Šodien ir Lietuvas Republikas proklamēšanas diena, tāpēc sekojot stabilajai A4D tradīcijai, — kaut kas par dienvidu kaimiņvalsts arhitektūru. Šoreiz vairāk par Lietuvas Nacionālo arhitektūras balvu, ko šogad iecerēts apsniegt pirmo reizi, kā arī — sīkāk par pieciem godalgotajiem arhitektūras darbiem, kas tika sumināti regulārajā Lietuvas Arhitektu savienības balvas skatē “Žvilgsnis į save”.
Lietuvas Nacionālā arhitektūras godalga
Lietuvas Vides un Kultūras ministrijas kopā ir izsludinājušas pirmo Nacionālo arhitektūras balvu (Nacionaliniams architektūros apdovanojimams; NAA), kurā arhitekti un pilsētplānotāji var pretendēt uz godalgām deviņā kategorijās un galveno balvu, kas tiks piešķirta labākajam darbam, kas izvēlēts no visu kategoriju uzvarētājiem. Apbalvojumi tiks pasniegti 1. jūlijā, kad Lietuvā atzīmē Arhitektu dienu.
Godalgas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un augstvērtīgu arhitektūru, apbalvot labākos Lietuvas arhitektu darbus, bet reizē arī veidot sabiedrības gaidas. Iesniegtie darbi, ņemot vērā balvas kategoriju specifiku, tiks vērtēti pēc NAA vērtībām un izvirzītajiem kritēriem, kuru skaitā ir: pieprasījums pēc arhitektūras kvalitātes un estētikas, saskaņotība un ilgtspēja, atklātība un caurskatāmība, nozīmīgums kopienai, iekļautība, sociālais jūtīgums, sadarbība starp valsts institūcijām, arhitektūras kopiena un sabiedrība, kontekstualitāte, funkcionalitāte, vietas izjūta, novatoriskums. Vērtējot darbus, tiks ņemta vērā arī Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīva, Davosas Baukultur kvalitātes sistēma un Arhitektūras likumā noteiktie arhitektūras kvalitātes kritēriji.
Balvai var tikt pieteikti iepriekšējos divos gados tapušie arhitektūras darbi, ko vērtēs šādās kategorijās: Dzīvojamās arhitektūra, Kultūras un sociālā arhitektūra, Komerciālās arhitektūra, Publiskā telpa, Ilgtspējīgas inovācijas arhitektūrā, Pārbūve, Kultūras mantojuma vietas atjaunošana, Pilsētbūvniecība. Kategorijā “Par arhitektūras teoriju un izplatīšanu” balvu saņems nozīmīgākais pabeigtais arhitektūras zinātniskais, mākslinieciskais pētījums vai žurnālistikas darbs. NAA vērtēšanas komisiju veidos delegāti no galvenajām Lietuvas arhitektūras organizācijām — Lietuvas Arhitektu kameras, Lietuvas Arhitektu savienības, Lietuvas Ainavu arhitektu savienības un nozīmīgākajām zinātniskajām institūcijām — Viļņas Mākslas akadēmijas, Viļņas Ģedimina Tehnoloģiju universitātes un Kauņas Tehnoloģiju universitāte.
Lietuvas arhitektu kopienā tika karsti diskutēts par to, vai apvienot abas balvas, — šo jauno, valsts apbalvojumu un jau tradicionālo — arhitektu savienības rīkoto “Žvilgsnis į save” (Skatiens sevī). Galu galā tika lemts atstāt abus apbalvojumus atsevišķi, katrai saglabājot savu atšķirīgo formātu un ievirzi. Arhitektu biedrības balva ir profesionālās kopienas pasākums, ar savu jau nostabilizējušos formātu, — piecām līdzvērtīgām balvām bez kategoriju ierobežojumiem, — starptautiska ārzemju žūrija ir tā, kas izlemj, kuri projekti tiek apbalvoti, neatkarīgi no izmēra, funkcijas utml. Savukārt NAA ir valsts finansēta un rīkota balva, kuru pārvalda divas ministrijas, tās žūriju veido vietējie, tai ir definētas kategorijas un ir jāatbilst vispārējai valsts politikai arhitektūras jomā, — piemēram, izceļo tādas aktualitātes kā ilgtspējību, Jaunā Eiropas Bauhaus, būvkultūru utml.
Tādejādi šobrīd ir interesanti salīdzināt arhitektūras balvu formātus, un attiecības starp biedrības un valsts apbalvojumiem visās trijās Baltijas valstīs. Latvijā biedrības balva jau kādu laiku kā ir kļuvusi par nacionālu apbalvojumu, — kopš kultūras ministrija Arhitektu savienībai deleģējusi šo funkciju. Igaunijā pastāv atsevišķi triju biedrību (arhitektu, interjera arhitektu un ainavu arhitektu savienību) kā arī — arī nosacīti par valsts godalgu saucamā Igaunijas Kultūrkapitāla balvu. Tomēr tās visas tās gan tiek pasniegtas vienā ceremonijā, kā galveno uz beigām atstājot tieši kultūrkapitāla balvu pieškiršanu.
Žvilgsnis į save 2021-2022
Lietuvas Nacionālā arhitektūras balva tātad tiks pasniegta 1. jūlijā, bet Arhitektu savienības rīkotā — Žvilgsnis į save (Skatiens sevī jeb Introspekcija) tradicionāli notiek reizi divos gados, rudenī un tajā tiek pasniegtas piecas vienlīdzīgas balvas, kuras nosaukums “1/5 metra” apraksta arī balvas fizisko formu — tā ir piecās vienādās daļās sagriezta tērauda dubultprofila sija. Tā kā metāla sijas augstums un platums ir 20 cm, tad katra no piecām balvām ir kā nosacīts iespaidīga izmēra un svara kubs.
Pagājušā gada oktobrī Viļņas rātsnamā tika godalgoti izcilākie 2021. un 2021. gada arhitektūras darbi. Arhitektu pieteiktos projektus vērtēja žūrija, kuru tradicionāli veidoja ārvalstu arhitekti, — Serban Tiganas no Rumānijas, Siiri Vallner no Igaunijas un Ieva Zībārte no Latvijas. Zemāk pieci labākie aprakstīti sīkāk, pievienojot arī žurijas dotos omentārus.
Bērnudārza-silītes “Pelėdžiukas” pārbūve
DO ARCHITECTS — Gilma Teodora Gylytė, Ignas Uogintas, Justina Jauniškytė, Justas Paičius, Sabina Grincevičiūtė, Andrė Baldišiūtė, Algimantas Neniškis, Domantas Baltrūnas, Karolina Čiplytė, Motiejus Vyšniauskas, Vadim Babij
Atjaunotā bērnudārza “Pelėdžiukas” (Pūcīte) ēka demonstrē inovatīvus arhitektūras risinājumus, kuros prioritāte ir bērnu vajadzības. Jaunā piebūve, ko veido no 4 un 2 bērnudārza grupu telpas, pieslēdzas esošajai ēkai ar koplietošanas telpām un slēgtu pagalmu. Šis pagalms ir arī galvenā ieejas un pulcēšanās vieta vecākiem, bērniem, skolotājiem un sabiedrībai. Ēkas fasāde, iekšējās sienas un kāpnes ir veidotas koka konstrukcijās, kas nodrošina siltu un dabisku vidi. Visas telpas ir veidotas tā, lai tās būtu universālas, kalpotu vairākām funkcijām, un tās ir atvērtas, pieejamas un redzamas bērniem. Īpaša uzmanība tika pievērsta apkārtnē esošajiem kokiem, būvniecības procesā saglabājot gan skaisto egli, gan citus kokus. Atjaunotais bērnudārzs tagad var uzņemt papildu 100 bērnus, piedāvājot drošu, ilgtspējīgu un patīkamu mācību vidi.
Žūrijas komentārs
Šis projekts ir koncentrēts apliecinājums iespējamai nākotnei. DO arhitekti apšauba visu, ieskaitot viņiem doto programmu, to no jauna interpretējot. Šeit esam liecinieki tam, cik svarīgi ir no jauna aplūkot uzdevumu, kas ļauj atbrīvoties no ierobežojumiem un atrast jaunus veidus, kā pārveidot padomju laika bērnudārzus un mikrorajonus. Šī projekta arhitekti ir radījuši telpu, kas reaģē uz cilvēku vajadzībām un risina funkciju jaunā holistiskā veidā. Šis ir bērnudārzs, kas ir kļuvis par kopienas ģeneratoru, veidojot publisku telpu, kur satikties, mijiedarboties un piederēt.
Bokšto skveras
ARCHINOVA
Bokšto skveras (Torņa laukums) ir baroka stila mūra ēku komplekss Viļņā, kura vēsture aizsākās 15. un 16. gadsimtā, piedzīvojot nepārtrauktas izmaiņas vēlākos periodos. Ēkas ar atvērtiem un slēgtiem iekšpagalmiem piekļaujas dabiskajam reljefam, radot harmonisku saikni ar Viļņas upes krastā esošo vecpilsētu. Restaurācijas un pārbūves gaitā, pielāgojot vēsturisko kompleksu mūsdienu vajadzībām, arhitekti lielu uzmanību pievērsa autentiskuma saglabāšanai, padarot to par lielisku rūpīgas un ilgtspējīgas atjaunošanas piemēru. Septiņus gadus ilgušie darbi ietvēra nozīmīgu ēkas elementu atjaunošanu, pamatojoties uz saglabājušajiem zīmējumiem un skicēm, kā arī arheoloģiskos izrakumus, kas atklāja austrumu pagalma kultūrslāni.
Žūrijas komentārs
Komplekss ir mantojuma vieta ar izcilām arhitektūras kvalitātēm. Tas ir projekts, kurā restaurācija satiekas ar mūsdienu meistarību un kurā ieguldīts milzīgs laiks, lai radītu lēnu, harmonisku arhitektūru. Agrāk slēgtais un novārtā pamestais vēsturiskās Viļņas kvartāls iejūtīgi ir atvērts pilsētai, vienlaikus saglabājot tā klusumu un iekšupvērsto raksturu. Tā ir dažādu funkciju un mikrovižu kolekcija, ko apvieno ziedi, garšaugi un koki. Tas ir jauns vieta, lai no jauna atklātu pilsētu un tās bagātīgo arhitektūras mantojumu.
Nemunas 7
Sigita Kundrotaitė Savickė, Rasa Povilionienė, Ūla Marija Bujauskaitė
“Nemunas 7” ir unikāls starpdisciplinārs mākslas centrs, kas izveidots uz novecojuša bagarkuģa Lietuvas lielākajā upē Nemunā, Zapišķos. Tas piedāvā izstādes, mākslinieku rezidences, mini darbnīcas un kultūras aktivitātes parkā uz ūdens. Kādreizējais zemessūcējs ir pārvērsts par muzeja eksponātu, un tā rakšanas spaiņi tiek izmantoti kā puķu podi, klājs ir apstādīts ar dažādiem augiem, integrējot tos kuģa transformācijā. Projektā ir iekodēta vietējā tehniskā vēsture, mantojums, kultūra, laikmetīgā māksla un arhitektūra, kā arī apmeklētājiem tiek piedāvāta kuģa un Nemunas ūdens mikro un makro pasaules atklāšana. Projekts ir piemērs tam, kā vecos mehānismus var atdzīvināt jaunai funkcijai, un padarot par kultūras un radošuma vietu, kas aicina apmeklētājus izjust vietējās industriālās iekārtas transformāciju un upes ekosistēmu.
Žūrijas komentārs
Nemunas 7 ir projekts, kas iziet ārpus arhitektūras robežām, pārplānojot pamestu industriālo ēku un savienojot to ar dabu, arhitektūru, veģetāciju, mākslu, skaņu un dzeju. Tas ir sadarbības un vietrades piemērs, kas stiprina esošo kultūras karti un veicina pārmaiņas upes krastos. Nemunas 7 kvalitāte slēpjas tā nenoteiktībā – telpai ir savi noteikumi un to var atklāt dažādos veidos. Projekts parāda, kā jēgpilnas lietas var paveikt ar ierobežotiem resursiem un kā pagaidu arhitektūra ir kļuvusi pieņemama un var tikt izmantota nākotnes prototipu radīšanai.
Daudzfunkcionāla pasākumu un koncertzāle Zarasu ezera salā
Šarūno Kiaunės projektavimo studija — Šarūnas Kiaunė, Asta Kiaunienė, Vytis Obolevičius, Ugnė Valatkevičiūtė; inženieris — Mindaugas Kasiulevičius (UAB Smailusis skliautas)
Jaunuzceltā pasākumu zāle atrodas Zarasu ezera salā Aukštaitijā, — 30 kilometrus no Daugavpils. Būve ir minimālistiskā betona un stikla estētikā ieturēts kupols, kas integrēts salas reljefā, veidojot 88 kvadrātmetrus lielu kamertelpu, kas paredzēta dažādiem pasākumiem un koncertiem. To projektējis Šarūna Kjaunes birojs, kas ir autori arī citam pazītsmam mūsdienu Zarasu simbolam — pirms vairāk kā 10 gadiem celtajai panorāma laipai ezera krasta, kas pacelta uz tievām metāla kolonām, met loku 17 metru augstumā virs ezera līmeņa.
Žūrijas komentārs
Pasākumu zāle Zarasos demonstrē pārlaicīgu pieeju arhitektūrai ar pirmatnējo vēlmi radīt telpu. Rezultāts ir neparasts apjoma veids, kas paslēpts pazemē un paspilgtina apkārtējās dabas iespaidus. Tā ir ēka, kurā izmantotas vienkāršas formas, celtniecības tehnikas un materiāli, un to var uzskatīt arī par milzu trauku, kas atspoguļo vietējās keramikas tradīcijas. Zāles mērogs ir piemērots gan individuālam dialogam ar arhitektūru, gan lielākiem pasākumiem. Tas ir kā atklāts aicinājums māksliniekiem un apmeklētājiem izmantot šo unikālo telpu, lai atklātu tās iespējas.
Pilaites ģimnāzija Viļņā
DO ARCHITECTS — Algimantas Neniškis, Andrė Baldišiūtė, Gilma Teodora Gylytė, Sabina Grincevičiūtė, Kasparas Žiliukas, Aurimas Lenktys, Solveiga Buoželytė, Karolis Grigaitis, Mikas Kauzonas, Gerda Nevulytė, Roberta Žvirblytė, Vytenis Stasiūnas, Justas Paičius
Pilaites ģimnāzija atrodas Viļņas rietumu daļā, un ir daļa no sabiedrisko ēku ass, kas šķērso rajona centru. Papildus skolas funkcijai, viens no projekta mērķiem bija izveidot jaunu kopienas telpu, ko cilvēki varētu izmantot ģimnāzijas brīvlaikā. Tāpēc ēka ir novietota pie ielas, lai nostiprinātu perimetru. Ēkas apjoms aicina iedzīvotājus iesaistīties aktivitātēs un veidot aktīvas attiecības ar ielu, savukārt sportam un atpūtai paredzēts iežogots pagalms. Laukums arī veido zaļo savienojumu starp dzīvojamiem kvartāliem un tuvumā esošu baznīcu. Ēkas arhitektūra ir pilsētnieciska, skaidra, mājīga un droša, veidojot dinamisku rajona centru.
Žūrijas komentārs
“Viļņas Pilaitės ģimnāzija ir racionāla, labi īstenota telpa, kas nodrošina atvērtus scenārijus un jaunas tikšanās. Tā ir skolas ēka, kas ir pilna ar gaismu, caurspīdīgumu un labi savienotām iekštelpām un āra telpām. Izvēlētie materiāli un krāsas padara skolu siltu, mājīgu un iekļaujošu. Tas ir gan novatorisks skolas dizains, gan centieni urbanizēt apkārtni, papildinot to ar noteiktām telpām, struktūru un saturu. Mācīšanās veidi mainās, un tas nozīmē, ka ir jāmainās arī tam, kā tiek veidotas skolas. DO arhitekti ir padarījuši šīs izmaiņas iespējamas, pārinterpretējot uzdevumu, lai tas atbilstu skolnieku un vietējās kopienas vajadzībām. Skola ir projekts, kas parāda arī atklāto arhitektūras konkursu nozīmi kā vienu no instrumentiem, augstas kvalitātes arhitektūras veidošanai.
