Mierinošā Kopenhāgena

Kopenhāgenas pilsētvide skatiena plūdumu nenervozē. Lineāras ēkas kvartāliem pauž augošu arhitektūras kvalitāti, nomierina un izceļ šur tur vīdošo vēstures žuburainumu. Taču ārēji vienkāršajos apjomos iegrebtas iedvesmojošas sadarbības procesa skulptūras. Tā ir progresīvas pašvaldības, laikus pārdomātas aprites, sakārtotības un cilvēku labsajūtas pilsēta.

Izstādes Copenhagen Changing virtuālā ceļveža Copenhagen X rosināta, steidzos baudīt jaunatklātā avio reisa Liepāja—Kopenhāgena elektronisko desertu. Pati ekspozīcija šaurajās Dānijas Arhitektūras centra telpās ir vien izvēļu konspekts pilsētas vērtēšanai dabā. Lieliem burtiem rakstītie pārmaiņu pamatprincipi un pilsētvides kontrolpunkti skopos attēlos — tālredzīgi kompasi saviem izpētes ceļiem ar skaidrojošo izstādes bukletu / karti padusē.

Nakšņošana Eiropā lielākajā, 15 stāvus augstajā piecu zvaigžņu hostelī Copenhagen City ar utilitāro dāņu dizainu Gubi interjeros, kas novietnei analoģiski Rīgā būtu asprātīgi iekārtots Zemkopības ministrijas tornis, lieki apstiprina jaunlaiku augstceltnes nekaitīgumu vecpilsētas krastmalas kardiogrammai. Kopenhāgena nesirgst ar silueta veidošanas kompleksu abpus centrālajam kanālam, šķeļot pilsētu pretējo skatu kartīšu nometnēs kā Daugava Rīgu. Kopenhāgenas «Vecrīga» un «Pārdaugava» nav pretnostatītas antikvāri glorificētajā un futūristiski potenciālajā, abas kanālmalas garīgi līdzsvaro atjaunoto mantojumu un jaunākās būves — bez debesu skrāpēšanas vai pāraugušo zāģēšanas. Mazrunība un miers Kopenhāgenas arhitektūrā ir vērtīgākais domu suvenīrs, ko pārvedu mājās.

Pilsētas randiņi

Kopenhāgena stabilizē sajūtu, ka pilsēta mēdz būt «viscilvēciskākais veidojums pasaulē». Komentāriem bombardētā jaunā latviešu biroja Mark arhitektu atziņa ir Copenhagen Changing galvenā ziņa. Ekspozīcija neietriec šaušalīgā statistikā, nedz pilsētvide šokējošos jaunumos. «Pilsēta ir kopā būšanas telpa,» virsraksts ved arhitektiem aktuālajā sarunu sēklī. Par pilsētas telpu STARP ēkām. Par publisko telpu, kas kopībai svarīgāka par izdevušos atsevišķu arhitektūras manevru: «Domā ārpus kārbas!» «Pilsētas randiņi. Pilsēta dzīvo ielās. Ielas iet iekštelpās. Pilsētas iekštelpa,» lasāms blakus fotogrāfijām ar skūpstošos pāri uz gluži jauna tiltiņa, garāmgājēju pūli modernākajā metro peronā vai jauniešiem skrituļos sporta skvērā. Pilsēta satiekas daudzviet. Ar pilsētnieciskā zvēra nosaukšanu mīļvārdiņā sākas sabiedrības tuvināšanās cilvēku tūkstošdaļas profesionalitātei, un vienkāršākās vajadzības vēršas plānotājiem tīkamā sniegumā. Piemēram, nakts apgaismojums labiekārtojumā — visu sezonu Ziemassvētkos [Frederiksberg’s new plazas, 2005], SLA arhitektiem atbildot pašvaldībai, kā urbanizētai videi STARP sabiedriskām ēkām kļūt pievilcīgai personīgu tikšanos vietai. Ar ierastām krūmrožu vītnēm ap stūri.

Mājas mainās. Vai tu?

Dzīvojamie rajoni ir «pilsētas mājas». Neskatoties uz Kopenhāgenas konsekvenci kategorijā «starptautiska biznesa pilsēta», ko darbina prāvas mērvienības, primārais darba lauks arhitektiem ir humāno teritoriju attīstība — mājokļi, sociālie centri un publiskā telpa, kur eksperimentēt ar materiālu, formu un jauna dzīves veida definīcijām. Būvmateriāls tur kļūst dabiskāks, forma — skulpturālāka uz iekšu, dzīvesveids — caurredzamāks. Izstāde rakstiski tieši pajautā: «Mājas mainās — vai tu tām seko?» un ar paputējušā dāņu biroja Plot 2005.gada projektu VM housing provocē: «Dzīvošana ar skatu vai skats uz dzīvošanu?» Caur un cauri stiklotās fasādes nodrošina iespējamos — gaismu un ārskatu, spici balkoni — minimālu ēnu, griesti ap 5 metriem — mūsdienīgas mājvietas formātu. «Es redzu tevi, tu — mani,» dāņu dzīvošana bez aizkariem pieaugusi līdz pilnīgai privātās zonas publicitātei masu arhitektūrā. No žurnālu arhitektūras lūrētājiem jau noguris nīderlandiešu MVRDV nams turīgajiem kopenhāgeniešiem — dvīņu bundulis Frøsilos housing [2005], ko akli tehnisko telpu grodi sarga pat pāris apakšstāvu augstumā. Kosmiskie ātriju apļi ir milzīgs kvadratūras nodoklis arhitektūrai izdevīgajā novietnē, rotējošās interjera galerijas melnbaltā Ņujorkas Gugenheima grafikā — tikai fotogrāfu sapnis. Nekādas iedzīvotāju sadziedāšanās sanāksmes augstās arhitektonikas aulā nenotiek. Tās iemītnieks, taisnā vīlē no lifta iecilpojis bezgala dārgā dizaina šūniņā, laimīgs stāsta, ka tikko to pārdevis, jo necieš snobismu. 

Ātrā plānošanas palīdzība

Tomēr arī bagātā Dānija raud. Iepretim Latvijai, kas pirmās nepieciešamības profesiju prasības glabās saldētavās, dāņi līdzīgi citām valstīm Eiropā medmāsu, policistu un skolotāju finansu depresiju mazinās sirdi sildošiem arhitektoniskiem līdzekļiem. Nekustamā īpašuma tirgus krīzi Eiropas metropolēs neizbēgusī Kopenhāgena bija, ir un būs «mājvieta ikvienam,» tāpēc dzīvoklim dāņu galvaspilsētā jābūt pat maksāt maz spējīgo iepirkumu grozā. Un pašvaldība steidz realizēt vēl 2005.gada vēlēšanu kampaņas karognesēja projektu subsidētas komunālās apbūves [affordable housing] attīstīšanai. 5000 mājokļu kompleksa izveidei dibināts fonds, Kløverkarréen rajonā atvēlēts zemesgabals, rīkots arhitektūras konkurss uzaicinātiem sešiem starptautiskas izcilības arhitektiem kā savējo birojam BIG vai Žanam Nuvēlam. Pa imitēta vilciena vagona logu izstādes Copenhagen Changing pasažieri monitorā lūko, kā mazturīgiem kopenhāgeniešiem sniedz ātro pilsētplānošanas palīdzību. Plašu, apzaļumotu un variablai koplietošanai labiekārtotu pagalmu ieskaus BIG dzīvojamais mūris.

Seši attīstības punkti un vektori

Diez vai dizaina pētnieka Brūsa Mo ieteikums Dānijas modernisma, viņaprāt, garlaikoto perfektumu raudzīt paškritiskāk rezumēsies kādā postsociālisma blēdīgās būvniecības kopijā vai pašmērķīgā popkultūras būvindustrijas atavismā — kolhāsismā, hadidismā, bilbaoismā. Dizaina lielvalsts ar nacionālu pašapziņu turpina iesākto, integrēšanos 21.gadsimta mobilitātē un komplicētībā neatraujot no pilsētnieka lielākās vērtības — cilvēcības. «Stilam bez komforta nav nozīmes,» pazib reklāmas stends.

• Havnen. Kopenhāgenas pārmaiņu centrā atrodas centrālā ūdenstilpne, ko no rūpnieciskas ostas meridiāna maina uz sabiedriskās dzīves asi, pašā kanālmalā liekot dzīvošanas, kultūras un izklaides funkcijas, veidojot pievilcīgas ūdensmalas, mikrorajonu molus un kanālu kvartāliņus, būvējot jaunus gājēju, riteņbraucēju tiltus [Bryggebroen, Dissing+Weilting, 2006] un atklātus peldbaseinus esošo ūdeņu akvatorijā. Privātā kapitāla ambiciozo dāvinājumu Kopenhāgenai — Operas namu [Hennig Larsen Architects, 2005] valstiski vēlreiz akceptē, pretējā krastā iesāņus ceļot atbildi — Dānijas Karaliskā teātra ēku [Lungard & Tranberg Arkitektfirma, 2008]. Tas būs arhitektūras divskanis skatam no tiltiem, nevis kaili konkurējošas kontūras panorāmā.

Tālākas nākotnes plānos — TNP: 1. Koncertzāles apkaime — mākslas skolām un ekskluzīviem mājokļiem. 2. Ap galveno maģistrāli — komunikabla, internacionāla metropole. 3. Jauni biznesa, dzīvojamie, sabiedriskie centri ar gaisa pārejām, peldošām promenādēm un kanāla vannām. 4. Kombinēta apbūve — terases un augstceltnes.

• Nordøstamager. Kā pilsētā šaurākais parks ar pašvaldības gādību ievilktā līkne Prags Bulevard [Kristine Jensens Tegnestue, 2005] ziemeļaustrumu nomales aktivizēšanai nemotorizēti savieno netālo pludmali ar maģistrālo ielu. Pilsētnieciskā locekļa paralīzi vienlaikus reabilitē nelieli, arhitektoniski smalki nervu mezgli kā interešu [Kvarterhuest, Dorte Mandrup Arkitekter, 2001], sporta [Dorte Mandrup Arkitekter, b&k, 2006] un izglītības [Maritime Ungdomhus, Plot, 2004] centri rajona iedzīvotājiem. Teju 5 kilometrus garai mākslīgai pludmalei izbūvētā sala Amager Strand [Haslov & Kjaersgaard, 2005] 10 minūšu braucienā no centra — pilsētas pavadonis atpūtai Baltijas jūras krastā ar laikmetīgām higiēnas stacijām, betona vai dēļu taciņu līkločiem, neskaitāmām divriteņu noliktavām tieši pļavās ar jūrmalai saskanīgu augu stādījumiem — uzrāda augstu pilotāžu progresīvas pilsētbūves psiholoģijā.

TNP — zaļo teritoriju apgūšana apdzīvošanas eksperimentiem un mājokļu slejas pie jūras.

• Nørrebro. Arī blīvāk apdzīvoto Kopenhāgenas daļu uzirdina ģimenisku omulības oāžu — daiļdārzu, draisku parku vai filozofisku skvēru, kā arī bērnu rotaļu laukumu un jauniešu izklaides paviljonu — ierīkošana atjaunojamās, akurātās tumšsarkano mūru apbūves zarojumos [New Nørrebro park, Steen Høyer, GHB Landskabsarkitekter, 2007]. Tomēr — pilsētvides ērtumam saliedēti un harmoniski, vizuāli ārišķīgi netricinot kopējo riteņbraukšanas vai kājāmiešanas noskaņu. Sajušanās esam bumbiņai, pa uzticama labirinta celiņiem slīdošai līdz mērķa bedrītei, kustību svešā pilsētā atvieglo, bet ikdienu dara neatkārtojamu.

• Valby. Pamirušā industriālā zona izplatītajā arhitektūras mantojuma adaptācijas paņēmienā pamīšus ar tajā nebijušas transporta instrumenta iestrādi kļūs par dinamisku darījumu un dzīvojamo rajonu, ar alus rūpnīcas Carlsberg un pašvaldības rīkotā konkursa rezultātiem fabrikas teritoriju vecīgajam paskatam dodot jauneklīga konteksta dzirksteli.

TNP — stiklotas pasāžas.

• Frederiksberg. Vilciena [S bāņu] nonešana pazemē nes unikālas iespējas atgūtās virszemes izmantošanā. Agrākie sliežu ceļi un vecās dzelzceļa būves interesanti izaicina pilsētvidi pārveidei par poētisku apkārtni metro staciju jaunbūvēm [Flintholm, viena no pirmajām sešām The Ring Line stacijām, 2004], kas savukārt ir norādījuma zīmes jaunu mājvietu moduļu izveidei. Ziemas darbadienā metro izmanto 130 tūkstoši kopenhāgeniešu, lai arī pirmās divas līnijas tika sāktas izbūvēt 2002.gadā. Līdz 2018.gadam paredzēts pabeigt 3.& 4.kārtas, kad 25 minūšu aplī savienos lokālas sliežu satiksmes apkalpē nekad nebijušo vēsturisko centru. 5 m augstas kolonnas ar atiešanas laika displejiem ielās un dienasgaisma pat 18 m dziļajos tuneļos ir Kopenhāgenas metro īpašās pazīmes.

TNP — pilsētvides un dārzu mikslis.

• Ørestad. Kopenhāgenas jaunais centrs, pie kura plānošanas strādā arī neprognozējamā telpiskuma koordinators Daniels Lībeskinds vai sarkanmelnās arhitektūras pavēlnieks Žans Nuvēls [DR Byen mediju centrs, korporatīvs darbs līdz 2008]. Tā attīstību aizsāka starptautiski arhitektūras konkursi, un aizvien grožo 4 nosacījumi: pilsētas un dabas starpniecība, operatīva infrastruktūra gājējiem un riteņbraucējiem, kanālu un ezeru zeme, metro uz estakādēm. Pilsētbūvnieciski eksperimenti ris dimensijas uz dienvidiem paplašinošajā oreolā, kur paredzēti 4 dažādu raksturu apbūves puduri dzīvošanai, strādāšanai ne augstāk par 6—12 stāviem. Tālajos dienvidos rītdienas komforta uzdevumus plānotāji risinās kopā ar mežziņiem, ziemeļu dislokāciju ieņem zinību būvlaukumi: tur izvietotas divas augstskolas un novatoriskās studentu kopmītnes [Bikuben Kollegiet, A.A.R.T. vai Tietgenkollegiet, Lungard & Tranberg Arkitektifirma, abas 2006]. Jaunākajā no skolām mācības uzsāka tikai šoruden [3XN, Ørestad College, 2007], no tās skaidrs — kaislības dāņi patur iekšienē. Kopenhāgenas ārienei biežais bezvārdu kantainums iekštelpā nereti jumj fascinējošu funkcionālo risinājumu — uz sadarbību iedvesmojoša procesa skulptūru [arī IT University, Henning Larsen Architects, 2004]. Tāpat kā pilsētvidē cilvēkam būtiskākā ir telpa starp ēkām, arhitektūrā — STARP ēkas sienām.