Mums draud apmaldīšanās minimālisma izteiksmēs

A4D aicināja abus latviešu pārstāvjus starptautiskajā žūrijā komentēt LAS skates organizāciju, vērtēšanu, rezultātus, kā arī aizkulises. Uģis Bratuškins rūpīgi pamato ikvienu izvēli: «2006.gads bijis privāto investīciju realizāciju gads. Tādejādi īpaša uzmanība jāpievērš publiski pieejamās vides un arhitektūras kvalitātei. Vai ir mērķtiecīgi izvirzīt skatei citos konkursos augstākās godalgas saņēmušos projektus?»

Latvijas arhitektūra iet kopsolī ar laikmetu. Vienīgais, kas mums draud, ir apmaldīšanās globālajā mūsdienu minimālisma lakonisko izteiksmes līdzekļu klāstā, ja, centīgi sekojot arhitektūras modes tendencēm, atstāsim novārtā to detaļu un proporciju smalkumu, kas ikvienu būvmākslas darinājumu piesaista konkrētam reģionam, valstij un vietai — šādas domas caurvīta beidzās Lionela Dinē (Lionel Dunet, Francija) vadītā Latvijas Arhitektu savienības 12. reizi rīkotās 2006. gada labāko darbu skates Starptautiskās žūrijas sēde. Izsakot cerību, ka pašreiz vērojamai eiforiskai tieksmei saviem vārdiem pārstāstīt citviet pasaulē redzēto drīzākajā laikā sekos profesionālās sabiedrības briedumu apliecinošs māksliniecisko strāvojumu radošas interpretācijas un inovāciju vilnis, deviņās nominācijās tika izvērtēti gan jaunākie īstenotie projekti, gan arī tie, kuri atrodas vēl tikai ieceru līmenī.

Parasti inovatīvākā nominācija — Projekti un konkursa darbi, teritoriju un pilsētu plānošana — šoreiz īpašu pārsteigumu nesagādāja, jo biroja Sīlis, Zābers un Kļava Rīgas akustiskās koncertzāles konkursa projekta agrākais starptautiski autoritatīvais novērtējums, protams, apšaubīts netika. Mazliet žēl, ka, koncertzāles sabiedriskā nozīmīguma aizēnotiem, pārējiem šai nominācijā iesniegtajiem darbiem tika veltīts daudz mazāk vērības. Tas rosina pārdomāt, vai ir mērķtiecīgi izvirzīt gada skatei (faktiski — konkursam) citos konkursos augstākās godalgas saņēmušos projektus — drīzāk tie, kā jau novērtēti un profesionāli atzīti, būtu iekļaujami Gada labāko darbu izstādē ārpus konkursa.

Dzīvojam būvniecības uzplaukuma apstākļos, un tas nozīmē, ka aktuālākais jautājums, uz ko jāatbild ikvienam procesā iesaistītajam ir: vai celt ātri, lēti vai labi. Kā zināms, vienlaicīgi iespējams realizēt tikai divus no šiem nosacījumiem, trešais automātiski realizējas pretējā kvalitātē. Teiktais pilnā mērā attiecas arī uz arhitektūras kvalitāti, pie tam «kvalitatīvi un lēti» šajā jomā ir īpaši grūti savienojami jēdzieni. 2006.gads bijis privāto investīciju realizāciju gads. Skatē nebija pieteiktas jaunas skolas, slimnīcas (vai dziednīcas — kādēļ labprātāk šo jēdzienu lietojam ciešanu, nevis izveseļošanās aspektā?), bija tikai viens vienīgs (!) jauns bērnudārzs. Arhitektu ieceru realizācijas izmaksas gadu no gada pieaug straujāk nekā vidējie sabiedrības ienākumi. Tas nozīmē, ka personu loks, kam privāti pieejama kvalitatīva vide, sašaurinās, un tādējādi īpaša uzmanība jāpievērš publiski pieejamās vides un arhitektūras kvalitātei.

Publisko ārtelpu un iekštelpu kvalitāte bija vairākās nominācijās pārstāvēto darbu uzmanības lokā. Ar atraktīvu tēlu, kur aiz stilizēta lauku industriālās arhitektūras garā ieturēta ārējā veidola seko tikpat ekspresīvs, bet mājīgs turpinājums iekštelpās, garāmbraucējus uzrunā Artūra Martinsona Četru spārnu iebrauktuve jeb Ribbes dzirnavas pie autoceļa Via Baltica Bauskas rajonā. Pievilcīga iekšpagalma telpa izveidota viesnīcas Voldemārs Krišjāņa Valdemāra ielā 23, Rīgā, pārbūves kontekstā Brīnišķīgo projektu biroja versijā. Anita Neilande, Edgars Neilands un Didzis Ošenieks veikuši kokaugu formēšanas eksperimentu Ventspils publiskajās ārtelpās, bet Ieva Dripe izveidojusi izturētu interjeru restorānā Kabuki agrāk asas diskusijas raisījušajā un pēdējā laikā pārbūvētajā namā Audēju ielā 14, Rīgā. Tie ir daži no skatē pieteiktajiem darbiem, kas īpaši saistīja žūrijas uzmanību un, lai arī neieguva maksimālo balsu skaitu, izraisīja domu apmaiņu par izteiksmes lakoniskuma un arhitektūras valodas daudzveidības savietojamību, respektējot vides kontekstu, objekta funkciju un stilistisko precizitāti.

Uzsverot tieši nosauktās arhitektūras kvalitātes, par korektu attieksmi pret vēsturisko pilsētvidi gan apjomu kārtojumā, gan apdares materiālu izvēlē, gan detalizācijā nominācijā Jaunbūves — sabiedriskās ēkas uzvarēja Diānas Zalānes projektu biroja ēka Liepājā, Zivju ielā 11/13. Ar ekspresīvu, vēsturiskajām «ielas fasāžu arhitektūras» tradīcijām kontrastējošu stiklotu būvmasu Dzirnavu ielas 68.nama pagalmā Rīgā nominācijā Pārbūves uzvarēja biroja Sīlis, Zābers un Kļava projektētais biroju nams. Respektējot Rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī sastaptās iemītnieces emocionāli piesātināto stāstījumu par mieru un radošo gaisotni, kas valda biroja Nams 3 projektētajā ēkā, šī realizācija guva pārsvaru nominācijā Restaurācijas. Par industriālas arhitektūras vizuāli atpazīstama tēla veidošanu koloristiskiem un dekoratīviem līdzekļiem nominācijā Ražošanas ēkas atzīmēja Aijas un Andra Kokinu Sulu koncentrātu pārkraušanas termināli Ventspilī, bet par publiskās ārtelpas funkcionālu izmantošanu un vizuālu kvalitāti visa gada garumā nominācijā Ainavas, dārzi, teritorijas apzaļumošana un labiekārtošana pie balvas tika Ventspils autoru kolektīva veidotā Džungļu taka Jūrmalas parkā Ventspilī. Tiesa, žūrija ar piesardzību atzīmēja arī šī projekta eklektiskās izpausmes, kas jūtamas, vienkopus izvietojot pārāk atšķirīgu rokrakstu autoru darbus, kā arī turpat uzstādot rūpnieciski izgatavotas aktīvās atpūtas atrakcijas.

Privātai lietošanai paredzēto ēku nominācijās ar savdabīgu kvalitāti iezīmējās katra no pieteiktajām savrupmājām. Ar lakoniski risinātu būvapjomu, asprātīgi izmantojot vides un ainavas kvalitātes, raksturīga biroja Arteks projektētā māja Ķīšezera palienes pļavas malā Jaunciema gatvē 47c. Ar apjomu delikātu struktūru, ierakstot izmēros lielo savrupmāju pagājušā gadsimta otrās puses Bieriņu apbūves aprisēs, kā arī ar smalku detaļu dizainu atšķīrās Artūra Martinsona projektētā māja Dauguļu ielā. Savukārt iejūtīgu betonēto virsmu faktūru saspēli ar plašiem stiklotiem laukumiem un niedru jumta plastiku savrupmājā Piekrastes ielā 15, Jūrmalā, meklējuši Andris Vītols (juniors), Līga Vilne un Valdis Onkelis. Gada balvu privātmāju nominācijā ieguva Jāņa Saukas lakoniskā «lubiņu māja» Pāvilostā — par dabas ainavai atbilstoša ēkas tēla un dominējošā apdares materiāla harmonisko saskaņu.

No daudzdzīvokļu mājām ar apjoma vizuālo vieglumu un detaļu eleganci atšķīrās biroja Kubs projektētais nams Dzintaru prospektā 39, Jūrmalā, un, protams, šāgada favorīts — Modus Mood sešu dzīvokļu māja Jūras ielā 32, Jūrmalā.

Žēl, ka nācās atteikties no nominācijas Maza budžeta ēkas. Pašas vispārīgākās aplēses liecināja, ka situācijā, ja ēka ir neliela un kopējā naudas summa, kas jāizdod tās būvniecībai, arī relatīvi nav pārāk liela, viena nosacītā kvadrātmetra izbūves izmaksas krietni pārsniedz pieticīga budžeta iespējas. Tā kā viens no mājokļa kvalitātes rādītājiem ir dzīves telpas pietiekamība, var diskutēt, vai labāk dzīvot kompaktā, bet arhitektoniski un būvnieciski kvalitatīvā mājoklī, vai izvēlēties lielāku un nosacītajās izmaksās lētāku (vai tas nozīmētu — mazāk kvalitatīvu?).

Vides attīstības jautājumi vienmēr izraisa plašu sabiedrisko rezonansi, taču vai sabiedrība ir gatava auglīgi un ieinteresēti piedalīties diskusijā? Lionels Dinē lekcijā profesionālajai sabiedrībai uzsvēra, ka vides izpratne jāmāca no mazotnes — jau bērnudārzā un skolā. Tikai šai jomā izglītoti cilvēki vēlāk, darbojoties katrs savā nozarē, spēs novērtēt kvalitatīvas dzīves telpas nepieciešamību un savā darbībā atbalstīt tās veidošanu.