipisks mājoklis, kas atbilst trīs vai četru ģimenes locekļu vajadzībām. Atšķirībā no ekonomiskajām krētām, kuru iedzīvotājiem nav garāžas blakus mājai, bet tikai ieliņu galos, londonās garāžas ir pirmajā stāvā. Namu, kuru kopējā platība ir 143 m², viesistabu telpa vizuāli izplešama uz 170m² lielu laukumiņu pusi. Iedzīvotāji, kas iegādājas šos mājokļus, zaļās platības apzaļumos paši, taču ņemot vērā ainavu arhitektu norādījumus. Tāds progresīvs skatījums uz privātās un vienlaicīgi publiskās telpas (nelieli laukumiņi, kas skatāmi kompleksa kontekstā) apsaimniekošanu izpelnās komplimentu ne tikai arhitektiem, bet arī komercprojekta veidotājiem. Projekta īstenotāju centienus attīstīt maksimāli viengabalainu satura un apkārtnes koncepciju atspoguļo arī tā sauktais blokveida «paraugnams». Šeit arhitekti un dizaineri, kā arī firmas, kas piedāvā interjera preces, radīja stilīgu, plašu mājokli — to demonstrēja pirktgribētājiem. Tas, protams, ir izmanīgs Skandināvijas valstīs bieži izmantots marketinga manevrs. Arhitektūra iegūst kā neitrāls sarunu satelīts, parādot savu pievilcīgāko pusi.

No blokmājām prātā visilgāk paliek ātriji (13 nami) — arhitekts Kančs atzīstas, ka tā īstenojis savu senlolotu sapni. Kādreiz izstādē redzētais dzīvojamais nams ar iekšējo pagalmiņu dziļi iespiedies arhitekta atmiņā. Visbeidzot, kad pagājuši jau vairāki desmiti gadu no liktenīgās tikšanās izstādē, doma un ideja tika īstenota. No pirmā acu uzmetiena ne visai ērti projektētais 250m² āru pagarais taisnstūra laukums bija piemērots, lai paustu ilgi briedušu arhitektūras ideju. Ātriji — tie ir blokveida pilsētas tipa nami ar iekšējo pagalmiņu, kas paredzēti divu trīs cilvēku ģimenei, kura cenšas saglabāt privātumu. Svarīgākais telpu vienojošais akcents zem atklātas debess un vienlaicīgi gaismas avots mainīs kolorītu vienlaicīgi ar gadalaikiem. Idejas pārtapšanu īstenībā atzinīgi novērtējuši kolēģi arhitekti, iegādājoties dažus no Fredas pilsētiņas ātrijiem.

Villu komplekss iekārtosies prestižā pilsētiņas zonā, tuvāk Botāniskajam dārzam, ar skatu uz romantisku Fredas muižas pareizticīgo baznīcas neoampīru. Šeit jau ierīkoti 800-1200m² zemes gabali individuālo māju celtniecībai. Villas tiks celtas pēc individuāliem projektiem, tādēļ nākotnē tiks vērtētas kā atsevišķs arhitektūras un ainavas elements pilsētiņas kompleksā.

Fredas pilsētiņas kaimiņos esošajā muižā saglabājusies vērtīga klasicisma laikmeta ūdenskrātuvju sistēma. Divu galveno ūdenskrātuvju plāni atgādina muižas dibinātāja žemaišu bajāra J. Godļauska iniciāļus — GJ. Interesanti, kā, sekojot šim lipīgajam piemēram, Fredas pilsētiņas arhitektūrā tiks iemūžinātas Aļģimanta Kanča, Laimja Savicka un Linas Kazakevičūtes vīzijas? Tā kā abas pilsētiņas ūdenskrātuves ir ar pareizām ģeometriskām formām, kas neatgādina projekta autoru vārdu abreviatūras, visdrīzāk deklarētās arhitektūras zīmes kļūs par simboliskiem arhitektu iniciāļiem. Kā zīme jāmin fasāžu, satura un ieliņu projektēšanas ceļa rādītājs — radīt negarlaicīgu kompleksu. Fasādes dažādotas ar krāsām un sienu segumiem, kas pievērš uzmanību ne tikai vienas blokmājas estētikai, bet visam kompleksam kopumā. Dominējošais tumši sarkans klinkera flīžu segums modelējams ar tumši pelēkiem ielaidumiem. Silts lapegles plākšņu kolorīts un uzsvērtais to horizontālums, lai akcentētu dažu stūra namu fasādes, kā arī cokola stāvus. Dažas fasādes vienkārši apmestas, izvēloties baltu reģionam raksturīgas krāsu nianses. Īpaši dinamiskas un kontrastu bagātas krāsu variācijas. Visa kompleksa estētiskā izteiksme atstāj līdzsvarotas mažora tokātas (it. toccata – muzikāls skaņdarbs taustiņinstrumentiem, kam raksturīga virzības nepārtrauktība un dzīvīgums, akordu pārmaiņas un pasāžas) iespaidu.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
10 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
WAT

Mums ligzdas,tropu salas, midzeņi, pūžņi un citas herņas (more meat per squere inch) ar skaļiem nosaukumiem vietējie špīleri skapē, pakam leiši normālu pilsētvidi piedāvā, nenoliedzami sevi neaizmirsdami.

Tā ka mūsu attīstītājiem būtu sava sloganu kampaņas un koncepcijas jāatstāj aizkrāsnē, un jāvelk ārā tikai tad kad vajag un ir kāda saistība ar gala produktu.

Pie reizes pašiem(profi) mums to kaulu ,kas mugurā drusku stīvāku gribētos.

A tā neredzu šķēršļus kas liegtu kam kvalitatīvam parādīties iekš LR.

AJ

nu dažas fasādes jau ir jaukas, izpildījums arī kvalitatīvs, materiāli arī , bet moderna geto iespadu atstāj – stuktūra pārāk monotona un matemātiska, intimitātes nekādas, neredzu nekādu atšķirību no pašu bāleliņu varoņdarbiem, un man liekas, ka mūsu lāču migas un pūžni skan labāk par londonām un krētām … – trīs ar pusi acis

students

nu tur jau taa galvena problema,ka neredzam atskiribu! labu piemeru netruxt – atliek tik pabraukat apkart pa kaiminu zemem, bet nezkapec mes nemacamies 🙁 Pievienojos WAT teiktajam un atliek vien secinat,ka abi – negrib un nepiedava!

He

Vienā vārdā – Lithuandieši.

Tas domāts pozitīvā nozīmē.

Haralds

Un kad Baltijas valstīs sāks nopietni piedomāt arī pie ekoloģiskajiem risinājumiem visās arhitektūras izpausmēs?

Haralds

Un kad Baltijas valstīs sāks nopietni piedomāt arī pie ekoloģiskajiem risinājumiem visās arhitektūras izpausmēs?

WAT

Mums ligzdas,tropu salas, midzeņi, pūžņi un citas herņas (more meat per squere inch) ar skaļiem nosaukumiem vietējie špīleri skapē, pakam leiši normālu pilsētvidi piedāvā, nenoliedzami sevi neaizmirsdami.

Tā ka mūsu attīstītājiem būtu sava sloganu kampaņas un koncepcijas jāatstāj aizkrāsnē, un jāvelk ārā tikai tad kad vajag un ir kāda saistība ar gala produktu.

Pie reizes pašiem(profi) mums to kaulu ,kas mugurā drusku stīvāku gribētos.

A tā neredzu šķēršļus kas liegtu kam kvalitatīvam parādīties iekš LR.

AJ

nu dažas fasādes jau ir jaukas, izpildījums arī kvalitatīvs, materiāli arī , bet moderna geto iespadu atstāj – stuktūra pārāk monotona un matemātiska, intimitātes nekādas, neredzu nekādu atšķirību no pašu bāleliņu varoņdarbiem, un man liekas, ka mūsu lāču migas un pūžni skan labāk par londonām un krētām … – trīs ar pusi acis

students

nu tur jau taa galvena problema,ka neredzam atskiribu! labu piemeru netruxt – atliek tik pabraukat apkart pa kaiminu zemem, bet nezkapec mes nemacamies 🙁 Pievienojos WAT teiktajam un atliek vien secinat,ka abi – negrib un nepiedava!

He

Vienā vārdā – Lithuandieši.

Tas domāts pozitīvā nozīmē.

10
0
Lūdzu, komentējietx