Vilciens maršrutā Liepāja — Ventspils nekursē jau ilgi, bet braucienā pa neilgi pabeigto šoseju vairs neatpazīt pagaro posmu pa putekļu mākoņiem. Mākoņu brīvdienas ir brīvdienu mājiņu komplekss, kas ceļmalā pazib kā izjucis vagoniņu sastāvs, kurš pieturējis un palicis pusceļā — Sakas pagasta pļavā.
Baltijas jūras rietumu krastmala kristīta par kluso kūrortu ar aktīvo atpūtu pielikumā. Pirmatnējās piekrastes pusceļš, ko no stāvkrasta šķir 300 metru pastaiga, atzīts par Mākoņu brīvdienām īpaši pievilcīgu vietu. Modīgo apbūves tipāžu — atvaļinājuma namiņu — puduris orientēts uz jūrmalas izslāpušo, aizņemto rīdzinieku auditoriju, kam iegansts atpūtai būs aptuveni 250 kilometru attālums un vasaras sadzīve šaurā, līdzīgi domājošo sabiedrībā, ne piepilsētā vai viensētā.
Tā ir laikmetīga laimīgo dienu saliņa savvaļā. Pretstatā populārajiem mājokļu ciematiem galvaspilsētas perifērijā, šis, izrauts no darbaholisma diapazona, sniegs sakārtotas vides sākuma kvalitāti pilnā apjomā no teritorijas labiekārtojuma līdz iekštelpas apdarei visu mājiņu iedzīvotājiem. Taču kolorītas koka kastītes ar brīvā laika funkciju ir netāli kaimiņi citiem saulainiem stropiņiem Kurzemes krastā. Ventspils Piejūras kempings (Brīnišķīgo projektu birojs) īslaicīgas naktsmājas askētiskā atpūtnieku arhitektūrā piedāvā jau ceturto sezonu.
Uzņēmēja Andra Vītoliņa un arhitekta Ulda Lukševica sadarbība sākusies pie meditatīva pārbūves projekta privātmājai, piejūras zemienē pamestas drupas jutekliski ieaužot brutālā betona mūrī ap stiklotu karkasu. Abiem dzimusi ideja neskartajā apvidū uzcelt divas vasarnīcas, kas mūsdienīgas arhitektūras rentabilitātei atbilstoši pāraugusi plānā par 14 mājiņu būvniecību (tapa 10), daļa no kurām pieder kopuzņēmuma īpašniekiem.
Mājiņas lineāri izvietotas 5,3 hektāru lielā V veida zemesgabalā, kas apgādāts ar kopēju inženierkomunikāciju tīklu, satelīta TV, internetu un apsardzi ieskaitot. Divējādi — uz dienvidiem vai austrumiem pozicionētās, vienādās būves izkārtojušās ap asfaltēto apkalpes vidusceļu — mugurkaulu, kas skrituļojot savieno ģenplāna galvu ar pēdām, — iebraucamos vārtus un sporta spēļu laukumus (tenisam ar mākslīgo segumu, pludmales volejbolam — īstas smiltis). Kopīgas nodarbes būs arī makšķerēšana un vakarēšana pie centrā izbūvētā zivju dīķa.
Būt mežonīgam bijis uzdevums līdzenuma apzaļumošanai. Zāliena mauriņus mij mulčas bērumi, kuros zeļ graudzāles. Iecerētais grants celiņš pēc pieprasījuma neput zem asfalta, tomēr piekļūšana namdurvīm ir laukiem lojāla. Dēlīšu taciņa, rievoto dēļu trepītes un trīspusēja terasīte ar cinkotā tērauda margu. Vagoniņi piecelti par gaisa tramvajiņiem. Mājiņas stāv uz betona kājiņām, jo: cauri nesalapojušiem stumbriem var redzēt jūru, nojumē novieto divus auto, mājiņa neguļ mitrajā mālainē. Melnā «kāja» ir noliktava inventāram, arī kura tika pielāgota alternatīvai. Skaidra arhitektūra vidējā uztveres aritmētikā noteikti dabū mietpilsonisku pārrēķinu.
Pati mājiņa ir kompakts visu ērtību modulis estētikas askēzē. Detaļās un materiālos — dabīgā un modernā maksimums. Plānojuma (83,1 m2) penālī ietilpst dzīvojamā istaba ar kamīnu un virtuves virsmu, kabinets, guļamistaba un sanmzegls ar saunu. Apsildāmās, slīpētā betona grīdas, savietotais jumts, koka karkasa sienas ar sānu ventilēšanas sistēmu, vienas vertikālitātes ailu rinda un ritmiskais izsauļojums gaišo interjeru vērš mērenā patvērumā no sauszemes svelmes vai vētraina vēsuma. Lai arī logu virknē vīd blakus fasāžu skati, baudai nododas tie, kuros atmirdz ainava. Fiksējami, slīdoši slēģi mājiņu ieziemo konteinerī.
Jauneklīgā ciematiņa hīts ir mākslas eksponēšana brīvdabā. Katras vasarnīcas ieeju noēno metāla rāmī uzvilkta bura — plakāts. Šovasar Ilmāra Blumberga izteiksmē par Latvijas Nacionālās operas kopdarbu ar Bergenas festivālu Norvēģijā — Riharda Vāgnera ciklu Nībelungu gredzens. «Mūsu pasākums ir jauns, viņiem — jaunuzvedums, pasniegšanas forma — nebijusi,» pikanto akcentu modernajai arhitektūrai neapbūvētas nekurienes vidū uzteic Uldis.
