Lietuviešu arhitekti — par Lietuvas arhitektūru II

Atšķirībā no Latvijas, arhitektiem Lietuvā jāstrādā nopietnas konkurences apstākļos. Taču liela nozīme ir pilsētbūvnieciskiem kompleksiem, kuru veidošanā jāpiedalās vairākiem arhitektu birojiem. Uz A4D jautājumiem par jaunāko Lietuvas arhitektūrā un pilsētbūvniecībā atbild Danas Ruseckas un Indrė Čiurlionienė.

Lietuvas arhitektiem un pilsētplānotājiem šobrīd ir daudz darba, izmaiņas arhitektūras jomā ir ļoti dinamiskas un rosinošas. Izveidojies daudz nelielu radošu un konkurējošu apvienību. Dažas augstskolas sagatavo pat 200 arhitektu gadā. Tas ļoti palielinājis konkurenci un ir priekšnoteikums labai kvalitātei. Ir notikusi acīmredzama jaunās paaudzes arhitektu orientācijas maiņa no skandināvu estētikas holandiešu arhitektūras demokrātijas virzienā. Vietējo konkursu skaists nav liels, nav arī redzamu panākumu starptautiskos konkursos, bet ļoti daudz jauno arhitektu strādā Austrijā, Spānijā, Anglijā un Nīderlandē.

Sarežģītāka ir situācija pilsētbūvnieciskajā jomā. Kaut gan vismaz daļai valsts un kultūras iestāžu vajadzētu būt pasargātām, lai spētu reaģēt uz jaunajiem apstākļiem, ievērojot sabiedrības intereses, daudzas sabiedriskās ēkas, kas atrodas pilsētas centrā, ir privatizētas un kalpo komerciāliem mērķiem.
Tikai dažas no lielākajām pilsētām ir izveidojušas savas plānošanas dienestus — Viļņa, Kauņa un Paņeveža. Pagaidām citām pašvaldībām tādu iespēju nav, jo trūkst valstiska skatījuma uz pilsētbūvniecību. Sekmīgu pilsētu urbanizāciju pavada reģionu dezurbanizācija, kā arī ainavas sagraušana. Neskatoties uz to ir pieņemti svarīgi dokumenti:

  • Lietuvas (common) attīstības plāns, 2002
  • Viļņas attīstības plāns un stratēģija (common and strategic plan)
  • Klaipēdas ilgtermiņa attīstības stratēģija

Tā kā investīcijas pilsētas centrā pieaug, lai aizsargātu vēsturisko mantojumu, ir izstrādāts Viļņas centrālās daļas augstceltņu plāns. Jāmin arī nozīmīgi renovācijas un rekonstrukcijas projekti pilsētas vēsturiskajā centrā:

Minētie projekti ir ne mazāk svarīgi kā augstceltnes, jo dod pilsētai jaunu vides kvalitāti. Tomēr arhitekti visvairāk ir nodarbināti dzīvojamo ēku projektēšanā, sākot ar debesskrāpjiem līdz vienas istabas mājām. Te vērojama vislielākā arhitektūras daudzveidība. Remigija Bimbas daudzstāvu mājas Viļņā apliecina viņa Austrijā gūto pieredzi un iemaņas.

Vienstāvu apbūvē dominē dzīvojamie kompleksi (20 un vairāk ēku) ar kopīgu pilsētplānojuma risinājumu. Ievērojams ir šāds dzīvojamo māju rajons Freda Kauņā, arhitekts A.Kančas. Gar pilsētas galvenajām transporta artērijām izplešas apkalpes centri. Dažreiz šādām vienkāršām ēkām kvalitatīva konceptuālā izteiksmība. Labs piemērs ir DFDS logistika ēka, arhitekti A. un M.Bučai . Līdz šim viena no izcilākajām modernajām ēkām Lietuvā ir Igaunijas vēstniecība Žvērīnā, arhitekti M.Kaasik, I.Raukas, 1999.

Par veiksmīgākajiem arhitektūras projektiem es nosauktu tos, kas saistīti ar urbāno tradīciju. Interesentākais ir komerciālais un izklaides centrs Neres labajā krastā, īpaši tā pirmā kārta — Eiropas laukuma apbūve, arhitekts A.Ambrasas u.c. 33 stāvus jeb 148 m augstais darījumu centrs EUROPA, ir augstākais Eiropā starp torņiem ar oriģinālu arhitektonisko risinājumu. 2004.gadā tas tika atzīts par vienu no piecpadsmit labākajām augstceltnēm pasaulē. Komplekss, kura sastāvdaļa ir arī 21 tūkst. m² lielais tirdzniecības centrs, 2004.gadā saņēma CEE Real Estate balvu kā labākais daudzfunkcionālais projekts Centrālajā un Austrumeiropā. Izdevies ar savu organisko iekļaušanos apkārtnē ir arī Forum Palace konferenču un izklaides centrs, arhitekti G.Čaikauskas, R.Palekas.

Ir vērojama pastiprināta interese par tiltiem un viaduktiem. Vienu no galvenajām arhitektūras balvām 2003.gadā saņēma Mindauga tilts, arhitkets V.Treinys, kura arhitektonisko risinājumu (četras asimetriskas metāla arkas) rosināja novietne Nēres upes līkumā.

Lietuvā īpaši trūkst profesionālu arhitektūras kritiķu. Konkurējošie arhitekti nereti raksta skarbus vārdus viens par otru, tā, soli pa solim kļūstot par kritiķiem. Viens no interesantākajiem konkursiem Lietuvā pagājušo gadu bija par 80.gados izveidotās, pazīstamās gājēju ielas ― Laisves alejas rekonstrukciju Kauņā. Slikto apstākļu, kritiķu trūkuma un vērtējuma dēļ gaidītie rezultāti netika sasniegti. Konkurence un ārzemju kolēģu līdzdalība pierāda, ka šis ceļš arhitektūras un pilsētbūvniecisko problēmu risināšanā ir cerīgs. Vienīgi trūkst laba menedžmenta konkursu sagatavojot un arī pēc tā.
Nozīmīgs ir arī nule izdotais Viļņas arhitektūras ceļvedis 1900―2005, kā arī ik pārnedēļas izdevums Statybų pilotas, kas iecienīts jaunātnes vidū .

Šobrīd darbojos, lai izveidotu Lietuvas Urbānisma institūtu Zinātņu Akadēmijā. Pēdējais pilsētplānošanas projekts bija Kernaves tilts ar apbūves priekšlikumu Viļņas centrā. Interesanti bijuši arī projekti dzīvojamajām mājām Antakalnā (kopā ar R.Palubecki) un rekonstrukcijas projekts Žirmūnu ēkai (celta 1970.gadā) ― tā ir pirmā kompleksā padomju dzīvojamās paneļu ēkas rekonstrukcija Lietuvā, ar ko aizsākta visa kvartāla atjaunošana.

Sisrnīgi sveicieni kolēģiem Latvijā!

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx