Jumtu pilsēta

jumts ir jumts ir jumts

 JUMTS IR JUMTS IR JUMTS ir arhitekta Jāņa Ruciņa pēdējā semestra studiju projekts Illinoisas universitātes Čikāgas arhitektūras skolas (UIC School of Architecture) maģistra programmas ietvaros. Profesora Alex Lehnerer vadītās studiju pētījuma tēma bija Uzmanību piesaistošie ceļmalas objekti (Roadside Attractions). Projekts ieguva Gada labākā projekta apbalvojumu skolas 2009./2010. mācību gada nobeiguma izstādē/konkursā.

No pētījuma apraksta:

 «Uzmanību piesaistošie ceļmalas objekti ir kā papildus ieguvumi pārvietojoties pa šo ceļu. Tie pat spēj likt mums aizmirst pašu ceļu. Mēs tos atrodam apzināti nemeklējot. To izmērs, tiešums un forma mūs sajūsmina un pārsteidz. Šajā ceļojumā uz neapzinātu pilsētniecisku mašinēriju mūsu darbs ir būvēt, rodot saskaņu ar šīm piesaistošajām īpašībām. No lielā jucekļa, kurā dzīvojam, mēs nošķiram nelielus, mūs interesējošus, apgabalus un šie mūsu atradumi tiks pārveidoti  vai pārvietoti uz citu vietu. Galu galā, tie ir pilsētu tipu un elementu izpētes rezultāti, kurus apstrādājam ar dažādiem līdzekļiem, lai atklātu to noslēpumus.»

Alex Lehnerer, UIC (tulkoja Jānis Ruciņš)

pārņemtā gaisa telpa

Kad ēkas vairs nav formāli atkarīgas no to novietojuma uz zemes plaknes, rodas jaunas telpiskas attiecības. Ēkas sāk pārņemt un iekarot viena otras gaisa telpu. Tiek dibinātas jaunas telpiskās attiecības un situācijas starp kaimiņiem un rodas jauni apbūves noteikumi. Zonēšana ir relatīva un balstās vienīgi uz individuālām un vietējām telpiskām attiecībām starp kaimiņu ēkām.

četras pilsētas

1. piektā fasāde

Vai jumts ir tikai pārsegums? Vēsturiski, jumtu dizainam nav bijis pievērsts pietiekoši uzmanības, jo no tradicionālā skatu punkta – ielas līmeņa tie nav redzami. Kaut arī mūsdienu skatu punkts ir mainījies jau sen, pateicoties šoseju viaduktiem, virszemes dzelzceļiem, lidmašīnām, u.t.t., jumti, kurus vajadzētu uzskatīt par ēkas piekto fasādi, joprojām ir atstāti novārtā.

mazāku jumtu pilsēta

Pilsēta ir jauna. Tā bija labi plānota un būvēta ar garām taisnām ielām, ar lielām, staltām, iespaidīgām ēkām kvartāla lielumā. Tomēr, kaut kas nebija īsti pareizi. Pilsētas iedzīvotāji nebija laimīgi. Pilsēta viņiem likās auksta un neviesmīlīga. Gāja laiks un pilsētas tēvi atrada problēmas cēloni. Ēkas bija pārmērīgi lielas un nomācošas. Tomēr lielas ēkas bija nepieciešamas, lai pilsēta varētu veiksmīgi augt. Un šajā ziņā neko daudz nevarēja pilsētas atīstības plānā mainīt, izņemot jumtus. Tagad katrai no pilsētas lielajām ēkām ir nevis viens liels, bet daudzi mazi jumtiņi. Pilsētas iedzīvotāju pašsajūtas līmenis ir strauji uzlabojies.

2. brīvība virs dzegām

Vai jumta formālās iespējas ir nenovērtētas? Ja mēs redzam katru ēku sastāvam no 3 daļām: A — virs dzegām, B — starp pamatiem un dzegām, C — pagraba un pamatiem, tad ātri vien saprotam ka daļa B ir ierobežota ar dažādiem zonēšanas likumiem un parasti ir nekas vairāk kā vertikāla plāna projekcija. Daļa C, savukārt, ir tieši atkarīga no tā, kas notiek virs tās — daļas B. Vienīgie ierobežojumi, ja tādi vispār ir, daļai A ir tās augstums, tomēr šī priekšrocība tiek ļoti reti izmantota.

pilsēta ar «caurumu» zonēšanas likumā

Šajā pilsētā ir visstriktākie attīstības zonēšanas likumi, kādi vien ir redzēti. Visas pilsētas ēkas ir vienāda augstuma, platuma un garuma. Tās visas ir būvētas no vieniem un tiem pašiem materiāliem un ir vienā krāsā. Visām ēkām ir vienādas durvis un logi, kuri ir novietoti vienā un tajā pašā vietā. Visas ēkas ir novietotas vienādā attālumā no ielām kuras ir precīzas, taisnas un perpendikulāras un atgādina rūtiņas burtnīcā. Pilsētas attīstības likumi ir tik strikti tikai viena iemesla dēļ — lai dotu ikvienam pilsētas iedzīvotājam vienādi labu un augstvērtīgu dzīves līmeni. Tiklīdz pilsētas attīstības likumi bija pieņemti, tika nolemts, ka tos nevarēs mainīt nekad. Viss bija labi līdz brīdim, kad kāds pamanīja, ka likumos nav nekas rakstīts par jumtiem. Šī pārpratuma dēļ jumti drīz vien sāka palikt par vienīgo pilsētas iedzīvotāju individuālās formālās izpausmes iespēju. Katrs mājas jumts tiek celts ar mērķi pārspēt kaimiņa jumtu augstumā, sarežģītībā,  materiālu dārgumā un daudzveidībā.

3. zem dzegām

Vai jumts ir tikai neizmantota telpa? Kad mēs nolemjam būvēt izmantojot tikai to ēkas daļu, kas mums dod visvairāk brīvības — jumtu, mēs varam atbrīvoties no daļām, kas mūs formāli ierobežo — B un C. Kad mēs atļaujam jumta elementiem turpināties zem dzegām, un pašām sevi atbalstīt uz zemes, citas daļas vairs nav nepieciešamas. Ja parasti jumts bija tikai ēkas nenozīmīga, neizmantota daļa, tad tagad jumts ir pati ēk
a.

visjaunākā stila pilsēta

Jau pašos tās pirmsākumos pilsēta nolēma, ka būs visstiligākā pilsēta pasaulē. Kā rezultātā pilsētas iedzīvotājiem pēc likuma ir jānomaina ēku fasādes, lai tās atbilstu jaunākajam arhitektūras stilam. Vienīgi jumts drīkst palikt nemainīts, jo visi iedzīvotāji piekrita, ka to jau tāpat neviens neredzēs. Pilsēta tiešām uzplauka. Pilsēta vienmēr bija pilna tūristu un arhitektūras entuziastu, kuri vēlējās izbaudīt netraucētu pēdējā arhitektūras stila auru. Laikam ritot arhitektūras stili sāka mainīties ātrāk un ātrāk, līdz brīdim, kad iedzīvotāji vairs nespēja tikt tiem līdzi un pietiekami ātri nomainīt savu ēku fasādes. Dzīve ēkās kļuva neiespējama, jo jebkurā brīdī kāda no mājas sienām bija nojaukta. Tomēr risinājums tika atrasts. Iedzīvotāji pārvācās uz dzīvi bēniņos. Tagad pilsētas ēkas izskatās kā mušmires, jo pārsvarā redzamas tikai kāpnes un lifti, kas ved no zemes līmeņa uz jumtu.

4. Būvēt sāc no jumta

Vai jumts ir tikai ēkas nobeigums? Kad mūsu sirdsapziņa atļauj mums atteikties no nevajadzīgajām ēkas daļām, mēs varam sākt būvēt no jumta. Šis vienkāršais lēmums sevī nes daudzas iespējas, kas ļauj uzlabot mūsu būvēto vidi, piemēram, pieeju gaismai un svaigam gaisam. Jumts – daļa, ar kuru ēka līdz šim beidzās, tagad ir kļuvusi par tās sākumu un līdz ar to nosaka tās formu.

pilsēta, ko būvēja sākot ar jumtiem

Pilsēta bija jāuzbūvē ļoti ātri, lai varētu izmitināt strauji augošo iedzīvotāju skaitu. Pilsētas būvnieki bija ļoti pieredzējuši un prasmīgi, bet viņu bija par maz. Pilsēta jau sen bija izslavēta tuvu un tālu dēļ tās prasmīgajiem jumiķiem, kuru tur bija vairāk nekā nepieciešams. Pilsētā varēja atrast daudzus no skaistākajiem jumtiem, kādi jebkad ir uzbūvēti, un iedzīvotāji no citām pilsētām arvien biežāk vērsās pie šiem jumiķiem pēc palīdzības. Neviens nebija pārsteigts, kad pilsētas tēvi vērsās pie saviem jumiķiem pēc palīdzības, lai varētu laicīgi izpildīt pieprasījumu pēc jaunām ēkām. Jumiķi nelika vilties, un padarīja darbu ātri un ar vistīrāko sirdsapziņu. Pilsētas iedzīvotāji ir vienisprātis, ka, kaut arī jumiķi nesekoja senajai gudrībai, ka “māju nesāk būvēt no jumta”, ēkas, ko viņi uzcēla, ir skaistākas nekā iedzīvotāji jebkad ir redzējuši. Neviena no pilsētas ēkām nekad nav citas ēkas ēnā. Un iedzīvotāji šķiet kļuvuši mazliet laimīgāki.

jumtu māja

Iepriekšējie pētījumi aplūkoja jumtu kolektīvo efektu pilsētas mērogā, bet jumtu māja aplūko jumtu individuālo efektu viena objekta mērogā. Šī māja ir radusies jumtu fetiša rezultātā, jo tā ir veidota tikai no jumta sastāvdaļām. jumtu māja var tikt novietota četros dažādos virzienos. Tā rezultātā jumtu māja patiesībā ir četras dažādas mājas vienā. Lai arī telpas mājas iekšpusē nemainās, to telpiskās īpašības ir ļoti atšķirīgas, atkarībā uz kuras no 4 pusēm māja ir novietota.

Dalīties ar ierakstu:

34
Pievienot komentāru

avatar
10000
14 Komentāru pavedieni
20 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
5 Komentāru autori
sTREIPIŅŠAndis SīlisvairajurkaDace Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Matīss Groskaufmanis
Guest
Matīss Groskaufmanis

paldies! atsvaidzinoši un veselīgi provokatīvi

Losangelos
Guest
losangelos

Reiz pilsētā, kuras nebija, dzīvoja trīs laimīgi un drosmīgi prinči. Divi no viņiem nekad nebija dzimuši, bet trešais nebija apaugļots. Sagadījās tā, ka visi viņu radinieki nomira un prinči nolēma doties prom no pilsētas – kur acis rāda. Drīz karstajā saulē viņiem sāka reibt galvas, smiltis dedzināja pēdas un asā zāle durstīja kājas. Viņi ieraudzīja trīs kokus, no kuriem divi nebija izauguši, bet trešais nebija pat iestādīts. Prinči atpūtās koku ēnā, uzkoda to augļus un turpināja ceļu. Tad viņi nonāca pie trim upēm – divas bija sausas, bet trešajā nebija ūdens. Prinči nopeldējās un remdēja slāpes. Drīz viņi sasniedza milzīgu… Lasīt vairāk »

janis
Guest
janis

vispaar riigaa arhitekti ljoti kuutri izmato jumtus.. es pac dzivoju mansardaa un labi redzu kas vecriigaa notiek pa jumtiem.. NEKAS… taa vietaa lai uz jumta buutu terases , baseini, kafejuzhnjiki un meitenes plikas sauljotos, arhitekti saliek trubas, kondishkas, uzsit bljekji, nesaprotu vainu tas ir idiotisms, jeb reaali piemeeri, krievu teaatris, galerija centrs, kino plazza ar stocmanu.. ckurtrauks… apskataties kas tur ir uz jumta???? nestraadaa taa galva..

Romans Siņicins
Guest
Romans Siņicins

pāri Rīgas robežai arī ir dzīve, nevajag te dramatizēt par laukiem :)))))))

janis
Guest
janis

no juridiskaa viedoklja punkts 5.19 nekaadaa veidaa neaizliedz uz jumta buuveet baseinu, ja vien vinju neredz pa trotuaaru staigaajoshie (kas vareetu buut aptuveni 5 staavus zemaak), kaa arii netiek kaitinaati turisti kas iemaksaajushi 2ls lai vareetu uz visu to apskatiities no peterbazniicas.

Dace
Guest
Dace

Rīgas vēsturiskā centra noteikumi ir pārāk iemīlējušies arhitektūrā nevis dzīvēs, ko arhitektūra var palīdzēt radīt.

Losangelos
Guest
losangelos

Reiz pilsētā, kuras nebija, dzīvoja trīs laimīgi un drosmīgi prinči. Divi no viņiem nekad nebija dzimuši, bet trešais nebija apaugļots. Sagadījās tā, ka visi viņu radinieki nomira un prinči nolēma doties prom no pilsētas – kur acis rāda. Drīz karstajā saulē viņiem sāka reibt galvas, smiltis dedzināja pēdas un asā zāle durstīja kājas. Viņi ieraudzīja trīs kokus, no kuriem divi nebija izauguši, bet trešais nebija pat iestādīts. Prinči atpūtās koku ēnā, uzkoda to augļus un turpināja ceļu. Tad viņi nonāca pie trim upēm – divas bija sausas, bet trešajā nebija ūdens. Prinči nopeldējās un remdēja slāpes. Drīz viņi sasniedza milzīgu… Lasīt vairāk »

janis
Guest
janis

vispaar riigaa arhitekti ljoti kuutri izmato jumtus.. es pac dzivoju mansardaa un labi redzu kas vecriigaa notiek pa jumtiem.. NEKAS… taa vietaa lai uz jumta buutu terases , baseini, kafejuzhnjiki un meitenes plikas sauljotos, arhitekti saliek trubas, kondishkas, uzsit bljekji, nesaprotu vainu tas ir idiotisms, jeb reaali piemeeri, krievu teaatris, galerija centrs, kino plazza ar stocmanu.. ckurtrauks… apskataties kas tur ir uz jumta???? nestraadaa taa galva..

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Tiem, kas no laukiem vai dieszinkurienes, noderīga un galvu atvēsinoša info par pieminekļu sargātāju viedokli, skat 5.19

http://www.rdp…tekumi_RVC.pdf

Romans Siņicins
Guest
Romans Siņicins

pāri Rīgas robežai arī ir dzīve, nevajag te dramatizēt par laukiem :)))))))

janis
Guest
janis

no juridiskaa viedoklja punkts 5.19 nekaadaa veidaa neaizliedz uz jumta buuveet baseinu, ja vien vinju neredz pa trotuaaru staigaajoshie (kas vareetu buut aptuveni 5 staavus zemaak), kaa arii netiek kaitinaati turisti kas iemaksaajushi 2ls lai vareetu uz visu to apskatiities no peterbazniicas.

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Šķiet, ka neesi mēģinājis saskaņot pat visnevainīgāko terasīti – no pieminekļu aizsardzības inspekcijas baznīcas var redzēt visu..

Dace
Guest
Dace

Rīgas vēsturiskā centra noteikumi ir pārāk iemīlējušies arhitektūrā nevis dzīvēs, ko arhitektūra var palīdzēt radīt.

Ingurds Lazdiņš
Guest
Ingurds Lazdiņš

pagaidām svaigākais un rosinošākais, kas no jaunajiem, un arī vispār arhitektiem pēdējā laikā pieredzēts 🙂

Skats no malas
Guest
Skats no malas

Vai tad paši arhitekti nav tie, kas piedalās attiecīgo normatīvo aktu izstrādē? Gribu teikt to, ka saistošos noteikumus nenosaka kaut kāds mistisks, arhitektūru nicinošs ļaunums. Tam arī domātas nevalstiskās organizācijas, t.i., Arhitektu savienība, lai paši jomas speciālisti konkrēto sfēru regulētu maksimāli jēdzīgi. Vēl ir visas iespējas mainīt ikvienu nepilnību. 🙂

jurka
Guest
jurka

bet Sīlim taču naf laika to darīt, jo jāapkalpo augstāki kung:)), lūk…

vaira
Guest
vaira

cik?

sTREIPIŅŠ
Guest
sTREIPIŅŠ

interesanti…tomēr -cik? arhitekti taču māk nosaukt cenu

Skats no malas
Guest
Skats no malas

Vai tad paši arhitekti nav tie, kas piedalās attiecīgo normatīvo aktu izstrādē? Gribu teikt to, ka saistošos noteikumus nenosaka kaut kāds mistisks, arhitektūru nicinošs ļaunums. Tam arī domātas nevalstiskās organizācijas, t.i., Arhitektu savienība, lai paši jomas speciālisti konkrēto sfēru regulētu maksimāli jēdzīgi. Vēl ir visas iespējas mainīt ikvienu nepilnību. 🙂

jurka
Guest
jurka

bet Sīlim taču naf laika to darīt, jo jāapkalpo augstāki kung:)), lūk…

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Atsūtiet savus grozījumu prieklikumus man uz epastu – pamēģināšu nolobēt

vaira
Guest
vaira

cik?

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Vari graudā, kā voluntieris – kādas 5-10 amatbrāļu sapulces, katra vismaz 2h viedokļu apkopošanai un formulēšanai, tad NN reizes tikšanās ar atbildīgajām institūcijām [kopā apm 10h], pēc tam 15 reizes darbs ar dokumentiem [kopā vismaz nedēļa intensīva darba] – formulējumu, dažādu punktu prasību savstarpēja saskaņošana utt. Tad grozījumu iesniegšana un nevienlīdzīga cīņa ar birokrātiju vismaz pusgada garumā. Interesanti?

sTREIPIŅŠ
Guest
sTREIPIŅŠ

interesanti…tomēr -cik? arhitekti taču māk nosaukt cenu

dunduks
Guest
dunduks

arhitektu vārdi un darbi pilsētplānošanas jomā diemžēl pārāk bieži atšķiras 🙁

dunduks
Guest
dunduks

arhitektu vārdi un darbi pilsētplānošanas jomā diemžēl pārāk bieži atšķiras 🙁

spot
Guest
spot

visai interesanti… tomēr sajūta ka ne līdz galam

spot
Guest
spot

visai interesanti… tomēr sajūta ka ne līdz galam